Victims' rights - by country

Zviedrija

Saturu nodrošina
Zviedrija

You are considered to be the victim of a crime if you have suffered damage, e.g. you have been injured or your property has been damaged or stolen, as the result of an incident which constitutes a crime under national law. As a victim of crime, the law grants you certain individual rights before, during and after court proceedings. You may also be entitled to various forms of support and compensation for damage caused by the crime.

Criminal proceedings in Sweden start with the investigation of the crime, known as the preliminary investigation. With some exceptions, there is an obligation to start a preliminary investigation if there are grounds to assume a crime has been committed. Preliminary investigations are conducted by the police, but sometimes led by a prosecutor. After the investigation is completed, the prosecutor may decide to continue the proceedings by bringing the case to court or, if the prosecutor does not believe there is sufficient evidence, close the case without bringing it to court. If the case is brought to court there will be a trial. During the trial, the court examines all the evidence collected and decides whether or not to convict the accused of the crime. The court will also state whether there is any possibility to appeal to a higher court.

As the victim of a crime, you play a significant part in proceedings and have a variety of rights. You can participate in legal proceedings without a specific legal status or play a more active part by formally becoming a party to the proceedings. You may claim damages and/or support the prosecution. In certain cases you may bring a private prosecution on your own initiative when the prosecutor has decided not to.

Click on the links below to find the information that you need

1 - My rights as a victim of crime

2 - Reporting a crime and my rights during the investigation or trial

3 - My rights after trial

4 - Compensation

5 - My rights to support and assistance

Last update: 16/07/2018

The national language version of this page is maintained by the respective Member State. The translations have been done by the European Commission service. Possible changes introduced in the original by the competent national authority may not be yet reflected in the translations. The European Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice to see copyright rules for the Member State responsible for this page.

1 - Manas kā noziegumā cietušā tiesības

Kādu informāciju es saņemšu no iestādes (piem., policijas, prokurora) pēc tam, kad noziegums būs izdarīts, bet pirms es būšu ziņojis par to?

Policijai un prokuroram ir jāinformē jūs par:

  • jūsu tiesībām uz zaudējumu atlīdzību no aizdomās turētā vai kompensāciju no valsts;
  • faktu, ka gadījumā, ja jūs to prasāt, prokuroram parasti ir jāsagatavo un jāiesniedz tiesā jūsu prasība par zaudējumu atlīdzināšanu;
  • noteikumiem, kas attiecas uz tuvošanās aizliegumiem, advokātu cietušajai pusei un personīgo palīdzību;
  • to, kā pieteikties juridiskās palīdzības un konsultāciju saņemšanai;
  • mediācijas iespējām un nosacījumiem;
  • iestādēm un organizācijām, kas piedāvā atbalstu un palīdzību;
  • kontaktinformāciju saziņai par jūsu lietu;
  • turpmāko procesu un jūsu statusu tajā;
  • jūsu tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem;
  • jūsu tiesībām uz izmaksu kompensāciju;
  • faktu, ka pirmstiesas izmeklēšana nav uzsākta vai ir izbeigta;
  • to, kam adresēt sūdzības par jūsu lietas izskatīšanu;
  • to, vai ir uzsākta tiesvedība;
  • vai aizturētā vai apcietinātā persona bēguļo, lai izvairītos no tiesas.

Ņemiet vērā, ka iepriekš minētā informācija tiks sniegta pēc ziņojuma iesniegšanas policijai. Tomēr jūs, protams, varat izmantot informāciju, kas pieejama, piemēram, Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādes (Brottsoffermyndighet) tīmekļa vietnē, pirms iesniedzat ziņojumu policijai.

Es nedzīvoju ES valstī, kurā noziegums tika izdarīts (ES pilsoņi un trešo valstu pilsoņi). Kā tiek aizsargātas manas tiesības?

Ja esat ārvalstnieks un esat kļuvis par noziegumā cietušo Zviedrijā, jums ir tiesības saņemt tādu pašu informāciju, kādu saņem Zviedrijas pilsoņi (sk. iepriekš). Jums ir arī tiesības uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem, ja nerunājat zviedru valodā.

Ja esat kļuvis par noziegumā cietušo citā valstī, attiecīgās valsts iestādēm ir pienākums informēt jūs par jūsu tiesībām. Vairāk informācijas par tiesībām citās ES dalībvalstīs varat uzzināt šeit.

Kādu informāciju es saņemšu, ja ziņošu par noziegumu?

Policijai un prokuroram ir jāinformē jūs par:

  • jūsu tiesībām uz zaudējumu atlīdzību no aizdomās turētā vai kompensāciju no valsts;
  • faktu, ka gadījumā, ja jūs to prasāt, prokuroram parasti ir jāsagatavo un jāiesniedz tiesā jūsu prasība par zaudējumu atlīdzināšanu;
  • noteikumiem, kas attiecas uz tuvošanās aizliegumiem, advokātu cietušajai pusei un personīgo palīdzību;
  • to, kā pieteikties juridiskās palīdzības un konsultāciju saņemšanai;
  • mediācijas iespējām un nosacījumiem;
  • iestādēm un organizācijām, kas piedāvā atbalstu un palīdzību;
  • kontaktinformāciju saziņai par jūsu lietu;
  • turpmāko procesu un jūsu statusu tajā;
  • jūsu tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem;
  • jūsu tiesībām uz izmaksu kompensāciju;
  • faktu, ka pirmstiesas izmeklēšana nav uzsākta vai ir izbeigta;
  • to, kam adresēt sūdzības par jūsu lietas izskatīšanu;
  • to, vai ir uzsākta tiesvedība;
  • vai aizturētā vai apcietinātā persona bēguļo, lai izvairītos no tiesas.

Vai man ir tiesības uz bezmaksas mutiskās vai rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem (kad es sazinos ar policiju vai citām iestādēm vai izmeklēšanas un tiesvedības laikā)?

Jums ir arī tiesības uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem, ja nerunājat zviedru valodā.

Kā iestāde nodrošinās to, ka es saprotu un mani saprot (ja esmu bērns, ja man ir invaliditāte)?

Jums ir tiesības uz mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, ja jums ir invaliditāte, proti, ja jūs esat nedzirdīgs, vājdzirdīgs vai ja jums ir runas traucējumi.

Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde (Brottsoffermyndighet) ir sagatavojusi informatīvu materiālu, kas īpaši paredzēts bērniem. Lai uzzinātu plašāku informāciju par savām tiesībām nozieguma gadījumā, apmeklējiet vietni Saite atveras jaunā logāhttps://www.jagvillveta.se/.

Arī policija nodrošina informāciju, kas īpaši paredzēta bērniem: Saite atveras jaunā logāhttps://polisen.se/Utsatt-for-brott/Olika-typer-av-brott/Barn-och-ungdomar/.

Cietušo atbalsta pakalpojumi

Kurš sniedz atbalstu cietušajiem?

Jūs kā noziegumā cietušais varat saņemt atbalstu no daudzām bezpeļņas apvienībām un organizācijām. Arī jūsu pašvaldības sociālajiem dienestiem ir likumisks pienākums nodrošināt, ka noziegumos cietušie un viņu ģimenes saņem atbalstu un palīdzību.

Vai policija automātiski nosūtīs mani uz cietušo atbalsta dienestu?

Kad ziņosiet par noziegumu, policija informēs jūs par iestādēm un organizācijām, kas piedāvā atbalstu un palīdzību. Ar jūsu piekrišanu policija dažos gadījumos arī nodos jūsu kontaktinformāciju, piem., cietušo atbalsta dienesta darbiniekiem, kuri sazināsies ar jums. Jūs pats arī varat sazināties ar organizāciju, kas sniedz atbalstu.

Kā tiek aizsargāts mans privātums?

Ja jūs pieprasīsiet atbalstu no sociālajiem dienestiem, jūsu lieta tiks izskatīta konfidenciāli. Darbinieki, kuri strādā brīvprātīgajās noziegumos cietušo atbalsta organizācijās, ir nodevuši informācijas neizpaušanas zvērestu. Arī tad, kad sazināties ar šādu iestādi, jūs varat saglabāt anonimitāti.

Vai man ir jāziņo par noziegumu, pirms es varu piekļūt cietušo atbalstam?

Nē, jums tas nav jādara.

Personīgā aizsardzība, ja man draud briesmas

Kādi aizsardzības veidi ir pieejami?

Noziegumos cietušajiem ir pieejami daudzi aizsardzības veidi.

  • Tuvošanās aizliegums

Tuvošanās aizliegums (kontaktförbud) ir paredzēts, lai novērstu situācijas, kas var būt bīstamas cietušajiem. Tuvošanās aizliegums tika ieviests un tiek izmantots galvenokārt, lai aizsargātu sievietes no bijušā laulātā vai partnera draudiem un uzmākšanās, bet tos var noteikt arī, lai aizsargātu bērnus un citas neaizsargātas personas. Tuvošanās aizliegums nozīmē, ka personai, kura jums draud vai uzmācas, tiek aizliegts ierasties pie jums vai jebkādā citā veidā sazināties ar jums, piem., rakstot vēstules, īsziņas vai zvanot, vai ar draugu starpniecību. Šāds aizliegums var arī ietvert aizliegumu netuvoties jūsu mājām, darbavietai vai citai vietai, kur jūs bieži uzturaties.

