Specializētās valstu tiesas

Slovākija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Slovākijā.

Saturu nodrošina
Slovākija

Administratīvās tiesas

Administratīvo tiesību jautājumi galvenokārt ir apgabaltiesu (krajský súd) un Slovākijas Republikas Augstākās tiesas (Najvyšší súd Slovenskej republiky) jurisdikcijā.

Slovākijas Republikā nav atsevišķu administratīvo tiesu; pastāv atsevišķas administratīvo tiesnešu palātas.

Specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Ústavný súd Slovenskej republiky) ir neatkarīga tiesu iestāde, kas ir pilnvarota lemt par tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai.

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa atrodas Košicē (Hlavná 110Košice 042 65), un tai ir filiāle Bratislavā (Župné námestie 12).

Kompetence

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Konstitūciju Konstitucionālā tiesa lemj par to, vai:

  • tiesību akti atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, ko Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kas ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • valdības noteikumi un vispārsaistoši valdības ministriju un citu centrālo pārvaldes iestāžu noteikumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, ko Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kas ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • vispārsaistoši noteikumi atbilst Konstitūcijai (68. pants), konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, ko Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kas ir ratificēti un izsludināti likumā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ja vien par to nav jālemj citai tiesai;
  • vispārsaistošas tiesību normas, ko noteikušas vietējās pārvaldes iestādes, un vietējo pašpārvaldes iestāžu vispārsaistoši noteikumi (atbilstoši 71. panta 2. punktam) atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kas izsludināti atbilstoši kārtībai, kāda noteikta likumā, tiesību aktos, valdības noteikumos un vispārsaistošos ministriju un citu centrālo pārvaldes iestāžu normatīvajos aktos, ja vien par to nav jālemj citai tiesai.

Konstitucionālajai tiesai ir arī:

  • jālemj par apspriešanas stadijā esošo starptautisko līgumu atbilstību, ja tiem nepieciešams gan Slovākijas Republikas Valsts padomes apstiprinājums, gan atbilstība Konstitūcijai un/vai konstitucionālajiem tiesību aktiem;
  • jālemj, vai jautājums, par ko tiek rīkota tautas nobalsošana pēc pilsoņu lūguma vai saskaņā ar Slovākijas Republikas Valsts padomes rezolūciju (saskaņā ar 95. panta 1. punktu), atbilst Konstitūcijai vai konstitucionālajiem tiesību aktiem;
  • jālemj par strīdiem attiecībā uz centrālo pārvaldes iestāžu pilnvarām, ja likums neparedz, ka par šiem strīdiem ir jālemj citai valsts iestādei;
  • jālemj par sūdzībām, ko iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, norādot, ka ar starptautisko līgumu, ko ratificējusi Slovākijas Republika un kas izsludināts likumā noteiktajā kārtībā, ir pārkāptas viņu cilvēka pamattiesības vai pamatbrīvības, ja vien par šo tiesību un brīvību aizsardzību nav jālemj citai tiesai;
  • jālemj par vietējo pašpārvaldes iestāžu iesniegtām sūdzībām par lēmumu vai darbību neatbilstību Konstitūcijai vai to nelikumību vai iejaukšanos vietējās pašpārvaldes lietās, ja vien par to aizsardzību nav jālemj citai tiesai;
  • strīdīgu jautājumu gadījumā jāinterpretē Konstitūcija vai konstitucionālie tiesību akti;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par lēmumu, ar kuru apstiprina vai atsaka Parlamenta deputāta mandātu;
  • jālemj par vēlēšanu (Slovākijas Republikas prezidenta, Slovākijas Republikas Valsts padomes locekļu, vietējo pašpārvaldes iestāžu pārstāvju un Eiropas Parlamenta deputātu) vēlēšanu atbilstību Konstitūcijai vai likumību;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par referenduma rezultātiem vai tautas nobalsošanas par Slovākijas Republikas prezidenta atstādināšanu rezultātiem;
  • jālemj, vai lēmums likvidēt politisku partiju vai kustību vai apturēt tās darbību atbilst Konstitūcijai un citiem tiesību aktiem;
  • jālemj par tiesvedību, ko Valsts padome ierosina pret Slovākijas Republikas prezidentu saistībā ar tīšu Konstitūcijas pārkāpumu vai valsts nodevību;
  • jālemj, vai lēmums, ar kuru tiek izziņots ārkārtēju apstākļu stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis, un citi lēmumi saistībā ar šādu lēmumu ir pieņemti saskaņā ar Konstitūciju vai konstitucionālajiem tiesību aktiem.

Tiesas sastāvs

Konstitucionālās tiesas sastāvu veido 13 tiesneši.

Konstitucionālās tiesas tiesnešus uz 12 gadiem ieceļ Slovākijas Republikas prezidents, pamatojoties uz Slovākijas Republikas Valsts padomes priekšlikumu. Valsts padomes priekšlikumā norādītajam tiesnešu kandidātu skaitam jābūt divreiz lielākam par to tiesnešu skaitu, kurus prezidents iecels.

