- 1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?
- 2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?
- 3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?
- 4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas
Meklēt informāciju pēc reģiona
- Beļģijabe
- Bulgārijabg
- Čehijacz
- Dānijadk
- Vācijade
- Igaunijaee
- Īrijaie
- Grieķijael
- Spānijaes
- Francijafr
- Horvātijahr
- Itālijait
- Kipracy
- Latvijalv
- Lietuvalt
- Luksemburgalu
- Ungārijahu
- Maltamt
- Nīderlandenl
- Austrijaat
- Polijapl
- Portugālept
- Rumānijaro
- Slovēnijasi
- Slovākijask
- Somijafi
- Zviedrijase
- Apvienotā Karalisteuk
1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?
Ja vecāki īsteno kopīgas aizgādības tiesības, katrs vecāks drīkst ceļot kopā ar bērnu bez otra vecāka skaidri izteiktas piekrišanas, izņemot īpašus gadījumus. Tomēr, ja viens no vecākiem skaidri iebilst un nav iespējams panākt vienošanos, strīda izšķiršanai ir jāvēršas ģimenes lietu tiesā.
Ja vecāki īsteno kopīgas aizgādības tiesības, viens vecāks atsevišķi nedrīkst pats izlemt pastāvīgi pārcelties uz citu valsti kopā ar bērnu bez otra vecāka piekrišanas.
Ja viens no vecākiem īsteno atsevišķas aizgādības tiesības, otra vecāka dota atļauja nav nepieciešama ne tad, ja brauciens ir īslaicīgs, ne tad, ja plānota pārcelšanās uz citu valsti. Tomēr šā vecāka pienākums ir informēt otru vecāku saskaņā ar Civilkodeksa 373. panta 2. punkta 1. apakšpunktu, kurā noteikts, ka par svarīgām izvēlēm, kas ietekmē bērna dzīvi, ir jāinformē arī tas vecāks, kuram nav aizgādības tiesību.
2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?
Iebildums pret izceļošanu no valsts vai aizliegums izbraukt no valsts
Lai iebilstu pret to, ka viens no vecākiem aizved bērnu uz citu valsti, otrs vecāks, kurš arī īsteno aizgādības tiesības, var iesniegt iesniegumu prefektūrā, lūdzot uz 15 dienām aizliegt bērna aizvešanu no valsts, un/vai vērsties ģimenes lietu tiesā, lūdzot aizliegt bērna aizvešanu no valsts bez abu vecāku atļaujas (Civilkodeksa 373. panta 2. punkta 6. apakšpunkts) līdz brīdim, kad bērns sasniedz pilngadību, noteiktā laika posmā vai līdz brīdim, kad tiek pieņemts jauns lēmums. Ja noteikts aizliegums pamest valsts teritoriju bez abu vecāku atļaujas, bērns nevar izceļot no valsts. Tomēr, iesniedzot attiecīgu paziņojumu tiesībaizsardzības amatpersonai (parasti piecas dienas pirms ceļojuma), vecāki var dot atļauju doties konkrētā braucienā bērnam vienam pašam vai kopā ar vienu no vecākiem. Ja viens no vecākiem atsakās dot piekrišanu, otrs vecāks var vērsties tiesā, lūdzot atcelt aizliegumu pamest valsti vai lūdzot izņēmuma kārtā piešķirt atļauju bērna izceļošanai no valsts.
Ceļošana ar mērķi mainīt dzīvesvietu
Pat ja pret ceļošanu kopā ar bērnu uz ārvalstīm nav nekādu iebildumu un nav aizlieguma pamest valsti, otra vecāka piekrišana ir vajadzīga, ja mērķis šādai izceļošanai uz ārvalstīm kopā ar bērnu ir bērna dzīvesvietas maiņa. Šāda piekrišana nav nepieciešama vienīgi tad, ja aizgādības tiesības ir tikai tam vecākam, kurš vēlas pārcelties. Vienīgi minētajā gadījumā pārcelšanās var notikt bez otra vecāka piekrišanas, tomēr otrs vecāks ir jāinformē par šīm būtiskajām pārmaiņām bērna dzīvē.
Ja kāds no vecākiem rīkojas, neņemot vērā to, ka otrs vecāks nav devis piekrišanu, otrs vecāks var prasīt, lai bērns tiktu atdots, atsaucoties uz nelikumīgu aizvešanu saskaņā ar 1980. gada 25. oktobrī Hāgā pieņemto Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Lieta jāierosina valstī, uz kuru bērns ir aizvests. Ja nepieciešams, palīdzību sniedz konvencijā noteiktās centrālās iestādes.
Neatkarīgi no aizvešanas veida un izņemot īpašus gadījumus, kad pastāv aizliegums pamest valsti vai kad ir izteikts iebildums pret izceļošanu uz ārvalstīm, tam vecākam, kurš pamet valsti kopā ar bērnu, nav jāpierāda, ka otrs vecāks ir devis skaidru piekrišanu, kuru attiecībā uz trešām personām uzskata par sniegtu.
3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?
Ja viens no vecākiem, kam ir aizgādības tiesības, atsakās sniegt piekrišanu ceļojumam, vecāks, kurš vēlas doties ceļojumā kopā ar bērnu, var vērsties ģimenes lietu tiesā un tiesa var dot atļauju bērnam pamest valsti. Šāda iespēja pastāv arī gadījumā, kad bērnam ir liegts pamest valsti bez abu vecāku atļaujas.
Tāpat, ja bērna aizvešana faktiski ir dzīvesvietas maiņa un otrs vecāks, kam arī ir aizgādības tiesības, atsakās dot savu piekrišanu, tam vecākam, kurš vēlas pārcelties kopā ar bērnu, pirms izceļošanas ir jāiesniedz pieteikums bērna dzīvesvietas ģimenes lietu tiesā.
4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas
Kā minēts iepriekš, ir jānošķir aizvešana uz laiku un pastāvīga aizvešana. Skatīt iepriekšējos punktos sniegto informāciju.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.