Dalībvalstu tiesas un citas iestādes

Valsts tiesas

Pamattiesības ir noteiktas starptautiskos dokumentos, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un ANO konvencijās, kā arī Luksemburgas konstitūcijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas tiesībām.

Uz minētajos juridiskajos dokumentos noteiktajām pamattiesībām var atsaukties jebkurā valsts tiesā — krimināltiesā, civiltiesā, komerctiesā vai administratīvajā tiesā.

Jāatzīmē, ka par pamattiesību pārkāpumiem var sodīt, pieņemot spriedumus valsts krimināltiesās vai civiltiesās, vai — attiecīgos gadījumos — komerctiesās vai administratīvajās tiesās.

https://justice.public.lu/fr.html

https://justice.public.lu/fr/annuaire.html

Ombuds (Médiateur institutionnel)

Ombuds

Ombuds darbojas parlamenta (Chambre des députés) padotībā; neviena cita iestāde nesniedz norādījumus par ombuda darbību.

Ombuda uzdevums ir pieņemt fizisku personu vai privāttiesību juridisku personu sūdzības par jautājumiem, kuri skar attiecīgo personu un ir saistīti ar valsts un pašvaldības iestāžu darbību un valsts un pašvaldības iestāžu atbildībā esošu publisku nodibinājumu darbību, izņemot to rūpniecisko, finansiālo un komerciālo darbību. Šajā sakarā ombuds var saņemt sūdzības, kas ir tieši vai netieši saistītas ar cilvēktiesībām.

Jebkura fiziska persona vai privāttiesību juridiska persona, kas uzskata, ka ar to saistītā jautājumā kāda no iepriekšējā rindkopā uzskaitītajām iestādēm nav rīkojusies atbilstoši tās uzdevumam vai ir pārkāpusi spēkā esošas konvencijas, tiesību aktus vai noteikumus, var iesniegt individuālu rakstisku sūdzību vai sniegt mutisku paziņojumu ombuda sekretariātā, lūdzot ombudu pievērst uzmanību attiecīgajam jautājumam.

Sūdzību var iesniegt tikai pēc tam, kad iesaistītajās struktūrās ir veiktas attiecīgās administratīvās darbības, lai atrisinātu jautājumu.

Sūdzības iesniegšana ombudam neaptur termiņu, kas noteikts citu procedūru veikšanai, jo īpaši to procedūru veikšanai, kas notiek kompetentajās tiesās.

Ombuds nevar ne iejaukties tiesvedībā, ne apšaubīt tiesas lēmuma pamatotību. Tomēr, ja netiek izpildīts lēmums, kam ir res judicata spēks, ombuds var dot attiecīgajai struktūrai rīkojumu izpildīt lēmumu ombuda norādītajā termiņā.

Sūdzībai jābūt saistītai ar konkrētu jautājumu, kas skar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības nevar attiekties uz administratīvās iestādes darbību kopumā.

Ja ombuds uzskata, ka sūdzība ir pamatota, tas pārrunā situāciju ar sūdzības iesniedzēju un pārvaldes iestādi un izklāsta visus ieteikumus saistībā ar attiecīgo dienestu un sūdzības iesniedzēju, kuri, viņaprāt, ļaus atrisināt problēmu ar izlīgumu. Šādi ieteikumi var ietvert priekšlikumus par to, kā uzlabot attiecīgā dienesta darbību.

Ja ombuds uzskata, ka apstrīdētā lēmuma piemērošana gadījumā, par kuru viņš saņēmis sūdzību, ir radījusi netaisnību, viņš var atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem ieteikt attiecīgajam dienestam risinājumu, kas ļautu taisnīgi atrisināt sūdzības iesniedzēja problēmu, kā arī ierosināt izmaiņas, kas, viņaprāt, būtu jāievieš tiesību aktos vai noteikumos, uz kuru pamata tika pieņemts minētais lēmums.

