Pamattiesības

Tiesas

Pamattiesības ir noteiktas starptautiskos dokumentos, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijās, kā arī Luksemburgas Konstitūcijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas tiesību aktiem.

Uz minētajos juridiskajos dokumentos noteiktajām pamattiesībām var atsaukties jebkurā valsts tiesā — krimināltiesā, civiltiesā, komerctiesā vai administratīvā tiesā.

Jāatzīmē, ka par pamattiesību pārkāpumiem var sodīt, pieņemot spriedumus valsts krimināltiesās vai civiltiesās, vai — attiecīgos gadījumos — komerctiesās vai administratīvās tiesās.

https://justice.public.lu/fr.html

http://www.justice.public.lu/fr/annuaire/index.html

Ombuds

Ombuds

Ombuds ir piesaistīts Parlamentam (Chambre des députés), un tas sava darba gaitā nesaņem norādījumus no citām iestādēm.

Ombuda uzdevums ir saņemt fizisku personu vai privātu juridisku personu sūdzības par jautājumiem, kas saistīti ar valsts un pašvaldības iestāžu darbību un valsts un pašvaldības iestāžu atbildībā esošu publisku nodibinājumu darbību, izņemot to rūpniecisko, finansiālo un komerciālo darbību. Šajā sakarā ombuds var saņemt sūdzības, kas ir tieši vai netieši saistītas ar cilvēktiesībām.

Jebkura fiziska persona vai privāta juridiska persona, kura uzskata, ka ar to saistītā jautājumā jebkura no iepriekšējā rindkopā uzskaitītajām iestādēm nav rīkojusies atbilstoši tās uzdevumam vai ir pārkāpusi spēkā esošas konvencijas, tiesību aktus vai noteikumus, var iesniegt individuālu rakstisku sūdzību vai sniegt mutisku paziņojumu ombuda sekretariātā, prasot, lai ombuds tiek informēts par attiecīgo jautājumu.

Sūdzību var iesniegt tikai pēc tam, kad ir veiktas attiecīgās administratīvās darbības attiecībā uz konkrētajām struktūrām, lai atrisinātu jautājumu.

Sūdzības iesniegšana ombudam neaptur termiņu, kas paredzēts citām procedūrām, jo īpaši tām, kas notiek kompetentajās tiesās.

Ombuds nevar iejaukties tiesvedībā, kā arī apstrīdēt tiesas lēmuma pamatojumu. Tomēr, ja netiek izpildīts lēmums, kam ir res judicata spēks, ombuds var likt attiecīgajai struktūrai izpildīt lēmumu viņa noteiktā termiņā.

Sūdzībai jābūt saistītai ar jautājumu, kas skar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības nevar attiekties uz pārvaldes darbību kopumā.

Ja ombuds uzskata, ka sūdzība ir pamatota, viņš informē sūdzības iesniedzēju un pārvaldi un dara zināmus visus ieteikumus par attiecīgo pakalpojumu un sūdzības iesniedzēju, kuri, viņaprāt, ļaus panākt mierizlīgumu. Šādi ieteikumi var ietvert priekšlikumus par to, kā uzlabot attiecīgā dienesta darbību.

Ja ombuds uzskata, ka attiecībā uz viņa saņemto sūdzību apstrīdētā lēmuma piemērošana ir netaisnīga, viņš var atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem ieteikt attiecīgajam dienestam jebkādu risinājumu, kas ļauj atrisināt sūdzības iesniedzēja situāciju, un ierosināt jebkādus, viņaprāt, vajadzīgus grozījumus tiesību aktos vai noteikumos, uz kuriem ir balstīts šāds lēmums.

Ombuda lēmums neveikt turpmākus pasākumus, pamatojoties uz sūdzību, nav pārsūdzams tiesā.