Tuvošanās aizliegumu var noteikt arī personai, kura dzīvo kopā ar personu, kam tiek izteikti draudi. Lai varētu noteikt šādu aizliegumu nolūkā norobežot draudētāju no kopējās mītnes, jābūt augstam riskam, ka var tikt izdarīts noziegums, kas vērsts pret partnera dzīvību, veselību, brīvību vai drošību.

Par tuvošanās aizliegumu noteikšanu lemj prokurors. Ja prokurors nenosaka šādu aizliegumu, jūs varat prasīt, lai lieta tiek nodota rajona tiesai (tingsrätt). Ikvienam, kurš neievēro šādu aizliegumu, var piespriest naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.

  • Izmitināšana patversmēs

Sievietēm un viņu bērniem, pret kuriem vērsta vardarbība ģimenē, var rasties vajadzība uz laiku izvākties no mājām. Izmitināšanu patversmēs nodrošina gan pašvaldības, gan sieviešu patvēruma centri. Lai uzzinātu vairāk informācijas, sazinieties ar savu pašvaldību vai vietējo sieviešu centru.

  • Personas datu aizsardzība

Ja jums ir jāpatur noslēpumā sava adrese pret jums vērstu draudu vai citu uzmākšanās izpausmju dēļ, jūs varat prasīt, lai iedzīvotāju reģistrā ieraksta īpašu slepeno kodu (sekretessmarkering). Konkrētais kods tiks ierakstīts arī citos publiskajos reģistros, piemēram, transportlīdzekļu un vadītāja apliecību reģistrā. Šo klasifikāciju parasti pārskata katru gadu.

Vēl viens veids, kā persona, kurai ir izteikti draudi un kura ir pārcēlusies vai plāno to darīt, var aizsargāt savus personas datus, ir saglabāt iedzīvotāju reģistrā veco adresi (kvarskrivning). Jūs varat saglabāt iedzīvotāju reģistrā savu veco adresi uz laiku līdz trīs gadiem pēc pārcelšanās.

Pieprasījumi personas datu aizsardzībai, piešķirot slepeno kodu un izmantojot veco adresi, jāiesniedz vietējai nodokļu iestādei, kurā esat reģistrēts. Saziņā ar iestādēm svarīgi ir norādīt, ka jūsu personas dati tiek aizsargāti. Jums arī jāievēro īpaša piesardzība darījumos ar organizācijām, uzņēmumiem un citām struktūrām.

  • Uzvārda maiņa

Vēl viens veids, kā varat uzlabot savu aizsardzību, ir uzvārda maiņa. Jūs varat pieņem sava vecāka uzvārdu, informējot Zviedrijas Nodokļu aģentūru (Skatteverket). Tomēr, lai uzvārdu mainītu uz jebkuru citu uzvārdu, ir jāsaņem atļauja no Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja (Patent- och registreringsverket).

  • “Drošības pakete”

Dažām personām izteiktie draudi ir tik nopietni, ka var būt nepieciešams izmantot “drošības paketi”. Šajā paketē ir mobilais telefons un trauksmes sistēma, un to var saņemt no vietējās policijas iestādes, pirms tam pienācīgi izvērtējot šādu vajadzību.

  • Fiktīvi personas dati

Ja ir izteikti draudi izdarīt smagu noziegumu, kas vērsts pret jūsu dzīvību, veselību vai brīvību, vai ja šķiet, ka citi drošības pasākumi nesniedz pietiekamu aizsardzību, jums var atļaut izmantot fiktīvus (t. i., izdomātus) personas datus. Pieprasījums izmantot fiktīvus personas datus būtu jāiesniedz policijai.

  • Liecinieku aizsardzības programma

Izņēmuma gadījumos, kad citi pasākumi nav efektīvi, personas, kurām izteikti draudi un kuras varētu ietekmēt tiesvedības iznākumu, var iesaistīties īpašajā liecinieku aizsardzības programmā, ko vada policija.

Kurš var piedāvāt man aizsardzību?

Lēmumus par aizsardzību var pieņemt dažādas organizācijas atkarībā no aizsardzības veida. Sk. iepriekšējo sadaļu.

Vai kāds izvērtēs manu lietu, lai noskaidrotu, vai esmu pakļauts turpmākam noziedzīgā nodarījuma izdarītāja radīta kaitējuma riskam?

Lai noteiktu, vai jums ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi policijas izmeklēšanas un tiesvedības laikā, policijai, cik vien iespējams drīz, būtu jāveic drošības novērtējums. Šādā novērtējumā ņem vērā nozieguma smagumu un jūsu personīgos apstākļus. Ja jums vēl nav 18 gadu, vienmēr uzskatīs, ka jums ir vajadzīga īpaša aizsardzība.

Sociālie dienesti arī mēdz izmantot īpašas novērtēšanas metodes, lai noskaidrotu, vai pastāv risks, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, ar kuru kopā jūs dzīvojat, varētu īstenot atkārtotu vardarbību.

Vai kāds izvērtēs manu lietu, lai noskaidrotu, vai pastāv risks, ka krimināltiesību sistēma var man nodarīt turpmāku kaitējumu (izmeklēšanas un tiesvedības laikā)?

Lai noteiktu, vai jums ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi policijas izmeklēšanas un tiesvedības laikā, policijai, cik vien iespējams drīz, būtu jāveic drošības novērtējums. Šādā novērtējumā ņem vērā nozieguma smagumu un jūsu personīgos apstākļus. Ja jums vēl nav 18 gadu, vienmēr uzskatīs, ka jums ir vajadzīga īpaša aizsardzība.

Kāda aizsardzība ir pieejama īpaši neaizsargātiem cietušajiem?

Smagu noziegumu gadījumā galējie aizsardzības pasākumi ir fiktīvi personas dati un liecinieku aizsardzības programma (sk. iepriekš).

Esmu nepilngadīgs. Vai man ir īpašas tiesības?

Sociālo dienestu pienākums ir nodrošināt, ka bērns, kurš ir kļuvis par noziegumā cietušo, un viņa radinieki saņem vajadzīgo palīdzību un atbalstu. Sociālajiem dienestiem būtu arī jāatceras, ka bērns, kurš ir bijis pret radinieku vērstas vardarbības vai citas vardarbīgas izturēšanās liecinieks, ir arī uzskatāms par noziegumā cietušo, un jānodrošina, ka šāds bērns saņem viņam vajadzīgo palīdzību un atbalstu.

Nozieguma rezultātā ir miris mans ģimenes loceklis. Kādas ir manas tiesības?

Sociālajiem dienestiem ir arī pienākums sniegt atbalstu radiniekiem, ja kāds no ģimenes locekļiem ir cietis noziegumā. Ir arī bezpeļņas apvienības, kuru uzdevums ir atbalstīt radiniekus, ja kāds no ģimenes locekļiem ir miris nozieguma dēļ.

Noziegumā cietušais ir mans ģimenes loceklis. Kādas ir manas tiesības?

Sociālajiem dienestiem ir arī pienākums sniegt atbalstu radiniekiem, ja kāds no ģimenes locekļiem ir cietis noziegumā. Daudzi no iepriekš aprakstītajiem aizsardzības pasākumiem var attiekties arī uz jums, ja kāds no jūsu radiniekiem ir cietis noziegumā. Arī daudzas bezpeļņas organizācijas piedāvā atbalstu cietušo radiniekiem.

Vai es varu izmantot mediācijas pakalpojumus? Kādi ir nosacījumi? Vai es būšu drošībā mediācijas laikā ?

Mediācija nozīmē, ka cietušais un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tiekas, lai pārrunātu notikušo ar objektīva mediatora starpniecību. Ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav sasniedzis 21 gada vecumu, attiecīgajai pašvaldībai ir jāpiedāvā mediācija.

Lai varētu izmantot mediāciju, piemēro nosacījumu, ka noziegumam ir jābūt atzītam. Tāpat abām pusēm ir jābūt vēlmei iesaistīties mediācijā. Mediācijas rezultātā var tikt panākta vienošanās, piem., par to, kā pusēm būtu jāizturas turpmākās to savstarpējās tikšanās reizēs, lai cietušajam būt pārliecība par to.

Ir iespējams arī vienoties par finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu, bet tas var radīt problēmas, jo īpaši tad, ja ir vairāki noziedzīgā nodarījuma izdarītāji, ir iesaistītas lielas summas vai ir bijis personisks aizskārums. Ja jums ir jautājumi par šādiem vienošanās veidiem, sazinieties ar Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādi (Brottsoffermyndighet). Ja jūs noslēdzat vienošanos par finansiālu kompensāciju, jūs varat zaudēt tiesības pieprasīt noziegumā cietušā kompensāciju.