Ombuda lēmums neveikt nekādus turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību nav pārsūdzams tiesā.

Ombuds

36, rue du Marché-aux-Herbes
L-1728 Luxembourg

Tālr. +352 26270101
Fakss +352 26270102

Tīmekļa vietne: http://www.ombudsman.lu/
E-pasts: info@ombudsman.lu

Specializētās cilvēktiesību iestādes

Konsultatīvā komiteja cilvēktiesību jautājumos (Commission consultative des droits de l’Homme)

Konsultatīvā komiteja cilvēktiesību jautājumos (CCDH) ir konsultatīva valdības struktūra, kas atbild par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Luksemburgas Lielhercogistē. Šajā nolūkā tā pilnīgi neatkarīgi sagatavo un iesniedz valdībai atzinumus, pētījumus, nostājas dokumentus un ieteikumus par visiem vispārējas nozīmes jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām Luksemburgas Lielhercogistē. Savos atzinumos tā vērš valdības uzmanību uz pasākumiem, kuri komitejas ieskatā palīdzēs aizsargāt un veicināt cilvēktiesības. Premjerministrs iesniedz komitejas atzinumus, pētījumus, nostājas dokumentus un ieteikumus parlamentam.

Komiteja ir vienīgi konsultatīva valdības struktūra, un tai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru.

CCDH nav pilnvaru izskatīt individuālas lietas.

Savā darbā CCDH:

• brīvi izvērtē ikvienu tās kompetencē ietilpstošu jautājumu neatkarīgi no tā, vai to ir iesniegusi valdība vai komisija tam ir pievērsusies pati pēc kāda komitejas dalībnieka vai citas personas vai organizācijas ierosinājuma;
• uzklausa privātpersonas un iegūst būtisku informāciju vai dokumentus, kas ir nepieciešami tās kompetencē ietilpstošas situācijas novērtējumam;
• tieši vai ar preses starpniecību uzrunā sabiedrību, jo īpaši nolūkā publiskot savus atzinumus un ieteikumus;
• uztur dialogu ar citām struktūrām — gan tiesu iestādēm, gan ārpustiesas struktūrām, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt cilvēktiesības.

Konsultatīvā komiteja cilvēktiesību jautājumos

71-73, rue Adolphe Fischer
L-1520 Luxembourg

Tālr. +352 26202852
Fakss +352 26202855
Fakss +352 26202855

Tīmekļa vietne: https://ccdh.public.lu/
E-pasts: info@ccdh.public.lu

Bērnu un jauniešu ombuds (Ombudsman fir Kanner a Jugendlecher (OKaJu))

OKaJu pienākumi

Saskaņā ar 2020. gada 1. aprīļa Likumu par Bērnu un jauniešu ombuda izveidi OKaJu ir šādi pienākumi:

1. izskatīt sūdzības par bērnu tiesību pārkāpumiem, izstrādāt ieteikumus par sūdzībā minētās situācijas novēršanu;
2. analizēt izveidotās sistēmas, nepieciešamības gadījumā ieteikt kompetentajām iestādēm pielāgojumus, kas būtu jāveic sistēmā, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu ilgtermiņā;
3. ziņot kompetentajām iestādēm par bērnu tiesību pārkāpumiem;
4. sniegt fiziskām vai juridiskām personām konsultācijas par bērnu tiesību īstenošanu;
5. uzlabot bērnu informētību par savām tiesībām un sabiedrības izpratni par bērnu tiesībām;
6. sniegt atzinumus par visiem tiesību aktu projektiem, tiesību aktu priekšlikumiem un lielhercoga izdotu noteikumu projektiem, kuri ietekmē bērnu tiesību ievērošanu;
7. pēc valdības vai parlamenta pieprasījuma sniegt atzinumus par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar bērnu tiesībām.

Pildot savus darba pienākumus, OKaJu darbinieki neiejaucas tiesvedības norisē.

