

Meklēt informāciju pēc reģiona
Procesuālie termiņi var būt galīgi (peremptório), ja to izbeigšanās izbeidz tiesības veikt darbību, vai atliekoši (dilatório), ja tie uz noteiktu laiku atliek iespēju veikt darbību vai brīdi, kad sākas cits termiņš.
Uz procesuālajiem termiņiem attiecas Civilprocesa kodeksa 138. līdz 143. panta noteikumi.
Procesuālo termiņu vai tiesas noteikto termiņu aprēķināšanu reglamentē Civilkodeksa 278., 279. un 296. pantā paredzētie noteikumi.
Attiecībā uz termiņiem civillietās to ilgumu un ietekmi uz tiesiskajām attiecībām reglamentē Civilkodeksa 296.–333. pants.
It īpaši noilguma termiņus (prazos de prescrição) un noilgumu (prazos de Caducidade) reglamentē attiecīgi Civilkodeksa 300.–327. un 328.–333. panta noteikumi.
Šajā nolūkā Portugāle paziņoja Eiropas Komisijai par šādām svētku dienām:
1. janvāris, 10. aprīlis (Lielā Piektdiena), 12. aprīlis (Lieldienas), 25. aprīlis, 1. maijs, 10. jūnijs, 11. jūnijs (Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētki), 15. augusts, 5. oktobris, 1. novembris, 1., 8. un 25. decembris.
Komisija publicēja šo sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr. C 31, 2020, 3. lpp., kas pieejams šeit link.
Dalībvalstis katru gadu iesniedz šo sarakstu Komisijai. Dažas valsts svētku dienas ir mainīgas un ne vienmēr sakrīt ar iepriekš norādīto datumu.
Portugāles civilprocesa tiesību akti parasti paredz, ka tad, ja nav īpašu noteikumu, pusēm ir 10 dienu termiņš, lai pieprasītu tiesai veikt kādu darbību vai sāktu tiesvedību, iesniegtu prasību par spēkā neesamību vai blakusprasību, vai izmantotu jebkādas citas procesuālas tiesības; 10 dienu termiņš pusēm ir atvēlēts arī, lai atbildētu uz otras puses prasību (Civilprocesa kodeksa 149. pants).
Parasti termiņu jebkuras atbildes sniegšanai vienmēr sāk skaitīt, kad tiek izsniegts attiecīgais dokuments (Civilprocesa kodeksa 149. panta 2. punkts).
Tiesvedības laikā dokumentus izsniedz pušu likumīgajiem pārstāvjiem.
Ja izsniegšanas nolūks ir uzaicināt pusi ierasties tiesā personīgi, dokumentu izsniedz ne tikai pārstāvim, bet paziņojumu ar ierakstītu pasta sūtījumu nosūta arī attiecīgajai pusei, norādot ierašanās dienu, vietu un mērķi.
Izsniegšana pārstāvjiem notiek pa e-pastu (sk. 2013. gada 26. augusta Īstenošanas rīkojumu (Portaria) Nr. 280/2013 http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=1967&tabela=leis&so_miolo=S), un datorsistēma apliecinās datumu, kurā ir notikusi izsniegšana, pieņemot, ka paziņošana ir notikusi trešajā dienā pēc izsniegšanas vai, ja šī diena nav darba diena, pirmajā darba dienā pēc tās.
Pavēsti, kas nosūtīta ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu, “uzskata par izsniegtu personai dienā, kad parakstīts apstiprinājums par saņemšanu, turklāt tā uzskatāma par adresātam izsniegtu, pat ja apstiprinājumu par saņemšanu parakstījusi trešā persona, pieņemot, ka vēstule nogādāta tieši saņēmējam, ja vien nav pierādījumu par pretējo” (Civilprocesa kodeksa 230. panta 1. punkts).
Tiesvedībā par tādu finansiālu saistību izpildi, kas izriet no rakstiskiem līgumiem, kuros puses norādījušas savu adresi dokumentu izsniegšanai, pavēsti nosūta pa pastu uz norādīto adresi, ar nosacījumu, ka prasības summa nepārsniedz 30 000 EUR vai – ja summa pārsniedz minēto summu – nepārsniedz preču vai pakalpojumu nepārtrauktas sniegšanas saistību vērtību. Ja persona atsakās parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu vai pieņemt vēstuli, pastnieks pirms vēstules nosūtīšanas atpakaļ reģistrē šādu faktu. Uzskatāms, ka izsniegšana ir veikta, pamatojoties uz reģistrēto faktu. Attiecīgais notikums, no kura sākas termiņš, ir fakta reģistrēšanas datums (Civilprocesa kodeksa 229. pants).
