Procedūru termiņi

Īrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Galvenie termiņu veidi ir tālāk minētie.

Termiņš, kurā jāatbild uz prasību. Pēc Augstās tiesas (High Court) prasības saņemšanas atbildētājam ir astoņas dienas, lai iesniegtu apliecinājumu par saņemšanu, kas pazīstams ar apzīmējumu “ierašanās [tiesā]” (appearance). Tomēr astoņu dienu termiņš neattiecas uz “īpašu tiesas pavēsti” saskaņā ar Augstāko tiesu reglamenta (Rules of the Superior Courts) 12. rīkojuma 2. noteikumu, kas ļauj izdot prasību par ierašanos tiesā jebkurā laikā.

Vispārējais astoņu dienu termiņš neietver izdošanas dienu, ja vien tiesa nav noteikusi citādi. Pēc tam atbildētājam ir vēl 28 dienas no prasības pieteikuma nogādāšanas dienas vai no noteiktā ierašanās termiņa (atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem ir vēlāk), lai iesniegtu apsvērumus sevis aizstāvībai [Augstāko tiesu reglaments, 21. rīkojuma 1. noteikums].

Apgabaltiesas civillietās atbildētājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc ierašanās tiesā iesniegt prasītājam apsvērumus sevis aizstāvībai [Apgabaltiesu 2001. gada reglaments (Circuit Court Rules 2001), 15. rīkojuma 4. noteikums]. Rajona tiesā ierašanās apliecinājums un apsvērumi sevis aizstāvībai jāiesniedz ne vēlāk kā 28 dienu laikā pēc paziņojuma par prasību izsniegšanas [Rajona tiesu reglaments (District Court Rules), 42. rīkojums].

Sprieduma izpildes termiņš. Augstajā tiesā tiesvedību par sprieduma izpildi var uzsākt sešu gadu laikā no dienas, kad spriedums kļuvis izpildāms [Augstāko tiesu reglaments,, 42. rīkojuma 23. noteikums]. Ja ir pagājuši seši gadi vai ja nāves vai citu iemeslu dēļ puses ir citas, ir jāiesniedz pieteikums tiesai, lai tā varētu izsniegt izpildrakstu. Prasībai par spriedumu iestājas noilgums pēc 12 gadiem no dienas, kad spriedums kļuvis izpildāms [1957. gada Likums par noilgumu (Statute of Limitations 1957), 11. pants].

Noilguma termiņi. Līgumu lietās līgumslēdzēja puse prasību var celt sešu gadu laikā, sākot no dienas, kad radies prasības pamats. Delikta lietās persona parasti var celt prasību sešu gadu laikā, kaut gan attiecībā uz miesas bojājumiem un neslavas celšanu spēkā ir īpaši noteikumi.

Lietās par miesas bojājumu nodarīšanu persona prasību var celt divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad gūti miesas bojājumi, vai no dienas, kad persona noskaidrojusi miesas bojājumu cēloni, ja tas noticis vēlāk [2004. gada Civiltiesiskās atbildības un tiesu likums (Civil Liability and Courts Act 2004), 7. pants].

Neslavas celšanas lietās persona prasību var celt viena gada laikā, un izņēmuma gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz diviem gadiem.

Tiesvedībā pret mirušas personas mantojumu prasība ir jāiesniedz divu gadu laikā pēc nāves vai parastajā noilguma termiņā atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem ir īsāks [1961. gada Civiltiesiskās atbildības likums (Civil Liability Act 1961), 9. panta 2. punkts].

Tiesvedība, ko saskaņā ar 2010. gada Likuma par civilo partnerību un noteiktām kopdzīves partneru tiesībām un pienākumiem (Civil Partnership and Certain Rights and Obligations of Cohabitants Act 2010) 15. daļu ierosina kopdzīves partneri, ir jāuzsāk divu gadu laikā pēc attiecību izbeigšanas.

Lietās, kas saistītas ar zemes atgūšanu, noilguma termiņš ir 12 gadi.

