Pamattiesības

Horvātija

Saturu nodrošina
Horvātija

Valsts tiesas

Ar likumu izveidotām tiesām ir īpaša loma cilvēktiesību aizsardzībā. To autonomiju un neatkarību garantē Konstitūcija. Ir īpašs mehānisms, kas garantē konstitucionālo tiesību un brīvību īstenošanu: konstitucionālā sūdzība, ko var iesniegt pilsoņi, kuri uzskata, ka valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašpārvaldes struktūras un publisko tiesību struktūrvienības, kas lemj par to tiesībām un pienākumiem vai attiecībā uz aizdomām par noziedzīga nodarījuma sodu ir pārkāpušas to cilvēktiesības vai pamatbrīvības, kas nostiprinātas Konstitūcijā. Sūdzību var iesniegt tikai pēc tam, kad visi citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti.

Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Ustavni sud Republike Hrvatske)
Trg svetog Marka 4
10000 Zagreba
Tālr.: +385 1 6400 251
Fakss: +385 1 4551 055
https://www.usud.hr/

Horvātijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovni sud Republike Hrvatske)
Trg Nikole Šubića Zrinskog 3
10 000 Zagreba
Tālr.: +385 1 486 22 22, +385 1 481 00 36
Fakss: +385 1 481 00 35
E-pasts: vsrh@vsrh.hr
http://www.vsrh.hr/

Apgabaltiesas (Županijski sudovi)
Vietējās tiesas (Općinski sudovi)

Horvātijas Republikas Augstā komerctiesa (Visoki trgovački sud Republike Hrvatske)
Berislavićeva 11, 10 000 Zagreba
Tālr.: +385 1 489 68 88
Fax: +385 1 487 23 29
http://www.vtsrh.hr/
Komerctiesas (Trgovački sudovi) Horvātijas Republikā  PDF (192 Kb) hr

Komerctiesas

Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa (Visoki upravni sud Republike Hrvatske)
Frankopanska 16, 10 000, Zagreba
Tālr.: +385 1 480 78 00
Fax: +385 1 480 79 28
http://www.upravnisudrh.hr/

Administratīvās tiesas ( Upravni sudovi )

Horvātijas Republikas Augstā pārkāpumu tiesa (Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske)
Ulica Augusta Šenoe 30, 10 000, Zagreba
Tālr.: +385 1 480 75 10
Fakss: +385 1 461 12 91
E-pasts: predsjednik@vpsrh.pravosudje.hr
https://sudovi.hr/VPSRH/

Tiesībsargs (Pučki pravobranitelj)

Trg hrvatskih velikana 6
10 000 Zagreba
Horvātija
Tālr.: +385 1 4851 855, +385 1 4851 853
E-pasts: info@ombudsman.hr
Fakss: +385 1 6431 628

Saskaņā ar Horvātijas Konstitūcijas 93. pantu tiesībsargs ir Horvātijas parlamenta pārstāvis, kurš veicina un aizsargā cilvēktiesības un brīvības, kas noteiktas Konstitūcijā, likumos un starptautiskajos dokumentos par cilvēktiesībām un brīvībām, kurus parakstījusi Horvātijas Republika.

Tiesībsargu un viņa vietniekus ievēl Horvātijas parlaments uz astoņiem gadiem. Tiesībsargs aizsargā pilsoņus no cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izriet no darbībām, ko veikušas valsts iestādes vai ar publiskām pilnvarām apveltītas juridiskas personas. Tiesībsarga birojs ir centrālā struktūra, kas cīnās pret diskrimināciju un veic valsts preventīvā mehānisma uzdevumus, lai nepieļautu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Veicot šos uzdevumus, tiesībsargs ir neatkarīgs un autonoms.

Kompetences.

Cilvēktiesību aizsardzība

Pilsoņiem ir tiesības iesniegt tiesībsargam sūdzību, ja viņi uzskata, ka valsts iestādes ir pārkāpušas viņu tiesības. Reaģējot uz sūdzību un pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, tiesībsargs veic izmeklēšanu. Visām valsts struktūrām, struktūrām, kurām piešķirtas valsts iestādes pilnvaras, kā arī vietējām un reģionālām pašpārvaldes struktūrām, proti, visām publisko tiesību struktūrvienībām, ir jāsniedz visa pieprasītā informācija.

Pamatojoties uz konstatētajiem faktiem, tiesībsargs var izdot attiecīgajām iestādēm vai augstākām struktūrām atzinumus, ieteikumus un paziņojumus un nepieciešamības gadījumā informēt Horvātijas parlamentu.

