Juridisko profesiju veidi

Horvātija

Saturu nodrošina
Horvātija

Tiesu iestāžu darbinieki

Tiesu iestāžu darbinieki ir tiesu sistēmas amatpersonas, ierēdņi un palīgdarbinieki.

Tiesneši (suci; vsk.sudac).

Tiesneši ir tiesu sistēmas amatpersonas pastāvīgā amatā. Par tiesnesi var iecelt personu, kura ir Horvātijas pilsonis.

Personu, kura ir absolvējusi Valsts Tiesu amatpersonu skolu (Državna škola za pravosudne dužnosnike) vai kura jau pilda tiesneša pienākumus, var iecelt par pašvaldības tiesas (općinski sud), komerctiesas (trgovački sud) vai administratīvās tiesas (upravni sud) tiesnesi.

Par apgabaltiesas (županijski sud) tiesnesi var iecelt personu, kura vismaz desmit (10) gadus ir bijusi tiesu sistēmas amatpersona.

Par Horvātijas Republikas Augstās likumpārkāpumu tiesas (Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske), Horvātijas Republikas Augstās komerctiesas (Visoki trgovački sud Republike Hrvatske) un Horvātijas Republikas Augstās administratīvās tiesas (Visoki upravni sud Republike Hrvatske) tiesnesi var iecelt personu, kura vismaz divpadsmit (12) gadus ir bijusi tiesu sistēmas amatpersona.

Par Horvātijas Republikas Augstākās tiesas (Vrhovni sud Republike Hrvatske) tiesnesi var iecelt personu, kura vismaz piecpadsmit (15) gadus ir ieņēmusi tiesu sistēmas amatpersonas, prokurora, notāra vai universitātes profesora tiesību zinātnē amatu (pēdējā gadījumā par atbilstošu darba pieredzi tiek uzskatīta pieredze, kas iegūta pēc advokatūras eksāmena nokārtošanas), vai plaši pazīstams jurists, kurš ir nokārtojis valsts advokatūras eksāmenu, kuram ir vismaz divdesmit (20) gadus ilga darba pieredze un kurš sevi ir pierādījis ar savu profesionālo vai akadēmisko darbu konkrētā tiesību jomā.

Tiesu likums (Zakon o sudovima)
Valsts Tieslietu padomes likums (Zakon o Državnom sudbenom vijeću)
Likums par tiesnešu un citu tiesu amatpersonu atalgojumu (Zakon o plaćama sudaca i drugih pravosudnih dužnosnika)

Tiesu iestāžu darbinieki

Tiesu ierēdņu un palīgdarbinieku skaitu, kas nepieciešams profesionālo, lietvedības un tehnisko uzdevumu izpildei, nosaka tieslietu ministrs.

Ierēdņu un palīgdarbinieku nodarbinātību tiesās, stažēšanos, specializētā valsts eksāmena kārtību, metodi un programmu, darbinieku atalgojumu un citas ar darbu saistītas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī atbildību par profesionālās ētikas pārkāpumiem reglamentē noteikumi par ierēdņiem un palīgdarbiniekiem, kā arī vispārējie darba noteikumi.

Vakances tiesās var aizpildīt tikai ar Tieslietu ministrijas apstiprinājumu.

Pieņemot darbā tiesu ierēdņus un palīgdarbiniekus, ir jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošu personu pārstāvība.

Noteikumus attiecībā uz tiesu ierēdņu un palīgdarbinieku izglītību pieņem tieslietu ministrs.

Tiesas padomnieki (sudski savjetnici; vsk. sudski savjetnik), vecākie tiesas padomnieki (viši sudski savjetnici; vsk. viši sudski savjetnik) un specializētie vecākie tiesas padomnieki (viši sudski savjetnici - specijalisti; vsk.. viši sudski savjetnik - specijalist)

Persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs) un kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu, var strādāt par tiesas padomnieku.

Personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs), kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu un kura vismaz divus gadus ir strādājusi par tiesas padomnieku vai par prokurora padomnieku, vai bijusi tiesu sistēmas amatpersona, advokāts vai notārs, vai kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz piecus gadus ir strādājusi citās ar jurisprudenci saistītās jomās, var iecelt par vecāko tiesas padomnieku vai tiesas padomnieku Horvātijas Republikas Augstākajā tiesā.

Personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs), kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu un kura vismaz četrus gadus ir strādājusi par tiesas padomnieku vai par prokurora padomnieku, vai bijusi tiesu sistēmas amatpersona, advokāts vai notārs, vai kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz astoņus gadus ir strādājusi citās ar jurisprudenci saistītās jomās, var iecelt par specializēto vecāko tiesas padomnieku.

Personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs), kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu un kura vismaz četru gadus ir strādājusi par tiesas padomnieku vai par prokurora padomnieku, vai bijusi tiesu sistēmas amatpersona, advokāts vai notārs, vai kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz astoņus gadus ir strādājusi citās ar jurisprudenci saistītās jomās, var iecelt par vecāko tiesas padomnieku Horvātijas Republikas Augstākajā tiesā.

Personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs), kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu un kura vismaz sešus gadus ir strādājusi par tiesas padomnieku vai par prokurora padomnieku, vai bijusi tiesu sistēmas amatpersona, advokāts vai notārs, vai kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz desmit gadus ir strādājusi citās ar jurisprudenci saistītās jomās, var iecelt par specializēto vecāko tiesas padomnieku Horvātijas Republikas Augstākajā tiesā.

Tiesas padomnieku un vecāko tiesas padomnieku pilnvaras

Tiesas padomnieki un vecākie tiesas padomnieki piedalās tiesu procesos un ir tiesīgi patstāvīgi veikt konkrētas procesuālās darbības, izvērtēt pierādījumus un konstatēt faktus. Pēc darbību pabeigšanas viņi iesniedz tiesnesim projektu, kas kalpo par tiesneša lēmuma pamatu, un pēc tam ar tiesneša atļauju publicē pieņemto lēmumu.

Saskaņā ar Tiesu likuma piemērojamajiem noteikumiem tiesas padomnieki, vecākie tiesas padomnieki un specializētie vecākie tiesas padomnieki ir tiesīgi veikt procesuālās darbības un ierosināt lēmumu projektus šādās jomās:

  1. civillietās par strīdiem attiecībā uz naudas prasījuma vai kompensācijas samaksu, ja prasības summa nepārsniedz HRK 100 000,00, un komercstrīdos, ja prasības summa nepārsniedz HRK 500 000,00;
  2. darba strīdos, kas izriet no koplīgumiem;
  3. administratīvajos strīdos par prasībām, kas iesniegtas attiecībā uz lietām, kurās nolēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz galīgo spriedumu līdzīgā lietā, vai prasībām, kas celtas pret publisko tiesību subjekta darbību vai bezdarbību, un administratīvajos strīdos, kuros prasības summa nepārsniedz HRK 100 000,00;
  4. lietās par piespiedu izpildi;
  5. mantojuma lietās;
  6. zemesgrāmatas lietās;
  7. likumpārkāpumu lietās;
  8. bezstrīdus kārtības lietās, izņemot lietas par rīcībspējas atņemšanu, kopīpašnieku asociācijas likvidēšanu, robežu noteikšanu un tiesvedībā saskaņā ar Ģimenes likumu (Obiteljski zakon),
  9. reģistrācijas lietās;
  10. saīsinātā maksātnespējas tiesvedībā;
  11. tiesvedībā attiecībā uz tiesas izdevumiem.

Tiesas padomnieki, vecākie tiesas padomnieki un specializētie vecākie tiesas padomnieki ir pilnvaroti rīkoties un pieņemt lēmumus konkrētā rīkoties un pieņemt lēmumus konkrētā tiesvedībā, ja tas ir noteikts konkrētos tiesību aktos.

Otrās instances tiesvedībā un tiesvedībā saskaņā ar ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tiesas padomnieki, vecākie tiesas padomnieki un specializētie vecākie tiesas padomnieki ziņo par lietas izskatīšanas gaitu un sagatavo lēmuma projektu.

Tiesneši-stažieri (sudački vježbenici; vsk.sudački vježbenik)

Katru gadu Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par stažieru amata vietu skaitu tiesās saskaņā ar valsts budžetā pieejamo finansējumu.

Nosacījumus, kas reglamentē tiesnešu-stažieru darbā pieņemšanu tiesās, veids, kādā tas tiek darīts, kā arī stažēšanās ilgumu un kārtību, reglamentē atsevišķs likums.

