Valsts reģistra izveides vēsture
Kad tas tika izveidots?
Līdz 1990. gadam Austrijas Komercreģistrs (Handelsregister) pastāvēja papīra formātā. 1991. gadā to aizstāja ar jaunu reģistru Firmenbuch, kuru pārvalda kā elektronisku datubāzi.
Kad tas tika digitalizēts?
Kad Komercreģistru aizstāja ar jauno reģistru (Firmenbuch) 1991. gadā, galvenajā reģistrā (Hauptbuch) glabātie dati tika pārnesti uz elektronisku datubāzi. Kopš tā laika visi dati – kā aktuālie, tā vēsturiskie (no 1991. gada) ir pieejami elektroniski. Kopš 2005. gada Komercreģistra dokumentu arhīvs (Urkundensammlung) arī tiek uzturēts elektroniskā formā.
Kādi ir pašlaik piemērojamie tiesību akti?
Galvenās tiesību normas ir ietvertas Sabiedrību reģistra likumā (Firmenbuchgesetz – FBG) un Komerckodeksā (Unternehmensgesetzbuch – UGB).
Kāda informācija atrodama Komercreģistrā?
Kam ir piekļuve reģistram?
Ikviens var piekļūt Komercreģistra datubāzei, lai iegūtu informāciju par ierakstiem reģistrā. Var piekļūt gan galvenajam reģistram, gan dokumentu arhīvam.
Kāda informācija tiek glabāta Komercreģistrā?
Komercreģistra galvenajā reģistrā tiek glabāta informācija par visiem Austrijā reģistrētiem uzņēmumiem. Dokumenti, kas ir šo ierakstu pamatā, tiek glabāti dokumentu arhīvā.
Komercreģistra mērķis ir reģistrēt un sniegt faktus, kuri jāreģistrē saskaņā ar sabiedrību tiesībām. Šie dati ietver uzņēmuma reģistrācijas numuru Komercreģistrā, uzņēmuma nosaukumu, juridisko formu, juridisko adresi un galvenās mītnes vietu, kā arī personas ar pārstāvības tiesībām. Principā par izmaiņām Komercreģistrā iekļautajā informācijā ir jāpaziņo tiesai bez kavēšanās (paziņošanas pienākums).
Kāda veida dati tiek glabāti? (Kuri uzņēmumi tiek reģistrēti publiskajā reģistrā? Informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati ...)
Saskaņā ar FBG 2. pantu galvenajā reģistrā it īpaši ir jāreģistrē šādas juridiskās personas: visas ierobežotas atbildības sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību (Gesellschaft mit beschränkter Haftung – GmbH), akciju sabiedrības (Aktiengesellschaft – AG), Eiropas uzņēmējsabiedrības – SE), reģistrētas personālsabiedrības (pilnsabiedrības (offene Gesellschaft – OG) un komandītsabiedrības (Kommanditgesellschaft – KG)) un kooperatīvi (tai skaitā Eiropas kooperatīvās sabiedrības – SCEs), kurām ir juridiskā adrese Austrijā. Civiltiesību sabiedrības (Gesellschaften bürgerlichen Rechts – GesbR) nav jāreģistrē Komercreģistrā, jo tām nav juridiskas personas statusa. Ārvalstu juridiskās personas ir jāreģistrē Komercreģistrā, ja tām ir filiāle Austrijā.
Principā individuālie komersanti var reģistrēties Komercreģistrā brīvprātīgi. Reģistrācija Komercreģistrā ir obligāta tikai tad, ja individuālā komersanta apgrozījums divu secīgu finanšu gadu laikā pārsniedz 700 000 EUR vai apgrozījums viena gada laikā pārsniedz 1 000 000 EUR.
Kādi dokumenti tiek iesniegti/glabāti (lietas, dokumentu grāmata, statūti, kopsapulces protokoli...)?
Papildus ierakstiem Komercreģistra galvenajā reģistrā, dokumentu arhīvā tiek glabāti daudzi dokumenti. Tie jo īpaši ir ierobežotas atbildības sabiedrību statūti, to uzņēmumu, kuriem ir pienākums sagatavot gada pārskatus, finanšu pārskati un uzņēmumu pilnvaroto pārstāvju parakstu paraugi.
Kā es varu veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?)
Ierodoties personīgi / Reģistra tīmekļa vietnē
Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?
