Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Juridisko profesiju veidi

Igaunija

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par juridisko profesiju organizāciju Igaunijā.

Saturu nodrošina
Igaunija
Valodas versijai, kuru skatāties, nav oficiāla tulkojuma.
Šeit ir šī satura mašīntulkojums. Tā mērķis ir tikai palīdzēt saprast, par ko ir teksts. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Juridiskās profesijas – ievads

Igaunijā ir šādas juridiskās profesijas:

  • prokurori;
  • tiesneši;
  • tiesu piesēdētāji;
  • tiesnešu palīgi un tiesas sekretāri;
  • advokāti;
  • notāri;
  • tiesu izpildītāji;
  • maksātnespējas administratori.

Prokurori

Organizācija

Prokuratūra ir Tieslietu ministrijas darbības jomai piederīga valsts iestāde. Tā darbojas divos līmeņos: Ģenerālprokuratūras (ģenerālprokurora biroja) un četru apgabala prokuratūru līmenī.

Ģenerālprokuratūras jurisdikcijā ietilpst visa Igaunijas teritorija, un katras apgabala prokuratūras jurisdikcija ir tāda pati kā attiecīgajām policijas prefektūrām. Prokuratūru vada ģenerālprokurors, kuru, pamatojoties uz tieslietu ministra priekšlikumu, pēc Igaunijas parlamenta Juridiskās komitejas atzinuma uzklausīšanas amatā uz pieciem gadiem ieceļ Igaunijas valdība.

Ģenerālprokurors katru gadu Igaunijas parlamenta pavasara sesijā Konstitucionālo lietu komitejai iesniedz pārskatu par to, kā iepriekšējā kalendārā gada laikā izpildīti tiesību aktos noteiktie prokuratūras pienākumi.

Apgabala prokuratūras vada virsprokurori, kurus, pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu, amatā uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs.

Pastāv astoņu veidu prokurori: ģenerālprokurors, valsts virsprokurori, valsts prokurori un prokuroru palīgi, kas strādā Ģenerālprokuratūrā, un virsprokurori, vecākie prokurori, īpašie prokurori, apgabala prokurori un prokuroru palīgi, kas strādā apgabala prokuratūrās.

Skatīt Prokuratūras likumu.

Uzdevumi un pienākumi

Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūra:

  • piedalās noziedzības novēršanai un atklāšanai nepieciešamās uzraudzības plānošanā;
  • virza pirmstiesas kriminālprocesu, nodrošinot tā likumību un efektivitāti;
  • tiesā uztur valsts apsūdzību;
  • veic citus saskaņā ar tiesību aktiem prokuratūrai noteiktos pienākumus.

Prokuratūra savus Prokuratūras likumā noteiktos pienākumus veic neatkarīgi.

Prokurors kā kriminālprocesa virzītājs vada izmeklēšanas iestādes darbu pierādījumu iegūšanas procesā un, pamatojoties uz noskaidrotajiem faktiem, lemj par apsūdzības celšanu pret personu.

Saskaņā ar prokuratūras reglamentu:
Ģenerālprokuratūra:

  • nodrošina pirmstiesas kriminālprocesa likumību un efektivitāti un uztur valsts apsūdzību visu instanču tiesās saistībā ar amatnoziegumiem, ekonomiskiem noziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem bruņoto spēku dienestā, noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, nodarījumiem, kas kaitē tiesvedībai, organizēto noziedzību, pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, kam pievērsta liela sabiedrības uzmanība, kā arī noziegumiem pret cilvēci un starptautisko drošību, smagiem noziegumiem pret valsti, prokuroru izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir ģenerālprokurora kompetencē;
  • analizē, pārrauga apgabala prokuratūru darbību un sniedz tām konsultācijas, kā arī analizē justīciju un prokuratūras praksi un izstrādā vispārējus secinājumus;
  • pilda pienākumus, kas izriet no starptautiskās sadarbības, tostarp no dalības Eurojust;
  • piedalās to likumu, Ministru kabineta noteikumu, administratīvo rīkojumu un tieslietu ministra noteikumu un rīkojumu izstrādē, kas attiecas uz prokuratūras darbību;
  • piedalās ar prokuratūru un tās funkcijām saistītu attīstības plānu izstrādē;
  • organizē Prokuratūras sabiedrisko attiecību pasākumus un informē sabiedrību par Prokuratūras darbībām;
  • organizē prokuratūras cilvēkresursus un apmācību, risina jautājumus, kas saistīti ar ierēdņu un darbinieku darba aizsardzību, kā arī veic personāla uzskaiti;
  • organizē prokuroru atlases komisijas administratīvos uzdevumus;
  • sagatavo prokuratūras budžeta projektu un nodrošina, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti mērķtiecīgi;
  • organizē prokuratūras rīcībā esošo valsts līdzekļu pārvaldību;
  • pilda citas funkcijas, kas tai piešķirtas ar likumu, Riigikogu lēmumu, Republikas prezidenta dekrētu, Republikas valdības noteikumiem vai rīkojumu, vai tieslietu ministra noteikumiem vai rīkojumu.