Eksperti-konsultanti (stručni suradnici; vsk.stručni suradnik)

Tiesās var būt arī darbinieki, kuri ir pabeiguši attiecīgās profesionālās studijas vai kuri ir pēdējā kursa studenti vai ir absolvējuši universitātes studiju programmu un kuriem ir atbilstoša darba pieredze defektoloģijā, socioloģijā, izglītības jomā, ekonomikā, grāmatvedībā un finanšu jomā vai citā atbilstošajā jomā.

Eksperti-konsultanti un eksperti-asistenti (stručni pomoćnici; vsk.stručni pomoćnik) palīdz tiesnešiem darbā pie lietām, kur nepieciešamas ekspertu zināšanas.

Tiesas piesēdētāji (suci porotnici; vsk.sudac porotnik)

Tiesas piesēdētāji ir Horvātijas pilsoņi, kas piedalās konkrētās tiesvedībās un kuru pamatdarbs nav tiesneša funkciju pildīšana. Viņi ir tiesas sastāva dalībnieki, kas ir līdzvērtīgi tiesnesim, kad tiek lemts par jautājumiem saistībā ar nolēmuma pieņemšanu kriminālprocesā.

Par tiesas piesēdētāju var iecelt personu, kas ir pilngadību sasniedzis Horvātijas pilsonis un kas atbilst šādam amatam.

Tiesas piesēdētājus ieceļ uz četriem gadiem, un pēc termiņa beigām viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Pašvaldības tiesas un apgabaltiesas piesēdētājus ieceļ apgabala asambleja (županijska skupština) vai arī Zagrebā – Zagrebas pilsētas asambleja (Gradska skupština Grada Zagreba), ņemot vērā pašvaldības vai pilsētas domes, arodbiedrību, Darba devēju asociācijas vai Ekonomikas kameras iesniegtos priekšlikumus.

Pirms tiesas piesēdētāju iecelšanas ir nepieciešams saņemt tiesas priekšsēdētāja atzinumu par ierosinātajiem kandidātiem.

Tiesas administratīvais direktors (ravnatelj sudske uprave)

Tiesai, kurā ir vairāk nekā 15 tiesneši, ir tiesas administratīvais direktors.

Tiesas administratīvais direktors palīdz tiesas priekšsēdētājam veikt tiesas administratīvos uzdevumus, jo īpaši šādus:

  • veikt īpašus uzdevumus saistībā ar tiesas cilvēkresursu plānošanu un pārvaldību;
  • organizēt tiesu ierēdņu un palīgdarbinieku darbu un pārraudzīt viņu sniegumu;
  • pārraudzīt un plānot tiesu ierēdņu un palīgdarbinieku apmācību;
  • rūpēties par tiesas ēku, telpu un darba aprīkojuma uzturēšanu, kā arī investīcijām;
  • organizēt un koordinēt gada iepirkumu plāna izstrādi saskaņā ar tiesību aktiem un tiesas vajadzībām;
  • organizēt publisko iepirkumu procedūras;
  • uzraudzīt tiesas finansiālās un operatīvās darbības un veikt kancelejas un citas tehniskas palīgdarbības;
  • nodrošināt un pārraudzīt tiesas budžeta un pašu resursu izmantošanu;
  • piedalīties tiesas administrācijas projektu izstrādē un īstenošanā, kā arī uzraudzīt šādu projektu īstenošanu;
  • nodrošināt, ka statistikas dati par tiesas darbu tiek sagatavoti pareizi un savlaicīgi;
  • sadarboties ar vietējām un reģionālajām iestādēm par aprīkojuma iegādi un resursu piegādi, kas nepieciešami konkrētām tiesu darbībām;
  • veikt citus uzdevumus, ko viņam ir uzticējis tiesas priekšsēdētājs.

Tiesas administratīvais direktors par savu darbu atbild tiesas priekšsēdētājam.

Par tiesas administratīvo direktoru var iecelt personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību tiesībzinātnēs (maģistrs) vai augstāko izglītību ar iekļautu tiesībzinātņu programmu (bakalaurs/maģistrs), vai augstāko izglītību (maģistrs) vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikā un kurai ir vismaz piecu gadu pieredze līdzīga darbā.

Tiesas runaspersona (glasnogovornik suda)

Tiesai ir runaspersona.
Tiesas runaspersona ir tiesnesis, tiesas padomnieks vai persona, ko nozīmējis tiesas priekšsēdētājs gada darba programmā.