Attiecībā uz līgumā pamatotas īres maksas parādu piedziņu noilguma termiņš ir 6 gadi. Hipotēkas dzēšanas termiņš ir 12 gadi. Īpašuma glābšanas prasībām piemēro 2 gadu noilguma termiņu. Attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no netiešu nosacījumu pārkāpuma bojāta mehāniskā transportlīdzekļa dēļ, personai prasību var celt divu gadu periodā [1980. gada Preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas likums (Sale of Goods and Supply of Services Act 1980), 13. panta 8. punkts]. Prasība par zaudējumu atlīdzību saistībā ar bojātu produktu ir jāiesniedz 3 gadu laikā [1991. gada Likums par atbildību par bojātiem produktiem (Liability for Defective Products Act 1991), 7. panta 1. punkts].

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Noteikumi par tiesas sēdēm un tiesas brīvdienām ir atrodami šā dokumenta beigās norādītajā saitē.

Papildus sestdienai un svētdienai Īrijā ir šādas brīvdienas:

Jaungada diena (1. janvāris);

Svētā Patrika diena (17. marts);

Lieldienu pirmdiena;

Pirmie Ziemassvētki (25. decembris);

Otrie Ziemassvētki (26. decembris);

maija, jūnija un augusta pirmā pirmdiena;

oktobra pēdējā pirmdiena.

Ja Pirmie Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki vai Jaungada diena ir nedēļas nogalē, nākamā darbdiena ir oficiāla brīvdiena. Ņemiet vērā arī tiesu brīvdienas, kuru laikā sēžu skaits ir ierobežots, piemēram, notiek tikai “brīvdienu sēdes” un tiek izskatīti tikai steidzami pieteikumi. Piemēram, garā atvaļinājuma laikā augustā un septembrī tiesas sēžu skaits augstākajās tiesās un apgabaltiesā ir ierobežots.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Grozītajā 1957. gada Likumā par noilgumu (Statute of Limitations 1957) ir noteikti termiņi, kuros jāveic tiesvedība. Prasība, kas celta pēc noilguma termiņa beigām, tiek izslēgta vai noraidīta tikai tad, ja atbildētājs savā aizstāvībā atsaucas uz Likumu par noilgumu. Tādējādi Likums par noilgumu neietekmē prasītāja tiesības celt prasību, bet tas var ietekmēt viņa tiesības uzvarēt. Interesants ir arī fakts, ka pat tad, ja prasība ir iesniegta attiecīgajā termiņā, Augstajai tiesai joprojām ir jurisdikcija noraidīt prasību taisnīguma interesēs, ja laikposms no dienas, kad radies lietas ierosināšanas pamats, līdz tiesvedības sākšanas vai prasības celšanas dienai ir tik ilgs, ka tas nodarītu netaisnību atbildētājam. Sk. arī atbildi uz 1. jautājumu iepriekš.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Laika skaitīšana sākas no attiecīgā notikuma vai “dienas, kad uzzināts par attiecīgo notikumu” (piemēram, traumu). Piemēram, ja tiesa ir devusi nedēļu laika noteiktas darbības veikšanai, attiecīgā darbība ir jāveic vai attiecīgais dokuments jāiesniedz nedēļas laikā pēc rīkojuma izdošanas, ar kuru uzdots to darīt. Tāpat, ja pusei ir noteikts sešu gadu periods, kurā izpildīt spriedumu, šos sešus gadus skaita no dienas, kad spriedums ir kļuvis izpildāms.

Kopumā un izņemot gadījumus, kad normatīvā aktā ir norādīts pretējais, ja ir paredzēts, ka noteikts laikposms sākas konkrētā dienā, šī diena ir iekļauta šajā laikposmā [2005. gada Likuma par interpretāciju (Interpretation Act 2005) 18. panta h) punkts]. Tomēr Augstāko tiesu reglamenta 122. rīkojuma 10. noteikumā ir paredzēts, ka, ja minētajā reglamentā ir noteikts konkrēts dienu skaits (izņemot neiekļaujamās dienas), pirmā diena netiek ņemta vērā, aprēķinot attiecīgo laikposmu.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Ja dokuments ir jāizsniedz otrai tiesvedības pusei līdz noteiktam datumam vai noteiktā dienu skaitā, parasti tiek norādīts, ka tas ir jāizsūta vai nu pa pastu kā parasts pasta sūtījums ar priekšapmaksu, vai arī ierakstītā vēstulē. Ja dokumentu izsniedz kā parastu pasta sūtījumu ar priekšapmaksu, to uzskata par izsniegtu otrai pusei brīdī, kad aploksne ar dokumentu ir piegādāta, izmantojot parasto pasta sistēmu — parasti nākamajā dienā pēc nosūtīšanas. [Noteikumus, kas reglamentē civilprasības izsniegšanu apgabaltiesā, skatīt 2001. gada Apgabaltiesu reglamenta 11. rīkojuma 10. noteikumā un 14. rīkojuma 3. noteikuma vi) punktā; noteikumus, kas reglamentē paziņojuma par prasību izsniegšanu rajona tiesā, skatīt Rajona tiesu reglamenta 41. rīkojumā; noteikumus, kas reglamentē pavēstes izsniegšanu Augstajā tiesā, skatīt Augstāko tiesu reglamenta 9. rīkojumā].