Ikviena fiziska vai juridiska persona var rakstveidā vai mutvārdos lūgt Bērnu un jauniešu ombudam konsultāciju par bērnu tiesību īstenošanu.

Bērnu un jauniešu ombuds sniedz atbildi rakstveidā vai mutvārdos atkarībā no veida, kādā tika izteikts attiecīgais lūgums.

Bērnu un jauniešu ombuds

2, rue Fort Wallis
L-2714 Luxembourg

Tālr. +352 26123124
Fakss +352 26123125

Tīmekļa vietne: http://ork.lu/index.php/en/

Vienlīdzīgas attieksmes centrs (Centre pour l’égalité de traitement)

Vienlīdzīgas attieksmes centrs, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi, ir izveidots, lai veicinātu, analizētu un uzraudzītu vienlīdzīgas attieksmes īstenošanu pret visām personām bez diskriminācijas rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai vecuma dēļ.

Savā darbā centrs var jo īpaši:

• publicēt ziņojumus, sniegt atzinumus un ieteikumus un veikt pētījumus par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar iepriekš minētajiem diskriminācijas veidiem;
• savu uzdevumu izpildes gaitā sagatavot un iesniegt informāciju vai noderīgu dokumentāciju;
• sniegt palīdzību personām, kuras uzskata, ka ir cietušas no diskriminācijas atbilstoši 2006. gada 28. novembra Vienlīdzīgas attieksmes likuma 1. pantam, sniedzot šādām personām padomus un norādījumus par to individuālajām tiesībām, tiesību aktiem, judikatūru un iespējām īstenot savas tiesības.

Informācija par konkrētu situāciju vai gadījumu, ko centra darbinieki uzzina, pildot savus darba pienākumus, ir konfidenciāla. Šāda konfidencialitāte neliedz centram sniegt kompetentajām tiesu iestādēm informāciju par personas diskrimināciju atbilstoši 2006. gada 28. novembra Vienlīdzīgas attieksmes likuma 1. pantam.

Pildot savus darba pienākumus, centra darbinieki nevar iejaukties tiesvedības norisē.

Centra darbiniekiem ir tiesības pieprasīt visu informāciju, pierādījumus un dokumentus, kas tiem ir vajadzīgi sava darba veikšanai, izņemot informāciju, uz ko attiecas ārsta un pacienta konfidencialitātes pienākums vai citi noteikumi par dienesta noslēpumu.

Vienlīdzīgas attieksmes centrs

B.P. 2026
L-1020 Luxembourg

Tālr. +352 26483033
Fakss +352 26483873

Tīmekļa vietne: http://cet.lu/fr/
E-pasts: info@cet.lu

Datu aizsardzības valsts komisija (Commission nationale pour la protection des données)

Datu aizsardzības valsts komisija ir valsts iestāde ar publiskas institūcijas statusu. Tā veic savus uzdevumus pilnīgi neatkarīgi.

Katru gadu tā iesniedz Ministru kabinetam rakstisku ziņojumu par savu darbu.

Komisijas pienākumi ir šādi:

• uzraudzīt un pārbaudīt apstrādātu datu vākšanas un izmantošanas likumību un informēt par datu apstrādi atbildīgās personas par to pienākumiem;
• nodrošināt personu pamattiesību un pamatbrīvību, jo īpaši privātuma, ievērošanu un informēt sabiedrību par attiecīgo personu tiesībām;
• pieņemt un izskatīt sūdzības un pieprasījumus par datu apstrādes likumības pārbaudīšanu;
• pēc valdības pieprasījuma vai savas iniciatīvas informēt valdību par to, kā norises datu apstrādes un informācijas tehnoloģiju jomā ietekmē pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu; šajā nolūkā komisija var veikt pētījumus, apsekojumus vai ekspertu novērtējumus.

Komisijas pienākums ir arī nodrošināt to, ka tiek piemērots grozītais 2005. gada 30. maija Likums par privātuma aizsardzību elektronisko sakaru jomā un tā īstenošanas noteikumi.