Ieceltajam mediatoram (kuram jābūt kompetentam, godīgam un objektīvam) ir pienākums nodrošināt, ka mediācija norit jums drošā veidā.

Kur ir pieejami tiesību akti, kuros noteiktas manas tiesības?

Svarīgo normatīvo aktu saraksts ir atrodams Saite atveras jaunā logāNoziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādes Brottsoffermyndighet) tīmekļa vietnē.

Lapa atjaunināta: 06/10/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

2 - Paziņošana par noziegumu un manas tiesības izmeklēšanas vai tiesas procesa laikā

Kā es varu ziņot par noziegumu?

Jūs varat ziņot par noziegumu policijai, zvanot uz tālruņa numuru 114 14 (+46 77 114 14 00, ja atrodaties ārpus Zviedrijas) vai dodoties uz policijas iecirkni. Ielaušanās, krāpšanas ar maksājumu kartēm, zādzības vai nozaudēšanas gadījumā (izņemot, ja ir nozaudēta pase vai valsts personas apliecība) jūs varat ziņot par noziegumu arī ar interneta starpniecību. Ja jūsu identitāte tiek aizsargāta, jums nevajadzētu par noziegumu ziņot ar interneta starpniecību. Ārkārtas gadījumā vai brīdī, kad tiek izdarīts noziegums, zvaniet uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112. Saite uz Saite atveras jaunā logāe-ziņojumu

Kā es varu uzzināt, kas notiek lietā?

Kad esat iesniedzis ziņojumu policijai, jūsu lietai tiks piešķirts numurs, un jums arī tiks sniegta kontaktinformācija, kas jums būs vajadzīga, lai iegūtu informāciju par savu lietu. Jūs varat arī vaicāt policijai, kā norit jūsu lietas izskatīšana, sazinoties ar policiju pa tālruni, nosūtot e-pastu vietējam policijas iecirknim vai dodoties uz tuvāko policijas iecirkni. Ja vēlaties runāt ar policijas darbinieku, kurš ir atbildīgs par jūsu lietu, varat zvanīt uz valsts policijas tālruņa numuru 114 14. Dispečeru dienests savienos jūs ar policijas darbinieku, kurš atbild par jūsu lietu.

Vai man ir tiesības uz juridisko palīdzību (izmeklēšanas vai tiesvedības laikā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Attiecībā uz dažu veidu noziegumiem tajos cietušajiem ir tiesības izmantot savu juridisko pārstāvi, kas zināms kā “cietušās puses advokāts” (målsägandebiträde). Tas jo īpaši attiecas uz dzimumnoziegumiem un vardarbību ģimenē, kā arī — ja ir īpaša vajadzība — uz citiem noziegumiem. Pārstāvi var iecelt, tiklīdz ir sākta (pirmstiesas) izmeklēšana, un palīdzība jums tiek sniegta bez maksas. Ja uzskatāt, ka jums ir vajadzīgs juridiskais pārstāvis, jums tas pēc iespējas drīz ir jāapspriež ar prokuroru (åklagare) vai policijas darbinieku, kurš atbild par pirmstiesas izmeklēšanu. Jūs varat arī iesniegt savu pieprasījumu tieši rajona tiesai (tingsrätt). Rajona tiesa noteiks, vai jums ir tiesības uz pārstāvību, un iecels advokātu. Jūs varat ieteikt, lai jums norīko advokātu pēc jūsu vēlēšanās. Advokāta — kurš parasti ir jurists — pienākums ir aizsargāt jūsu intereses un sniegt atbalstu un palīdzību pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Advokātam ir saistošs konfidencialitātes pienākums, un viņš var palīdzēt jums sniegt paskaidrojumus par jūsu lietu un iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Šie pienākumi beidzas pēc tiesas procesa, un palīdzība zaudējumu piedziņā vai citas kompensācijas saņemšanā vairs neietilpst “cietušās puses advokāta” pienākumos.

Ja aizbildnis (parasti kāds no vecākiem) tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu pret savu bērnu, bērnam var norīkot īpašu pārstāvi. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad persona, kura tiek turēta aizdomās par nozieguma izdarīšanu, ir cieši saistīta ar aizbildni. Pārstāvis aizsargās bērna tiesības pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Par īpašo pārstāvi var iecelt juristu, advokāta asistentu no advokātu biroja vai citu personu. Piemēro arī prasības attiecībā uz šādas personas zināšanām, pieredzi un personīgajām īpašībām, kas padara šo personu īpaši piemērotu minētā uzdevuma veikšanai.

Tiesiskā aizsardzība ir iekļauta mājokļa apdrošināšanas polisēs. Tas nozīmē, piemēram, ka apdrošināšana var atlīdzināt jūsu tiesāšanās izdevumus, ja jūsu prasība atlīdzināt zaudējumus netiek izskatīta kriminālprocesā. Apdrošināšanas polisē parasti būs ietverts noteikums, ka jums ir jāsedz noteikta izmaksu daļa (pārsniegums). Lai uzzinātu vairāk informācijas, sazinieties ar savu apdrošināšanas sabiedrību.

Jūs varat saņemt juridiskas konsultācijas atbilstoši Zviedrijas Juridiskās palīdzības likumam (Rättshjälpslagen) visu veidu lietās. Konsultācijas var būt saistītas, piemēram, ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību, ja prokurors jums nepalīdz, vai ar sarunām ar apdrošināšanas sabiedrību. Jūs varat sazināties ar advokātu biroju, kas sniedz juridiskas konsultācijas saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu. Jūs varat konsultēties ar juristu līdz divām stundām par fiksētu maksu. Maksa ir aptuveni 1600 SEK stundā. Atkarībā no jūsu finansiālā stāvokļa maksa var būt zemāka.

Ja jums nav tiesiskās aizsardzības apdrošināšanas un jūsu lietu nevar atrisināt ar sniegto juridisko konsultāciju starpniecību, jūs varat saņemt juridisko palīdzību atbilstoši jūsu vajadzību novērtējumam. Tādā gadījumā valsts sedz daļu no jūsu juridiskās pārstāvības izmaksām. Jūs varat arī saņemt palīdzību ceļa, uzturēšanās un pierādījumu sniegšanas izdevumu, kā arī citu izmaksu segšanā. Jurists, tiesa vai Nacionālā juridiskās palīdzības iestāde (Rättshjälpsmyndighet) var konsultēt jūs par to, kā pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai.

Vai es varu pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu (par dalību izmeklēšanā/tiesvedībā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Ja jūs izsauc policija vai prokurors, jums ir tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar ierašanos uz nopratināšanu. Tā var būt kompensācija par ceļa un uzturēšanās izmaksām, negūtiem ienākumiem vai citiem finansiāliem zaudējumiem. Tomēr kompensācija par negūtiem ienākumiem ir ierobežota līdz konkrētai summai. Lai pieprasītu šā veida atlīdzību, sazinieties ar policiju.

Ja jūs izsauc policija vai prokurors, jums ir tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar ierašanos uz nopratināšanu. Tiesas priekšsēdētājs pēc jūsu nopratināšanas var prasīt, vai jūs pieprasāt kompensāciju. Tomēr parasti norēķinu jautājumu izskata tiesas kancelejā pēc tiesvedības. Tad jūs varat prasīt atlīdzību un arī uzzināt, cik lielu summu saņemsiet. Maksājums tiks veikts tieši kancelejā. Lielu izmaksu gadījumā maksājumu var atlikt; sazinieties ar tiesu, lai uzzinātu plašāku informāciju.

Vai man ir pārsūdzības tiesības, ja mana lieta tiek izbeigta, nenonākot tiesā?

Ja jūsu lieta ir slēgta un jūs neapmierina pieņemtais lēmums, varat prasīt, lai lietu izskata prokurors. Sazinieties ar policiju, kas pēc jūsu pieprasījuma nodos lietu prokuroram. Ja jūs neapmierina prokurora pieņemtais lēmums, varat iesniegt pieteikumu tuvākam amatā augstākajam prokuroram par lietas atkārtotu iztiesāšanu (överprövning).

Vai es varu iesaistīties tiesvedībā?

Jā, jums parasti būs jāiesaistās tiesvedībā, jo jūsu pierādījumi ir svarīgi, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par lietu.

Kāds ir mans oficiālais statuss tiesvedības sistēmā? Piemēram, vai es esmu vai varu izvēlēties būt cietušais, liecinieks, civilprasītājs vai privātās apsūdzības uzturētājs?

Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem jūs esat cietusī puse (målsägande) pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Jūs nevarat būt lietas dalībnieks, kamēr prokurors nav uzsācis tiesas procesu. Jūs varat būt lietas dalībnieks:

  • kad prokurors ir uzsācis tiesas procesu;
  • ja jūs pieprasāt zaudējumu atlīdzināšanu un/vai
  • ja jūs palīdzat kriminālprocesā.