Apgabaltiesas priekšsēdētājs var nozīmēt vienu minētās tiesas tiesnesi būt par šīs tiesas, kā arī tās jurisdikcijā esošo pašvaldības tiesu runaspersonu. Var iecelt arī tiesas runaspersonas vietnieku.

Tiesas runaspersona sniedz informāciju par tiesas darbu saskaņā ar Tiesu likumu, Tiesas Reglamentu (Sudski poslovnik), Informācijas brīvības likumu (Zakon o pravu na pristup informacijama).

Prokurori (državni odvjetnici; vsk.državni odvjetnik)

Personu, kura atbilst vispārējiem un īpašajiem nosacījumiem iecelšanai par Horvātijas Republikas virsprokurora vietnieku (zamjenik Glavnog državnog odvjetnika Republike Hrvatske), var iecelt par Horvātijas Republikas virsprokuroru (Glavni državni odvjetnik Republike Hrvatske).

Apgabala prokurorus (županijski državni odvjetnici) ieceļ no prokuroru, virsprokuroru vietnieku, specializēto prokuroru vietnieku un apgabala prokuroru vietnieku vidus, kuri vismaz divus gadus ir pildījuši apgabala prokuroru vietnieka pienākumus.

Apgabala prokurorus ieceļ Prokuroru padome (Državnoodvjetničko vijeće) uz četru gadu termiņu, pamatojoties uz Horvātijas Republikas virsprokurora priekšlikumu un pēc tam, kad Horvātijas Republikas Prokuratūras kolēģija (Kolegij Državnog odvjetništva Republike Hrvatske) ir sniegusi savu atzinumu.

Pašvaldību prokurorus (općinski državni odvjetnici) ieceļ no prokuroru un prokurora vietnieku vidus.

Pašvaldību prokurorus ieceļ Prokuroru padome uz četru gadu termiņu, pamatojoties uz Horvātijas Republikas virsprokurora priekšlikumu un pēc tam, kad apgabala prokuratūras kolēģija un apgabala prokurors ir snieguši savu atzinumu.

Prokurora vietnieki (zamjenici državnog odvjetnika)

Prokurora vietniekus ieceļ, ievērojot kārtību, nosacījumus un procedūru, kas izstrādāta, lai nodrošinātu viņu zinātību, neatkarību un piemērotību prokurora pienākumu pildīšanai.

Horvātijas pilsoni, kurš ir nokārtojis valsts advokatūras eksāmenu un atbilst konkrētajiem nosacījumiem, kas noteikti Prokuroru padomes likumā (Zakon o državnoodvjetničkom vijeću), var iecelt par prokurora vietnieku.

Personu, kura ir absolvējusi Valsts Tiesu amatpersonu skolu, var iecelt par pašvaldības prokurora vietnieku.

Par apgabaltiesas prokurora vietnieku var iecelt personu, kura vismaz desmit (10) gadus ir bijusi tiesu sistēmas amatpersona.

Par Horvātijas Republikā virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kura vismaz piecpadsmit (15) gadus ir ieņēmusi tiesu sistēmas amatpersonas amatu tiesā vai tādu pašu laikposmu ir strādājusi par advokātu, notāru vai universitātes profesoru tiesību zinātnē, ir nokārtojusi advokatūras eksāmenu (pēdējā gadījumā par atbilstošu darba pieredzi tiek uzskatīta pieredze, kas iegūta pēc advokatūras eksāmena nokārtošanas), vai plaši pazīstams jurists, kurš ir nokārtojis valsts advokatūras eksāmenu, kuram ir vismaz divdesmit (20) gadus ilga darba pieredze un kurš sevi ir pierādījis ar savu profesionālo vai akadēmisko darbu konkrētā tiesību jomā.

Lai personu varētu iecelt par prokurora vietnieku augstāka līmeņa prokuratūrā, kā arī lai viņa izpildītu likumā noteiktos nosacījumus, attiecīgajai personai jābūt tādai, kuras pēdējā novērtējumā vismaz atzīts, ka viņa »veiksmīgi pildījusi savus pienākumus«.

Prokuratūrā ieceļ vienu vai vairākus prokurora vietniekus, kuri pilda savus pienākumus pastāvīgi.

