Procedūru termiņi

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Procesuālais termiņš, t. i., laikposms, kurā veicama noteikta darbība, var būt a) obligāts (perentorio), kas nozīmē, ka gadījumā, ja tas netiek ievērots, noteiktais solis ir spēkā neesošs; b) indikatīvs (ordinatorio), kas nozīmē, ka tā neievērošana neietver spēkā neesamību vai atcelšanu; c) minimāls (dilatorio), kas nozīmē, ka noteiktais solis nav spēkā, ja tas paveikts pirms attiecīgā datuma (Civilprocesa kodeksa 152.–155. pants; skatīt turpmāk minēto pielikumu).

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Par brīvdienām atzītas šādas dienas: visas svētdienas, 1. janvāris, 6. janvāris 25. aprīlis, Lieldienu pirmdiena, 1. maijs, 2. jūnijs, 15. augusts, 1. novembris, 18. decembris, kā arī 25. un 26. decembris.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Aprēķinot procesuālos termiņus, sākuma diena (dies a quo) netiek ņemta vērā. Ja pēdējā diena (dies ad quem) ir brīvdiena, tad termiņš tiek automātiski pagarināts līdz nākamajai darba dienai. Ja likumā ietverta atsauce uz jēdzienu “brīvās dienas” (giorni liberi), no aprēķiniem tiek izņemta gan sākuma, gan beigu diena.

Ja likumā nav skaidri noteikts, ka termiņš ir obligāts, tad tas uzskatāms par indikatīvu.

Lai aprēķinātu termiņu, kas izteikti mēnešos vai gados, tiek izmantots parastais kalendārs; tātad termiņš izbeidzas līdz ar tās mēneša dienas beigām, kas atbilst sākuma datumam, vai arī, ja termiņš ir izteikts gados, tad mēneša un (sekojošā) gada tās dienas pēdējā mirklī, kas atbilst sākuma datumam, neatkarīgi no tā, vai mēnesī ir 31 vai 28 dienas, vai arī aprēķinā ietverts garā gada februāris.

Obligātos termiņus pagarināt nav iespējams.

Procesuālie termiņi vispārējās piekritības un administratīvajās tiesās (izņemot darba strīdu gadījumus) tiek automātiski apturēti tiesu darbinieku ikgadējā vasaras atvaļinājuma laikā no 1. augusta līdz 31. augustam atbilstoši ar Dekrētlikumu Nr. 132/2014 īstenotajai reformai (agrāk apturēšanas termiņš beidzās 15. septembrī), un aprēķini atsākas vai sākas pēc minētā apturēšanas perioda beigām.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Ja tiesnesis nav noteicis sākuma dienu, termiņa atskaite parasti sāksies no brīža, kad pusei faktiski vai juridiski ir kļuvis zināms par pienākumu (piemēram, termiņš apelācijas iesniegšanai sākas ar sprieduma paziņošanas brīdi vai tā publicēšanas brīdi).

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Tas var notikt šādos divos gadījumos:

a) attiecībā uz termiņiem, kuri sākas dokumenta nodošanas vai paziņošanas datumā (piem., termiņš sprieduma pārsūdzēšanai);

Šādos gadījumos, ja tas attiecas uz apelācijas sūdzību īsā laikposmā, kā noteikts Civilprocesa kodeksa 325. pantā (30 dienas, lai iesniegtu pirmo apelācijas sūdzību, vai 60 dienas, lai iesniegtu kasācijas sūdzību Kasācijas tiesā), termiņš sākas dienā, kad adresāts ir saņēmis sprieduma kopiju. Tāpēc diena, no kuras sākas termiņš, patiesi var atšķirties atkarībā no nodošanas paņēmiena, jo pasta sūtījumu piegāde var aizņemt ilgāku laiku, nekā būtu vajadzīgs tad, ja spriedumu piegādā tiesu izpildītājs;

b) attiecībā uz nogādāšanu pa pastu Konstitucionālā Tiesa (2002. gada spriedums lietā Nr. 477 un 2004. gada spriedums lietā Nr. 28) ir secinājusi, ka tiesas dokumentu nodošanas pienākums no nosūtītāja puses ir pabeigts dienā, kad dokuments ir nodots tiesu izpildītājam, neatkarīgi no turpmākās nodošanas metodes (pa pastu vai ar tiesu izpildītāja starpniecību), savukārt nodošana no saņēmēja puses ir uzskatāma par pabeigtu dienā, kad dokuments ir saņemts.