Jūs varat palīdzēt kriminālprocesā jebkurā brīdī tiesvedības laikā; tādā gadījumā jums būs gandrīz tāds pats procesuālais statuss kā prokuroram un jūs varēsiet, piemēram, iesniegt tiesai savus pierādījumus. Tomēr jums nav nekas jāpierāda saistībā ar noziegumu.

Jūs varat celt individuālas apsūdzības pēc savas iniciatīvas vai īpašu apsūdzību, ja prokurors ir atcēlis vai atsaucis vispārēju apsūdzību. Tādā gadījumā jums ir jāpierāda tiesai, ka noziegums ir noticis.

Kādas ir manas tiesības un pienākumi šādā statusā?

Ja neesat lietas dalībnieks, jūs informēs par tiesas sēdes datumu un laiku. Tomēr jūs saņemsiet šo informāciju tikai tad, ja būsiet to pieprasījis pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Ja esat lietas dalībnieks, jums ir tiesības būt klāt visā tiesvedībā, pat ja tiesas process nav atklāts.

Jūs var izsaukt uz tiesu, ja prokurors ir prasījis, lai jūs nopratinātu, vai ja esat iesniedzis prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Jūs saņemsiet tiesas pavēsti, kurā būs norādīts datums un laiks, kad jums jāierodas, un izklāstīti pieņemamie iemesli, kuru dēļ var neierasties tiesā. Ja esat saslimis vai jums ir cits pieņemams iemesls, lai neierastos, jums jāinformē tiesa, cik vien iespējams drīz pirms tiesas procesa. Tad tiesa jūs informēs, vai ir vajadzīga jūsu klātbūtne. Ja neieradīsieties tiesā bez pamatota iemesla, jums var piespriest naudas sodu.

Tiesvedības laikā jums ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Šādas tiesības jums ir tikai tad, ja esat cietusī puse. Jūs arī nopratinās prokurors un apsūdzētais (vai viņa advokāts). Lai jūs nopratinātu, jums nebūs jānodod zvērests. Ja esat lietas dalībnieks, jūs vai jūsu aizstāvis var nopratināt apsūdzēto, lieciniekus un ekspertus. Tiesvedības beigās jums arī būs iespēja teikt nobeiguma runu.

Ja jūs izsauc policija vai prokurors, jums ir tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar ierašanos uz nopratināšanu. Atlīdzināt var ceļa un uzturēšanās izmaksas un negūtos ienākumus līdz (700 SEK dienā).

Vai es varu sniegt liecību tiesvedība laikā vai iesniegt pierādījumus? Ar kādiem nosacījumiem?

Jā, prokurors, iespējams, vēlēsies, lai jūs nopratina tiesvedības laikā. Tomēr cietusī puse nevar būt liecinieks. Tas nozīmē, ka jums nebūs jānodod zvērests, lai izteiktos. Ja esat lietas dalībnieks, jums ir tiesības iesniegt pierādījumus tiesvedības laikā.

Kādu informāciju es saņemšu tiesvedības laikā?

Ja esat lietas dalībnieks, jums ir tiesības dažādos veidos saņemt informāciju par tiesas procesu un par jūsu lietas virzību. Zviedru valodā šīs tiesības dēvē par ‘partsinsyn’. Ja esat cietusī puse, bet neesat lietas dalībnieks, jums nav tādu pašu tiesību saņemt informāciju par procesu.

Policijas veiktās pirmstiesas izmeklēšanas laikā jums vaicās, vai vēlaties, lai jūs informē par lietā pieņemto spriedumu. Ja jūs bijāt lietas dalībnieks, tiesa nosūtīs jums spriedumu. Ja nebijāt lietas dalībnieks, spriedums jums tiks nosūtīts, ja būsiet to prasījis.

Vai es varēšu piekļūt tiesas materiāliem?

Ja esat lietas dalībnieks, jums ir tiesības dažādos veidos saņemt informāciju par tiesas procesu un par to, kā norit jūsu lietas izskatīšana. Zviedru valodā šīs tiesības dēvē par ‘partsinsyn’, un tās ir paredzētas, lai apmierinātu puses vajadzību pēc informācijas, lai puse varētu virzīt savu prasību tālāk tiesā. Tas var nozīmēt, piemēram, ka jums pēc pieprasījuma vai pēc tiesas ierosinājuma var būt pieejami dokumenti vai citi lietas materiāli. Tiesai ir arī “paziņošanas pienākums”, kas nozīmē, ka tai pēc savas iniciatīvas ir jānodrošina, ka lietas dalībniekam tiek nodrošināta piekļuve dokumentiem vai citiem izmeklēšanas materiāliem, ko lietā iesniegusi cita persona, nevis konkrētais lietas dalībnieks. Lietas dalībnieks var arī izteikt tiesai piezīmes par lietas materiāliem.

Ja esat cietusī puse, bet neesat lietas dalībnieks, jums nav tādu pašu tiesību saņemt informāciju par procesu.

Lapa atjaunināta: 06/10/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

3 - Manas tiesības pēc tiesas procesa

Vai es varu pārsūdzēt nolēmumu?

Lietas dalībnieks, kurš nav apmierināts ar rajona tiesas (tingsrätt) spriedumu, var to pārsūdzēt Apelācijas tiesā (hovrätt). Tas, kā to darīt, tiek izklāstīts spriedumā. Dažos gadījumos ir vajadzīga pārsūdzības atļauja, lai Apelācijas tiesa uzņemtos lietas izskatīšanu. Ja spriedums tiek pārsūdzēts, parasti notiek jauna tiesvedība Apelācijas tiesā. Lielākajā daļā gadījumu cietušajām pusēm un lieciniekiem nav jāpiedalās šādā tiesvedībā. Tā vietā notiek rajona tiesā ierakstīto pierādījumu noklausīšanās. Tomēr atsevišķos gadījumos Apelācijas tiesa var pieņemt lēmumu par lietu, nerīkojot galveno tiesas sēdi.

Apelācijas tiesas spriedumu parasti var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Högsta domstolen). Tomēr Augstākā tiesa iztiesās lietu tikai tad, ja lieta būs saistīta ar principa jautājumu (precedents) vai ja būs acīmredzami iemesli lietas atkārtotai iztiesāšanai, piemēram, rajona tiesas vai Apelācijas tiesas rupja kļūda. Tāpēc praksē Apelācijas tiesa parasti ir pēdējās instances tiesa.

Kādas ir manas tiesības pēc soda piespriešanas?

Ja esat lietas dalībnieks, jums ir tiesības saņemt rakstisku sprieduma kopiju, cik drīz vien iespējams. Ja neesat lietas dalībnieks, jums jāsazinās ar tiesu, lai iegūtu informāciju par sprieduma saturu.

Parasti jums ir tiesības prasīt dokumentu tulkojumus. Vajadzības gadījumā tiesa var pārtulkot dokumentus, kas tai iesniegti vai ko tā nosūtījusi. Tomēr jums var būt nepieciešams sazināties ar tiesu un prasīt šo pakalpojumu. Tulkojums jums tiks nodrošināts bez maksas.

Šajā tiesas procesa posmā jūs nevar pārstāvēt “cietušās puses advokāts” (målsägandebiträde) uz valsts rēķina. Advokāta pienākumi pret jums beidzas tiesas procesa izbeigšanas brīdī. Tomēr jūs varat izvēlēties nolīgt juridisko pārstāvi par saviem līdzekļiem. Ja jums ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, valsts var segt daļu no jūsu juridiskās pārstāvības izmaksām.

Ja jums ir vajadzīga atbalsta persona šajā posmā, varat sazināties ar kādu no bezpeļņas apvienībām, kas darbojas šajā jomā, piemēram, zvanot uz cietušo atbalsta dienestu vai sieviešu palīdzības dienestu — Brottsofferjouren SverigeRiksorganisationen för kvinnojourer och tjejjourer i Sverige (ROKS), Unizon u. c.

Vai man ir tiesības uz atbalstu vai aizsardzību pēc tiesvedības? Cik ilgi?

Jā, jums var būt tiesības uz atbalstu vai aizsardzību pēc tiesvedības. Nepiemēro konkrētu laika ierobežojumu, līdz kuram jūs varat saņemt atbalstu no bezpeļņas organizācijām vai sociālajiem dienestiem. Ir piemērojami daži termiņa ierobežojumi attiecībā uz aizsargātiem personas datiem. Vairāk par šo jautājumu varat izlasīt sadaļā “Personīgā aizsardzība, ja man draud briesmas” (Manas kā noziegumā cietušā tiesības).

Kādu informāciju es saņemšu, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājam tiks piespriests sods?