Prokuroriem un prokurora vietniekiem ir jāizturas tādā veidā, kas nekaitē viņu reputācijai, neapkauno prokuratūru un nerada šaubas par viņu objektivitāti vai prokuratūras patstāvību un neatkarību.

Prokuroriem un prokurora vietniekiem, pildot pārstāvības pienākumus un viņu attiecībās ar valsts iestādēm un juridiskām personām, ir pienākums ievērot likumības, profesionalitātes un objektivitātes principus, vienlaikus ievērojot konkrētu tiesvedību termiņus un prioritātes noteikumus lietu izskatīšanā.

Prokuroriem un prokurora vietniekiem, piedaloties sēdēs tiesā vai administratīvā iestādē, ir jāizturas ar cieņu pret tiesu vai attiecīgo iestādi un jārīkojas ar pašcieņu un cieņu pret prokuratūru.

Prokuroriem un prokurora vietniekiem ir jānodrošina visu to datu un informācijas konfidencialitāte, kas saistīti ar pušu un citu personu privāto un ģimenes dzīvi un ko viņi iegūst, pildot savus pienākumus, un kas nav noslepenoti saskaņā ar tiesību aktiem, ja vien šāda rīcība nav noziedzīgs nodarījums, kā arī viņi nedrīkst izpaust nekādu informāciju, kura nav pieejama publiski.

Prokurori un prokurora vietnieki nedrīkst būt nevienas politiskās partijas biedri vai iesaistīti politikā.

Horvātijas Republikas virsprokuroru, Horvātijas Republikas virsprokurora vietniekus, prokurorus un prokuroru vietniekus nevar saukt pie atbildības par viņu juridisko atzinumu, ko viņi snieguši viņiem nozīmētā lietā, izņemot gadījumus, kad ir pārkāpts likums un noticis noziedzīgs nodarījums.

Prokurora padomnieki (Državnoodvjetnički savjetnici)

Prokurora padomnieki, prokurora augstākie padomnieki (viši državnoodvjetnički savjetnici) un specializētie augstākie padomnieki (viši državnoodvjetnički savjetnici – specijalisti) palīdz prokuroram un viņa vietniekam viņu darbā, sagatavo lēmumus, reģistrē personu iesniegtos ziņojumus, iesniegumus un apliecinājumus, veic citus īpašus uzdevumus, kas paredzēti likumos un īstenošanas noteikumos, darot to neatkarīgi vai prokurora pārraudzībā un saskaņā ar prokurora vai viņa vietnieka norādījumiem.

Prokuratūras krimināllietu nodaļā viņi var izvirzīt apsūdzību tiesvedībās par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzēts naudassods vai brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem.

Prokuratūras civillietu un administratīvo lietu nodaļā viņi var uzturēt apsūdzību tiesās un administratīvās vai citās iestādēs, pamatojoties uz konkrētām pilnvarām, ko izsniedzis prokurors, šādās lietās:

  • pašvaldību prokuratūrās – ja strīda summa nepārsniedz HRK 100 000,00,
  • apgabalu prokuratūrās – ja strīda summa nepārsniedz HRK 500 000,00.

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas birojs (Ured za suzbijanje korupcije i organiziranog kriminaliteta) – USKOK

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas birojs ir īpaša prokuratūra, kas aptver visu Horvātijas teritoriju un nodarbojas ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar korupciju un organizēto noziedzību.

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas birojs
Gajeva 30a
10 000 Zagreb

tālrunis: +385 4591 874
fakss: + 385 1 4591 878

e-pasts: tajnistvo@uskok.dorh.hr
Likums par Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas biroju (Zakon o Uredu za suzbijanje korupcije i organiziranog kriminaliteta)

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas biroja (USKOK) direktors

USKOK darbu vada direktors, kuru ieceļ virsprokurors pēc tam, kad tieslietu ministrs un Horvātijas Republikas Prokuratūras kolēģija ir snieguši savu atzinumu. Direktoru ieceļ uz četriem gadiem, un pēc termiņa beigām viņu var iecelt amatā atkārtoti.

Juridiskā profesija – patstāvīgs un neatkarīgs pakalpojums

Juridiskā profesija ir patstāvīgs un neatkarīgs pakalpojums, sniedzot juridisko palīdzību fiziskām un juridiskām personām, lai tās varētu izmantot un aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses.

