Procedūru termiņi

Luksemburga
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Luksemburgas tiesību aktos ir noteikti termiņi attiecībā uz tiesvedības uzsākšanu, procesuālo darbību veikšanu, ierašanos tiesā, kā arī termiņu pagarinājumiem attāluma dēļ.

Noilguma termiņi, kurus var apturēt, un noilguma termiņi, kurus nevar apturēt, nav tīri procesuāla rakstura, tāpēc tie nav aplūkoti šajā informācijas lapā.

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Sestdienas un svētdienas uzskatāmas par brīvdienām; tāpat par brīvdienām uzskatāmi šādi likumā noteiktie valsts svētki:

  • Jaungada diena, Lieldienu pirmdiena, 1. maijs, 9. maijs, Debesbraukšanas diena, Vasarsvētku pirmdiena, kā arī Luksemburgas Nacionālā diena — 23. jūnijs;
  • Jaunavas Marijas debesbraukšanas diena, Visu svēto diena un Ziemassvētki, un Otrie Ziemassvētki.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Procesuālie termiņi var atšķirties atkarībā no strīda priekšmeta un tiesvedības veida.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Termiņš sākas no attiecīgā rīkojuma, notikuma, lēmuma vai rīkojuma izsniegšanas dienas pusnakts.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Jā — ja tiesību aktos ir noteikts, ka dokumentus izsniedz (signification) tiesu izpildītājs vai par tiem nosūta paziņojumu (notification) kancelejas darbinieks, var tikt uzskatīts, ka izsniegšana vai paziņošana notikusi dienā, kas nav diena, kurā dokuments faktiski nonācis attiecīgās personas rokās (piemēram, ja dokumenta pieņemšana ir noraidīta, ja dokuments ir atstāts attiecīgās puses mājās, utt.).

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Visus termiņus sāk skaitīt no attiecīgā rīkojuma, notikuma, lēmuma vai izsniegšanas dienas pusnakts.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Aprēķinot termiņu, tiek ieskaitītas valsts svētku dienas, sestdienas un svētdienas.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Aprēķinot termiņu, tiek ieskaitītas valsts svētku dienas, sestdienas un svētdienas.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Visi procesuālie termiņi beidzas termiņa pēdējās dienas pusnaktī.

Ja termiņš ir izteikts nedēļās, tas beidzas pēdējās nedēļas dienā, kurai ir tāds pats nosaukums kā rīkojuma, notikuma, lēmuma vai izsniegšanas dienai, no kuras sākas termiņš.

Ja termiņš ir izteikts mēnešos vai gados, tas beidzas pēdējā mēneša vai gada dienā, kurai ir tāds pats nosaukums kā rīkojuma, notikuma, lēmuma vai izsniegšanas dienai, no kuras sākas termiņš. Ja attiecīgajā nākamajā mēnesī nav dienas ar tādu pašu datumu, termiņš beidzas šā mēneša pēdējā dienā.

Ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās vai mēneša daļās, vispirms tiek aprēķināti pilni mēneši un pēc tam — mēneša daļu dienas; ja tiek aprēķinātas mēneša daļu dienas, uzskata, ka mēnesī ir 30 dienas.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, valsts svētku dienā vai pārceltajā valsts svētku dienā, to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darbdienai. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad ir jāiesniedz dokumenti pašvaldības iestādēs un termiņa pēdējā dienā pašvaldības iestādes ir slēgtas apmeklētājiem.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Ja Luksemburgas tiesā tiek uzsākta tiesvedība pret personu, kura dzīvo ārvalstīs, termiņus pagarina attāluma dēļ. Šādi termiņa pagarinājumi var būt 15–35 dienas ilgi atkarībā no vietas, kur atbildētājs dzīvo.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Parasti apelācijas prasības (appels) jāiesniedz 40 dienu laikā; šo termiņu pagarina attāluma dēļ, ja personas dzīvo ārvalstīs. Apelācijas prasības pret spriedumiem, kuri īslaicīgi nav izpildāmi, var iesniegt tikai pēc astoņām dienām.

Termiņš pretenzijas (opposition)) iesniegšanai par aizmuguriski pieņemtu spriedumu ir 15 dienas, sākot no sprieduma izsniegšanas vai paziņošanas dienas.

Rīkojumus par pagaidu noregulējuma pasākumiem (ordonnances de référé) var pārsūdzēt 15 dienu laikā no to izsniegšanas dienas. Ja rīkojums par pagaidu noregulējuma pasākumu ir pieņemts aizmuguriski, termiņš pretenzijas iesniegšanai par šādu rīkojumu ir astoņas dienas no rīkojuma izsniegšanas. Termiņš pretenzijas iesniegšanai un termiņš apelācijas sūdzību iesniegšanai rit vienlaikus.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Ja rīkojums par pagaidu noregulējuma pasākumu pieņemts saīsinātajā tiesvedībā, tiek izdota pavēste ierasties tiesā uz attiecīgu tiesas sēdi šādam procesam ierasti paredzētajā dienā un laikā. Tomēr, ja lieta ir steidzama, tiesas priekšsēdētājs vai viņa aizvietotājs var izdot pavēsti ierasties tiesā uz atklātu sēdi tiesā vai savās mājās norādītajā laikā, tostarp nedēļas nogalēs, valsts svētku dienās vai dienās, kas parasti nav darbdienas.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Ja Luksemburgas tiesā ir uzaicināta ierasties persona, kura nav Luksemburgas iedzīvotājs, piemēro parastos termiņus, ja vien tiesa nenolemj tos pagarināt.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Ja prasība noteiktajā termiņā nav celta, iestājas noilgums, un prasību vairs nevar celt. Ja ir beidzies termiņš procesuālo formalitāšu veikšanai, parasti prasības celšanai iestājas noilgums, vai arī lieta tiek slēgta no izskatāmo lietu saraksta.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Ja puse nav cēlusi prasību noteiktajā termiņā, noilgumu, kas iestājies, beidzoties termiņam, var atcelt, ja no attiecīgās puses neatkarīgu apstākļu dēļ darbība, no kuras sācies termiņš, nekļuva zināma pusei saprātīgā laikposmā vai ja pusei nav bijis iespējams attiecīgi rīkoties. Pieteikums šajā saistībā ir pieņemams tikai tad, ja tas iesniegts 15 dienu laikā no brīža, kad attiecīgajai pusei kļuvusi zināma darbība, no kuras sācies termiņš, vai no brīža, no kura minētajai pusei bija iespēja attiecīgi rīkoties. Šāds pieteikums nav pieņemams, ja tas iesniegts vēlāk nekā gadu pēc tāda termiņa beigām, kas parasti sāktos no attiecīgās darbības. Šiem termiņiem nav apturošas ietekmes.

Jebkādu prasību celšanai iestājas noilgums, ja tiesvedība ir pārtraukta ilgāk nekā trīs gadus. Šo termiņu pagarina par sešiem mēnešiem, ja ir pamats iesniegt pieteikumu par jaunas puses iesaistīšanu procesā esošās puses vietā vai iecelt jaunu advokātu. Kad iestājas tiesvedības noilgums, tas nenozīmē, ka nav iespējams celt turpmākas prasības. Pusei, kura vēlas rīkoties, ir jāceļ jauna prasība, lai izmantotu savas tiesības, ja vien nav iestājies noilgums prasības celšanai.

Rīkojums svītrot prasību no izskatāmo prasību saraksta, pamatojoties uz to, ka advokāts nav ievērojis termiņus, nav pārsūdzams.

Saistītās saites

http://www.legilux.lu/

Lapa atjaunināta: 11/01/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.