Procedūru termiņi

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Horvātijas Republikā civilprocesa termiņi tiek regulēti ar Civilprocesa likuma 111.–114. pantu (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 129/00, 88/01, 117/03, 88/05, 2/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 25/13, 89/14 un 70/19; turpmāk — ZPP).

Termiņš ir noteikts laika periods, kurā var veikt procesuālo darbību vai pēc kura to vairs nevar veikt.

Horvātijas procesuālajās tiesībās ir paredzēti vairāku veidu termiņi:

• likumā paredzēti (zakonski) un tiesas noteikti (sudski) termiņi — likumā paredzēti termiņi ir noteikti ar likumu, un tos nevar mainīt ne tiesa, ne puses, savukārt tiesas noteiktus termiņus katrā konkrētā lietā nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem, pamatojoties uz likumīgajām atļaujām;
• pagarināmi (produživi) un nepagarināmi (neproduživi) termiņi — likumā paredzēti termiņi nav pagarināmi, savukārt tiesas noteiktus termiņus var pagarināt, par ko lemj tiesa, taču tikai pēc konkrētas personas ierosinājuma, ja tam ir pamatots iemesls (ZPP 111. panta 2. daļa);
• subjektīvi (subjektivni) un objektīvi (objektivni) termiņi — subjektīvi termiņi ir termiņi, kuru sākums ir atkarīgs no tā, kad persona ir uzzinājusi par faktu, kas ir būtisks termiņa aprēķināšanai, savukārt objektīvi termiņi tiek aprēķināti no brīža, kad attiecīgais fakts ir noticis, neatkarīgi no tā, kad persona par to ir uzzinājusi;
• noilguma (prekluzivni) un instruktīvi (instruktivni) termiņi — noilguma termiņa neievērošana nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības veikt procesuālu darbību, savukārt instruktīva termiņa neievērošanas gadījumā nav smagu seku un procesuālo darbību var veikt pēc tam;
• minimālie (dilatorni) un darbības veikšanas (paricijski) termiņi — minimālie termiņi nozīmē, ka procesuālo darbību nedrīkst veikt, pirms ir pagājis noteikts laika periods, savukārt termiņi darbības veikšanai nozīmē, kas tiesa nedrīkst veikt noteiktu darbību, pirms ir beidzies termiņš darbības veikšanai;
• civiltiesiskie (građanskopravni) un procesuālie (procesnopravni) termiņi — civiltiesiskie termiņi ir termiņi, kuros jāiegūst atļauja vai jāveic pienākumi, kas izriet no civiltiesību un materiālo tiesību noteikumiem, savukārt procesuālie termiņi ir termiņi, kuros jāiegūst atļauja vai jāveic pienākumi, kas izriet no procesuālo tiesību noteikumiem.

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Horvātijas Republikā brīvdienas tiek regulētas ar Likumu par svētku dienām, atceres dienām un brīvdienām Horvātijas Republikā (Zakon o blagdanima, spomendanima i neradnim danima u Republici Hrvatskoj) (NN Nr. 110/19).

Horvātijas Republikā ir šādas svētku dienas:

• 1. janvāris – Jaungada diena
• 6. janvāris – Zvaigznes diena
• Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas
• Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētki
• 1. maijs – Darba svētki
• 30. maijs – Valsts neatkarības diena
• 22. jūnijs – Antifašisma cīņu diena
• 5. augusts – Uzvaras un Tēvzemes pateicības diena un Tēvzemes veterānu diena
• 15. augusts – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki
• 1. novembris – Visu svēto diena
• 18. novembris – Pilsoņu kara upuru atceres diena un Vukovaras un Škabrnjas upuru piemiņas diena
• 25. decembris – Pirmie Ziemassvētki
• 26. decembris – Otrie Ziemassvētki / Svētā Stefana diena.

Horvātijas Republikā svētku dienas ir brīvdienas.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Termiņi tiek aprēķināti dienās, mēnešos un gados.

Termiņu aprēķināšanas noteikumi attiecas uz visiem termiņiem. Termiņi tiek aprēķināti pilnās dienās no pusnakts līdz pusnaktij (computatio civilis, a die ad diem), nevis no viena brīža līdz citam, aprēķinot stundas un minūtes (computation naturalis, a momento ad momentum). Plašāka informācija par vispārējiem noteikumiem sniegta atbildē uz 1. jautājumu.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Sākuma datums ir datums, kurā sākta tiesvedība vai veikta cita darbība (piem., izsniegšana, paziņošana), kas ir brīdis, no kura aprēķina termiņu. Sākuma datums netiek iekļauts termiņos, kurus izsaka dienās. Par termiņa sākumu uzskata nākamo dienu.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Vispārējais noteikums attiecībā uz izsniegšanu ir tāds, ka tas ir jāizdara darbdienā, konkrēti, no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00, tās personas dzīvesvietā vai darba vietā, kurai dokuments jāizsniedz, vai tiesā, kad attiecīgā persona tajā ir sastopama. Noteikums par izsniegšanu darbdienā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00 netiek piemērots tad, ja dokuments tiek izsniegts ar pasta vai notāra starpniecību.