Ja vēstule nosūtīta atpakaļ tādēļ, ka adresāts tiesību aktā noteiktajā laikā pastā to nav izņēmis, vai tādēļ, ka cita persona, kas nav uzaicinātā persona, atsakās parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu vai saņemt vēstuli, pavēstes nosūtīšanas procedūru atkārto, nosūtot vēl vienu ierakstītu vēstuli ar apstiprinājumu par saņemšanu. Šādā gadījumā norādītajā adresē atstāj uz oficiāli apstiprinātas veidlapas rakstītu vēstuli, kurā ietverta visas obligātās informācijas kopija. Pastniekam jāreģistrē diena un precīza vieta, kur ir atstāta vēstule un šī informācija tūlīt jānosūta tiesai.
Ja vēstuli nav iespējams ievietot uzaicinātās personas pastkastītē, pastnieks atstāj uzaicinātajai personai paziņojumu par vēstuli. Šādā gadījumā pavēsti uzskata par izsniegtu dienā, ko reģistrējis pastnieks, vai, ja atstāts paziņojums, astotā diena pēc paziņojuma atstāšanas (uzaicināto personu par to informē pēdējā viņam nosūtītajā vēstulē). Tas arī ir ar pavēstes izsniegšanu sāktā procesuālā termiņa sākums.
Ja pavēsti personai izsniedz ar likumīgā pārstāvja, tiesu izpildītāja vai tiesas kancelejas pārziņa starpniecību, termiņu sāk skaitīt no dienas, kad šī persona parakstās par tās saņemšanu.
Civilprocesa noteikumos ir paredzēts atliekošs termiņš gadījumā, ja pavēstes izsniegšanas vieta ir ģeogrāfiski tālu no tiesas, kurā lietu izskata, vai ja pavēste adresātam netiek izsniegta personīgi. Šādos apstākļos atliekošais termiņš tiek pieskaitīts galīgajam termiņam, un abi periodi tiek uzskatīti par vienu.
Ja nav skaidrības par uzaicināmās personas atrašanās vietu, pavēsti publicē, ievietojot paziņojumu, kuram seko sludinājums, publiski pieejamā tīmekļa vietnē (2013. gada 26. augusta Īstenošanas rīkojuma Nr. 280/13 24. pants). Šādos apstākļos uzskata, ka pavēste ir izsniegta sludinājuma publicēšanas dienā. Atliekošais termiņš sākas izsniegšanas dienā. Iebildumu raksta iesniegšanas termiņš sākas no šā minimuma termiņa beigām.
Jā. Sk. atbildi uz iepriekšējo jautājumu.
Netiek ņemts vērā faktiskais akta, notikuma, lēmuma, pavēstes vai izsniegšanas datums (Civilkodeksa 279. panta b) punkts).
Ja termiņš procesuālas darbības veikšanai beidzas dienā, kad tiesas ir slēgtas, termiņu pagarina līdz nākamajai darbdienai (Civilprocesa kodeksa 138. panta 2. punkts).
Tiesu brīvdienas ilgst no 22. decembra līdz 3. janvārim, no Pūpolsvētdienas līdz Otrajām Lieldienām un no 16. jūlija līdz 31. augustam.
Tiesa ar pamatotu rīkojumu un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apturēt procesuālo termiņu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 269. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Termiņa aprēķinā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 279. panta b) punktu nav iekļauta ne diena(ne stunda, ja termiņš ir izteikts stundās), kurā iestājies notikums, no kura sākas termiņš.
Nedēļās, mēnešos vai gados izteikts termiņš, kas sākas konkrētā dienā, beidzas termiņa pēdējās nedēļas, mēneša vai gada attiecīgajā dienā plkst. 24.00. Ja šādas dienas pēdējā mēnesī nav, termiņš beidzas attiecīgā mēneša pēdējā dienā (Civilkodeksa 279. panta c) punkts).
Tā kā tiesas strādā tikai darbdienās un svētdienas un svētku dienas ir tiesu brīvdienas, termiņus, kas beidzas svētdienās vai svētku dienās, pagarina līdz pirmajai darbdienai, ja attiecīgā lieta ir jāizskata tiesā.
Aprēķinot procesuālos termiņus, ievēro noteikumu, ka tad, ja termiņš beidzas dienā, kad tiesas nestrādā, procesuālās darbības veikšanas termiņu pagarina līdz nākamajai darbdienai (Civilprocesa kodeksa 138. panta 2. punkts).
Tiesību aktā noteikto procesuālo termiņu var pagarināt minētajā aktā noteiktos gadījumos.
Ja puses vienojas, termiņu var pagarināt vienu reizi uz tādu pašu laiku (Civilprocesa kodeksa 141. pants).
Termiņa neievērošanu var pieļaut pamatotu šķēršļu dēļ, ja notikums, par kuru nav vainojama puse vai tās pārstāvji, kavē attiecīgā akta savlaicīgu izpildi (Civilprocesa kodeksa 140. pants).
