Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2024. gada beigām.

Likumīga pārcelšanās uz ārzemēm ar bērniem

Ziemeļīrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?

Ziemeļīrijas tiesībās ir paredzēta bērna likumīga aizvešana no Apvienotās Karalistes. 1995. gada Rīkojuma par bērniem (Ziemeļīrija) 13. panta 1. punktā personām, pie kurām ar tiesas rīkojumu ir noteikta bērna dzīvesvieta (kurām ar tiesas rīkojumu ir noteikta aizgādība pār bērnu), ir atļauts aizvest bērnu no Apvienotās Karalistes uz laiku, kas ir īsāks par vienu mēnesi.

Tas atbilst 1985. gada Rīkojuma par bērnu nolaupīšanu (Ziemeļīrija) 3. panta 2.A punktam, kurā teikts, ka persona neizdara pārkāpumu, paņemot līdzi vai aizsūtot bērnu prom no Apvienotās Karalistes, ja ar spēkā esošu tiesas rīkojumu bērna dzīvesvieta ir noteikta pie šīs personas un bērns tiek aizvests uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi (ja vien spēkā nav rīkojums, ar ko aizliedz bērnu aizvest).

Ja nav spēkā esoša dzīvesvietas noteikšanas rīkojuma un vecāku atbildība ir tikai mātei, viņa var likumīgi aizvest bērnu no Apvienotās Karalistes bez tēva atļaujas. Tomēr tēvs, kuram nav vecāku atbildības, var censties nepieļaut sava bērna aizvešanu no attiecīgās jurisdikcijas, iesniedzot Ziemeļīrijas tiesā pieteikumu rīkojumam par aizliegtām darbībām. Viņš var arī iesniegt tiesā pieteikumu rīkojumam, ar kuru tiek piešķirta vecāku atbildība (“vecāku atbildība” ir definēta 1995. gada Rīkojuma par bērniem (Ziemeļīrija) 6. panta 1. punktā) vai noteikta bērna dzīvesvieta (ja tiesa ar rīkojumu nosaka bērna dzīvesvietu pie tēva, tai viņam ar rīkojumu arī jāpiešķir vecāku atbildība).

2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?

1995. gada Rīkojuma par bērniem (Ziemeļīrija) 13. pantā ir teikts, ka tad, ja ir spēkā rīkojums, ar kuru nosaka bērna dzīvesvietu, neviens nedrīkst aizvest bērnu no Apvienotās Karalistes uz vairāk nekā mēnesi bez visu to personu rakstveida piekrišanas, kurām pār bērnu ir vecāku atbildība, vai bez tiesas atļaujas.

Turklāt 1985. gada Rīkojuma par bērnu nolaupīšanu (Ziemeļīrija) 3. panta 1. punktā ir teikts, ka persona, kas ir saistīta ar bērnu, izdara pārkāpumu (nolaupa bērnu), ja tā paņem līdzi vai aizsūta bērnu prom no Apvienotās Karalistes bez atbilstošas piekrišanas.

Ja nav spēkā esoša dzīvesvietas noteikšanas rīkojuma, bet vecāku atbildība pār bērnu ir vairāk nekā vienai personai, neviena no personām, kam ir vecāku atbildība pār šo bērnu, nedrīkst aizvest bērnu prom no Apvienotās Karalistes bez piekrišanas no pārējām personām, kam ir vecāku atbildība, vai bez tiesas atļaujas.

3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?

Tas no vecākiem, pie kura ar rīkojumu ir noteikta bērna dzīvesvieta un kurš vēlas bērnu uz visiem laikiem aizvest prom no Apvienotās Karalistes, var likumīgi pārcelties kopā ar bērnu bez tiesas iejaukšanās, ja viņš/viņa ir saņēmis rakstveida piekrišanu no otra no vecākiem, kam ir vecāku atbildība, vai jebkuras citas personas, kam ir vecāku atbildība. Ja piekrišanu nedod, jāiesniedz pieteikums tiesā, lai saņemtu atļauju uz visiem laikiem aizvest bērnu prom no Ziemeļīrijas (1995. gada Rīkojuma par bērniem (Ziemeļīrija) 13. panta 1. punkts).

Apvienotajā Karalistē svarīgākais apsvērums un noteicošais faktors lietās par pārcelšanos uz citu valsti vienmēr ir bērna labklājība. Tiesneši, kas iztiesā lietas Ziemeļīrijas ģimenes lietu tiesās katrā lietā ņem vērā visu viņiem pieejamo informāciju, pirms taisa neatkarīgu spriedumu. Viņi pirmām kārtām cenšas pieņemt tādus lēmumus, kas ir attiecīgā bērna interesēs.

Ja nav spēkā esoša dzīvesvietas noteikšanas rīkojuma, personai, kam ir vecāku atbildība pār bērnu un kas vēlas bērnu uz visiem laikiem aizvest no Apvienotās Karalistes, vienmēr būtu jācenšas saņemt otra no vecākiem piekrišanu vai tiesas atļauju par bērna aizvešanu, citādi šīs personas rīcība dos iemeslu sūdzībai par bērna nolaupīšanu.

4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas.

Atbildē uz 1. jautājumu iepriekš tekstā ir izklāstīti noteikumi par likumīgu bērna aizvešanu no Apvienotās Karalistes uz laiku, kas ir īsāks par vienu mēnesi. Persona, pie kuras ar rīkojumu ir noteikta bērna dzīvesvieta, var aizvest bērnu uz citu valsti uz laiku, kas ir īsāks par vienu mēnesi, tāpēc tai nav nepieciešama otra no vecākiem atļauja, lai aizvestu bērnu brīvdienu ceļojumā.

Lapa atjaunināta: 10/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.