Advokāti (odvjetnici; vsk.odvjetnik)

Advokāti var sniegt visa veida juridisko palīdzību.

Jo īpaši viņi var sniegt juridiskas konsultācijas, sagatavot dokumentus (līgumus, testamentus, apliecinājumus utt.) un sagatavot prasības, sūdzības, noraidījumus, pieprasījumus, pieteikumus, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un citus lūgumus, un pārstāvēt savu klientus.

Viņi var praktizēt individuāli, kopā ar citu advokātu vai advokātu birojā, un viņiem jāatturas no tādu darbību veikšanas, kas nav saderīgas ar jurista reputāciju un neatkarību.

Advokātiem ir jānodrošina konfidencialitāte attiecībā uz visu viņu klientu sniegto informāciju, kā arī informāciju, ko viņi, pārstāvot savus klientus, ieguvuši citos veidos. Šāda konfidencialitāte ir jānodrošina arī visām citām personām, kuras strādā vai ir strādājušas advokātu birojā.

Saskaņā ar Horvātijas Advokātu asociācijas (Hrvatska odvjetnička komora) noteikto cenrādi, ko apstiprinājis tieslietu ministrs, advokātam par juridisko pakalpojumu sniegšanu pienākas honorārs un atlīdzība par visiem izdevumiem, kas viņam radušies saistībā ar paveikto darbu.

Ja advokāts nodrošina aizstāvību ex officio, honorāru par šādu darbu nosaka Tieslietu ministrija.

Apgabaltiesā (županijski sud) personu pārstāvēt var tikai advokāts, un tas nozīmē, ka aizstāvību ex officio vai valsts apmaksātu aizstāvību kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēts ilgstošs brīvības atņemšanas sods cietumā, var nodrošināt tikai advokāts, kuram ir vismaz astoņu gadu darba pieredze advokatūrā vai tiesu iestādē kā amatpersonai.

Sniedzot pakalpojumu, advokātam ir jāizsniedz klientam rēķins. Pilnvaras anulēšanas vai atsaukšanas gadījumā advokāts izsniedz rēķinu 30 dienu laikā no dienas, kad tika anulēta vai atsaukta pilnvara.

Advokātiem ir jābūt Horvātijas Advokātu asociācijas biedriem, tā ir patstāvīga un neatkarīga organizācija ar juridiskas personas statusu. Horvātijas Advokātu asociācija kopumā pārstāv šo juridisko profesiju Horvātijas Republikā.

Horvātijas Republikā persona iegūst tiesības strādāt par advokātu tad, kad viņa ir iekļauta advokātu sarakstā.

Horvātijas Advokātu asociācija
Koturaška 53/II
10 000 Zagreb

tālrunis: +385 1 6165 200
fakss: +385 1 6170 686

hok-cba@hok-cba.hr
http://www.hok-cba.hr/
Juridisko profesiju likums

Notāru pakalpojumi

Notāri (javni bilježnici; vsk. javni bilježnik)

Notāri ir personas, kuras bauda sabiedrības uzticēšanos un kuras ieceļ tieslietu ministrs pēc atlases konkursa, ko organizē Horvātijas Notāru palāta (Hrvatska javnobilježnička komora).

Viņi ir kvalificēti juristi, kuri ir nokārtojuši valsts advokatūras eksāmenu un valsts eksāmenu notāra profesijā, viņiem ir nepieciešamā pieredze, viņi patstāvīgi un neatkarīgi sniedz publiskos pakalpojumus un darbojas kā klientu piesaistīti objektīvi eksperti.

Viņi ir pilnvaroti veikt šādas darbības:

  • sagatavot un izsniegt notariālus dokumentus, kuri ir publiski dokumenti par tiesiskiem darījumiem un apliecinājumi, kas ir pušu tiesību pamatā;
  • sagatavot un izsniegt notariālus ierakstus par tiesiskām darbībām, kuras viņi ir veikuši vai kurās viņi ir piedalījušies;
  • sagatavot un izsniegt notariālus apliecinājumus par faktiem, kuru liecinieki viņi ir;
  • pieņemt glabāšanā naudas līdzekļus un vērtslietas ar mērķi vēlāk nodot tās citām personām vai kompetentām iestādēm (notariālais depozīts);
  • apliecināt (autentificēt) privātus dokumentus;
  • veikt darbības un pieņem lēmumus kā tiesas iecelti pilnvarnieki mantošanas lietās;
  • veikt izpildes darbības, pamatojoties uz publisku aktu;
  • pārstāvēt savus klientus tiesā un citās publiskās struktūrās, taču tikai tad, ja attiecīgie jautājumi ir tieši saistīti ar kādu no viņu dokumentiem.