Tiesneši

Organizācija

Par tiesnesi var kļūt Igaunijas pilsonis, kas ir ieguvis Igaunijā akreditētu maģistra grādu tiesību zinātnēs, līdzvērtīgu kvalifikāciju Igaunijas Republikas Izglītības likuma 28. panta 2.2 punkta izpratnē vai līdzvērtīgu ārvalstīs piešķirtu kvalifikāciju, pārvalda igauņu valodu augstākajā līmenī un kam piemīt augsta morālā stāja un tiesneša amatam nepieciešamās spējas un personiskās rakstura iezīmes. Tiesnešus ieceļ amatā uz mūžu. Tieslietu ministram nav tiesību izdot rīkojumus un disciplināru pilnvaru attiecībā uz tiesnešiem. Tiesnesi var atcelt no amata vienīgi, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Tiesneši var palikt amatā līdz 67 gadu vecumam, bet amata pilnvaru laiku var arī pagarināt.

Par tiesnesi nevar iecelt šādas personas:

  • personas, kuras ir notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
  • personas, kas ir atceltas no tiesneša, notāra vai tiesu izpildītāja amata;
  • personas, kas ir izslēgtas no Igaunijas Advokātu kolēģijas;
  • personas, kuras ir atbrīvotas no valsts dienesta disciplināra pārkāpuma dēļ;
  • personas, kurām ir pasludināts bankrots;
  • personas, kurām ir izbeigtas auditora pilnvaras, izņemot, ja tas ir pamatots ar auditora lūgumu;
  • personas, kurām ir atņemtas tiesības strādāt kā patentu aģentam, izņemot, ja tas ir pamatots ar patentu aģenta lūgumu.
  • personas, kurām ir atņemtas tiesības strādāt par zvērinātu tulkotāju, pamatojoties uz Zvērinātu tulkotāju likuma 28. panta 3. punkta 3) apakšpunktu.

Par rajona vai administratīvās tiesas tiesnesi var iecelt jebkuru personu, kura pēc attiecīgās kvalifikācijas iegūšanas ir ieguvusi vismaz piecu gadu juridisko pieredzi vai kura vismaz trīs gadus ir strādājusi par tiesas sekretāru vai tiesas lietvedi un ir nokārtojusi tiesneša eksāmenu vai ir atbrīvota no tās.

Par apgabaltiesas tiesnesi var pieredzējušu un atzītu juristu, kurš ir nokārtojis tiesneša kvalifikācijas eksāmenu. Personām, kuras tieši pirms iecelšanas amatā strādājušas tiesneša amatā, nav jākārto tiesneša kvalifikācijas eksāmens.

Par Augstākās tiesas tiesnesi var iecelt pieredzējušu un atzītu juristu.

Tiesnešus ieceļ amatā atklāta konkursa kārtībā.

Tiesnesis papildus tiesneša pienākumiem nevar veikt citus darba pienākumus, izņemot akadēmiskajā vai pētniecības jomā. Tiesnesim par jebkādiem citiem darba pienākumiem, kas nav tiesneša amata pienākumi, ir jāinformē tiesas priekšsēdētājs. Citu darba pienākumu veikšana, kas nav tiesneša amata pienākumi, nedrīkst traucēt tiesneša amata pienākumu pildīšanai vai tiesneša neatkarībai tiesas spriešanā. Tiesnesim nav atļauts darboties kā parlamenta deputātam vai pašvaldības padomes vai pilsētas domes deputātam, politiskās partijas biedram, uzņēmuma dibinātājam, pārvaldošajam partnerim, valdes vai padomes loceklim, ārvalstu uzņēmuma filiāles direktoram, maksātnespējas administratoram, maksātnespējas komisijas loceklim, nekustamā īpašuma piespiedu izsoles administratoram vai strīda puses izraudzītam šķīrējtiesnesim.