Sabiedrību reģistra izrakstu var iegūt no datubāzes, ievadot reģistrācijas numuru Komercreģistrā (Firmenbuchnummer). Principā šādā izrakstā ir ietverti dati, kas reģistrā uz esošo brīdi ir reģistrēti. Tomēr tagad pēc pieprasījuma var sniegt arī dzēstus (vēsturiskus) datus.
Ja nav zināms juridiskas personas reģistrācijas numurs Komercreģistrā, pastāv iespēja meklēšanā izmantot juridiskas personas nosaukumu (Firma) vai kādas personas vārdu, kura attiecīgajā uzņēmumā ieņem konkrētu amatu (piem., rīkotājdirektors).
Visus dokumentus, kas elektroniski tiek uzglabāti attiecībā uz kādu juridisko personu, arī var izgūt no dokumentu saraksta (Urkundenliste).
Skatīt arī informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?”
Kā es varu saņemt dokumentu?
Vai tas ir bezmaksas pakalpojums? Vai tas ir maksas pakalpojums?
Skatīt informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?”
Kā es varu saņemt izrakstu no reģistra, dokumenta apliecinātu kopiju vai norakstu?
No Komercreģistra datubāzes ir iespējams izgūt gan Komercreģistra izrakstus (no galvenā reģistra), gan dokumentus (no dokumentu arhīva). Par kādu juridisko personu pieejamos dokumentus var apskatīt dokumentu sarakstā. Par datu pieprasīšanu no Komercreģistra datubāzes ir noteikta nodeva, izņēmums ir bezmaksas informācijas kopsavilkums, kurā ir ietverta pamatinformācija par juridisku personu.
Ja ir zināms juridiskas personas nosaukums vai reģistrācijas numurs Komercreģistrā, Komercreģistra izrakstus un dokumentus var izgūt ar “JustizOnline” starpniecību, kas ir Austrijas tiesu digitāla informācijas un pakalpojumu platforma. Lai saņemtu pakalpojumus, par kuriem noteikta nodeva, jums ir jāreģistrējas, izmantojot mobilā tālruņa parakstu, un jābūt iespējai veikt maksājumu tiešsaistē. Savukārt iepriekš minētais informācijas kopsavilkums ir brīvi pieejams, un nav jāizpilda nekādi papildu nosacījumi.
Pastāvīgu piekļuvi Austrijas Komercreģistram ar visām meklēšanas iespējām var iegūt ar kontaktpunkta (Verrechnungsstelle) starpniecību. Tās ir sabiedrības, kurām ir līgums ar Tieslietu ministriju par Komercreģistram iesniegto pieprasījumu apstrādi. Šāda piekļuve ir arī visiem notāriem, advokātiem un auditoriem un nodokļu konsultantiem (Wirtschaftstreuhänder). Pieprasījumus par informācijas sniegšanu no Komercreģistra datubāzes var iesniegt arī tiesām.
Reģistrācijas procedūra
Kā es varu sākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumu reģistram, dokumentu apliecināšana, kāda veida dokumenti ir jāpievieno)?
Ierodoties personīgi / tiešsaistē
Principā pieteikumi Komercreģistram ir jāiesniedz rakstiski, un pieteikuma iesniedzēju paraksti parasti ir jāapliecina pie notāra vai tiesā.
Pieteikumā precīzi jānorāda, kādu informāciju pieprasa reģistrēt. Daudzos gadījumos ir jāpievieno arī saistītie dokumenti, un uz dažiem no tiem attiecas konkrētas formālas prasības. A/S vai SIA statūtiem vienmēr jābūt noformētiem kā notariālam aktam.
Pieteikumus Komercreģistra tiesai var iesniegt papīra formātā vai elektroniski. Noteiktiem pieteikumiem ir pieejamas konkrētas veidlapas. Skatīt:
https://justizonline.gv.at/jop/web/formulare/kategorie/2
https://portal.justiz.gv.at/at.gv.justiz.formulare/Justiz/Firmenbuch.aspx
Neskaitot iepriekš izklāstīto pamatinformāciju, šajā lapā nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par visām prasībām attiecībā uz formu un saturu, kuras ir jāievēro pieteikumos Komercreģistram. Ja jums ir nepieciešama konsultācija šajā jomā, lūdzam sazināties ar notāru vai advokātu.
