

Meklēt informāciju pēc reģiona
Galvenie termiņu veidi ir tālāk minētie.
Laikposms atbildēšanai uz prasību. Kad atbildētājs saņēmis prasības veidlapu vai ziņas par prasību, ja tās izsniegtas atsevišķi, viņam 14 dienu laikā ir vai nu jāatbild uz prasību, vai jāiesniedz apstiprinājums par izsniegto dokumentu saņemšanu. Pēc apstiprinājuma par izsniegto dokumentu saņemšanu iesniegšanas atbildētājam ir vēl 14 dienas, lai sagatavotu aizstāvību. Tas nozīmē, ka atbildētājam var būt līdz 28 dienām, lai atbildētu uz prasību, bet, ja viņš iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu nākamajā dienā pēc ziņu par prasību saņemšanas, atbildētājam ir tikai 15 dienu laika, lai iesniegtu savu argumentāciju.
Sprieduma izpildes laikposms. Saskaņā ar 1960. gada Noilguma likuma 4. panta 4. punktu, kad pagājuši 12 gadi no dienas, kurā spriedums kļuvis izpildāms, nekādas sprieduma izpildes darbības vairs nevar veikt.
Noilguma periodi. Parasti noilgums ir seši gadi un to piemēro:
Citu veidu lietās noilgums ir atšķirīgs. Piemēram:
Civilprocesa noteikumu 2.8.–2.10. daļā ir aprakstīts, kā ir piemērojami un interpretējami noteikumi attiecībā uz laikposmu aprēķināšanu.
Papildus sestdienai un svētdienai Gibraltārā darbadienas nav arī šādas oficiālās brīvdienas:
Ja Pirmie Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki, Jaungada diena vai Nacionālā diena ir nedēļas nogalē, nākamā darbdiena ir oficiāla brīvdiena. Piemēram, ja 25. un 26. decembris ir sestdiena un svētdiena, attiecīgi nākamā pirmdiena un otrdiena ir oficiālas brīvdienas. Papildus tam tiesas var būt slēgtas arī laikā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam.
1960. gada Noilguma likums — tajā ir noteikti vairāki termiņi tiesvedības sākšanai un arī citi laikposmi, kuros, piemēram, ir jāizpilda spriedums un pusēm jāveic citas darbības. Sīkāka informācija ir sniegta atbildē uz 1. jautājumu iepriekš tekstā.
Civilprocesa noteikumi — tie ir procesuālie noteikumi civiltiesām Anglijā un Velsā (kuri attiecas arī uz Gibraltāru), un tajos ir noteikti termiņi dažādām darbībām.
Laikposma sākuma diena parasti ir attiecīgā notikuma diena. Piemēram, 14 dienu laikposms, kurā jāatbild uz prasību, sākas dienā, kad ir saņemta prasības veidlapa vai ziņas par prasību, ja tās izsniegtas atsevišķi (uz to attiecas arī noteikumi par brīdi, kad dokumentus uzskata par izsniegtiem, sk. tālāk tekstā). Savukārt 12 gadu laikposms, kurā jāizpilda spriedums, sākas dienā, kad spriedums kļūst izpildāms.
Parastā izsniegšanas metode, ko izmanto Gibraltārā dokumentu nodošanai, ir personīga izsniegšana. Interpretācijas un vispārīgo noteikumu likuma 8. pantā ir teikts, ka tad, ja dokumentus izsniedz ar ierakstītu pasta sūtījumu, dokumentus uzskata par izsniegtiem “brīdī, kad vēstule būtu piegādāta tad, ja tā būtu sūtīta kā parasts pasta sūtījums”.
Sīkāka informācija par dienām, kuras uzskata par izsniegšanas dienām gadījumos, kad izmanto citas nepersonīgas izsniegšanas metodes, piemēram, dokumentu apmaiņu, dokumenta piegādi vai atstāšanu atļautajā adresē, faksu vai citas elektroniskas metodes, ir sniegta Civilprocesa noteikumu 6. daļā.
Ja dokumentu izsniedz personīgi, to uzskata par izsniegtu nākamajā darbdienā, ja tas izsniegts pēc plkst. 17.00 darbdienā vai jebkurā laikā sestdien, svētdien vai oficiālā brīvdienā.
Ja laikposms ir izteikts dienās, to rēķina pilnās dienās. Aprēķinot “pilno dienu” skaitu, dienu, kurā attiecīgais laikposms sākas, un, ja laikposma beigas nosaka, atsaucoties uz kādu notikumu, šā notikuma dienu neņem vērā. Šo dienu aprēķina piemēri ir sniegti Civilprocesa noteikumu 2. daļā.
Ja tiesa izdod spriedumu, rīkojumu vai norādījumu, kurā ir noteikts termiņš kādas darbības veikšanai, pēdējais izpildes datums, kad vien iespējams, jāizsaka kalendārajā dienā, un jānorāda arī pulksteņlaiks, līdz kuram darbība ir jāpaveic. Ja kādā dokumentā tiek norādīts datums, līdz kuram jāpaveic kāda darbība, šis datums, kad vien iespējams, jāizsaka kalendārajā dienā.
Piemēram, ja personai izsniedz dokumentu 4. aprīlī un tai jāatbild 14 dienu laikā no izsniegšanas, personai būtu jāatbild pirms 18. aprīļa.
Tomēr, ja norādītais laikposms ir īsāks par piecām dienām, sestdienas, svētdienas un oficiālās brīvdienas tajā neierēķina.
Ja spriedumā, rīkojumā, norādījumā vai citā dokumentā ir minēts “mēnesis”, tas jāsaprot kā kalendārais mēnesis.