Tas, ka mantošanas lietās puses nevar mainīt tiesas piekritību, nozīmē, ka tās nevar izvēlēties notāru kā tiesas ieceltu pilnvarnieku.

Visos gadījumos, kad notārs pārstāv klientu tiesā vai citā publiskā struktūrā, viņam ir advokāta tiesības un pienākumi.

Notāri nedrīkst atteikties pildīt oficiālos amata pienākumus, ja vien tam nav pamatots iemesls, un viņiem jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst, pildot savus darba pienākumus.

Notāriem pienākas notariāla atlīdzība un izdevumu apmaksa par oficiālo darbību veikšanu viņu kompetences ietvaros saskaņā ar Noteikumiem par notāru pagaidu likmēm (Pravilnik o privremenoj javnobilježničkoj tarifi), Noteikumiem par atlīdzību un izdevumu apmaksu notāriem, kas darbojas kā tiesas iecelti pilnvarnieki mantošanas lietās (Pravilnik o visini nagrade i naknade troškova javnog bilježnika kao povjerenika suda u ostavinskom postupku) un Noteikumiem par atlīdzību un izdevumu apmaksu notāriem izpildes procedūrās (Pravilnik o nagradama i naknadi troškova javnih bilježnika u ovršnom postupku).

Horvātijas Republikā notāriem ir jāiestājas Horvātijas Notāru palātā.

Notāru darbu uzrauga Horvātijas Notāru palāta un Tieslietu ministrija attiecīgi to kompetences ietvaros.

To notāru darbu, kas darbojas kā tiesas iecelti pilnvarnieki mantošanas lietās, pārrauga tiesa, kura viņus iecēlusi.

Horvātijas Notāru palāta
Koturaška 34/II
10 000 Zagreb

tālrunis: +385 1 4556 566
fakss: +385 1 4551 544

e-pasts: hjk@hjk.hr
http://www.hjk.hr/Uredi
Notāru likums (Zakon o javnom bilježništvu)
Notāru atlīdzības likums (Zakon o javnobilježničkim pristojbama)

Tieslietu akadēmija

Tieslietu akadēmija ir neatkarīga publiska iestāde, kas nodrošina sākotnējo apmācību un mācības kandidātiem par to, kā patstāvīgi, atbildīgi un neatkarīgi pildīt pienākumus tiesu sistēmā; profesionālo izglītību stažieriem, padomniekiem tiesu struktūrās un citiem tiesu iestāžu darbiniekiem; kā arī tiesu sistēmas darbinieku kvalifikācijas celšanu. Tieslietu akadēmiju vada direktors un pārvalda padome deviņu locekļu sastāvā. Akadēmijas mācībspēki ir kvalificēti speciālisti no tiesnešu, prokuroru un prokurora vietnieku, augsta līmeņa pasniedzēju aprindām, kā arī nepieciešamības gadījumā citu profesiju pārstāvji.

Akadēmija aktīvi veicina starptautisko sadarbību un piedalās Eiropas Savienības projektos kā labumguvēja vai dalībniece. Šie projekti ir vērsti uz Akadēmijas kā institūcijas stiprināšanu un nodrošina tās mērķgrupu profesionālo attīstību.

Tieslietu akadēmijas likums (Zakon o Pravosudnoj akademiji)

Valsts Tiesnešu padome (Državno sudbeno vijeće)

Valsts Tiesnešu padome ir patstāvīga un neatkarīga struktūra, kas nodrošina tiesnešu patstāvību un neatkarību Horvātijas Republikā. Tā patstāvīgi un atbilstoši Konstitūcijai un likumiem pieņem lēmumus par tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanu, paaugstināšanu, pārcelšanu, atbrīvošanu un disciplināro atbildību, izņēmums ir Horvātijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Valsts Tiesnešu padomē ir 11 locekļi, no tiem septiņi ir tiesneši, divi ir universitātes tiesību zinātņu profesori un divi ir parlamenta locekļi, no kuriem viens pārstāv opozīciju.