Spriedumā tiks norādīts piespriestais sods un, piemēram, tas, cik ilgi notiesātajam būs jāpavada ieslodzījuma vietā. Pret personu vērsta nozieguma gadījumā (noziegumi, kas vērsti pret personas dzīvību, veselību, brīvību vai drošību) Zviedrijas Ieslodzījuma vietu un probācijas dienests prasīs jums kā cietušajai pusei, vai vēlaties, lai jūs informē:

  • par iestādi Zviedrijā, kur ir izvietota notiesātā persona;
  • ja notiesātā persona tiek pārvesta uz citu iestādi vai uz citu valsti;
  • ja notiesātā persona atrodas jebkurā vietā ārpus iestādes;
  • ja notiesātā persona vai Zviedrijas Ieslodzījuma vietu un probācijas dienests iesniedz pieteikumu par mūža ieslodzījuma aizstāšanu ar vieglāku sodu;
  • ja notiesātā persona tiek atbrīvota;
  • ja notiesātā persona izbēg vai kāds viņai ir palīdzējis izkļūt no ieslodzījuma vietas, vai
  • ja notiesātā persona bēguļo un neatgriežas iestādē pēc brīvdienām vai cita ārpus iestādes pavadīta laika.

Zviedrijas Ieslodzījuma vietu un probācijas dienestam nav jāsniedz paziņojums, ja tas var apdraudēt ieslodzītās personas dzīvību vai veselību.

Vai mani informēs gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tiks atbrīvots (tostarp atbrīvots priekšlaikus vai nosacīti) vai izbēgs no ieslodzījuma vietas?

Pret personu vērsta nozieguma gadījumā (noziegumi, kas vērsti pret personas dzīvību, veselību, brīvību vai drošību) Zviedrijas Ieslodzījuma vietu un probācijas dienests prasīs jums kā cietušajai pusei, vai vēlaties, lai jūs informē:

  • ja notiesātā persona tiek atbrīvota;
  • ja notiesātā persona izbēg vai kāds viņai ir palīdzējis izkļūt no ieslodzījuma vietas, vai
  • ja notiesātā persona bēguļo un neatgriežas iestādē pēc brīvdienām vai cita ārpus iestādes pavadīta laika.

Vai es tikšu iesaistīts lēmumu pieņemšanā par atbrīvošanu vai nosacītu atbrīvošanu? Piemēram, vai es varu sniegt paziņojumu vai iesniegt pārsūdzību?

Nē, jums nav šādu tiesību.

Lapa atjaunināta: 06/10/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

4 - Kompensācija

Kāds ir process zaudējumu atlīdzības pieprasīšanai no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja (piem., lietas ierosināšana tiesā, civilprasība, saistīta procedūra)?

Jūs varat pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par gandrīz jebkuru kaitējumu, kas radies saistībā ar noziegumu. Prasības par zaudējumu atlīdzināšanu uzklausa tajā pašā laikā, kad tiesa izlemj, vai apsūdzētais ir vainīgs nozieguma izdarīšanā.

Cietušajam vai cietušajai pusei zaudējumu atlīdzība ir jāpieprasa no personas, kura izdarījusi noziegumu vai izraisījusi kaitējumu. Lai atvieglotu šo procesu, prokurors (åklagare) sagatavos un iesniegs jūsu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības laikā, ja būsiet to prasījis. Vienīgais izņēmums ir prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, par kurām jāveic plaša izmeklēšana, vai prasības, ko var uzskatīt par acīmredzami nepamatotām, t. i., kas vai nu nav saistītas ar noziegumu, vai arī attiecas uz daudz lielāku summu nekā ierasts līdzīgās situācijās.

Ja prasāt kompensāciju par kaitējumu, kas radies nozieguma rezultātā, jums tas jādara zināms, kad jūs nopratina policija. Jums arī jānorāda, vai vēlaties, lai prokurors jums palīdz sagatavot prasību.

Tiesa uzdeva noziedzīgā nodarījuma izdarītājam atlīdzināt man zaudējumus / izmaksāt kompensāciju. Kā es varu panākt to, lai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs veic maksājumu?

Tas, ka tiesa ir uzdevusi apsūdzētajam atlīdzināt zaudējumus, nenozīmē, ka jūs automātiski saņemsiet naudu. Bieži vien noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nevarēs samaksāt vai nedarīs to brīvprātīgi. Izpildes iestāde (Kronofogden) palīdzēs jums panākt to, ka jums tiek atlīdzināti zaudējumi.

Tiesa nosūtīs sprieduma kopiju Izpildes iestādei, kas sazināsies ar jums, nosūtot vēstuli, kurā būs jautāts, vai vēlaties saņemt zaudējumu atlīdzību. Ja vēlēsieties saņemt atlīdzību, jums jāaizpilda jums nosūtītā veidlapa un jānosūta tā atpakaļ Izpildes iestādei, kas izvērtēs noziedzīgā nodarījuma izdarītāja finansiālo stāvokli. Ja tiks noskaidrots, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs var samaksāt, Izpildes iestāde nodrošinās to, ka jūs saņemsiet atlīdzību.

Izpildes iestādes palīdzība ir bez maksas, izņemot ļoti īpašos gadījumos. Ja Izpildes iestāde nesazinās ar jums, tad jums pašam ar to jāsazinās.

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nemaksā, vai valsts var samaksāt man avansu?  Ar kādiem nosacījumiem?

Nē, tas nav iespējams.

Vai man ir tiesības saņemt kompensāciju no valsts?

Ja notiesāts noziedzīga nodarījuma izdarītājs nevar atlīdzināt zaudējumus un nav apdrošināšanas, kas sedz visu prasības summu, jums var būt tiesības uz kompensāciju no valsts. To sauc par kompensāciju noziegumos cietušajiem (brottsskadeersättning), un tās izmaksu organizē Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde (Brottsoffermyndigheten).

Lai kompensāciju noziegumos cietušajiem varētu izmaksāt, kad noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav zināms, jāveic izmeklēšana, piemēram, pirmstiesas izmeklēšana, lai pierādītu, ka esat cietis noziegumā, nevis nelaimes gadījumā. Par noziegumu vienmēr ir jāziņo policijai. Ja aizdomās turētais ir identificēts, parasti ir jābūt notiesājošam spriedumam vai piespriestam sodam.

Kompensāciju noziegumos cietušajiem piešķir par noziegumiem, kas izdarīti Zviedrijā, un jums var būt tiesības uz kompensāciju neatkarīgi no tā, vai dzīvojat Zviedrijā vai uzturaties Zviedrijā īslaicīgi, piem., kā tūrists vai students. Ja jūs faktiski dzīvojat Zviedrijā, jums var būt tiesības uz kompensāciju pat tad, ja noziegums noticis citā valstī.

Tāpat kā apdrošināšanas polises pārsnieguma gadījumā līdzīga summa tiks atskaitīta no kompensācijas noziegumos cietušajiem.

Vai man ir tiesības uz kompensāciju, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs netiek notiesāts?

Lai kompensāciju noziegumos cietušajiem varētu izmaksāt, kad noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav zināms, jāveic izmeklēšana, piemēram, pirmstiesas izmeklēšana, lai pierādītu, ka esat cietis noziegumā, nevis nelaimes gadījumā. Par noziegumu vienmēr ir jāziņo policijai. Ja aizdomās turētais ir identificēts, parasti ir jābūt notiesājošam spriedumam vai piespriestam sodam.

Vai man ir tiesības uz ārkārtas maksājumu, kamēr es gaidu lēmumu par savu kompensācijas prasību?

Nē, tas nav iespējams.

Lapa atjaunināta: 06/10/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

5 - Manas tiesības uz atbalstu un palīdzību

Esmu noziegumā cietušais. Ar ko man jāsazinās, lai saņemtu atbalstu un palīdzību?

Barnens Rätt i Samhället (BRIS — Bērnu tiesības sabiedrībā)

BRIS ir bērnu tiesību aizsardzības organizācija bez politiskas vai reliģiskas piederības. Neaizsargāti bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var nosūtīt e-pastu, tērzēt vai piezvanīt BRIS konsultantam anonīmi un bez maksas. BRIS arī pieņem zvanus no pieaugušajiem, kuriem ir vajadzība parunāt par jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar bērniem un jauniešiem.

Kontaktinformācija:

116 111 — palīdzības tālruņa numurs bērniem un jauniešiem

077 150 50 50 — palīdzības tālruņa numurs pieaugušajiem

Saite atveras jaunā logāinfo@bris.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.bris.se/

Brottsofferjouren Sverige (Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija)

Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija ir bezpeļņas organizācija, kuras darba pienākums ir nodrošināt visiem noziegumos cietušajiem tiesības saņemt atbalstu. Organizācijas sastāvu veido vietējie cietušo atbalsta centri no visas valsts, sekretariāts un valsts bezmaksas palīdzības tālrunis. Organizācija palīdz noziegumos cietušajiem, lieciniekiem un radiniekiem, viņus uzklausot un sniedzot atbalstu un noderīgu padomu. Vajadzības gadījumā cietušais var saņemt atbalstu darījumos ar citām struktūrām, kas var sniegt, piemēram, psiholoģisku palīdzību, nodrošināt izmitināšanu patversmē vai sniegt finansiālu palīdzību. Cietušie var arī saņemt norādījumus par kriminālprocesu. Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija arī organizē atbalstu lieciniekiem, ko sniedz brīvprātīgie, kuri arī informē un atbalsta saistībā ar tiesvedību.