Tiesnesi no amata var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu. Krimināltiesisku apsūdzību pret pirmās vai otrās instances tiesas tiesnesi viņa amata pilnvaru laikā var celt vienīgi pēc Augstākās tiesas tiesnešu pilnsapulces (en banc) ierosinājuma ar Valsts prezidenta piekrišanu. Krimināltiesisku apsūdzību pret Augstākās tiesas tiesnesi viņa amata pilnvaru laikā var celt vienīgi pēc tieslietu kanclera ierosinājuma ar Igaunijas parlamenta deputātu vairākuma piekrišanu.

Tiesnešiem izvirzītās prasības, noteikumi par stažēšanos un tiesnešu pienākumi ir ietverti Tiesu likumā.

Uzdevumi un pienākumi

Juridiskās profesijas regulē tiesību akti. Visu Igaunijas tiesnešu pilnsapulce (en banc) ir pieņēmusi ētikas kodeksu. Sīkāka informācija ir pieejama Igaunijas tiesu tīmekļa vietnē un Augstākās tiesas tīmekļa vietnē.

Tiesneša uzdevums ir tiesas spriešana atbilstoši konstitūcijai un tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tiesnesis izspriež taisnīgu risinājumu lietā iesaistītajām pusēm. Tiesnesis pilnveido tiesību sistēmu, interpretējot tiesību aktus un veicot pētniecību.

Tiesnesis savus amata pienākumus pilda neatkarīgi un nesavtīgi un ievēro dienesta intereses arī ārpus savas profesionālās darbības. Tiesnesim jārīkojas nevainojami gan savā profesionālajā darbībā, gan ārpus tās un jāatturas no darbībām, kas varētu kaitēt tiesas reputācijai. Tiesnesis nedrīkst izpaust ziņas, kuras viņš uzzinājis slēgtā tiesas sēdē, un lietas izskatīšanas gaitā notikušo apspriežu saturu. Klusēšanas pienākums ir beztermiņa un ir spēkā arī pēc tiesneša pilnvaru laika beigām. Tiesnesim ir jāuzrauga pirmās instances tiesneši, kuriem ir mazāk nekā trīs gadu pieredze, personas, kuras veic sagatavošanas darbus, lai kļūtu par tiesneša palīgiem, un augstskolu studenti praktikanti. Tiesnesis vienlaicīgi nevar uzraudzīt vairāk par divām personām. Tiesnesim pastāvīgi jāpapildina savas profesionālās zināšanas un prasmes un jāpiedalās mācībās.

Tiesnešu sociālās garantijas

Saskaņā ar tiesību aktiem tiesnešiem pienākas dažādas sociālās garantijas, ieskaitot amatalgu, piemaksas, izdienas pensiju, atvaļinājumus, mantijas un citas sociālās garantijas.

Tiesnešu oficiālās algas ir noteiktas Likumā par augstāko valsts ierēdņu atalgojumu.

Tiesnešu pensijas noteikšanas pamats ir izklāstīts Tiesu likumā.

Tiesneša pensiju veido izdienas pensija, vecuma pensija, invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija, ko var izmaksāt tiesneša ģimenes locekļiem. Tiesneša pensiju neizmaksā, kamēr viņš pilda tiesneša amata pienākumus. Ja pensionēts tiesnesis veic citus darba pienākumus, tiesneša pensiju viņam izmaksā pilnā apmērā, neatkarīgi no ienākumiem. Tiesneša pensiju neizmaksā personām, kas ir atceltas no amata par disciplināru pārkāpumu vai notiesātas par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Tiesneša pensiju atņem personām, kas ir notiesātas par nodarījumu pret tiesas spriešanu.

Tiesnesim ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir 35 kalendārās dienas, un par laiku, kas pavadīts tiesneša amatā, tiek piešķirts papildu atvaļinājums līdz 7 kalendārajām dienām, ievērojot Tiesu likumā paredzētos nosacījumus.

Tiesu piesēdētāji

Tiesu piesēdētāji piedalās tiesas spriešanā vienīgi apriņķa tiesās izskatītajās krimināllietās par pirmās pakāpes noziedzīgiem nodarījumiem. Tiesu piesēdētājiem tiesas spriešanā ir tāds pats statuss, tiesības un pienākumi kā tiesnešiem. Par tiesu piesēdētājiem uz laiku līdz četriem gadiem var iecelt personas, kuras ir rīcībspējīgi Igaunijas pilsoņi vecumā no 25 līdz 70 gadiem, kuras dzīvo Igaunijā, pārvalda igauņu valodu C1 līmenī, kā tas noteikts Valoda likumā, vai līdzvērtīgā līmenī un kurām ir tiesu piesēdētāja pienākumu veikšanai piemērota morālā stāja. Tiesu piesēdētāju var iecelt amatā uz diviem secīgiem pilnvaru termiņiem.