Zakon o državnom sudbenom vijeću)" target="_blank">Valsts Tiesnešu padomes likums (Zakon o državnom sudbenom vijeću)

Prokuroru padome (Državnoodvjetničko vijeće)

Prokuroru padome ir patstāvīga un neatkarīga struktūra, kas nodrošina prokuroru patstāvību un neatkarību Horvātijas Republikā.

Tā ir atbildīga par prokurora vietnieku un apgabalu un pašvaldību prokuroru iecelšanu un atbrīvošanu, izskata un pasludina nolēmumus par prokurora vietnieku disciplināro atbildību, lemj par prokurora vietnieku pārcelšanu, pārvalda un pārbauda prokuroru un prokurora vietnieku iesniegtās aktīvu deklarācijas, kā arī veic citus uzdevumus saskaņā ar likumu.

Padomē ir 11 locekļi, no tiem septiņi ir prokurora vietnieki, divi ir universitātes tiesību zinātņu profesori un divi ir parlamenta locekļi, no kuriem viens pārstāv opozīciju.

Prokuroru padomes locekļus ievēl uz četriem gadiem, atkārtota ievēlēšana nav iespējama.

Prokuroru padomes likums (Zakon o Državnoodvjetničkom vijeću)

Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Ustavni sud Republike Hrvatske)

Konstitucionālās tiesas izveide, organizācija un piekritība ir noteikta Horvātijas Republikas Konstitūcijā (Ustava Republike Hrvatske) un Konstitucionālajā likumā par Horvātijas Republikas Konstitucionālo tiesu (Ustavni zakon o Ustavnom sudu Republike Hrvatske). 
Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa sastāv no 13 tiesnešiem, kurus ievēl Horvātijas Parlaments ar visu deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu, izraugoties no ievērojamu jurisprudences speciālistu, jo īpaši tiesnešu, prokuroru, advokātu un universitāšu profesoru tiesībzinātnēs vidus, ievērojot Konstitucionālajā likumā noteikto kārtību un procedūru. Konstitucionālās tiesas tiesnesi ieceļ amatā uz astoņiem gadiem, un ārkārtas gadījumos termiņu var pagarināt par ne vairāk kā sešiem mēnešiem, ja tas beidzas, pirms ticis iecelts jauns tiesnesis vai viņš vēl nav sācis pildīt savus pienākumus. Par procedūru pieteikumu no potenciālajiem tiesnešiem saņemšanai un kandidātu izvirzīšanai, lai Horvātijas Parlaments tos varētu ievēlēt, ir atbildīga par konstitucionālajiem jautājumiem atbildīgā parlamentārā komiteja. Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa ievēl tiesas priekšsēdētāju uz četriem gadiem. 
Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas Konstitucionālajā likumā ir noteikti nosacījumi un procedūra tiesnešu ievēlēšanai Konstitucionālajā tiesā, viņu amata termiņa pārtraukšanai, nosacījumi un termiņi tiesvedībai par kāda tiesību akta saderību ar Konstitūciju un citu noteikumu saderību ar Konstitūciju un tiesību aktiem, tiesas lēmumu pieņemšanas procedūra un to juridiskās sekas, Konstitūcijā garantēto cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un citi jautājumi, kas ir svarīgi Konstitucionālās tiesas pienākumu izpildei un darbībai. 
Konstitucionālā tiesa nodrošina, ka tiek ievērota un piemērota Horvātijas Republikas Konstitūcija, un tiesas darbības pamatā ir Konstitūcijas un Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas Konstitucionālā likuma noteikumi. 
Konstitucionālā tiesa ir neatkarīga no visām valsts iestādēm un, lai nodrošinātu savu darbību, patstāvīgi pieņem lēmumus par tai budžetā paredzēto līdzekļu izmantojumu, nepārkāpjot savu gada budžetu un likumu. Konstitucionālās tiesas iekšējo organizāciju reglamentē Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas reglaments. Konstitucionālās tiesas darbība ir publiska, un tiesnešiem ir piešķirta imunitāte tāpat kā Horvātijas Parlamenta deputātiem.

Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa
Trg Svetoga Marka 4
10000 Zagreb

tālrunis: +385 1 640 02 50
fakss: +385 1 455 10 55

e-pasts: Ustavni_sud@usud.hr
https://www.usud.hr/

Lapa atjaunināta: 11/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.