Kontaktinformācija:

0200 21 20 19

08 644 88 00

Saite atveras jaunā logāinfo@brottsofferjouren.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.brottsofferjouren.se/

Föreningen anhöriga till sexuellt utnyttjade barn (ATSUB — Asociācija no seksuālas vardarbības cietušu bērnu radinieku atbalstam)

ATSUB individuāli konsultē no seksuālas vardarbības cietušu bērnu radiniekus un piedāvā palīdzību un atbalstu darījumos ar iestādēm. Asociācija arī organizē atbalsta grupas un sniedz palīdzību tiesā.

Kontaktinformācija:

08 644 21 12

Saite atveras jaunā logāinfo@atsub.se

Saite atveras jaunā logāhttp://atsub.se/

Riksförbundet för homosexuellas, bisexuellas och transpersoners rättigheter (RFSL — Zviedrijas Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību aizsardzības federācija), cietušo atbalsta tālrunis

RFSL ir bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka LGBT personām ir tādas pašas tiesības, iespējas un pienākumi kā jebkuram citam sabiedrības loceklim. RFSL uztur cietušo atbalsta tālruni, uz kuru var zvanīt LGBT personas, pret ko ir vērsta slikta izturēšanās, draudi un vardarbība. Šīs organizācijas pakalpojumi ir paredzēti arī minēto personu radiniekiem un draugiem, kā arī cilvēkiem, kuri tiekas ar neaizsargātām LGBT personām savā darbā. Organizācija piedāvā krīzes sanāksmes, informāciju par tiesībām, palīdzību darījumos ar iestādēm, atbalstu tiesas procesā un izmitināšanu patversmē.

Kontaktinformācija:

020 34 13 16

Saite atveras jaunā logāboj@rfsl.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.rfsl.se/verksamhet/brottsofferjour/

Riksorganisationen för kvinnojourer och tjejjourer i Sverige (ROKS — Zviedrijas Nacionālā sieviešu patversmju un jaunu sieviešu patversmju organizācija)

ROKS koordinē vietējos iesaistītos centrus un nodrošina palīdzību un izmitināšanu patversmēs no vardarbības cietušām sievietēm, meitenēm un bērniem. Šī organizācija arī veic viedokļa veidošanas darbu, lai publiskotu iesaistīto centru pieredzi un tādējādi mazinātu vīriešu vardarbību pret sievietēm.

Kontaktinformācija:

08 442 99 30

Saite atveras jaunā logāinfo@roks.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.roks.se/

Riksföreningen stödcentrum mot incest och andra sexuella övergrepp i barndomen (RISE — Valsts atbalsta centrs incesta upuriem un personām, kuras bērnībā cietušas no citiem seksuālas vardarbības veidiem)

RISE ir bezpeļņas organizācija, kas piedāvā atbalstu pieaugušajiem, kuri bērnībā bijuši pakļauti seksuālai vardarbībai. Šī apvienība uztur palīdzības tālruni, uz kuru var zvanīt sievietes, vīrieši, bērni, radinieki un profesionāļi. RISE arī piedāvā dažādus pasākumus saviem dalībniekiem, tostarp apspriedes atbalsta grupās.

Kontaktinformācija:

08 696 00 95

Saite atveras jaunā logāstod@rise-sverige.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.roks.se/

Terrafem

Terrafem” ir bezpeļņas organizācija. Tā uztur Zviedrijas vienīgo valsts mēroga palīdzības tālruni imigrantu izcelsmes sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. “Terrafem” arī uztur juridiskās palīdzības tālruni un sniedz aizsardzību no vardarbības cietušām sievietēm un viņu bērniem drošās patversmēs.

Kontaktinformācija:

020 52 10 10

08 643 05 10

Saite atveras jaunā logāinfo@terrafem.org

Saite atveras jaunā logāhttp://www.terrafem.org/

Unizon

Unizon” pārstāv sieviešu patversmes, jaunu sieviešu iespēju nodrošināšanas centrus un citus atbalsta dienestus, strādājot sabiedrībai, kurā valda dzimumu līdztiesība un nav vardarbības. Dalīborganizāciju darbs ietver galvenokārt atbalsta un aizsardzības nodrošināšanu no vardarbības cietušām sievietēm un viņu bērniem. Organizācijas arī veic preventīvo un atbalsta darbu attiecībā uz bērniem un jauniešiem, ietekmē viedokļus un izplata zināšanas.

Kontaktinformācija:

08 642 64 01

Saite atveras jaunā logāinfo@unizon.se

Saite atveras jaunā logāhttp://unizon.se/

Valsts iestādes un citas struktūras

Brottsoffermyndigheten (Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde)

Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādes vispārējais mērķis ir strādāt, lai veicinātu noziegumos cietušo tiesību aizsardzību un palīdzētu īstenot viņu vajadzības un intereses. Šī iestāde valsts mērogā atbild par četrām darbības jomām — noziegumos cietušo kompensācijas lietu kārtošanu, Noziegumos cietušo fonda (Brottsofferfonden) pārvaldību, sava zinātības centra uzturēšanu un noziegumos cietušajiem izmaksāto kompensāciju atprasīšanu.

Kontaktinformācija:

090 70 82 00

Saite atveras jaunā logāregistrator@brottsoffermyndigheten.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.brottsoffermyndigheten.se/

Domstolsverket (Valsts tiesu administrācija)

Valsts tiesu administrācija ir valsts iestāde, kas ziņo valdībai un darbojas kā organizācija, kura sniedz pakalpojumus Zviedrijas tiesām. Valsts tiesu administrācija atbild par Zviedrijas tiesu vispārējo koordināciju un vispārīgiem jautājumiem, kas attiecas uz Zviedrijas tiesām. Minētais ietver arī pakalpojumu sniegšanu tiesām, valsts īrestiesām un Valsts Juridiskās palīdzības iestādei (Rättshjälpsmyndigheten).

Kontaktinformācija:

036 15 53 00

Saite atveras jaunā logādomstolsverket@dom.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.domstol.se/

Kronofogden (Zviedrijas Izpildes iestāde)

Zviedrijas Izpildes iestāde ir valsts iestāde. Tā cita starpā strādā, lai noteiktu parādus ar maksājuma rīkojumu starpniecību un palīdzētu personām panākt tām pienākošos parādu piedziņu.

Kontaktinformācija:

0771 73 73 00

Saite atveras jaunā logākronofogdemyndigheten@kronofogden.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.kronofogden.se/

Nationellt centrum för kvinnofrid (NCK — Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm)

Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm (NCK), kas darbojas Upsalas Universitātē, darbojas valdības uzdevumā, lai uzlabotu informētību valsts līmenī par vīriešu vardarbību pret sievietēm, vardarbību, ko īsteno, aizstāvot godu, un apspiešanu un vardarbību viena dzimuma attiecībās. NCK atbild par ‘Kvinnofridslinjen’ — Zviedrijas valsts palīdzības tālruni no vardarbības cietušajiem — un par specializētu Upsalas Universitātes slimnīcā izveidotu ambulatoru struktūru, kas paredzēta no vardarbības cietušām sievietēm.

Kontaktinformācija:

020 50 50 50

018 611 27 93

Saite atveras jaunā logāinfo@nck.uu.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.nck.uu.se/

Polismyndigheten (Zviedrijas policija)

Policija izmeklē noziegumus un strādā, lai novērstu jaunus noziegumus. Policija arī strādā ar lietām, kas saistītas ar fiktīviem personas datiem.

Kontaktinformācija:

114 14

112 (ārkārtas gadījumā)

Saite atveras jaunā logāregistrator.kansli@polisen.se

Saite atveras jaunā logāhttps://polisen.se/

Rättshjälpsmyndigheten (Valsts Juridiskās palīdzības iestāde)

Valsts Juridiskās palīdzības iestāde ir valsts mēroga iestāde, kas sniedz juridisko palīdzību saskaņā ar Zviedrijas Juridiskās palīdzības likumu. Valsts Juridiskās palīdzības iestāde ir arī izpildes iestāde, ja tiesa nolemj pieprasīt izmaksu atlīdzināšanu, tostarp aizstāvības izmaksu atlīdzināšanu krimināllietās.

Kontaktinformācija:

060 13 46 00

Saite atveras jaunā logārattshjalpsmyndigheten@dom.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.rattshjalp.se/

Skatteverket (Zviedrijas Nodokļu aģentūra)

Zviedrijas Nodokļu aģentūra ir administratīvā iestāde, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, īpašuma novērtēšanu, iedzīvotāju reģistru un aktu reģistrāciju. Zviedrijas Nodokļu aģentūra arī izskata personas datu aizsardzības pieprasījumus (slepeno kodu piešķiršana un veco adrešu izmantošana).