Papildus tiesībsargs pārbauda noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai un starptautiskajām konvencijām par cilvēktiesību aizsardzību un var pieprasīt Horvātijas valdībai grozīt vai pieņemt ar cilvēktiesībām saistītos noteikumus. Tiesībsargs var arī aicināt Horvātijas parlamentu saskaņot noteikumus ar konstitūciju un likumu, un viņam ir tiesības uzsākt tiesvedību Horvātijas Konstitucionālajā tiesā, lai pārbaudītu likumu un citu noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai.

Cilvēktiesību veicināšana

Cilvēktiesību veicināšana ietver pētniecību un analīzi, datubāžu un dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu, laicīgu un regulāru sabiedrības un ieinteresēto personu informēšanu, aktīvu pilsoniskās sabiedrības, starptautisku organizāciju un akadēmisko pētniecības institūciju iesaisti un sadarbību ar tām, iniciatīvas tiesību aktu saskaņošanai ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem un attiecīgo tiesību aktu piemērošanu.

Centrālā diskriminācijas apkarošanas struktūra

Tiesībsargs saņem sūdzības no fiziskām un juridiskām personām, sniedz nepieciešamo informāciju par tiesībām un pienākumiem, tiesību un cita veida aizsardzību, izskata atsevišķus pieteikumus un savas kompetences ietvaros veic darbības, lai novērstu diskrimināciju un aizsargātu diskriminētu personu tiesības (izņemot izskatīšanā esošu tiesvedību gadījumā), vada mediācijas procesus ar iespēju izšķirt strīdu ārpustiesas procesā ar abu pušu piekrišanu un iesniedz kompetentai prokuratūrai ziņojumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar diskrimināciju.

Valsts preventīvais mehānisms

Tiesībsargs veic valsts preventīvā mehānisma uzdevumus, lai nepieļautu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu visās vietās, kurās personām ir atņemta brīvība, kurās tās tiek turētas apcietinājumā, aizturētas vai izmitinātas sabiedrības uzraudzības telpās, kuras tās nevar pamest pēc savas vēlēšanās.

Tas nozīmē, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji šajā uzdevumā apmeklē cietumus, labošanas iestādes, aizturēšanas vienības un dažādas iestādes, kurās mīt personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir preventīvs mehānisms, lai aizsargātu personas, kurām ir atņemta vai ierobežota brīvība.

Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāde (VCAI)

Kopš 2009. gada tiesībsargs ir vienīgā “A” kategorijas valsts cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas iestāde (VCAI) Horvātijas Republikā saskaņā ar ANO Parīzes principiem, kuros noteikti valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāžu neatkarības rādītāji.

Tas ir institucionālās neatkarības augstākais līmenis un tika piešķirts Tiesībsarga birojam atkārtoti 2013. gadā, kad ANO uzraudzīja, kā tiek īstenoti tās ieteikumi attiecībā uz neatkarīga statusa saglabāšanu un veicināšanu.

Specializētas cilvēktiesību aizsardzības struktūras

Bērnu tiesībsargs (Pravobranitelj za djecu)

Teslina 10
10 000 Zagreba
Horvātija
E-pasts: info@dijete.hr
Tālr.: 01/4929 669
Fakss: 01/4921 277
http://www.dijete.hr

Darbības

Bērnu tiesībsargs uzrauga ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību saistīto Horvātijas likumu un citu noteikumu atbilstību Horvātijas Konstitūcijai, Starptautiskajai konvencijai par bērna tiesībām un citiem starptautiskiem dokumentiem saistībā ar bērnu tiesību un interešu aizstāvību. Birojs uzrauga bērnu tiesību pārkāpumus un vispārīgi pēta bērnu tiesību un interešu pārkāpumus un to veidus. Tas atbalsta bērnu ar īpašām vajadzībām tiesību un interešu aizsardzību un veicināšanu. Tas ierosina pasākumus, lai izveidotu visaptverošu sistēmu bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai un novērstu kaitīgas darbības, kas apdraud viņu intereses. Tas informē un konsultē bērnus par to, kā īstenot un aizsargāt savas tiesības un intereses, sadarbojas ar bērniem, mudina viņus izteikt savu viedokli, uzklausa viņus, ierosina un iesaistās sabiedriskās aktivitātēs ar mērķi uzlabot bērnu statusu un ierosina pasākumus viņu ietekmes palielināšanai sabiedrībā. Tam ir piekļuve un tiesības ieskatīties jebkādos datos, informācijā un dokumentos saistībā ar bērnu tiesībām un aizsardzību neatkarīgi no to konfidencialitātes pakāpes. Tam ir atļauts pārbaudīt jebkuru iestādi, valsts struktūru, juridisku un fizisku personu, kas ir bērnu aizgādņi, kā arī reliģiskas kopienas, kurās bērni uzturas vai tiek izmitināti uz pagaidu laiku vai pastāvīgi.