Ombuds

36, rue du Marché-aux-Herbes
L-1728 Luxembourg

Tālr.: (+352) 26 27 01 01
Fakss: (+352) 26 27 01 02

Tīmekļa vietne: http://www.ombudsman.lu/
E-pasts: info@ombudsman.lu

Specializētās cilvēktiesību iestādes

Konsultatīvā komisija cilvēktiesību jautājumos (Commission consultative des droits de l'Homme)

Konsultatīvā komisija cilvēktiesību jautājumos (CCDH) ir konsultatīva valdības struktūra, kas atbild par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Luksemburgas Lielhercogistē. Ar šādu mērķi tā sniedz valdībai atzinumus, pētījumus, nostājas dokumentus un ieteikumus, ko tā sagatavo pilnīgi neatkarīgi, par visiem vispārējas nozīmes jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām Luksemburgas Lielhercogistē. Savos atzinumos tā vērš valdības uzmanību uz pasākumiem, kas — kā tā uzskata — palīdzēs aizsargāt un veicināt cilvēktiesības. Premjerministrs iesniedz komisijas atzinumus, pētījumus, nostājas dokumentus un ieteikumus Parlamentam.

Komisija ir pilnībā konsultatīva valdības struktūra, kam nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru.

CCDH nav pilnvaru izskatīt individuālas lietas.

Savā darbā CCDH:

• brīvi izvērtē jebkuru jautājumu, kas ir tās kompetencē, neatkarīgi no tā, vai to iesniedz valdība vai komisija pieņem pati, pamatojoties uz priekšlikumu, ko sniedzis kāds no tās darbiniekiem vai jebkura persona vai organizācija;
• uzklausa privātpersonas un saņem jebkādu būtisku informāciju vai dokumentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu situācijas, kuras ir tās kompetencē;
• tieši vai ar preses starpniecību uzrunā sabiedrību, jo īpaši lai publiskotu savus atzinumus un ieteikumus;
• uztur dialogu ar citām struktūrām — gan tiesu iestādēm, gan ārpustiesas struktūrām —, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt cilvēktiesības.

Konsultatīvā komisija cilvēktiesību jautājumos

71-73, rue Adolphe Fischer
L-1520 Luxembourg

Tālr.: (+352) 26 20 28 52
Fakss.: (+352) 26 20 28 55

Tīmekļa vietne: https://ccdh.public.lu/
E-pasts: info@ccdh.public.lu

Bērnu tiesību komiteja (Comité luxembourgeois des droits de l’enfant), zināma kā Ombudscomité fir d’Rechter vum Kand (ORK)

ORK darbinieki savu uzdevumu veikšanā darbojas pilnīgi neitrāli un neatkarīgi.

Savā darbā ORK var jo īpaši:

• analizēt mehānismus, kas ieviesti, lai aizsargātu un veicinātu bērnu tiesības, ar mērķi vajadzības gadījumā ieviest nepieciešamos pielāgojumus attiecīgajās iestādēs;
• sniegt atzinumus par normatīvajiem aktiem, kā arī tiesību aktu projektiem, kas attiecas uz bērnu tiesībām;
• sniegt informāciju par bērnu situāciju un nodrošināt Konvencijas par bērna tiesībām piemērošanu; iesniegt valdībai un Parlamentam gada ziņojumu par situāciju bērnu tiesību jomā un par savu darbību;
• veicināt bērnu vārda brīvības attīstību un viņu aktīvu iesaisti jautājumos, kas attiecas uz viņiem;
• izvērtēt situācijas, kad bērnu tiesības netiek ievērotas, un sniegt ieteikumus par to novēršanu;
• saņemt informāciju un sūdzības par bērnu tiesību pārkāpumiem un šajā nolūkā uzklausīt bērnus, kuri vēlas tikt uzklausīti, atbilstoši tās noteiktai kārtībai;
• pamatojoties uz informāciju vai sūdzībām vai uz īpašām tās izmeklētām lietām, sniegt ieteikumus vai konsultācijas, lai nodrošinātu bērnu tiesību un interešu labāku aizsardzību.