Kā tiek pārbaudīts iesniegts pieteikums?
Pieteikumus pēc formas un būtības pārbauda kompetentā Komercreģistra tiesa. Tās ir pirmās instances tiesas, kuras atbildīgas par komercjautājumu izskatīšanu (apgabaltiesas (Landesgerichte)). Teritoriālo jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz vietu, kurā atrodas juridiskās personas galvenais birojs vai juridiskā adrese, kas ir reģistrēta vai jāreģistrē Komercreģistrā.
Komercreģistra tiesā lēmumus pieņem tiesneši vai tiesu varas amatpersonas. Ja pieteikumu nevar apstiprināt nepilnību dēļ, tiesa var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs izlabo pieteikumu.
Reģistrācijas juridiskās sekas
Ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu
Komercreģistrā veikto ierakstu sekas attiecībā uz trešām personām ir reglamentētas Komerckodeksa 15. pantā, kurā noteikts, ka attiecīgais uzņēmums pret trešo personu nevar izvirzīt komercreģistrā ierakstāmu faktu, kas nav tajā ierakstīts, ja šī persona par attiecīgo faktu nezināja (1. punkts). Pēc fakta ierakstīšanas trešām personām ir pienākums to atzīt par sev saistošu. Tomēr tas neattiecas uz tiesiskiem darījumiem, kas veikti 15 dienu laikā pēc publicēšanas, ja trešā persona pierāda, ka tā nav zinājusi un tai nav bijis jāzina par šo faktu (2. punkts). Uzņēmumam arī jāpieņem, ka tam attiecībā uz trešo personu komercdarījumos ir saistoši nepareizi ieraksti, ja uzņēmums nepareizo ierakstu veicis pats vai nav svītrojis ierakstu, par kura nepareizību tas zināja vai tam bija jāzina. Tomēr uzņēmumam nepareizi ieraksti nav jāatzīst par saistošiem, ja tas var pierādīt, ka trešā persona rīkojusies, nepaļaujoties uz ierakstu, vai ja trešā persona zinājusi par tā nepareizību vai rupjas nolaidības dēļ nav par to zinājusi (3. punkts).
Komercreģistrā vienmēr ir atrodama A/S vai SIA statūtu saistošā redakcija, tāpat visiem statūtu grozījumiem nav likumīga spēka, kamēr tie nav reģistrēti Komercreģistrā (Likuma par akciju sabiedrībām 148. panta 3. punkts (Aktiengesetz – AktG), Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 49. panta 2. punkts (GmbH-Gesetz – GmbHG)).
Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju
Tā kā Komercreģistra ierakstus no Komercreģistra datubāzes tieši nosūta uz papildu publikāciju medijiem (juridisko paziņojumu datubāze (Ediktsdatei) un Wiener Zeitung Oficiālajam Vēstnesim), izmantojot IT atbalstītu procesu, neatbilstības starp Komercreģistra ieraksta saturu un papildu publikācijas saturu var būtībā izslēgt. Ja tomēr rodas neatbilstība, ieraksts Komercreģistrā prevalē.
Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?
Principā katram uzņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka fakti par viņu, kas ievadīti Komercreģistrā, ir pareizi un aktuāli. Ja šādi fakti mainās, Komercreģistrs par to ir jāinformē bez kavēšanās. Ja persona, kurai ir pienākums paziņot Komercreģistram faktu, neiesniedz par to pieteikumu, viņu, piemērojot soda naudu, var piespiest to izdarīt.
Datu aizsardzības procedūras
Procedūras saistībā ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa datu publiskošanu un glabāšanu
Visas tiesības uz datu aizsardzību pirmām kārtām reglamentē noteikumi par Komercreģistra tiesu procedūru (skatīt Tiesu iekārtas likuma (Gerichtsorganisationsgesetz) 84. pantu).
Kontaktinformācija
Komercreģistra tiesu ar teritoriālo jurisdikciju attiecībā uz konkrētu juridisko personu (skatīt informāciju, kas sniegta atbildē uz jautājumu “Kā tiek pārbaudīts iesniegts pieteikums?”) var noskaidrot, izmantojot tiesu meklēšanas (Gerichtssuche) funkciju “JustizOnline” platformā. Skatīt:
https://justizonline.gv.at/jop/web/home
Noderīgas saites
https://www.justiz.gv.at/home/service/firmenbuch~36f.de.html
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.