Augstāko tiesu reglamenta 122. rīkojums reglamentē vispārīgos noteikumus attiecībā uz termiņiem, tai skaitā to, kad izsniegšana ir uzskatāma par notikušu [Augstāko tiesu reglamenta 122. rīkojuma 9. noteikums].

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Ja ir noteikts, ka termiņš sākas vai ir skaitāms no konkrētas dienas, piemēram, ja dokuments pusei ir jāizsniedz “7 dienu laikā”, tad, ievērojot normatīvos aktus vai tiesas noteikumus, uzskata, ka šajā termiņā ir iekļauta pirmā diena (piemēram, rīkojuma izdošanas diena). Tomēr Augstāko tiesu reglamenta 122. rīkojuma 10. noteikumā ir paredzēts, ka, ja minētajā reglamentā ir noteikts konkrēts dienu skaits (izņemot neiekļaujamās dienas), pirmā diena netiek ņemta vērā. Ja ir noteikts, ka laikposms beidzas vai tiek skaitīts līdz noteiktai dienai, uzskata, ka šī diena ir iekļauta minētajā laikposmā. Ja kāda dokumenta izsniegšanai vai lietas izskatīšanai ir atvēlētas mazāk nekā sešas dienas, tad sestdienu, svētdienu, Ziemassvētku dienu un Lielo piektdienu laikposma aprēķinā neieskaita. [Augstāko tiesu reglaments, 122. rīkojums].

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Kalendārās dienas, ja vien nav norādīts citādi.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Ja laikposms kādas darbības veikšanai vai tiesvedībai ir ierobežots, norādot mēnešus vai gadus, šo termiņu aprēķina kalendārajos mēnešos, ja vien nav noteikts citādi.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Kopumā un izņemot gadījumus, kad normatīvā aktā ir norādīts pretējais, ja ir paredzēts, ka noteikts laikposms sākas konkrētā dienā, šī diena ir iekļauta šajā laikposmā, un, ja ir noteikts, ka laikposms beidzas vai tiek skaitīts līdz noteiktai dienai, šo dienu iekļauj minētajā laikposmā [2005. gada Likuma par interpretāciju 18. panta h) punkts]. Tomēr Augstāko tiesu reglamenta 122. rīkojuma 10. noteikumā ir paredzēts, ka, ja minētajā reglamentā ir noteikts konkrēts dienu skaits (izņemot neiekļaujamās dienas), pirmā diena netiek ņemta vērā, aprēķinot attiecīgo laikposmu.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā, ja termiņš kādas darbības veikšanai vai tiesvedībai beidzas sestdien, svētdien vai citā dienā, kad tiesu kancelejas ir slēgtas, un ja tādēļ attiecīgo darbību šajā dienā nevar veikt, šis termiņš beidzas nākamajā dienā, kad tiesu kancelejas ir atvērtas. Šo noteikumu piemēro visos gadījumos, kad ir norādīts izpildes termiņš.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Ja tiesību normās ir noteikts noilguma termiņš, tiesām nav tiesību šo termiņu pagarināt. Tomēr tiesām ir piešķirta rīcības brīvība noteiktos gadījumos pagarināt vai saīsināt laikposmus, kas ir paredzēti tiesas noteikumos vai tiesas rīkojumos. Ja prasītājs uzskata, ka pastāv ārkārtas apstākļi, lai to darītu, viņš var lūgt tiesu izskatīt pieteikumu nekavējoties, negaidot, kamēr atbildētājam tiek izsniegti jebkādi dokumenti. To sauc par pieteikumu ex parte jeb “bez iepriekšēja brīdinājuma”. Ja tiek izdots ex parte rīkojums, otrai pusei tiek paziņots par šāda rīkojuma izdošanu un pēc tam tai tiek dota iespēja ierasties tiesā un lūgt, lai rīkojums tiktu grozīts vai atcelts. Parasti tiesas dokumentu iesniegšanas termiņu puses var pagarināt, savstarpēji vienojoties. Ja prasībā iesaistītā puse lūdz pagarināt pārsūdzības iesniegšanas termiņu, pusei ir jāpierāda, ka tai ir radies nodoms iesniegt pārsūdzību noteiktajā termiņā, ka tas nav izdarīts kļūdas dēļ un ka tai ir pamatoti iemesli. Ja otrai pusei ir nodarīts kaitējums, jo ir pārsniegts attiecīgais termiņš, tas var būt būtisks faktors, un tiesa šādos apstākļos var izmantot savu rīcības brīvību un atteikties pagarināt termiņu.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Pārsūdzība par Augstās tiesas lēmumu jāiesniedz 28 dienu laikā no pārsūdzētā rīkojuma pieņemšanas dienas.