Dokumentus var izsniegt arī citā laikā un vietā, ja tam piekrīt persona, kurai attiecīgie dokumenti jāizsniedz.

Ja tiesa uzskata to par nepieciešamu, tā izdod rīkojumu par izsniegšanu citā vietā vai citā laikā. Tādā gadījumā personai, kurai paziņojums tiek izsniegts, ir jāizdod kopija tiesas nolēmumam, ar kuru tas ir noteikts. Šādam nolēmumam nav nepieciešams skaidrojums.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Ja termiņš ir izteikts dienās, diena, kurā paziņojums ir izsniegts vai no kuras tiek sākta termiņa skaitīšana, netiek iekļauta termiņā. Termiņa skaitīšana sākas ar nākamo dienu.

Piemēram, ja notikums, kas nosaka 15 dienu termiņa sākumu, ir noticis 5. februārī, 15 dienu termiņš beidzas 20. februārī plkst. 24.00.

Tādējādi termiņa skaitīšana tiek sākta nevis no notikuma dienas (dies a quo), bet no nākamās dienas.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Ja termiņš ir izteikts dienās, dienu skaits apzīmē kalendārās dienas. Taču, ja termiņa pēdējā diena ir brīvdiena, svētku diena vai cita diena, kad tiesa ir slēgta, termiņš beidzas nākamās darbadienas beigās.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas pēdējā mēneša vai gada dienā, kas atbilst dienai, kurā sāk skaitīt termiņu.

Ja pēdējā mēnesī šāda datuma nav, termiņa beigas ir attiecīgā mēneša pēdējā diena.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Sk. 8. punktu.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Tiesas noteiktu termiņu var pagarināt tikai vienu reizi pēc konkrētas personas ierosinājuma, ja tam ir pamatots iemesls.

Termiņa pagarinājums ir jāierosina, pirms ir beidzies termiņš, kam tiek pieprasīts pagarinājums.

Lēmumu par termiņa pagarinājumu nevar pārsūdzēt.

Termiņa pagarinājumu skaita no nākamās dienas pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kam ir pieprasīts pagarinājums.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Puses var pārsūdzēt pirmās instances tiesas pieņemtu spriedumu 15 dienu laikā no datuma, kurā ir izsniegta sprieduma kopija, ja vien likumā nav paredzēts cits termiņš. Strīdos saistībā ar čekiem un vekseļiem šāds termiņš ir astoņas dienas.

Minētie pārsūdzības termiņi nav spēkā laikposmā no 1. augusta līdz 15. augustam.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Tiesas noteiktu termiņu var pagarināt tikai vienu reizi pēc konkrētas personas ierosinājuma, ja tam ir pamatots iemesls.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Horvātijas Republikas civilprocesa noteikumos nav paredzēts termiņa pagarinājums atkarībā no pušu dzīvesvietas.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Sekas ir atkarīgas no termiņu juridiskā rakstura, proti, likumā paredzētu nepagarināmu termiņu gadījumā, ja puse nav veikusi procesuālo darbību noteiktajā termiņā, termiņa neievērošanas rezultātā tiek zaudētas tiesības veikt attiecīgo procesuālo darbību.

No otras puses, ir termiņi, kuru neievērošanas rezultātā netiek zaudētas tiesības veikt darbību pēc tam, un šādus termiņus sauc par instruktīviem termiņiem.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Ja puse neierodas uz tiesas sēdi vai neievēro termiņu darbības veikšanai tiesvedības ietvaros un tādējādi zaudē tiesības veikt attiecīgo darbību, tiesa pēc saviem ieskatiem var atļaut attiecīgajai pusei veikt darbību vēlāk (lūgums atjaunot iepriekšējo statusu), ja tā uzskata, ka šādai bezdarbībai ir bijis pamatots iemesls.

Ierosinājums ir jāiesniedz astoņu dienu laikā no brīža, kad bezdarbības iemesls vairs nepastāv; ja puse par bezdarbību ir uzzinājusi vēlāk, minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad puse par to ir uzzinājusi. Ja pēc bezdarbības ir pagājuši divi mēneši, ierosinājumu atjaunot iepriekšējo statusu vairs nevar iesniegt.