Cita būtiska informācija

Konstitucionālās tiesas lēmumus pieņem kolēģija trīs locekļu sastāvā, vai arī plenārsēdē.

Konstitucionālās tiesas lēmumi ir galīgi, tāpēc tos nav iespējams pārsūdzēt.

Konstitucionālā tiesa var ierosināt lietu, saņemot pieteikumu no:

  • vienas piektdaļas Slovākijas Republikas Valsts padomes deputātu;
  • Slovākijas Republikas prezidenta;
  • Slovākijas Republikas valdības;
  • tiesas;
  • ģenerālprokurora (generálny prokurátor);
  • jebkuras personas, kuras tiesības tiek izspriestas lietās saskaņā ar 127. pantu (sūdzības, ko iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas) un 127.a pantu (sūdzības, ko iesniegušas vietējās pašpārvaldes iestādes);
  • Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas palātas (Najvyšší kontrolnýúrad Slovenskej republiky) gadījumos, kas paredzēti 126. panta 2. punktā (neatkarīgi no tā, vai Augstākajai revīzijas palātai ir jurisdikcija);
  • Slovākijas Republikas Tiesu iestāžu padomes priekšsēdētāja lietās, kas saistītas ar tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai saskaņā ar 125. panta 1. punktu attiecībā uz tiesas spriešanu;
  • ombuda lietās, kas saistītas ar tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai saskaņā ar 125. panta 1. punktu, ja attiecīgo tiesību aktu turpmāka piemērošana var apdraudēt pamattiesības, brīvības vai cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas izriet no starptautiska līguma, kuru ratificējusi Slovākijas Republika un kurš izsludināts likumā noteiktajā kārtībā;
  • jebkuras personas, kura apstrīd Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas palātas revīzijas darbību, 126. panta 2. punktā noteiktajā gadījumā.

Juridiskās datubāzes

Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietne nodrošina bezmaksas piekļuvi:

  • tiesas lēmumiem;
  • ziņojumiem par atzinumiem un nolēmumiem;
  • paziņojumiem presei;
  • informācijai par starptautisko darbību;
  • informācijai par tiesu.

Specializētā krimināltiesa

Specializētā krimināltiesa (Špecializovaný trestný súd) tika izveidota 2009. gadā, lai pārņemtu Specializētās tiesas funkcijas. Krimināltiesa izspriež krimināllietas un citas lietas, par kurām izlemj tiesvedībā, kā noteikts tiesību aktos (Kriminālprocesa kodeksā). Tā ir pirmās instances tiesa ar apgabaltiesas statusu. Likuma Nr. 301/2005 (Kriminālprocesa kodeksa) 14. pantā ir noteiktas šīs tiesas kompetences un funkcijas.

Slovākijas Republikas Specializētās krimināltiesas kontaktinformācija:

Adrese: Suvorovova č. 5/A, P.O.BOX 117, 902 01 Pezinok
Tālr.: +421 33 69 031 14
Fakss: +421 33 69 032 72

Kompetence

Specializētās krimināltiesas piekritībā ir iztiesāt lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

  • slepkavības sevišķi pastiprinošos apstākļos;
  • manipulācijas saistībā ar publisku iepirkumu un publiskām izsolēm saskaņā ar Kriminālkodeksa 266. panta 3. punktu;
  • naudas un vērtspapīru viltošana saskaņā ar Kriminālkodeksa 270. panta 4. punktu;
  • amata pilnvaru ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar Kriminālkodeksa 326. panta 3. un 4. punktu, to lasot saistībā ar nodarījumiem, kas minēti b), c), e), f), g), h), i, l) vai m) punktā;
  • kukuļa pieņemšana saskaņā ar Kriminālkodeksa 328.–330. pantu;
  • kukuļdošana saskaņā ar Kriminālkodeksa 332.–334. pantu;
  • netieša korupcija saskaņā ar Kriminālkodeksa 336. pantu;
  • vēlēšanu balsu pirkšana saskaņā ar Kriminālkodeksa 336.a pantu;
  • korupcija sportā saskaņā ar Kriminālkodeksa 336.b pantu;
  • noziedzīgas grupas izveide, organizēšana vai veicināšana, sevišķi smagi noziegumi, ko izdara noziedzīgas grupas;
  • terorisms;
  • noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas ceturto iedaļu vai ekonomiska rakstura noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas piekto iedaļu, ja nodarījuma rezultātā radītais kaitējums vai noziedzīgais ieguvums ir vismaz 25 000 reižu lielāks nekā Kriminālkodeksā noteiktais nelielais kaitējums vai nodarījuma apmērs ir vismaz 25 000 reižu lielāks nekā Kriminālkodeksā paredzētais neliela kaitējuma apmērs;
  • kaitējums Eiropas Savienības finanšu interesēm;
  • nodarījumi, kas saistīti ar a)–l) vai m) punktā uzskaitītajiem nodarījumiem, ja ir izpildīti nosacījumu lietu apvienošanai;
  • ekstrēmisms saskaņā ar Kriminālkodeksa 140.a pantu.
Lapa atjaunināta: 27/02/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.