Par tiesas piesēdētāju nevar iecelt šādas personas: personas, kuras ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu; personas, kurām ir pasludināts bankrots; personas, kuras amata pienākumus nevar veikt veselības stāvokļa dēļ; personas, kuru oficiālā dzīvesvieta (Iedzīvotāju reģistrā reģistrētā dzīvesvieta) tās pašvaldības teritorijā, kura šo personu izvirzījusi kā tiesu piesēdētāja kandidātu, reģistrēta mazāk nekā vienu gadu; tiesu, prokuratūras vai aizsardzības policijas darbiniekus; personas bruņoto spēku dienestā; advokātus, notārus un tiesu izpildītājus; Igaunijas valdības, pašvaldību padomju vai pilsētu domju locekļus; Valsts prezidentu, parlamenta deputātus vai pašvaldību priekšsēdētājus. Līdz kriminālprocesa beigām par tiesu piesēdētājiem nevar iecelt personas, kas ir apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Īsumā, tiesu piesēdētāja uzdevums ir tiesas spriešanā pārstāvēt vienkāršu personu viedokli, kuri tiesvedību vērtē no humānā nevis juridiskā skatupunkta. Par tiesu piesēdētāju kandidātu izvirzīšanu ir atbildīgas pašvaldības.

Tiesnešu palīgi un tiesas sekretāri

Tiesneša palīgs ir tiesu darbinieks, kurš veic tiesību aktos noteiktos pienākumus. Tiesneša palīgs ir objektīvs, taču tiesību aktos noteiktajā apmērā viņam ir jāizpilda tiesneša norādījumi. Tiesneša palīgam ir pilnvaras veikt ierakstus reģistros (piem., zemes reģistrā vai komercreģistrā) un izdot noteikumus par reģistru uzturēšanu, tostarp rīkojumus, ar ko nosaka sodus. Tiesneša palīgs var veikt paātrināto maksājuma rīkojuma procesu. Ierobežojumus, kas attiecas uz iecelšanu tiesneša amatā, piemēro arī tiesnešu palīgiem.

Par tiesneša palīgu var iecelt ikvienu personu, kas ir ieguvusi Igaunijā akreditētu maģistra grādu tiesību zinātnēs, līdzvērtīgu kvalifikāciju Igaunijas Republikas Izglītības likuma 28. panta 2.2 punkta izpratnē vai līdzvērtīgu ārvalstīs piešķirtu kvalifikāciju, pārvalda igauņu valodu C1 līmenī, kā tas noteikts Valodas likumā, vai līdzvērtīgā līmenī, kam piemīt augsta morālā stāja un kas ir pabeigusi sagatavošanās dienestu, lai kļūtu par tiesneša palīgu, izņemot, ja atlases komisija ir personu atbrīvojusi no šāda sagatavošanā dienesta. Par tiesneša palīgu var iecelt arī ikvienu, kas ir nokārtojis tiesneša eksāmenu.

Par tiesneša palīgu nevar iecelt šādas personas: personas, kuras ir notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; personas, kas ir atceltas no tiesneša, notāra vai tiesu izpildītāja amata; personas, kas ir izslēgtas no Igaunijas Advokātu kolēģijas; personas, kuras ir atbrīvotas no valsts dienesta disciplināra pārkāpuma dēļ; personas, kurām ir pasludināts bankrots; personas, kurām ir izbeigtas auditora pilnvaras, izņemot, ja tas ir pamatots ar auditora lūgumu; personas, kurām ir atņemtas tiesības strādāt kā patentu aģentam, izņemot, ja tas ir pamatots ar patentu aģenta lūgumu; personas, kurām ir atņemtas tiesības strādāt par zvērinātu tulkotāju, pamatojoties uz Zvērinātu tulkotāju likuma 28. panta 3. punkta 3) apakšpunktu; personas, kuras atbrīvota no tiesneša amata, nepiemērotības tiesneša amatam dēļ – trīs gadus pēc iecelšanas amatā.

Tiesnešu palīgus ieceļ atklāta konkursa kārtībā.

Prasības tiesnešu palīgiem ir noteiktas Tiesu likumā.

