Valsts tiesas
Grieķijā nav īpašas kompetentas tiesas, kurā vērsties gadījumā, ja ir pārkāptas pamattiesības. Atkarībā no pārkāpuma vai darbības veida, ar ko tiek pārkāptas pamattiesības, ar prasību var vērsties civiltiesā, krimināltiesā vai administratīvajā tiesā.
To, vai ir tikušas pārkāptas pamattiesības, nosaka, pamatojoties uz valsts materiālo tiesību normām. Procedūra, kas jāievēro kompetentajā tiesā (civiltiesā, krimināltiesā vai administratīvajā tiesā), ir noteikta attiecīgajos valsts procesuālajos tiesību aktos (civilprocesa kodeksā, kriminālprocesa kodeksā vai administratīvā procesa kodeksā).
Attiecīgās procedūras rezultātā tiek taisīts spriedums, ar kuru prasība tiek vai nu noraidīta, vai apmierināta un visbeidzot ir tieši izpildāma.
Specializētās cilvēktiesību iestādes
Grieķijas Valsts cilvēktiesību komisija
Neofitou Vamva 6 10674 Athens, GreeceValsts padome cilvēktiesību jautājumos (padome) tika izveidota nesen saskaņā ar Parīzes Principiem kā struktūra, kas valdībai sniedz konsultācijas cilvēktiesību jautājumos. Tās sastāvā ir trīsdesmit divu struktūru (neatkarīgu iestāžu, universitāšu juridisko un zinātņu fakultāšu, arodbiedrību, NVO, politisko partiju un ministriju) deleģēti locekļi.
Padomes mērķis ir regulāri sniegt visām valsts struktūrām ieteikumus par nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu visām Grieķijas teritorijā dzīvojošajām personām.
Saskaņā ar likumu par padomes izveidi (Likums Nr. 2667/1998, kas šobrīd ir spēkā ar grozījumiem), padome ir atbildīga par šādiem galvenajiem uzdevumiem:
- saistībā ar cilvēktiesībām izskatīt jautājumus, ko iesniegusi valdība vai Parlamenta spīkeru konference, vai ko ierosinājuši padomes locekļi vai nevalstiskās organizācijas;
- sniegt ieteikumus un priekšlikumus, sagatavot pētījumus, ziņojumus un atzinumus par likumdošanas, administratīvām vai citām darbībām cilvēktiesību veicināšanai;
- ierosināt iniciatīvas, lai palielinātu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informētību par cilvēktiesību jautājumiem;
- izstrādāt iniciatīvas, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu izglītības sistēmā;
- nodrošināt pastāvīgus kontaktus un sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, līdzvērtīgām struktūrām citās valstīs, kā arī valsts un starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām;
- sniegt atzinumus par valsts ziņojumiem, kas jāiesniedz starptautiskajām organizācijām cilvēktiesību jomā;
- visiem pieejamajiem līdzekļiem popularizēt padomes nostājas;
- sagatavot gada ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu;
- izveidot Cilvēktiesību dokumentācijas centru un
- pārbaudīt Grieķijas un starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā saderību un sniegt atbilstošus atzinumu kompetentām valsts iestādēm.
Tiesībsargs (ombuds)
Tiesībsargs ir neatkarīga, Konstitūcijā noteikta struktūra. Tiesībsarga institūcija tika izveidota saskaņā ar Likumu Nr. 2477/97 un darbojas kopš 1998. gada 1. oktobra. Tiesiskais pamats viņa darbībai ir noteikts Likumā Nr. 3094/03. Tiesībsarga pakalpojumi ir bezmaksas.
Tiesībsargs izskata atsevišķus administratīvus aktus vai gadījumus, kad publiskās iestādes nav veikušas nepieciešamās darbības vai ir veikušas darbības, pārkāpjot fizisku vai juridisku personu tiesības vai likumīgās intereses.
Ikvienam iedzīvotājam, pirms tas vēršas pie tiesībsarga, ir jāsazinās ar attiecīgo publisko iestādi. Tikai tad, ja pēc sazināšanās ar iestādi problēma nav atrisināta, iedzīvotājs var vērsties pie tiesībsarga.
Tiesībsarga uzdevums ir būt par vidutāju starp iedzīvotājiem un publiskajām iestādēm ar mērķi aizsargāt iedzīvotāju tiesības, vērsties pret administratīvajām kļūmēm un stiprināt likuma varu.
Tiesībsargs kā vidutājs sniedz padomus un ieteikumus publiskajām pārvaldes iestādēm. Tiesībsargs nepiemēro sankcijas un neatceļ pretlikumīgus administratīvos aktus.
Hadziyanni Mexi 5 11528 Athens, GreeceSpecializētās cilvēktiesību iestādes
Tiesībsargs bērna tiesību jomā
Tiesībsargs (skatīt iepriekš) arī izskata gadījumus, kad publiskās pārvaldes iestādes vai fiziskas personas nav veikušas nepieciešamās darbības, tādējādi pārkāpjot bērna tiesības.
Lai aizsargātu bērna tiesības, tiesībsarga pienākums ir izskatīt gadījumus, kad bērna tiesības ir pārkāptas privāttiesību subjektu – juridisku vai fizisku personu – darbību rezultātā.
Vienlīdzības principu veicinošas iestādes
I. Likumā Nr. 3304/2005, ar ko transponē Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, noteikts, ka par vienlīdzības principu veicināšanu atbild tiesībsargs, Vienlīdzību veicinošā iestāde un Darba inspekcija (SEPE), un atbilstīgi ir definēti katras struktūras uzdevumi.