Tās darbā informācija par individuālām situācijām vai lietām ir konfidenciāla. Šāda konfidencialitāte neliedz ORK sniegt kompetentajām tiesu iestādēm jebkādu informāciju, kas var novērst kaitējumu bērna interešu prioritātei.

ORK darbinieki, veicot savu darbu, neiejaucas notiekošā tiesvedībā.

ORK darbinieki sava darba un normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ietvaros var brīvi iekļūt visās bērnus uzņemošajās publiskām vai privātām struktūrām piederošajās ēkās neatkarīgi no tā, vai tajās ir izmitināšanas iespējas, vai nodrošināt konsultācijas, palīdzību, norādījumus, izglītības vai izklaides iespējas bērniem.

ORK darbiniekiem ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, izņemot tos, uz kuriem attiecas ārsta un pacienta konfidencialitātes pienākums vai jebkādi citi dienesta noslēpuma noteikumi.

Ombuds-comité fir d'Rechter vum Kand (ORK)

2, rue Fort Wallis
L-2714 Luxembourg

Tālr.: (+352) 26 123 124
Fakss: (+352) 26 123 125

Tīmekļa vietne: http://ork.lu/index.php/en/

Vienlīdzīgas attieksmes centrs (Centre pour l'égalité de traitement)

Vienlīdzīgas attieksmes centrs, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi, ir izveidots, lai veicinātu, analizētu un uzraudzītu vienlīdzīgas attieksmes īstenošanu pret visām personām bez diskriminācijas rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai vecuma dēļ.

Savā darbā Centrs var jo īpaši:

• publicēt ziņojumus, sniegt atzinumus un ieteikumus un veikt pētījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajiem diskriminācijas veidiem;
• sagatavot un nodrošināt jebkuru informāciju vai dokumentāciju, kas ir noderīga tā darbā;
• sniegt palīdzību personām, kuras uzskata sevi par diskriminācijas upuriem atbilstoši 2006. gada 28. novembra Likuma par vienlīdzīgu attieksmi 1. pantu, sniedzot viņām padomus un norādījumus par viņu individuālajām tiesībām, tiesību aktiem, judikatūru un viņu tiesību īstenošanas līdzekļiem.

Informācija par individuālām situācijām vai lietām, ko darbinieki uzzina sava darba gaitā, ir konfidenciāla. Šāda konfidencialitāte neliedz Centram sniegt kompetentajām tiesu iestādēm jebkādu informāciju par upura diskrimināciju atbilstīgi 2006. gada 28. novembra Likuma par vienlīdzīgu attieksmi 1. pantam.

Centra darbinieki sava darba gaitā nevar iejaukties notiekošā tiesvedībā.

Centra darbiniekiem ir tiesības pieprasīt jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, kas viņiem vajadzīgi sava darba veikšanai, izņemot informāciju, uz ko attiecas ārsta un pacienta konfidencialitātes pienākums vai jebkādi citi dienesta noslēpuma noteikumi.

Vienlīdzīgas attieksmes centrs

B.P. 2026
L-1020 Luxembourg

Tālr.: (+352) 26 48 30 33
Fakss: (+352) 26 48 38 73

Tīmekļa vietne: http://cet.lu/fr/
E-pasts: info@cet.lu

Datu aizsardzības valsts komisija (Commission nationale pour la protection des données)

Datu aizsardzības valsts komisija ir valsts iestāde, kas izveidota kā publiska institūcija. Tā veic savus uzdevumus pilnīgi neatkarīgi.

Katru gadu tā iesniedz Ministru kabinetam rakstisku ziņojumu par savu darbu.