Tiesas sekretārs ir tiesas darbinieks, kas neatkarīgi vai tiesneša pārraudzībā piedalās lietu sagatavošanā iztiesāšanai un to izskatīšanā tādā mērā, kā noteikts Likumā par tiesvedības kārtību. Tiesas sekretāram ir pilnvaras veikt visas tās pašas darbības un pieņemt tādus pašus lēmumus kā tiesneša palīgam vai citam tiesas darbiniekam, ievērojot Likumu par tiesvedības kārtību. Tiesas sekretārs savu pienākumu veikšanā ir neatkarīgs, taču tam ir likuma noteiktajā mērā jāievēro tiesneša norādījumi.

Tiesas sekretāra amatam ir izvirzītas tādas pašas prasības kā tiesneša palīga amatam. Tiesas sekretāra amata vakances aizpilda atklāta konkursa kārtībā.

Par tiesas sekretāru nevar iecelt šādas personas: personas, kuras ir notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; personas, kuras ir notiesātas par tīša nodarījuma izdarīšanu pret valsti, arī tad, ja sodāmība ir dzēsta; personas, kurām ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir atņemtas tiesības strādāt kā tiesas sekretāram; persona, kura ir radinieks vai dzīvesbiedrs personai, kas tieši uzrauga tiesas sekretāra darbu.

Papildus tiesas sekretāriem  Word (521 Kb) en un tiesneša palīgiem  PDF (373 Kb) en, tiesā darbojas: tiesas direktori  PDF (367 Kb) en un tiesas sēdes sekretāri  PDF (364 Kb) en.

Advokāti

Advokātu profesijā ietilpst zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

Advokāti ir Igaunijas Advokātu kolēģijas biedri, un viņu darbību regulē Advokātu kolēģijas likums. Par Advokātu kolēģijas biedru var kļūt jebkura persona, kura atbilst Advokātu kolēģijas likumā noteiktajām prasībām un ir nokārtojusi advokātu kolēģijas eksāmenu.

Igaunijas Advokātu kolēģija ir autonoma profesionāla biedrība, kas dibināta ar nolūku sniegt juridiskus pakalpojumus gan privātpersonu, gan sabiedrības interesēs un kas darbojas advokātu profesionālo tiesību aizsardzībai. Igaunijas Advokātu kolēģija uzrauga savu biedru profesionālo darbību un profesionālās ētikas principu ievērošanu. Turklāt Advokātu kolēģija organizē advokātu kvalifikācijas paaugstināšanas mācības un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību sniedz Igaunijas Advokātu kolēģijas biedri.

Igaunijas Advokātu kolēģijās darbību nodrošina tās struktūras. Starp tām ir kopsapulce, padome, priekšsēdētājs, revīzijas komiteja, ētikas komiteja un profesionālās piemērotības novērtējuma komiteja.

Zvērinātiem advokātiem ir šādas pilnvaras:

  • pārstāvēt un aizstāvēt klientu tiesā, pirmstiesas izmeklēšanā un citos procesos Igaunijā un ārvalstīs;
  • vākt pierādījumus;
  • brīvi izvēlēties un izmantot likumīgus līdzekļus un veidus juridisko pakalpojumu sniegšanai;
  • no valsts un pašvaldību iestādēm saņemt juridisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informāciju, iepazīties ar dokumentiem un saņemt to norakstus un izrakstus, ja ziņu un dokumentu sniegšana advokātam nav aizliegta ar tiesību aktiem;
  • apstrādāt uz līguma vai tiesību akta pamata iegūtus citas personas, kas nav klients, datus, tostarp sensitīvus personas datus, bez šīs personas piekrišanas, ja tas nepieciešams juridiskā pakalpojuma sniegšanai;
  • klientam sniedzamo juridisko pakalpojumu ietvaros apliecināt parakstus un tiesai un citām iestādēm iesniedzamo dokumentu norakstus;
  • sniegt kontaktpersonas pakalpojumus;
  • darboties šķīrējtiesnešu un samierinātāju statusā Samierināšanas likumā noteiktajā kārtībā;
  • darboties kā administratoriem maksātnespējas procedūrā, ja viņi ir padomes biedri.

Zvērinātu advokātu palīgiem ir zvērinātu advokātu pilnvaras tiesību aktos noteiktajā apmērā.

Zvērinātu advokātu palīgi nav tiesīgi darboties šķīrējtiesneša un samierinātāja statusā Samierināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Viņi nav tiesīgi pārstāvēt vai aizstāvēt klientu Augstākajā tiesā, ja vien tas nav paredzēts tiesību aktos. Zvērinātu advokātu palīgi nav tiesīgi darboties administratora statusā maksātnespējas procedūrā.