Konkrēti:
- tiesībsargs atbild par vienlīdzības principa ievērošanu gadījumos, kad šo principu ir pārkāpušas publiskās pārvaldes iestādes. Jēdziens „publiskās pārvaldes iestādes” aptver iestādes, kas minētas Likuma Nr. 3094/2003 (Valdības Vēstnesis, I krājums, Nr. 10) 3. panta 1. punktā „Tiesībsargs un citi noteikumi";
- vienlīdzību veicinošā iestāde atbild par vienlīdzības principa ievērošanu gadījumos, kad šo principu ir pārkāpušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav minētas 1. punktā, izņēmums ir ar nodarbinātību un darba attiecībām saistīti jautājumi;
- darba inspekcija (SEPE) atbild par līdztiesības principa ievērošanu gadījumos, kad ar nodarbinātību un darba attiecībām saistītos jautājumos šo principu ir pārkāpušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav minētas 1. punktā.
ΙΙ. Likums Nr. 3896/2010 (Valdības Vēstnesis, I krājums, Nr. 207, 8.12.2010.) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos – spēkā esošo tiesību aktu un citu attiecīgo noteikumu saskaņošana ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK –, aizliedz jebkāda veida uz tiešu vai netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ.
Likuma mērķis ir nodrošināt tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos attiecībā uz:
- darba iespējām, tostarp paaugstināšanu amatā, un profesionālo apmācību;
- darba nosacījumiem, tostarp darba samaksu un
- nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmām, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK.
Iepriekš minētā likuma (Likuma Nr. 3896/2010 25. pants) ietvaros tiesībsargs pārrauga un veicina tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.
Grieķijas Datu aizsardzības iestāde (Αρχή Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα)
Grieķijas Datu aizsardzības iestāde (DAI) ir neatkarīga iestāde, kas izveidota saskaņā ar Likumu Nr. 2472/1997, ar kuru transponē Direktīvu 95/46/EK.
DAI ir atbildīga par tiesību uz privātumu īstenošanu un izpildes nodrošināšanu Grieķijā, kā tas noteikts Likumos Nr. 2472/1997 un Nr. 3471/2006.
DAI galvenais mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret personas datu nelikumīgu apstrādi un palīdzēt iedzīvotājiem gadījumos, kad jebkāda veidā ir aizskarts viņu privātums.
Ņemot vērā moderno pakalpojumu vajadzības Grieķijā un ciparu sistēmas sakaru un tīklu arvien plašāku izplatību, DAI mērķis ir arī sniegt atbalstu un norādījumus datu apstrādātājiem, lai tie varētu pildīt ar likumu noteiktos pienākumus.
DAI, darbojoties ex officio vai reaģējot uz sūdzību, veic administratīvas pārbaudes attiecībā uz datiem, kas tiek uzglabāti publiskajā un privātajā sektorā. Šīs pārbaudes veic audita nodaļas darbinieki (Τμήματος των Ελεγκτών), kuriem lielākajā daļā gadījumu palīdz DAI locekļi. Tā kā pārbaudītāji ir īpaši izmeklētāji, viņiem ir piekļuve visiem reģistriem un uz viņiem neattiecas nekādi konfidencialitātes ierobežojumi.
Pārbaudēs pārliecinās par to, vai pārbaudāmās struktūras ir ievērojušas Likumu Nr. 2472/97 un Nr. 3471/2006 prasības (attiecībā uz paziņošanu, informēšanu, citiem saistītiem pienākumiem un pierādījumiem). Tad seko IT sistēmas pārbaude, pievēršoties tās galvenajiem parametriem, datu veidiem un drošības līmenim, ko sniedz datu apstrādātāja veiktie organizatoriskie un tehniskie pasākumi datu aizsardzībai, kā tas noteikts Likuma Nr. 2472/1997 6. un 10. pantā. Pārbaudes secinājumus atspoguļo ziņojumā, ko iesniedz DAI.
DAI saskaņā ar 114. panta 1. punktu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (Likums Nr. 2514/1997, Valdības Vēstnesis, I krājums, Nr. 140), nodrošina neatkarīgu uzraudzību pār Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu, kā arī darbojas kā valsts uzraudzības iestāde saskaņā ar Eiropola konvencijas 23. pantu (Likums Nr. 2605/1998, Valdības Vēstnesis, I krājums, Nr. 88) un kā valsts uzraudzības iestāde saskaņā ar Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām 17. pantu (Likums Nr. 2706/1999, Valdības Vēstnesis, I krājums, Nr. 77), un ir atbildīga par pienākumiem, kas izriet no daudziem starptautiskiem nolīgumiem.
DAI izskata sūdzības un jautājumus, kas saistīti ar iesniedzēja tiesību īstenošanas un aizsardzības nodrošināšanu gadījumos, kad šīs tiesības ir pārkāptas datu apstrādes rezultātā, un pieņem attiecīgus lēmumus. Tā arī piemēro administratīvas sankcijas datu apstrādātājiem vai viņu pārstāvjiem (ja tādi ir), ja tie nepilda pienākumus, kas noteikti Likumā Nr. 2472/97, kā arī jebkuros citos noteikumos par personu aizsardzību, veicot personas datu apstrādi. Visbeidzot, DAI kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm var ziņot par tiesību aktu datu aizsardzības jomā pārkāpumiem.
Κifissias 1-3 11523 Athens, GreeceNoderīgas saites
Grieķijas Valsts cilvēktiesību komisija
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.