Kontaktinformācija:

0771 567 567

Saite atveras jaunā logāhttps://www.skatteverket.se/privat.4.76a43be412206334b89800052864.html

Sveriges Kommuner och Landsting (SKL — Zviedrijas Pašvaldību un reģionu asociācija)

SKL ir visu pašvaldību, lēņu un reģionu padomju dalīborganizācija.

Kontaktinformācija:

08 452 70 00

Saite atveras jaunā logāinfo@skl.se

Saite atveras jaunā logāhttps://skl.se/

Åklagarmyndigheten (Zviedrijas Prokuratūra)

Prokuratūra sadarbojas ar policiju noziegumu izmeklēšanā. Ja izmeklēšanas rezultātā tiek izvirzītas apsūdzības, lietu iztiesā tiesā. Prokurora pienākums tad ir pierādīt, ka apsūdzētais ir izdarījis noziegumu.

Kontaktinformācija:

010 562 50 00

Saite atveras jaunā logāregistrator@aklagare.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.aklagare.se/

Cietušo atbalsta dienesti

Barnens Rätt i Samhället (BRIS — Bērnu tiesības sabiedrībā)

BRIS ir bērnu tiesību aizsardzības organizācija bez politiskas vai reliģiskas piederības. Neaizsargāti bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var nosūtīt e-pastu, tērzēt vai piezvanīt BRIS konsultantam anonīmi un bez maksas. BRIS arī pieņem zvanus no pieaugušajiem, kuriem ir vajadzība parunāt par jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar bērniem un jauniešiem.

Kontaktinformācija:

116 111 — palīdzības tālruņa numurs bērniem un jauniešiem

077 150 50 50 — palīdzības tālruņa numurs pieaugušajiem

Brottsofferjouren Sverige (Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija)

Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija ir bezpeļņas organizācija, kuras darba pienākums ir nodrošināt visiem noziegumos cietušajiem tiesības saņemt atbalstu. Organizācijas sastāvu veido vietējie cietušo atbalsta centri no visas valsts, sekretariāts un valsts bezmaksas palīdzības tālrunis. Organizācija palīdz noziegumos cietušajiem, lieciniekiem un radiniekiem, viņus uzklausot un sniedzot atbalstu un noderīgu padomu. Vajadzības gadījumā cietušais var saņemt atbalstu darījumos ar citām struktūrām, kas var sniegt, piemēram, psiholoģisku palīdzību, nodrošināt izmitināšanu patversmē vai sniegt finansiālu palīdzību. Cietušie var arī saņemt norādījumus par kriminālprocesu. Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija arī organizē atbalstu lieciniekiem, ko sniedz brīvprātīgie, kuri arī informē un atbalsta saistībā ar tiesvedību.

Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija uztur valsts palīdzības tālruni, kas var sniegt atbalstu visiem noziegumos cietušajiem un arī nosūtīt viņus uz vietējo cietušo atbalsta centru. Valsts palīdzības tālrunis var sniegt atbalstu 21 dažādā valodā.

Kontaktinformācija:

0200 21 20 19

Brottsoffermyndigheten (Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde)

Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādes vispārējais mērķis ir strādāt, lai veicinātu noziegumos cietušo tiesību aizsardzību un palīdzētu īstenot viņu vajadzības un intereses. Šī iestāde valsts mērogā atbild par četrām darbības jomām — noziegumos cietušo kompensācijas lietu kārtošanu, Noziegumos cietušo fonda (Brottsofferfonden) pārvaldību, sava zinātības centra uzturēšanu un noziegumos cietušajiem izmaksāto kompensāciju atprasīšanu.

Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde uztur palīdzības tālruni, kas var atbildēt uz jautājumiem par finansiālu kompensāciju pēc nozieguma un arī, piemēram, par tiesībām izmantot “cietušās puses advokātu”, īpašu pārstāvību bērniem, tuvošanās aizliegumiem un tiesas procesu.

Kontaktinformācija:

090 70 82 00

Nationellt centrum för kvinnofrid (NCK — Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm)

Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm (NCK), kas darbojas Upsalas Universitātē, darbojas valdības uzdevumā, lai uzlabotu informētību valsts līmenī par vīriešu vardarbību pret sievietēm, vardarbību, ko īsteno, aizstāvot godu, un apspiešanu un vardarbību viena dzimuma attiecībās. NCK atbild par ‘Kvinnofridslinjen’ — Zviedrijas valsts palīdzības tālruni no vardarbības cietušajiem — un par specializētu Upsalas Universitātes slimnīcā izveidotu ambulatoru struktūru, kas paredzēta no vardarbības cietušām sievietēm.

Kontaktinformācija:

020 50 50 50

Terrafem

Terrafem” ir bezpeļņas organizācija. Tā uztur Zviedrijas vienīgo valsts mēroga palīdzības tālruni imigrantu izcelsmes sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. “Terrafem” arī uztur juridiskās palīdzības tālruni un sniedz aizsardzību no vardarbības cietušām sievietēm un viņu bērniem drošās patversmēs.

Kontaktinformācija:

020 52 10 10

Riksförbundet för homosexuellas, bisexuellas och transpersoners rättigheter (RFSL — Zviedrijas Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību aizsardzības federācija), cietušo atbalsta tālrunis

RFSL ir bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka LGBT personām ir tādas pašas tiesības, iespējas un pienākumi kā jebkuram citam sabiedrības loceklim. RFSL uztur cietušo atbalsta tālruni, uz kuru var zvanīt LGBT personas, pret ko ir vērsta slikta izturēšanās, draudi un vardarbība. Šīs organizācijas pakalpojumi ir paredzēti arī minēto personu radiniekiem un draugiem, kā arī cilvēkiem, kuri tiekas ar neaizsargātām LGBT personām savā darbā. Organizācija piedāvā krīzes sanāksmes, informāciju par tiesībām, palīdzību darījumos ar iestādēm, atbalstu tiesas procesā un izmitināšanu patversmē.

Kontaktinformācija:

020 34 13 16

Vai atbalsts cietušajiem ir bez maksas?

Jā, atbalsts cietušajiem, ko sniedz bezpeļņas organizācija, ir bez maksas. Tas pats attiecas uz atbalsta pakalpojumiem, ko pārvalda valsts iestādes.

Kādu veidu atbalstu es varu saņemt no valsts dienestiem vai iestādēm?

Brottsoffermyndigheten (Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestāde)

Noziegumos cietušo kompensācijas un atbalsta iestādes vispārējais mērķis ir strādāt, lai veicinātu noziegumos cietušo tiesību aizsardzību un palīdzētu īstenot viņu vajadzības un intereses. Šī iestāde valsts mērogā atbild par četrām darbības jomām — noziegumos cietušo kompensācijas lietu kārtošanu, Noziegumos cietušo fonda (Brottsofferfonden) pārvaldību, sava zinātības centra uzturēšanu un noziegumos cietušajiem izmaksāto kompensāciju atprasīšanu.

Kontaktinformācija:

090 70 82 00

Saite atveras jaunā logāregistrator@brottsoffermyndigheten.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.brottsoffermyndigheten.se/

Domstolsverket (Valsts tiesu administrācija)

Valsts tiesu administrācija ir valsts iestāde, kas ziņo valdībai un darbojas kā organizācija, kura sniedz pakalpojumus Zviedrijas tiesām. Valsts tiesu administrācija atbild par Zviedrijas tiesu vispārējo koordināciju un vispārīgiem jautājumiem, kas attiecas uz Zviedrijas tiesām. Minētais ietver arī pakalpojumu sniegšanu tiesām, valsts īrestiesām un Valsts Juridiskās palīdzības iestādei (Rättshjälpsmyndigheten).

Kontaktinformācija:

036 15 53 00

Saite atveras jaunā logādomstolsverket@dom.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.domstol.se/

Kronofogden (Zviedrijas Izpildes iestāde)

Zviedrijas Izpildes iestāde ir valsts iestāde. Tā cita starpā strādā, lai noteiktu parādus ar maksājuma rīkojumu starpniecību un palīdzētu personām panākt tām pienākošos parādu piedziņu.

Kontaktinformācija:

0771 73 73 00

Saite atveras jaunā logākronofogdemyndigheten@kronofogden.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.kronofogden.se/

Nationellt centrum för kvinnofrid (NCK — Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm)

Valsts Informācijas centrs attiecībā uz vīriešu vardarbību pret sievietēm (NCK), kas darbojas Upsalas Universitātē, darbojas valdības uzdevumā, lai uzlabotu informētību valsts līmenī par vīriešu vardarbību pret sievietēm, vardarbību, ko īsteno, aizstāvot godu, un apspiešanu un vardarbību viena dzimuma attiecībās. NCK atbild par ‘Kvinnofridslinjen’ — Zviedrijas valsts palīdzības tālruni no vardarbības cietušajiem — un par specializētu Upsalas Universitātes slimnīcā izveidotu ambulatoru struktūru, kas paredzēta no vardarbības cietušām sievietēm.