Komisijas pienākumi ir šādi:

• uzraudzīt un pārbaudīt apstrādātu datu vākšanas un izmantošanas likumību un informēt par datu apstrādi atbildīgās personas par to pienākumiem;
• nodrošināt personu pamattiesību un brīvību ievērošanu, jo īpaši viņu privātumu, un informēt sabiedrību par attiecīgo personu tiesībām;
• saņemt un izskatīt sūdzības un pieprasījumus par datu apstrādes likumību;
• pēc valdības lūguma vai savas iniciatīvas informēt valdību par to, kā norises datu apstrādes un informācijas tehnoloģiju jomā ietekmē pamattiesības un brīvības; šajā nolūkā tā var veikt pētījumus, apsekojumus vai ekspertu novērtējumus.

Komisijas pienākums ir arī nodrošināt to, ka tiek piemērots grozītais 2005. gada 30. maija Likums par privātuma aizsardzību elektronisko komunikāciju jomā un tā īstenošanas noteikumi.

Jebkura persona personīgi vai ar advokāta vai jebkuras pienācīgi pilnvarotas fiziskas vai juridiskas personas starpniecību var iesniegt komisijai pieprasījumu par savām pamattiesībām un brīvībām saistībā ar datu apstrādi. Attiecīgā persona tiek informēta par turpmākām darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz viņas pieprasījumu.

Pieprasījumu komisijai jo īpaši var iesniegt persona, kura vēlas, lai tiktu pārbaudīta personas datu apstrādes likumība, ja viņai ir atteiktas vai ierobežotas piekļuves tiesības.

Komisija informē tiesu iestādes par visiem pārkāpumiem, par kuriem tā uzzina.

Datu aizsardzības valsts komisija

1, avenue du Rock’n’Roll
L-4361 Esch-sur-Alzette

Tālr.: (+352) 26 10 60 -1
Fakss.: (+352) 26 10 60 - 29

Tīmekļa vietne: https://cnpd.public.lu/fr/index.html

Luksemburgas Uzņemšanas un integrācijas aģentūra (Office luxembourgeois de l'accueil et de l'intégration (OLAI))

Luksemburgas Uzņemšanas un integrācijas aģentūras uzdevums ir organizēt no ārvalstīm pirmo reizi ieradušos personu uzņemšanu un veicināt ārvalstnieku integrācijas procesu, kopīgi ar vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem īstenojot un koordinējot uzņemšanas un integrācijas politiku, kuras būtisks elements ir diskriminācijas apkarošana. Tā arī organizē sociālo palīdzību ārvalstniekiem, kuri nav tiesīgi prasīt spēkā esošu palīdzību vai pabalstus, un personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību.

Veicot savus darba pienākumus, birojs sadarbojas ar ES un starptautiskām struktūrām un ar struktūrām ārvalstnieku izcelsmes valstīs.

Birojam ir pienākums, apspriežoties ar Starpministriju komiteju integrācijas jautājumos, sagatavot valsts daudzgadu rīcības plāna projektu integrācijai un cīņai pret diskrimināciju, nosakot galvenās stratēģiskās jomas attiecībā uz intervenci un notiekošajiem un nākotnes politikas pasākumiem.

Ministrs iesniedz plāna projektu valdībai apstiprināšanai.

Valdība nāk klajā ar vispārēju stratēģiju un nosaka mērķa pasākumus integrācijai un cīņai pret diskrimināciju.

Luksemburgas Uzņemšanas un integrācijas aģentūra (OLAI)

7,-9, avenue Victor Hugo
L-1750 Luxembourg

Tālr.: (+352) 247-85700

Tīmekļa vietne: http://www.olai.public.lu/fr/index.html
E-pasts: info@olai.public.lu

Tiesu iestāžu pieejamība

Tiesu informācijas dienests (Service d’accueil et d’information juridique)

Šis dienests, kas izveidots tiesās, atrodas valsts ģenerālprokurora (procureur général d’Etat) pārziņā. Tā mērķis ir atbildēt uz privātpersonu jautājumiem un sniegt viņām vispārēju informāciju par viņu tiesību apjomu un par kanāliem un resursiem, ko var izmantot viņu tiesību aizsardzībai.