Ikviena persona pati vai ar advokāta vai citas pienācīgi pilnvarotas fiziskas vai juridiskas personas starpniecību var iesniegt komisijai pieprasījumu saistībā ar tās pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu datu apstrādē. Attiecīgo personu informē par turpmākām darbībām, kas veiktas saistībā ar tās pieprasījumu.

Iesniegt komisijai pieprasījumu pārbaudīt personas datu apstrādes likumību var jo īpaši personas, kam tiesības piekļūt saviem datiem tikušas liegtas vai piešķirtas ierobežotā apmērā.

Komisija informē tiesu iestādes par visiem konstatētajiem pārkāpumiem.

Datu aizsardzības valsts komisija

15, Boulevard du Jazz
L-4370 Belvaux

Tālr. +352 261060-1
Fakss +352 261060-29

Tīmekļa vietne: https://cnpd.public.lu/fr/index.html

Valsts birojs uzņemšanas jautājumos (Office national de l’accueil (ONA))

Valsts birojs uzņemšanas jautājumos (ONA) tika izveidots ar 2019. gada 4. decembra likumu. Jaunā Uzņemšanas likuma noteikumi stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

ONA aizstāja Luksemburgas Uzņemšanas un integrācijas biroju (Office luxembourgeois de l’accueil et de l’intégration (OLAI)), kas bija izveidots ar grozīto 2008. gada 16. decembra Likumu par ārvalstnieku uzņemšanu un integrāciju Luksemburgas Lielhercogistē.

ONA pienākumi ir šādi:

1. organizēt tādu personu uzņemšanu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, kā tās ir definētas 2015. gada 18. decembra Likumā par starptautisko aizsardzību un pagaidu aizsardzību;
2. pārvaldīt īslaicīgās uzturēšanās centrus, kas ir paredzēti personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, bēgļiem un personām, kuras ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, kā tās ir definētas iepriekš minētajā 2015. gada 18. decembra likumā;
3. sadarboties ar citām struktūrām, veidojot un pārvaldot īslaicīgās uzturēšanās centrus, kas ir paredzēti personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, bēgļiem un personām, kuras ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību;
4. sadarboties ar kompetentajām iestādēm, sekmējot īslaicīgās uzturēšanās centru būvniecību un iekārtošanu, lai tajos izvietotu personas, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, bēgļus un personas, kuras ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību.

Šo uzdevumu veikšanā ONA sadarbojas ar Eiropas un starptautiskajām struktūrām.

Izņēmuma kārtā, ja šāda rīcība ir pienācīgi pamatota ar apsvērumiem par ģimenes apstākļiem vai humāniem vai veselības apsvērumiem, ONA var piešķirt ad hoc atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem, kā tie ir definēti grozītajā 2008. gada 29. augusta Likumā par personu brīvu pārvietošanos un imigrāciju (3. panta c) punkts), ja tie nav tiesīgi saņemt pieejamo palīdzību un pabalstus.

Valsts birojs uzņemšanas jautājumos (ONA)

5, rue Carlo Hemmer
L-1734 Luxembourg

Tālr. +352 24785700
Fakss +352 24785720

Tīmekļa vietne: https://ona.gouvernement.lu/en/service.html
E-pasts: info@olai.public.lu

Tiesu iestāžu pieejamība

Tiesu informācijas dienests (Service d’accueil et d’information juridique)

Šis dienests, kas ir izvietots tiesās, atrodas valsts ģenerālprokurora (procureur général d’Etat) pārziņā. Tā mērķis ir atbildēt uz privātpersonu jautājumiem un sniegt tām vispārīgu informāciju par to tiesību apjomu, kā arī par paņēmieniem un līdzekļiem, ko tās var izmantot savu tiesību aizsardzībai.