Turklāt Civilprocesa kodeksa 139. pantā ir noteikts, ka neatkarīgi no pamatota šķēršļa pastāvēšanas akts var tikt veikts pirmo trīs darba dienu laikā pēc termiņa beigām, nekavējoties samaksājot šādu naudas sodu:
a) ja akts tiek veikts pirmajā dienā, naudas sods tiek noteikts 10 % apmērā no tiesas nodevas, kas atbilst procedūrai vai aktam, nepārsniedzot 1/2 norēķinu vienību;
b) ja akts tiek veikts otrajā dienā, naudas sods tiek noteikts 25 % apmērā no tiesas nodevas, kas atbilst procedūrai vai aktam, nepārsniedzot 3 norēķinu vienības;
c) ja akts tiek veikts trešajā dienā, naudas sods tiek noteikts 40 % apmērā no tiesas nodevas, kas atbilst procedūrai vai aktami, nepārsniedzot 7 norēķinu vienības.
Termiņš apelācijas iesniegšanai ir 30 dienas, skaitot no lēmuma izsniegšanas dienas (Civilprocesa kodeksa 638. pants), un 15 dienas steidzamos gadījumos un gadījumos, kas noteikti Civilprocesa kodeksa 644. panta 2. punktā un 677. pantā.
Ja puse nepilda saistības un tā nav jāinformē saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 249. pantu, termiņš apelācijas iesniegšanai sākas dienā, kad tiek publicēts lēmums, izņemot, ja attiecīgā puse pirms termiņa beigām sāk pildīt savas saistības: tādā gadījumā pusei jāizsniedz spriedums vai rīkojums, un termiņš sākas izsniegšanas dienā.
Ja rīkojumus vai spriedumus procedūrā pasludina mutiski, termiņš sākas to pieņemšanas dienā, ar nosacījumu, ka puse ir bijusi klāt vai tai bija izsniegts paziņojums par to, ka ir jāierodas uz pasludināšanu.
Ja, izņemot iepriekšminētos gadījumus, izsniegšana nav vajadzīga, termiņš sākas dienā, kad attiecīgajai personai lēmums kļuvis zināms.
Tajā pašā termiņā, kurā jāiesniedz apelācija, atbildētājs var atbildēt uz apelācijas iesniedzēja argumentiem.
Atbildē atbildētājs var apstrīdēt apelācijas pieļaujamību vai iesniegšanas laiku, kā arī apelācijas iesniedzēja leģitimitāti.
Ja apelācijas mērķis ir pārskatīt pierādījumus, termiņu apelācijas iesniegšanai un atbildei uz pagarina par 10 dienām.
Ja atbildētājs prasa, lai apelācijas tvērums tiktu paplašināts, apelācijas iesniedzējs var atbildēt 15 dienās no pietiekuma izsniegšanas dienas.
Ja ir vairāki apelācijas iesniedzēji vai vairāki atbildētāji, pat ja viņus pārstāv dažādi advokāti, katrai no viņu prasībām ir noteikts savs termiņš. Tiesas sekretariātam ir pienākums nodrošināt, ka visas lietas tiek izskatītas tām noteiktajos termiņos.
Tiesību aktos noteiktos termiņus nevar saīsināt.
Termiņu aizstāvības iesniegšanai, kas piešķirts personai, kura ir uzaicināta apstrīdēt konkrētu civilprasību, var pagarināt, ja pavēste ir izsniegta ārpus rajona, kurā atrodas tiesa, kas izskata lietu.
Šī termiņa pagarināšana ir atkarīga no pavēstes izsniegšanas ārpus rajona, kurā atrodas tiesa, kas izskata lietu, nevis no personas, uz kuru attiecas pavēste, dzīvesvietas – Civilprocesa kodeksa 245. pants.
Beidzoties obligātajam termiņam, tiesības veikt darbību vai aktu izbeidzas. Tomēr aktu var veikt ārpus termiņa gadījumos, kad bijuši pamatoti šķēršļi un, neatkarīgi no minētā, to var veikt arī pirmajās trijās darbdienās pēc termiņa, ar noteikumi, ka tūlītēji tiek samaksāts naudas sods (Civilprocesa kodeksa 139. pants).
Pamatotu šķēršļu gadījumos aktu var veikt pēc termiņa beigām, kā minēts 11. un 15. punktā.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 140. pantu par pamatotu šķērsli uzskata notikumu, par kuru nav vainojama puse vai tās pārstāvji vai pilnvarotie pārstāvji un kurš liedz laikus veikt attiecīgo aktu. Šādā gadījumā pusei, kas apgalvo, ka tai ir bijuši šādi pamatoti šķēršļi, nekavējoties jāiesniedz pamatojoši pierādījumi.
Neatkarīgi no pamatojošiem pierādījumiem paredzēto darbību var veikt pirmajās trijās darbdienās pēc termiņa beigām, samaksājot soda naudu, kā minēts iepriekš, un tiesa izņēmuma kārtā var nolemt, ka soda nauda ir jāsamazina vai jāatceļ, ja pastāv acīmredzamas finansiālas grūtības vai ja summa uzskatāma par acīmredzami nesamērīgu, jo īpaši lietās, kurās nav jāieceļ likumīgais pārstāvis, un ja attiecīgo aktu ir veikušas pašas puses.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.