Zvērinātu advokātu palīgi var sniegt juridiskos pakalpojumus tikai sava priekšnieka, kas ir zvērināts advokāts, uzraudzībā.

Sniedzot juridiskos pakalpojumus, advokāts ir neatkarīgs un vadās pēc normatīvajiem aktiem, Advokātu kolēģijas struktūru pieņemtajiem tiesību aktiem un lēmumiem, advokāta profesionālās ētikas normām, paraugprakses un sirdsapziņas.

Advokātam uzticētā informācija ir konfidenciāla. Liecinieka statusā nopratināmam advokātam, Igaunijas Advokātu kolēģijas vai advokātu biroja darbiniekam nedrīkst uzdot jautājumus vai pieprasīt paskaidrojumus par juridisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros uzzinātajiem apstākļiem.

Ar advokāta sniedzamajiem juridiskajiem pakalpojumiem saistītie datu nesēji ir neaizskarami.

Advokātu viņa profesionālo uzdevumu pildīšanas dēļ nevar asociēt ar klientu vai klienta tiesas procesu.

Advokātu nevar aizturēt, kratīt vai apcietināt ar viņa profesionālo darbību saistītu iemeslu dēļ, izņemot uz rajona tiesas nolēmuma pamata. Advokātu birojā, kurā advokāts sniedz juridiskos pakalpojumus, nevar veikt kratīšanu ar advokāta profesionālo darbību saistītu iemeslu dēļ.

Advokātu un advokātu biroju saraksts, kā arī cita noderīga informācija ir pieejama Igaunijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē. Funkcija “Atrast advokātu” ļauj atrast advokātu visā Eiropas Savienībā.

Juridiskās datubāzes

Pastāv tikai iepriekš minētās datubāzes.

Juriskonsulti

Juriskonsultu profesionālo darbību Igaunijā tiesību akti neregulē.

Notāri

Organizācija

Visiem notāriem Igaunijā ir vienādas pilnvaras. Notāru profesionālo darbību regulē Notariāta likums. Par notāru profesionālās darbības regulējumu un pārvaldību atbild Tieslietu ministrija un Notāru palāta. Notāru palāta ir publisko tiesību juridiskā persona, un tajā ietilpst visi amatā ieceltie notāri. Notāru palātas uzdevumi ir uzraudzīt notāru profesionālās darbības rūpību un pareizību, notāru profesionālās darbības saskaņošana, notāru apmācību organizēšana, notāru amata kandidātu prakses organizēšana, ar notāru darbību saistītās elektroniskās informācijas sistēmas pārvaldīšana un izstrāde un atbalsts tieslietu ministram uzraudzības funkciju veikšanā utt. Informācija par notāriem un notāru pienākumiem ir pieejama Notāru palātas tīmekļa vietnē.

Uzdevumi un pienākumi

Notāri ir oficiālas amatpersonas. Valsts viņiem ir piešķīrusi pilnvaras pēc personas pieprasījuma apliecināt faktus un apstākļus, kam ir juridiska nozīme, un veikt citas notariālās darbības, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību.

Notāriem savā darbībā jābūt objektīviem, uzticamiem un neatkarīgiem. Notāriem ir pienākums noskaidrot darījuma dalībnieku patieso gribu un korekta darījuma veikšanai nepieciešamos apstākļus, kā arī darījuma dalībniekiem jāizskaidro dažādi darījuma veikšanas varianti un darījuma sekas.

Notāri pēc pieprasījuma veic šādas notariālās darbības:

  • notariālā apstiprināšana (dažādu līgumu, pilnvaru, testamentu) un notariālā apliecināšana (norakstu, parakstu, izrakstu u. c.);
  • mantojuma procedūras;
  • apliecību izdošana par Igaunijā izpildāmu notariālu dokumentu sagatavošanu, pamatojoties uz 60. pantu vai II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.);
  • apliecību izdošana par notariālu dokumentu juridisko spēku Igaunijā, pamatojoties uz 59. panta 1. punktu un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (OV L 201, 27.7.2012., 107. lpp.), un izdod apliecības par notariālu dokumentu sagatavošanu, kas jāizpilda Igaunijā, pamatojoties uz II pielikuma 2. punktu un 60. pantu;
  • izrakstu izdošana par Igaunijā izpildāmu notariālu dokumentu sagatavošanu, pamatojoties uz 48. panta 3. punktu un III un IV pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.);
  • pilnvarojuma dokumentu izsludināšana par spēkā neesošiem, pamatojoties uz Notariālo darbību likumu;
  • ar advokāta, kurš darbojas samierinātāja statusā, vai cita notāra starpniecību noslēgtu vienošanos atzīšana par izpildāmām;
  • apostille apliecinājumu izdošana;
  • pēc juridiskās personas pieprasījuma tās saimnieciskā gada pārskata iesniegšana tiesai, kas uztur reģistru;
  • laulības un laulības šķiršanas apstiprināšana un laulības un laulības šķiršanas ierakstu sagatavošana;
  • naudas, vērtspapīru un dokumentu pieņemšana glabāšanā;
  • piekļuves nodrošināšana zemesgrāmatu departamenta vai reģistrācijas departamenta reģistrā iekļautajiem datiem vai reģistrā uzturētam dokumentam;
  • pēc uzņēmuma pieprasījuma paziņojumu un pieteikumu iesniegšana ekonomikas pārvaldes iestādēm, dokumentu vai citas informācijas saņemšana no ekonomikas pārvaldes iestādēm un administratīvu aktu izsniegšana uzņēmumam;
  • pēc uzņēmuma pieprasījuma informācijas ievadīšana reģistrā;
  • pēc juridiskas personas vai pilnvarotās personas pieprasījuma informācijas par faktisko īpašnieku sniegšana.

Par minētajām darbībām klientam jāmaksā notāram likumā noteiktā nodeva.

Notārs var piedāvāt šādus notariālus pakalpojumus:

  • juridiskas konsultācijas, kas nav saistītas ar apliecināšanas aktiem;
  • ar nodokļu un ārvalstu tiesībām saistītas konsultācijas, kas var būt vai nebūt saistītas ar apliecināšanas aktiem;
  • piedāvāt samierināšanu saskaņā ar Samierināšanas aktu;
  • darboties kā šķīrējtiesnesis, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksu;
  • organizēt izsoles, balsošanas, loterijas un lozēšanas un apstiprināt to rezultātus;
  • apliecināt zvērestus un ar zvērestu apliecinātas liecības;
  • nosūtīt lūgumrakstus un paziņojumus, kas nav saistīti ar oficiālajiem pienākumiem, un izsniegt apliecinājumus par šādu lūgumrakstu un/vai paziņojumu nosūtīšanu vai neiespējamību tos pārsūtīt;
  • sniegt kontaktpersonas pakalpojumus;
  • pieņemt glabāšanā naudu (izņemot skaidru naudu), vērtspapīrus, dokumentus un citus priekšmetus, ja tas nav notariāls akts vai ar to saistīts notariāls pienākums;
  • atbildēt uz uzņēmuma iesniegto paskaidrojumu pieprasījumu.

Informācija par notāru sniegtajiem notariālajiem pakalpojumiem ir atrodama Notāru palātas tīmekļa vietnē. Par atlīdzību, kas maksājama par notāra pakalpojumiem, klients un notārs vienojas atsevišķi pirms pakalpojuma sniegšanas.

Citas juridiskās profesijas

Tiesu izpildītāji

Igaunijā šī ir brīva juridiskā profesija: tiesu izpildītāji rīkojas savā vārdā un ir atbildīgi par savām darbībām. Tiesu izpildītājam savā darbībā jābūt objektīvam un uzticamam. Tiesu izpildītāju darbību regulē Tiesu izpildītāju likums.

Tiesu izpildītājiem un maksātnespējas administratoriem ir izveidota kopīga profesionālā organizācija – Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palāta (turpmāk - palāta), kas darbojas kopš 2010. gada janvāra. Tiesu izpildītāju profesionālo darbību, uzraudzību, disciplināro atbildību un profesionālās apvienības darbību regulē Tiesu izpildītāju likums. Palātas uzdevums ir attīstīt un pilnveidot brīvās juridiskās profesijas, tostarp izstrādāt labas profesionālās darbības principus un uzraudzīt to ievērošanu, sagatavot ieteikumus profesionālās prakses saskaņošanai, organizēt kvalifikācijas paaugstināšanas mācības, izstrādāt informācijas sistēmas u.c. Palātā turklāt darbojas ētikas komisija. Sīkāka informācija par palātas darbību ir pieejama tās tīmekļa vietnē.