Dienesta pienākumi ir šādi:

• atbildēt uz privātpersonu jautājumiem un informēt par to, kurā nodaļā tām ir jāvēršas, nodrošinot tās ar nepieciešamo informāciju un tehniskajiem resursiem;
• sniegt privātpersonām vispārīgu informāciju par to tiesību apjomu saistībā ar konkrēto problēmu, kā arī par paņēmieniem un līdzekļiem šo tiesību īstenošanai;
• uzklausīt privātpersonu sūdzības par grūtībām, kas tām radušās savu tiesību īstenošanā, un ieteikt veidus, kā tās pārvarēt.

Dienests informāciju sniedz tikai mutiski. Tas nesniedz rakstiskas konsultācijas.

Tiesu informācijas dienests — Luksemburga

Cité judiciaire
Bâtiment BC
L-2080 — Luxembourg

Tālr. +352 475981-345/325/600

pgsin@justice.etat.lu

Tiesu informācijas dienests — Dīkirhe

Miertiesa (Justice de paix)

Place Joseph Bech
L-9211 — Diekirch

Tālr. +352 802315

Juridiskā palīdzība

Juridisko palīdzību var sniegt attiecībā uz tiesas un ārpustiesas procedūrām, strīdus un bezstrīdus procedūrām, prasītājam vai atbildētājam. Juridisko palīdzību ir tiesīgas saņemt personas, kuru ienākumi ir nepietiekami, t. i., tie ir vienādi ar sociālās integrācijas ienākumiem (revenu d’insertion sociale (REVIS)). Lai pārliecinātos, ka personai, kura lūdz palīdzību, nepietiek līdzekļu, tās ienākumus un pārticību vērtē, ņemot vērā arī to personu finansiālo situāciju, kuras kopā ar minēto personu dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Juridisko palīdzību atsaka, ja personas prasība nepārprotami netiks pieņemta izskatīšanai, ja prasība ir nepamatota vai nesaprātīga vai varētu radīt pārāk lielas izmaksas, kas nav samērojamas ar prasības mērķa nozīmīgumu.

Juridisko palīdzību atsaka arī personām, kurām neatkarīgi no pamatojuma ir tiesības saņemt no trešās personas kompensāciju par izmaksām, kas būtu jāsedz no juridiskās palīdzības.

Personas, kuras saņem juridisko palīdzību, ir tiesīgas saņemt palīdzību, ko sniedz advokāts vai cita juridiska amatpersona, kuras līdzdalība ir nepieciešama saistībā ar prasības pamatojumu, tās izskatīšanu vai izpildi.

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņem Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs (Bâtonnier de l’Ordre des avocats) vai tā izraudzīts kolēģijas padomes loceklis, kam ir uzticēta šādu lēmumu pieņemšana tajā teritorijā, kurā dzīvo persona, kas lūdz juridisko palīdzību. Lēmumu par personām, kam nav rezidenta statusa, pieņem Luksemburgas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs vai tā izraudzīts kolēģijas padomes loceklis, kam ir uzticēta šādu lēmumu pieņemšana.

Personas, kuru līdzekļi ir nepietiekami, var pieteikties juridiskajai palīdzībai, vēršoties pie priekšsēdētāja tiesas sēdes laikā vai rakstveidā.

Ja policijas aizturēta persona apgalvo, ka tai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, un pieprasa šādu palīdzību, pieteikumu kolēģijas priekšsēdētājam iesniedz advokāts, kurš palīdz šai personai saistībā ar tās aizturēšanu.

Tīmekļa vietne: https://www.barreau.lu/recourir-a-un-avocat/assistance-judiciaire/

Luksemburgas tiesu apgabalā

Luksemburgas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs
Juridiskās palīdzības dienests (Service de l’Assistance Judiciaire)
45, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg
L-2013 Luxembourg

Tālr. +352 467272-1

Dīkirhes tiesu apgabalā

Dīkirhes Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs
B.P. 68
L-9201 Diekirch