Saskaņā ar šo principu dokumentu nodošanas laiks no nosūtītāja puses atšķiras no laika, kad adresāts dokumentu ir saņēmis; šāds princips paredzēts arī Padomes Regulā (EK) Nr. 1348/2000. Šis princips attiecināms vienīgi uz dokumenta nodošanas savlaicīgumu tādā ziņā, ka pusei, kas dokumentu nodod, ir jāievēro likumā noteiktais termiņš, ja dokuments ir nodots tiesu izpildītājam pirms piemērojamā termiņa izbeigšanās. Tas neietekmē citu termiņu sākuma laiku, proti, saistībā ar dokumenta paziņošanu vai piegādi adresātam, vai sprieduma publicēšanu, vai kādu citu notikumu, kā detalizētāk skaidrots iepriekš.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Nē, diena, kurā notikums norisinās, netiek ņemta vērā .

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Tiek skaitītas visas dienas; tikai tādā gadījumā, ja termiņa beigu datums iekrīt brīvdienā, tas tiek pagarināts līdz nākamajai darba dienai.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Ja termiņš ir izteikts mēnešos vai gados, ar to tiek saprasti kalendārie mēneši un gadi.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Gadījumos, kad termiņš izbeidzas līdz ar tās mēneša dienas beigām, kas atbilst sākuma datumam, vai arī, ja termiņš ir izteikts gados, tad līdz ar mēneša un (sekojošā) gada tās dienas beigām, kas atbilst sākuma datumam, neatkarīgi no tā, vai mēnesī ir 31 vai 28 dienas un vai aprēķinā ir ietverts garā gada februāris.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā, tas tiek pagarināts.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Obligātos termiņus pagarināt nav iespējams. Taču puses var tiesā iesniegt pagarinājuma pieteikumu, ja tās var pierādīt, ka termiņu nav bijis iespējams ievērot tādu apstākļu dēļ, kurus tās nav varējušas ietekmēt.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Pirmkārt, ir jānodala garie un termiņi.

Garais termiņš ir seši mēneši no sprieduma publicēšanas brīža. Īsais termiņš, kas sākas sprieduma paziņošanas dienā, ir 30 dienas apelācijas sūdzību iesniegšanai apelācijas tiesā un 60 dienas apelācijas sūdzību iesniegšanai Kasācijas tiesā. Trešo pušu iebildumu pieteikumi (opposizione di terzo revocatoria) un pārskatīšanas pieteikumi (revocazione) ir jāiesniedz 30 dienās pēc tādu maldu vai kļūdas konstatēšanas, uz kuru pamata pieteikums tiek iesniegts. Apelācijas sūdzības par kompetences neesamību ir jāiesniedz 30 dienās.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Parasti tiesa termiņu var noteikt pēc saviem ieskatiem likumā noteiktā intervāla ietvaros. Savukārt termiņi pusēm, lai ierastos tiesā, ir noteikti likumā un tiesa tos nenosaka. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 168.bis pantu tiesa var atlikt pirmo uzklausīšanu uz laikposmu, kas nepārsniedz 45 dienas.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Itālijā nav vispārēja noteikuma par termiņa pagarināšanas piešķiršanu. Taču atsevišķos gadījumos termiņi ir tikuši atcelti dabas katastrofu dēļ. Tādējādi šāds pagarinājums parasti piemērojams vienīgi attiecībā uz personu vai apgabalu, uz kuru attiecas konkrēts pasākums vai ministrijas dekrēts.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Ja netiek ievērots obligātais termiņš, tiek zaudēta iespēja veikt darbību, uz ko attiecas noteiktais termiņš.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Puse, kas nav ievērojusi termiņu, var iesniegt pieteikumu par termiņa pagarinājumu, ja tā var pierādīt, ka tā nav spējusi termiņu ievērot tādu apstākļu dēļ, kurus tā nav spējusi ietekmēt.

Saistītie pielikumi

Procesuālie termiņi: Civilprocesa kodekss, 323.–338. pants   (72 Kb) 

Procesuālie termiņi: Civilprocesa kodekss, 152.–155. pants   (41 Kb)