Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Likumīga pārcelšanās uz ārzemēm ar bērniem

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?

Abi vecāki ir atbildīgi par īpaši svarīgu jautājumu risināšanu (Civilkodeksa (Código Civil) 1901., 1902., 1911. un 1912. pants).

Ja vecāku ceļi šķiras (laulības šķiršana vai kopdzīves pārtraukšana), abi vecāki ir atbildīgi par īpaši svarīgu jautājumu risināšanu (Civilkodeksa 1906. panta 1. punkts), ja vien tiesa, pamatojoties uz saprātīgu lēmumu, lemj, ka aizgādība ir jānodrošina tikai vienam vecākam, vai ja kopīga aizgādība netiek uzskatīta par tādu, kas atbilst bērna interesēm (Civilkodeksa 1906. panta 2. punkts).

Jēdziens “īpaši svarīgi jautājumi” nav definēts. Šādi jautājumi attiecas uz ierobežotiem aspektiem bērna dzīvē vai uz nopietniem un neierastiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar bērna pamata tiesībām.

Atrašanās vieta vai bērna galvenās dzīvesvietas izvēle jeb, citiem vārdiem sakot, izvēle, kur bērns dzīvos, ir īpaši svarīgs jautājums. Par šo lēmumu atbild abi vecāki; ja vecāki šajā sakarā nespēj vienoties, bērna dzīvesvietu noteiks tiesa (Civilkodeksa 1906. panta 5. punkts).

Līdz ar to viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas tikai tad, ja vecākam ir ekskluzīvas aizgādības tiesības vai tiesa ir noteikusi vai mainījusi bērna dzīvesvietu, ļaujot aizvest uz citu valsti.

2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?

Piekrišana ir nepieciešama vienmēr, kad vecākiem ir kopīgas aizgādības tiesības, kā to šobrīd nosaka vispārējie nosacījumi atbilstoši Civilkodeksa 1906. panta 1. punktam.

3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?

Ja viens no vecākiem nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti un abiem vecākiem ir kopīga aizgādība, šāda bērna aizvešanu uz citu valsti drīkst īstenot tikai ar tiesas lēmumu (Civilkodeksa 1906. panta 5. punkts).

Šādā gadījumā prasība ir jāceļ tiesā vai tiesas nodaļā, kurai ir teritoriālā jurisdikcija un jurisdikcija ģimenes un nepilngadīgo lietās (sk. 122.–125. pantu Tiesu sistēmas organizācijas likumā Nr. 62/2013); tiesvedība notiks veidā, kas paredzēts noteikumos par civiltiesiskās aizgādības tiesvedību, kas apstiprināti ar Likumu Nr. 141/2015 (sk. 3., 9. un 67. pantu).

4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas.

Tiesu teorijā un praksē īslaicīga aizvešana brīvdienu vai atpūtas nolūkā netiek uzskatīta par īpaši svarīgu jautājumu, ja aizvešana nenozīmē, ka tiks mainīta vieta, kurā galvenokārt bērns dzīvo. Izņēmumi ietver aizvešanu no valsts tāda bruņota konflikta, ievērojama apdraudējuma vai pandēmiju dēļ, kas rada risku bērna veselībai un drošībai.

Tomēr veselības aprūpe tiek uzskatīta par īpaši svarīgu jautājumu, kura izlemšanai ir nepieciešama abu vecāku piekrišana, atkarībā no attiecīgās veselības aprūpes un to, vai šāda aprūpe varētu ietekmēt bērna pamata tiesības. Tā var ietvert nozīmīgu medicīnisku ārstēšanu (ķīmijterapiju, eksperimentālu terapiju) vai nepieciešamību pavadīt bērnu, jo bērns nesaprot medicīnas personāla valodu vai medicīnas personālam varētu būt grūti vai neiespējami iegūt precīzu informāciju par bērna simptomiem, kas nozīmē, ka ir nepieciešams tulkojums.

Ja šādas nozīmīgas veselības aprūpes dēļ ir nepieciešama bērna pagaidu aizvešana un abi vecāki ir piekrituši šādai veselības aprūpei, uzskata, ka šī piekrišana attiecas arī uz pagaidu aizvešanu.

Veidlapas

Ārvalstnieku un robeždienests (SEF) piedāvā veidlapu paraugus nepilngadīgo aizvešanai.

Veidlapas ir pieejamas tālāk norādītajās saitēs

Piemērojamie tiesību akti

Noteikumi par civiltiesiskās aizgādības tiesvedību

Civilkodekss

Likums par tiesu sistēmas organizāciju

Piezīme.

Šajā faktu lapā ietvertā informācija nav saistoša ETST civillietās kontaktpunktiem, tiesām vai citām iestādēm un struktūrām. Kaut arī informācija tiek regulāri atjaunināta, vienmēr ir jāiepazīstas ar spēkā esošo tiesību aktu tekstu un jāņem vērā, ka judikatūras interpretācija laika gaitā var mainīties.

Lapa atjaunināta: 08/03/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.