Ja persona vēlas pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, tai ir jāiesniedz pārsūdzība 10 dienu laikā no pārsūdzētā sprieduma vai rīkojuma pasludināšanas dienas [Augstāko tiesu reglaments, 61. rīkojuma 3. noteikums].

Ja persona vēlas pārsūdzēt rajona tiesas lēmumu, tai ir jāiesniedz pārsūdzība 14 dienu laikā no rajona tiesas lēmuma pieņemšanas dienas Rajona tiesu reglaments, 101. rīkojuma 1. noteikums].

Lai tiesas ceļā pārskatītu tiesneša vai administratīvas struktūras lēmumu, pieteikums ir jāiesniedz nekavējoties un trīs mēnešu laikā no dienas, kad pirmo reizi radies pieteikuma pamats, ja vien tiesa neuzskata, ka ir pamatoti iemesli šo periodu pagarināt. [Augstāko tiesu reglaments, 84. rīkojuma 21. noteikuma 1. punkts].

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Ja likumā ir noteikts noilguma termiņš, tiesām nav tiesību šo termiņu pagarināt vai saīsināt. Tomēr, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktu noteikumus, tiesai ir rīcības brīvība pagarināt vai saīsināt termiņu konkrētu darbību veikšanai. Gan Augstāko tiesu reglaments, gan Apgabaltiesas reglaments paredz, ka tiesa ir pilnvarota pagarināt vai saīsināt minētajos reglamentos paredzēto vai jebkuras tiesas noteikto termiņu.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nē, puse nezaudē termiņa pagarinājuma priekšrocības.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Ja jebkura no pusēm neievēro tiesas noteiktos vai tiesas noteikumos vai tiesību aktos paredzētos termiņus, tās lieta var tikt noraidīta. Piemēram, ja atbildētājs neierodas tiesā vai neizklāsta aizstāvības pozīciju, tad prasītājs var iesniegt pieteikumu par aizmugurisku spriedumu.

Ja šādos apstākļos pret atbildētāju tiek pieņemts spriedums, tas var lūgt atcelt spriedumu vai iesniegt pārsūdzību augstākas instances tiesā. Ja prasītājs laikus nesniedz informāciju par savu prasību, atbildētājs var iesniegt pieteikumu par prasības noraidīšanu kavēšanās dēļ. Šo lēmumu prasītājs var pārsūdzēt augstākas instances tiesā. Tiesa var arī izmantot savu rīcības brīvību attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem, lai sodītu pusi, kas ir vainīga nepamatotā kavējumā vai kas nav ievērojusi attiecīgos termiņus.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Puse, kas nepilda saistības, var lūgt tiesu izdot rīkojumu par termiņu pagarināšanu. Ja pēc termiņa beigām ir pieņemts aizmugurisks spriedums, puse var iesniegt pieteikumu par sprieduma atcelšanu vai, ja šis pieteikums netiek apmierināts, — pārsūdzēt spriedumu augstākas instances tiesā.

Lapa atjaunināta: 22/06/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.