

Meklēt informāciju pēc reģiona
Procesuālais termiņš ir laiks, kas dots kādas procesuālās darbības izdarīšanai.
Atkarībā no subjektiem, kuriem procesuālie termiņi jāievēro, tos var iedalīt sekojoši:
Termiņi, kas jāievēro tiesai, tiesnesim vai tiesu izpildītājam – šos termiņus nosaka likums un parasti tie ir saīsināti. Civilprocesā šie termiņi noteikti robežās no 1 līdz 30 dienām (piemēram, Civilprocesa likuma, turpmāk - CPL, 102.panta otrā daļa – 15 dienas, CPL 140.panta devītā daļa – 30 dienas CPL 341.6 panta otrā daļa – 15 dienas) – tiesnesim jautājums par prasības pieteikuma pieņemšanu jāizlemj septiņu dienu laikā, bet gadījumā, ja saņemts pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā – pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, prasības nodrošinājuma jautājums izlemjams ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, pagaidu aizsardzības pret vardarbību jautājums izlemjams ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, pārējos gadījumos pagaidu aizsardzības pret vardarbību jautājums izlemjams 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, atsevišķu kategoriju lietām ir noteikt termiņš, kuros lieta jāuzsāk izskatīt, vai jāizskata, jāizlemj, sprieduma un lēmuma noraksts nosūtāms ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, — triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas, kā arī citi likumā paredzētie termiņi. Dažkārt procesuālās darbības tiesai vai tiesu izpildītājam jāizdara nekavējoties. Likumā paredzētajos gadījumos tiesa (tiesnesis) var konkretizēt relatīvi noteiktos termiņus un tādējādi pati (pats) var noteikt procesuālās darbības izdarīšanas laiku – sarežģītās lietās tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas, šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā, paziņojot datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Taču Civilprocesa likums nenosaka termiņus, kādos tiesai jāsagatavo un jāiztiesā civillieta, taču likums „Par tiesu varu” 28.pants nosaka, ka, lai nodrošinātu personu aizskarto tiesību aizstāvēšanu, tiesai lieta jāizskata savlaicīgi, proti, lieta jāizspriež tik ātri, cik vien iespējams. Vienlaikus kā izņēmums no vispārējās lietu izskatīšanas kārtības Civilprocesa likumā noteikts konkrēts pieteikumu izskatīšanas termiņš atsevišķām sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmām civillietu kategorijām, piemēram, pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiesnesis izlemj septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Kā arī speciālajos likumos ir nostiprinātas normas, kas noteic, kādas lietas tiesā izskatāms ārpus kārtas (piemēram, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam visām darbībām, kas saistītas ar bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu, ir prioritāras).
Termiņi, kas paredzēti procesuālajām darbībām, kuras jāveic lietas dalībniekiem – atsevišķi šie termiņi ir noteikti Civilprocesa likumā - 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu, pierādījumu iesniegšanai, 10 dienas blakus sūdzības iesniegšanai, 20 dienas apelācijas sūdzības iesniegšanai u.c., bet pārsvarā termiņus pusēm un citiem lietas dalībniekiem nosaka tiesa, tiesnesis vai tiesu izpildītājs konkretizējot relatīvi noteiktos termiņus, vai nosakot tos patstāvīgi, ievērojot procesuālās darbības raksturu, personu dzīves vai atrašanās vietas attālumu u.c. apstākļus.
Termiņi, kas noteikti personām, kas nav lietas dalībnieki – šos termiņus nosaka tikai tiesa vai tiesnesis.
Galvenie termiņu veidi ir šādi:
Tiesvedības apturēšanas termiņš:
Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš – apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam;
Termiņš blakus sūdzības iesniegšanai – blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja Civilprocesa likumā nav noteikts citādi. Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam;
Pieteikuma iesniegšanas termiņš sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
Izpildu dokumentu iesniegšanas izpildei termiņi - Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.
Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts 10 gadu laikā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.
Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" par svētku dienām noteikti:
Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
Ja svētku dienas — 4.maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18.novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.
Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.
Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka adresi, kuru prasītājs ir norādījis, vai tiesa ir ieguvusi pierādījumus par dalībnieka faktisko adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.
Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta otrajā daļā minētajā veidā.
Ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, kā arī par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā, tiesas dokumentus paziņo tiešsaistes sistēmā. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu paziņošanai tiešsaistes sistēmā, tos piegādā citā šā panta otrajā daļā minētajā veidā, bet tiesas pavēsti nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi.
Jāņem vērā arī tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu vai paziņojot tiešsaistes sistēmā, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Taču, ja tiesas dokumenti izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, tos piegādājis ziņnesis vai lietas dalībnieks adresātam izsniedzis personīgi pret parakstu vai, veicot dokumentu personīgu piegādi, piegādātājs nesastopot adresātu tā dzīvesvietā, tiesas dokumentus izsniedzis kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem - tiesas dokumenti ir izsniegti datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi.
Ja adresāts atteicies pieņemt tiesas dokumentus, tiesas dokumenti ir izsniegti datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt.
Ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas;
Ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, tiesas dokumenti ir izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Nē, ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
Ja termiņš ir izteikts dienās, norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas.
Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, norādītajā periodā tiek ņemtas vērā kalendārās dienas.
Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā.
Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.
Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.
Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
Pagarināt var tikai tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Pārējos termiņus (likumā konkrēti noteiktos) pēc lietas dalībnieka pieteikuma tiesa var atjaunot. Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski . Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.
Blakus sūdzības iesniegšanai - 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu.
Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts.
Savukārt, ja konkrēts lēmums (piemēram, par pierādījumu iegūšanu vai par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu) pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas.
Ja personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un, kuras adrese ir zināma, tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, tā blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.
Apelācijas sūdzības iesniegšanai - 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, bet ja pasludināts saīsināts spriedums - no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.
Ja personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un, kuras adrese ir zināma, tiesas sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, tā apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.
Kasācijas sūdzības iesniegšanai - 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, bet, ja pasludināts saīsināts spriedums - no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.
Ja personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un, kuras adrese ir zināma, tiesas sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, tā kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.
Gan apelācijas, gan kasācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam. Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas vai kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību, kuras iesniegšanas termiņš ir 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu.
Atsevišķās lietu kategorijās, piemēram, ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietās, var būt noteikti specifiski pārsūdzības termiņi, kuri katrā konkrētā gadījumā tiek atrunāti civilprocesuālā regulējuma ietvaros.
Tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu (nosakot citu tiesas sēdes dienu),:
Tāpat atsevišķos gadījumos tiesai ir tiesības atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:
Nē. Saskaņā ar civilprocesuālajām tiesību normām tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, tiek nodrošināta atšķirīgā kārtībā un līdz ar to arī procesuālo termiņu skaitījums, ja tā ritējuma sākums atkarīgs no tiesas dokumentu saņemšanas brīža, tiek noteikts atšķirīgs.
Piemēram, atbilstoši vispārējai kārtībai apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Savukārt, ja spriedums tiek nosūtīts lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, apelācijas sūdzību tam ir tiesības iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas. Gadījumā, ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka atšķirīgi, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.
Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.
Tiesa var atjaunot:
Nav atjaunojami procesuālie termini, kas saistīti ar noilgumu, piemēram, nav atjaunojams termiņš izpildu dokumenta iesniegšanai izpildei piespiedu kārtībā pēc 10 gadu termiņa noilguma no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Pagarināt var tiesas, tiesneša vai tiesas izpildītāja noteiktos procesuālos termiņus, pēc lietas dalībnieka pieteikuma, iekams tie vēl nav nokavēti. Nevar pagarināt likumā paredzētos termiņus. Ja tiesas, tiesneša vai tiesu izpildītāja noteiktais termiņš ir nokavēts, persona, kurai šis termiņš bija saistošs, var lūgt noteikt jaunu termiņu procesuālās darbības izpildei.
Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesā.
Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski.
Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.