Dienesta pienākumi ir šādi:

• atbildēt uz privātpersonu jautājumiem un ieteikt viņām vērsties attiecīgajos dienestos, sniedzot viņām vajadzīgo informāciju un nodrošinot tehniskos resursus;
• sniegt privātpersonām vispārēju informāciju par viņu tiesību apjomu saistībā ar aktualizētajām problēmām un par kanāliem un resursiem, kas izmantojami šādu tiesību īstenošanai;
• uzklausīt privātpersonu sūdzības par grūtībām, kas viņām radušās viņu tiesību īstenošanā, un ieteikt veidus, kā tās pārvarēt.

Dienests informāciju sniedz tikai mutiski. Tas nesniedz rakstiskas konsultācijas.

Tiesu informācijas dienests — Luksemburga

Cité judiciaire
Bâtiment BC
L-2080 - Luxembourg

Tālr.: (+352) 22 18 46

Tiesu informācijas dienests — Dīkirhe

Justice de paix
Place Joseph Bech
L-9211 - Diekirch

Tālr.: (+352) 80 23 15

Tiesu informācijas dienests — Eša pie Alzetas

Justice de paix
Place Norbert Metz
L-4239 - Esch-sur-Alzette

Tālr.: (+352) 54 15 52

Juridiskā palīdzība

Juridisko palīdzību var sniegt attiecībā uz tiesas un ārpustiesas procedūrām, strīdus un bezstrīdus procedūrām, prasītājam vai atbildētājam. Lai saņemtu juridisko palīdzību, personai, kura to prasa, ir jābūt nepietiekamiem līdzekļiem, t. i., viņai ir jāsaņem garantētā ienākumu minimuma ekvivalents (revenu minimum garanti (RMG)). Veic novērtējumu par to, vai personai, kura prasa palīdzību, ir nepietiekami līdzekļi, ņemot vērā prasītāja un ar viņu kopā vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu ienākumus un turību.

Juridisko palīdzību atsaka, ja personas prasība ir acīmredzami nepieņemama, nepamatota, neatbilstoša vai ja izmaksas, kas rastos, būtu nesamērīgas attiecībā pret tās mērķi.

Juridisko palīdzību atsaka arī tad, ja prasītājam ir tiesības iegūt kompensāciju no trešās personas uz jebkāda pamata par izmaksām, kas būtu jāsedz no juridiskās palīdzības.

Persona, kura saņem juridisko palīdzību, ir tiesīga izmantot palīdzību, ko sniedz advokāts vai jebkurš juridiskās profesijas pārstāvis un kas ir vajadzīga lietā, procedūrā vai tās izpildē.

Par to, vai piešķirt juridisku palīdzību, lemj Advokātu asociācijas (Bâtonnier de l’Ordre des avocats) priekšsēdētājs vai Asociācijas padomes (Conseil de l’ordre) loceklis, ko iecēlis asociācijas priekšsēdētājs attiecībā uz prasītāja dzīvesvietas apgabalu. Ja attiecīgā persona nav rezidents, lēmumu pieņem Asociācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa iecelts loceklis.

Personas, kuru līdzekļi ir nepietiekami, var izklāstīt pieteikumu priekšsēdētājam mutiski vai iesniegt to rakstveidā.

Ja policijas aizturēta persona apgalvo, ka viņai ir tiesības saņemt juridisku palīdzību, un pieprasa šādu palīdzību, advokāts, kurš palīdz šādai personai viņas aizturēšanas brīdī, informē priekšsēdētāju par šādu prasību.

Tīmekļa vietne:http://barreau.lu/votre-avocat/assistance-judiciaire/presentation

Luksemburgas tiesu rajons

Bâtonnier de l’Ordre des Avocats de Luxembourg
B.P. 361
L-2013 Luxembourg

45, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg

Dīkirhes tiesu rajons

Bâtonnier de l’Ordre des Avocats de Diekirch
B.P. 68
L-9201 Diekirch