Ja laikposms ir izteikts gados, analogi jāpiemēro Civilprocesa noteikumu 2.10. daļa, lai arī skaidra noteikuma par šādu gadījumu nav. Tādējādi, ja spriedumā, rīkojumā, norādījumā vai citā dokumentā ir minēts “gads”, tas jāsaprot kā kalendārais gads.
Ja laikposma beigas nosaka, atsaucoties uz kādu notikumu, šā notikuma dienu laikposmā neierēķina. Skatīt arī atbildi uz 6. jautājumu iepriekš tekstā.
Ja Civilprocesa noteikumos, praktiskā norādījumā, spriedumā vai tiesas rīkojumā noteiktais laikposms kādas darbības veikšanai tiesas kancelejā beidzas dienā, kurā kanceleja ir slēgta, tad, ja darbību veic nākamajā dienā, kurā tiesas kanceleja ir atvērta, uzskata, ka tā ir paveikta laikus. Šo noteikumu piemēro visos gadījumos, kad ir norādīts izpildes termiņš.
Ja prasības veidlapu izsniedz ārpus attiecīgās jurisdikcijas, piemēro īpašus noteikumus. Piemēram, ja to izsniedz ES dalībvalstī vai 1965. gada Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās līgumslēdzējā valstī, apstiprinājums jāiesniedz 21 dienas laikā pēc prasības veidlapas vai ziņu par prasību izsniegšanas dienas. Atbildētāja argumentācijas iesniegšanas laikposms ir 21 diena pēc ziņu par prasību izsniegšanas dienas vai, ja atbildētājs iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, 35 dienas pēc ziņu par prasību izsniegšanas. Ja izsniegšanas vieta ir 1965. gada Hāgas konvencijas līgumslēdzējas valsts teritorija ārpus Eiropas, apstiprinājums jāiesniedz 31 dienas laikā pēc prasības veidlapas vai ziņu par prasību izsniegšanas dienas. Atbildētāja argumentācijas iesniegšanas laikposms ir 31 diena pēc ziņu par prasību izsniegšanas dienas vai, ja atbildētājs iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, 45 dienas pēc ziņu par prasību izsniegšanas. Sīkāka informācija ir sniegta Civilprocesa noteikumu 6. daļā.
Ja izsniegšanas vieta ir jebkura cita valsts, apstiprinājums par izsniegto dokumentu saņemšanu vai atbildētāja argumentācija jāiesniedz tik dienās, cik minētas Civilprocesa noteikumu praktiskajā norādījumā 6B iekļautajā tabulā, pēc ziņu par prasību izsniegšanas, vai, ja atbildētājs ir iesniedzis apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, šis laikposms ir tabulā norādītais dienu skaits, kam pieskaitītas vēl 14 dienas, pēc ziņu par prasību izsniegšanas.
Apelācijas sūdzības pret spriedumiem jāiesniedz 14 dienu laikā. Termiņš, kurā jāiesniedz pieteikums tiesnesim, lūdzot viņu pārskatīt kādas struktūras lēmumu, ja personai pēc likuma ir tiesības to darīt, ir trīs mēneši, ja vien attiecīgajā tiesību aktā nav noteikts citādi (lai gan pieteikumi par šādu pārskatīšanu tiesā katrā ziņā ir jāiesniedz nevilcinoties).
Ja prasītājs uzskata, ka pastāv ārkārtēji iemesli, viņš var lūgt tiesu izskatīt pieteikumu nekavējoties, neizsniedzot atbildētājam nekādus dokumentus, t. i., ex parte jeb “bez paziņošanas”. Ja tiesnesis izdod rīkojumu ex parte jeb “bez paziņošanas”, prasītājam norāda datumu, kad viņam jāierodas tiesā uz tikšanos. Šo tikšanos ir tiesības apmeklēt arī atbildētājam, lai tiesnesis varētu uzklausīt abas puses, pirms pieņem lēmumu par to, vai izdot vēl vienu rīkojumu.
Citas laikposma pagarināšanas iespējas ir norādītas 1960. gada Noilguma likumā. Piemēram, noilgumu var pagarināt gadījumos, kad prasītājs ir ar invaliditāti (Noilguma likuma 28. pants).
Ja vien Civilprocesa noteikumos vai praktiskā norādījumā nav noteikts citādi vai tiesa nav norādījusi citādi, noteikumā norādīto vai tiesas noteikto termiņu, kurā personai ir jāpaveic kāda darbība, var mainīt, pusēm par to rakstveidā vienojoties. Turklāt tiesnešiem ir plašas lietu pārvaldības pilnvaras, saskaņā ar kurām viņi var mainīt termiņus.
Nē. Puse nezaudē šādu priekšrocību.
Ja atbildētājs noteiktajā laikā neaizstāvas pret prasību vai neapstiprina tās saņemšanu, prasītājs var iesniegt lūgumu vai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu. Tomēr atbildētājs var tiesai iesniegt pieteikumu par sprieduma atcelšanu.
Ir pieejamas arī citas ar lietas pārvaldību saistītas sankcijas. Piemēram, ja pusei līdz noteiktam laikam ir kaut kas jāiesniedz, piemēram, eksperta ziņojums, un tā to neizdara, tiesa var izdot rīkojumu, ar kuru minēto ziņojumu atzīst par nepieņemamu.
Tiesa var noteikt arī citas sankcijas, piemēram, par necieņu.
Termiņu neievērojušās puses var vērsties tiesā un lūgt pagarināt termiņus. Ja pēc termiņa beigām ir pieņemts aizmugurisks spriedums, tās var lūgt lēmumu atcelt.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.