Ja tiesībsargs konstatē, ka pret bērnu ir bijusi vērsta fiziska vai garīga vardarbība, seksuāla uzmākšanās, ļaunprātīga izmantošanai vai ekspluatācija, nolaidība vai nolaidīga attieksme, tam nekavējoties par to jāziņo kompetentai prokuratūrai un jābrīdina kompetentais sociālās aprūpes centrs, ierosinot pasākumus, lai aizsargātu bērna tiesības un intereses. Tas var lūgt profesionālu palīdzību ekspertiem un profesionālām iestādēm, kas pēta bērnu aizsardzību, aprūpi, attīstību un tiesības, un pienācīgā laikā saņemt šādu palīdzību.

Dzimumu līdztiesības tiesībsargs (Pravobraniteljica za ravnopravnost spolova)

Preobraženska 4/1
10 000 Zagreba
Tālr.: +385 1 48 48 100
Fakss: +385 1 48 44 600
E-pasts: ravnopravnost@prs.hr
http://www.prs.hr

Darbības

Dzimumu līdztiesības tiesībsargs izskata sūdzības par diskrimināciju saistībā ar dzimumu, civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un seksuālo orientāciju. Birojs izskata dzimumu līdztiesības principa pārkāpumus, diskriminācijas gadījumus pret indivīdiem vai indivīdu grupām, ja diskrimināciju veikušas valsts iestādes, vietējo un reģionālo pašpārvaldes struktūrvienības un citas struktūras ar publiskām pilnvarām, šo struktūru darbinieki un citas juridiskas un fiziskas personas.

Tiesībsarga darbs ietver pilnvaras ziņot, ierosināt un izstrādāt ieteikumus.

Ja tiesībsargs konstatē, ka dzimumu līdztiesības princips ir pārkāpts, tam ir tiesības iesniegt pieprasījumu par likuma konstitucionālu pārskatīšanu vai citu noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz atbilstību Konstitūcijai un to likumību.

Tiesībsargs personu ar invaliditāti jautājumos (Pravobraniteljica za osobe s invaliditetom)

Savska cesta 41/3
10 000 Zagreba
Tālr.: +385 1 6102 170
Fakss: +385 1 6177 901
E-pasts: ured@posi.hr

Darbības

Tiesībsarga birojs personu ar invaliditāti jautājumos ir autonoma valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt un veicināt cilvēku ar invaliditāti tiesības, pamatojoties uz Horvātijas Republikas Konstitūciju, starptautiskiem nolīgumiem un likumiem. Ja tiek pārkāptas personu ar invaliditāti tiesības, tiesībsargam ir tiesības brīdināt, ierosināt pasākumus, izstrādāt ieteikumus, informēt un pieprasīt ziņojumus par veiktajām darbībām.

Ja tiesībsargs konstatē, ka juridisks risinājums kaitē personām ar invaliditāti vai bērniem ar attīstības traucējumiem, kādā veidā atņem to tiesības vai nostāda tos neizdevīgākā situācijā attiecībā uz personām ar invaliditāti, tiesībsargs ierosina grozīt šādu juridisko risinājumu.

Tiesībsarga birojs personu ar invaliditāti jautājumos saņem individuālas sūdzības no personām ar invaliditāti un tiem, kuri strādā to interesēs, izskata sūdzības par personu ar invaliditāti tiesību pārkāpšanu un sadarbībā ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šo jautājumu atrisināšanu, mēģina rast visizdevīgāko risinājumu. Tiesībsargs personu ar invaliditāti jautājumos sniedz konsultācijas personām ar invaliditāti par to, kā īstenot un aizsargāt to tiesības un intereses.

Personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzības aģentūra (Agencija za zaštitu osobnih podataka)

Martićeva 14
10 000 Zagreba

Tālr.: +385 460 90 00
Fakss: +385 4609-099
E-pasts: azop@azop.hr
http://www.azop.hr

Personas datu aizsardzības aģentūra ir juridiska persona, kurai uzticētas valsts pārvaldes pilnvaras, kas savu darbu veic neatkarīgi un autonomi tās uzdevumu un kompetences ietvaros. Aģentūra ir atbildīga par administratīvu un profesionālu uzdevumu veikšanu saistībā ar personas datu aizsardzību. Aģentūra valsts pārvaldes pilnvaru ietvaros uzrauga personas datu aizsardzību, norāda uz pārkāpumiem personas datu vākšanā, veido sarakstu ar valstīm un starptautiskām organizācijām, kuras pienācīgi regulē datu aizsardzību, izskata pieteikumus, lai izmeklētu pārkāpumus attiecībā uz tiesībām, kas nostiprinātas Personas datu aizsardzības likumā, un uztur Centrālo reģistru ar personas datu datnēm.