Kontaktinformācija:

020 50 50 50

018 611 27 93

Saite atveras jaunā logāinfo@nck.uu.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.nck.uu.se/

Polismyndigheten (Zviedrijas policija)

Policija izmeklē noziegumus un strādā, lai novērstu jaunus noziegumus. Policija arī strādā ar lietām, kas saistītas ar fiktīviem personas datiem.

Kontaktinformācija:

114 14

112 (ārkārtas gadījumā)

Saite atveras jaunā logāregistrator.kansli@polisen.se

Saite atveras jaunā logāhttps://polisen.se/

Rättshjälpsmyndigheten (Valsts Juridiskās palīdzības iestāde)

Valsts Juridiskās palīdzības iestāde ir valsts mēroga iestāde, kas sniedz juridisko palīdzību saskaņā ar Zviedrijas Juridiskās palīdzības likumu. Valsts Juridiskās palīdzības iestāde ir arī izpildes iestāde, ja tiesa nolemj pieprasīt izmaksu atlīdzināšanu, tostarp aizstāvības izmaksu atlīdzināšanu krimināllietās.

Kontaktinformācija:

060 13 46 00

Saite atveras jaunā logārattshjalpsmyndigheten@dom.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.rattshjalp.se/

Skatteverket (Zviedrijas Nodokļu aģentūra)

Zviedrijas Nodokļu aģentūra ir administratīvā iestāde, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, īpašuma novērtēšanu, iedzīvotāju reģistru un aktu reģistrāciju. Zviedrijas Nodokļu aģentūra arī izskata personas datu aizsardzības pieprasījumus (slepeno kodu piešķiršana un veco adrešu izmantošana).

Kontaktinformācija:

0771 567 567

Saite atveras jaunā logāhttps://www.skatteverket.se/

Sveriges Kommuner och Landsting (SKL — Zviedrijas Pašvaldību un reģionu asociācija)

SKL ir visu pašvaldību, lēņu un reģionu padomju dalīborganizācija.

Kontaktinformācija:

08 452 70 00

Saite atveras jaunā logāinfo@skl.se

Saite atveras jaunā logāhttps://skl.se/

Åklagarmyndigheten (Zviedrijas Prokuratūra)

Prokuratūra sadarbojas ar policiju noziegumu izmeklēšanā. Ja izmeklēšanas rezultātā tiek izvirzītas apsūdzības, lietu iztiesā tiesā. Prokurora pienākums tad ir pierādīt, ka apsūdzētais ir izdarījis noziegumu.

Kontaktinformācija:

010 562 50 00

Saite atveras jaunā logāregistrator@aklagare.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.aklagare.se/

Kādu veidu atbalstu es varu saņemt no nevalstiskām organizācijām?

Barnens Rätt i Samhället (BRIS — Bērnu tiesības sabiedrībā)

BRIS ir bērnu tiesību aizsardzības organizācija bez politiskas vai reliģiskas piederības. Neaizsargāti bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var nosūtīt e-pastu, tērzēt vai piezvanīt BRIS konsultantam anonīmi un bez maksas. BRIS arī pieņem zvanus no pieaugušajiem, kuriem ir vajadzība parunāt par jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar bērniem un jauniešiem.

Kontaktinformācija:

116 111 — palīdzības tālruņa numurs bērniem un jauniešiem

077 150 50 50 — palīdzības tālruņa numurs pieaugušajiem

Saite atveras jaunā logāinfo@bris.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.bris.se/

Brottsofferjouren Sverige (Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija)

Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija ir bezpeļņas organizācija, kuras darba pienākums ir nodrošināt visiem noziegumos cietušajiem tiesības saņemt atbalstu. Organizācijas sastāvu veido vietējie cietušo atbalsta centri no visas valsts, sekretariāts un valsts bezmaksas palīdzības tālrunis. Organizācija palīdz noziegumos cietušajiem, lieciniekiem un radiniekiem, viņus uzklausot un sniedzot atbalstu un noderīgu padomu. Vajadzības gadījumā cietušais var saņemt atbalstu darījumos ar citām struktūrām, kas var sniegt, piemēram, psiholoģisku palīdzību, nodrošināt izmitināšanu patversmē vai sniegt finansiālu palīdzību. Cietušie var arī saņemt norādījumus par kriminālprocesu. Zviedrijas Cietušo atbalsta organizācija arī organizē atbalstu lieciniekiem, ko sniedz brīvprātīgie, kuri arī informē un atbalsta saistībā ar tiesvedību.

Kontaktinformācija:

0200 21 20 19

08 644 88 00

Saite atveras jaunā logāinfo@brottsofferjouren.se

http://www.brottsofferjouren.se/

Föreningen anhöriga till sexuellt utnyttjade barn (ATSUB — Asociācija no seksuālas vardarbības cietušu bērnu radinieku atbalstam)

ATSUB individuāli konsultē no seksuālas vardarbības cietušu bērnu radiniekus un piedāvā palīdzību un atbalstu darījumos ar iestādēm. Asociācija arī organizē atbalsta grupas un sniedz palīdzību tiesā.

Kontaktinformācija:

08 644 21 12

Saite atveras jaunā logāinfo@atsub.se

Saite atveras jaunā logāhttp://atsub.se/

Riksförbundet för homosexuellas, bisexuellas och transpersoners rättigheter (RFSL — Zviedrijas Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību aizsardzības federācija), cietušo atbalsta tālrunis

RFSL ir bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka LGBT personām ir tādas pašas tiesības, iespējas un pienākumi kā jebkuram citam sabiedrības loceklim. RFSL uztur cietušo atbalsta tālruni, uz kuru var zvanīt LGBT personas, pret ko ir vērsta slikta izturēšanās, draudi un vardarbība. Šīs organizācijas pakalpojumi ir paredzēti arī minēto personu radiniekiem un draugiem, kā arī cilvēkiem, kuri tiekas ar neaizsargātām LGBT personām savā darbā. Organizācija piedāvā krīzes sanāksmes, informāciju par tiesībām, palīdzību darījumos ar iestādēm, atbalstu tiesas procesā un izmitināšanu patversmē.

Kontaktinformācija:

020 34 13 16

Saite atveras jaunā logāboj@rfsl.se

Saite atveras jaunā logāhttp://www.rfsl.se/verksamhet/brottsofferjour/

Riksorganisationen för kvinnojourer och tjejjourer i Sverige (ROKS — Zviedrijas Nacionālā sieviešu patversmju un jaunu sieviešu patversmju organizācija)

ROKS koordinē vietējos iesaistītos centrus un nodrošina palīdzību un izmitināšanu patversmēs no vardarbības cietušām sievietēm, meitenēm un bērniem. Šī organizācija arī veic viedokļa veidošanas darbu, lai publiskotu iesaistīto centru pieredzi un tādējādi mazinātu vīriešu vardarbību pret sievietēm.

Kontaktinformācija:

08 442 99 30

Saite atveras jaunā logāinfo@roks.se

Saite atveras jaunā logāhttps://www.roks.se/

Riksföreningen stödcentrum mot incest och andra sexuella övergrepp i barndomen (RISE — Valsts atbalsta centrs incesta upuriem un personām, kuras bērnībā cietušas no citiem seksuālas vardarbības veidiem)

RISE ir bezpeļņas organizācija, kas piedāvā atbalstu pieaugušajiem, kuri bērnībā bijuši pakļauti seksuālai vardarbībai. Šī apvienība uztur palīdzības tālruni, uz kuru var zvanīt sievietes, vīrieši, bērni, radinieki un profesionāļi. RISE arī piedāvā dažādus pasākumus saviem dalībniekiem, tostarp apspriedes atbalsta grupās.

Kontaktinformācija:

08 696 00 95

Saite atveras jaunā logāstod@rise-sverige.se

Saite atveras jaunā logāhttp://rise-sverige.se/

Terrafem

Terrafem” ir bezpeļņas organizācija. Tā uztur Zviedrijas vienīgo valsts mēroga palīdzības tālruni imigrantu izcelsmes sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. “Terrafem” arī uztur juridiskās palīdzības tālruni un sniedz aizsardzību no vardarbības cietušām sievietēm un viņu bērniem drošās patversmēs.

Kontaktinformācija:

020 52 10 10

08 643 05 10

Saite atveras jaunā logāinfo@terrafem.org

Saite atveras jaunā logāhttp://www.terrafem.org/

Unizon

Unizon” pārstāv sieviešu patversmes, jaunu sieviešu iespēju nodrošināšanas centrus un citus atbalsta dienestus, strādājot sabiedrībai, kurā valda dzimumu līdztiesība un nav vardarbības. Dalīborganizāciju darbs ietver galvenokārt atbalsta un aizsardzības nodrošināšanu no vardarbības cietušām sievietēm un viņu bērniem. Organizācijas arī veic preventīvo un atbalsta darbu attiecībā uz bērniem un jauniešiem, ietekmē viedokļus un izplata zināšanas.

Kontaktinformācija:

08 642 64 01

Saite atveras jaunā logāinfo@unizon.se

Saite atveras jaunā logāhttp://unizon.se/

Lapa atjaunināta: 06/10/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.