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Pieņemot Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu, Tieslietu ministrija pārņēma visaptverošu un sarežģītu uzdevumu izveidot bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu.

Bezmaksas juridiskās palīdzības sistēma ļauj pilsoņiem sociāli nelabvēlīgākā situācijā piesaistīt advokātus un saņemt juridisko palīdzību noteiktās juridiskās darbībās un nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi tiesas un administratīvajām procedūrām.

Bezmaksas juridiskās palīdzības saņēmēji

Juridiskās palīdzības saņēmēji Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma izpratnē ir:

  • Horvātijas pilsoņi;
  • bērni, kas nav Horvātijas valstspiederīgie, bet atrodas Horvātijā bez pieaugušo, kurš ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem, pavadības;
  • ārvalstnieki ar pagaidu dzīvesvietu, uz kuriem attiecas savstarpīguma princips, un ārvalstnieki ar pastāvīgu dzīvesvietu;
  • ārvalstnieki, kam piešķirta pagaidu aizsardzība;
  • ārvalstnieki, kas nelikumīgi uzturas valstī, un ārvalstnieki, kas īslaicīgi uzturas, tiesvedībā, kurā tiek lemts par izraidīšanu vai atgriešanu;
  • patvēruma meklētāji, personas ar patvēruma statusu un ārvalstnieki ar alternatīvās aizsardzības statusu un viņu ģimenes locekļi, kas likumīgi uzturas Horvātijā, tiesvedībā, kurā viņiem netiek sniegta juridiskā palīdzība saskaņā ar speciālo likumu.

Bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēji

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums attiecas uz šādiem juridiskās palīdzības sniedzējiem:

  • advokāti;
  • apstiprinātas apvienības;
  • juridiskās klīnikas;
  • valsts pārvaldes iestādes apgabalos.

Bezmaksas juridiskās palīdzības veidi

Bezmaksas juridiskās palīdzības veidi ir primārā juridiskā palīdzība un sekundārā juridiskā palīdzība.

Primārā juridiskā palīdzība

Primārās juridiskās palīdzība izpaužas kā:

  • vispārīga juridiska informācija;
  • juridiskas konsultācijas;
  • iesniegumu sagatavošana publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un šo struktūru darbības noteikumiem;
  • pārstāvība publisko tiesību subjektu procedūrās;
  • juridiskā palīdzība ārpustiesas izlīgumā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz valsts pārvaldes iestādes apgabalos, apstiprinātas apvienības un juridiskās klīnikas.
Sniedzot primāro juridisko palīdzību, iestādēm ir tiesības sniegt vispārīgu juridisko informāciju, piedāvāt juridiskās konsultācijas un sagatavot lūgumrakstus.

Pieteikumu iesniedzējiem, kas lūdz primāro juridisko palīdzību, būtu tieši jāsazinās ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju.

Sekundārā juridiskā palīdzība

Sekundārā juridiskās palīdzība izpaužas kā:

  • juridiskas konsultācijas;
  • iesniegumu sagatavošana tiesvedībā par darbinieku tiesību aizsardzību pret darba devēju;
  • procesuālo rakstu sagatavošana tiesvedībā;
  • pārstāvība tiesvedībā;
  • juridiskā palīdzība strīda risināšanā ar izlīgumu;
  • atbrīvojums no tiesāšanās izdevumiem;
  • atbrīvojums no tiesas nodevām.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz advokāti.

Attiecībā uz procedūras veidu sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt šādās procedūrās:

  • tiesvedība par lietu tiesībām, izņemot zemes reģistrācijas procedūras;
  • darba attiecību procedūras;
  • tiesvedība par ģimenes attiecībām, izņemot tiesvedību par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās, ja laulātiem nav kopīgu vai adoptētu nepilngadīgu bērnu vai pilngadīgu bērnu, kas atrodas to aizgādībā;
  • izpildes un drošības procedūrās attiecībā uz prasījumu piespiedu piedziņu vai nodrošināšanu, kas izriet no tiesvedības, kurā var piešķirt juridisko palīdzību saskaņā ar Juridiskās palīdzības likuma noteikumiem;
  • strīda izšķiršanā ar izlīgumu;
  • izņēmuma kārtā visās pārējās administratīvajās un civilprocesuālajās tiesvedībās, ja šāda vajadzība izriet no īpašiem pieteikuma iesniedzēju un viņu mājsaimniecības locekļu dzīves apstākļiem, saskaņā ar Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību pamatmērķi.

Sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanas procedūru uzsāk, vēršoties apgabala vai Zagrebas pilsētas kompetentajā administratīvajā iestādē.

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem cilvēkiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību, ir jāaizpilda standarta juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa un jāiesniedz tā savas dzīvesvietas apgabala valsts pārvaldes iestādē. Pieprasījumam jāpievieno nepārprotama rakstiska pieteikuma iesniedzēja un mājsaimniecībā dzīvojošo pieaugušo piekrišana sniegt ieskatu visos ar īpašumu saistītajos datos un uzņemties materiālo un krimāltiesisko atbildību par pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu pārbaudi.

Pieteikuma veidlapu var lejupielādēt Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai saņemt apgabalu valsts pārvaldes iestādēs, vietējās tiesās vai sociālās aprūpes centros to darba laikā.

Administratīvās nodevas par pieteikumu iesniegšanu nav jāmaksā, ja pieteikumu iesniedz personīgi vai ierakstītā vēstulē.

Juridiskā palīdzība ietver pilnīgu vai daļēju juridiskās palīdzības izmaksu segšanu atkarībā no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa. Ir paredzēts, ka procedūras izmaksas var tikt dalītas noteiktā attiecībā atkarībā no saņēmēja materiālā stāvokļa.

Ja juridiskā palīdzība tiek sniegta ierobežotā apmērā, atšķirību starp pilnu atlīdzības apmēru un segtajām advokāta izmaksām kompensē juridiskās palīdzības saņēmējs atbilstoši pakalpojuma vērtībai saskaņā ar Advokātu nodevu un izmaksu kompensācijas tarifu.

Tieslietu ministrija izskata juridiskās palīdzības pretendentu pārsūdzības otrajā instancē, kā arī pirmajā instancē lemj par apvienību un juridisko klīniku iekļaušanu primārās juridiskās palīdzības sniedzēju reģistrā, tā uztur reģistru un veic primāro juridiskās palīdzības sniedzēju darba administratīvo un profesionālo uzraudzību.

Informācija par bezmaksas juridisko palīdzību ir atrodama Horvātijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē vai pa e-pastu tobesplatna.pravna.pomoc@pravosudje.hr, atbilde tiek sniegta pēc iespējas īsākā laikā.

Jautājumus var uzdot tieši valsts pārvaldes iestādēm apgabalos.

Pārrobežu strīdi

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā puse, kura piesakās juridiskajai palīdzībai, uzturas vai pastāvīgi dzīvo ES dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums.

Juridisko palīdzību pārrobežu strīdos sniedz civillietās un komerclietās, mediācijas procedūrās, ārpustiesas izlīgumos, publisko aktu izpildē, tiek sniegtas arī juridiskās konsultācijas šādos procesos. Noteikumi par pārrobežu strīdiem nav piemērojami nodokļu, muitas un citos administratīvos procesos.

Pieteikuma iesniedzējam, kurš dzīvo vai pastāvīgi uzturas Horvātijas Republikā un vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā citas dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz pieteikums viņa pastāvīgās dzīvesvietas vai domicila birojā. Kompetentais birojs pārsūta pieteikumu Tieslietu ministrijai astoņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Tieslietu ministrija pārtulko pieteikumu un pievienotos dokumentus dalībvalsts vai kompetentās iestādes oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām un pārsūta tos 15 dienu laika pēc tam, kad to ir saņēmusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums. Ja juridiskā palīdzība netiek piešķirta, pieteikuma iesniedzējam ir jāsedz tulkošanas izdevumi.

Pieteikuma iesniedzējs var arī iesniegt pieteikumu tieši saņēmējai iestādei dalībvalstī, kurā notiek lietas izskatīšana tiesā vai kurā ir izpildāms lēmums.

Pieteikuma iesniedzējam, kurš dzīvo vai pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī un vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā Horvātijas Republikas tiesā, ir tiesības uz juridisko palīdzību saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem. Horvātijas Republikā pieteikuma iesniedzējs vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo vai pastāvīgi uzturas (pārsūtītāja iestāde), iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai Tieslietu Ministrijai (saņēmējai iestādei). Veidlapas un pievienotie dokumenti ir jāpārtulko horvātu valodā, citādi pieteikums tiks noraidīts.

Pieteikumi tiek iesniegti standarta veidlapas formā, kas noteikta Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieteikumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātos noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

Lapa atjaunināta: 20/12/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.