Tiesu izpildītāji veic šādas darbības:

  1. izpildu darbības saskaņā ar Izpildu procesa kodeksu;
  2. dokumentu izsniegšana saskaņā ar procesuālajiem kodeksiem;
  3. mantojuma inventarizācija un pārvaldīšana saskaņā ar Mantošanas likumu;
  4. likumā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar likumā paredzēto procedūru izsoļu rīkošana pēc tiesas vai administratīvas iestādes pieprasījuma ārpus izpildes procedūras;
  5. starpniecība attiecībā uz uzturlīdzekļiem, kas saņemti no citas valsts, pamatojoties uz Ģimenes pabalstu likumu.

Par šo darbību veikšanu noteiktā tiesu izpildītāja nodeva ir noteikta Tiesu izpildītāju likumā.

Pēc personas pieprasījuma tiesu izpildītājs var sniegt šādus profesionālos pakalpojumus:

  1. rīkot kustamā un nekustamā īpašuma izsoles;
  2. izsniegt dokumentus;
  3. sniegt juridiskas konsultācijas un sagatavot juridiskus dokumentus, ja viņa izglītība atbilst Tiesu likuma 47. panta 1. punkta 1) apakšpunkta noteikumiem;
  4. sniegt juridiska fakta konstatēšanas pakalpojumus ārpus tiesvedības;
  5. darboties kā samierinātājs saskaņā ar Samierināšanas likumu;
  6. darboties kā šķīrējtiesnesis, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksu.

Tiesu izpildītājiem ir tiesības atteikties sniegt profesionālu pakalpojumu.

Profesionālo pakalpojumu sniegšanas noteikumi un atlīdzības kārtība ir rakstiski jāsaskaņo ar pakalpojumu pieprasītāju pirms pakalpojuma sniegšanas. Nosacījumiem un atalgojumam, par kuriem panākta vienošanās, jāatbilst labai profesionālajai praksei.

Sniedzot profesionālus pakalpojumus, tiesu izpildītāji nedrīkst izmantot tās tiesības, kas tiesu izpildītājiem ir piešķirtas ar likumu, lai veiktu savus profesionālos pienākumus, vai kuras izriet no viņu amata.

Informācija par tiesu izpildītāju sniegtajiem pakalpojumiem ir atrodama palātas tīmekļa vietnē .

Tiesu izpildītāju darbības uzraudzību veic tieslietu ministrs un palāta.

Tiesu izpildītāji ir atbildīgi par kaitējumu, kas nelikumīgi nodarīts, veicot profesionālo darbību, tostarp tad, ja kaitējumu ir nodarījis viņu biroja darbinieks. Ja prasījumi par zaudējumu atlīdzību, kas radušies tiesu izpildītāja profesionālās darbības dēļ, nevar tikt apmierināti no tiesu izpildītāja vai jebkuras citas personas, kas ir atbildīga par kaitējumu, aktīviem vai ja šos prasījumus nevar pilnībā apmierināt, palāta ir atbildīga par nodarīto kaitējumu. Valsts uzņemas galīgo atbildību par tiesu izpildītāju rīcību. Gan palātai, gan valstij ir regresa prasījuma tiesības pret personu, kas ir atbildīga par kaitējumu; valstij ir arī tiesības vērsties tiesā pret palātu.

Maksātnespējas administratori

Maksātnespējas administrators ir tiesas iecelta persona, kura savu pilnvaru ietvaros veic ar parādnieka mantu saistītus darījumus un citas darbības, kā arī pārstāv parādnieku tiesā ar parādnieka mantu saistītu strīdu izskatīšanā. Maksātnespējas administratora galvenais pienākums ir aizsargāt visu kreditoru un parādnieka tiesības un intereses un nodrošināt likumīgu, ātru un ekonomiski lietderīgu maksātnespējas procedūru. Maksātnespējas administrators pilda savus pienākumus personiski. Maksātnespējas administratoru statusā var būt: fiziskas personas, kurām palāta, advokāti, pilnvarotie revidenti un tiesu izpildītāji ir devuši pilnvaras darboties kā bankrota administratoriem. Palāta uztur maksātnespējas administratoru sarakstu. Sarakstā tiek iekļauti dati par visām personām, kam ir tiesības veikt maksātnespējas administratora pienākumus, un saraksts ir publiski pieejams palātas tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļautajiem administratoriem jānodrošina norādīto ziņu pareizība.

Administratora galvenie uzdevumi maksātnespējas procedūrā ir:

  1. noskaidrot kreditoru prasījumus, pārvaldīt parādnieka mantu, organizēt parādnieka mantas apzināšanu un pārdošanu, kā arī kreditoru prasījumu apmierināšanu no parādnieka mantas;
  2. noskaidrot parādnieka maksātnespējas rašanās iemeslus un laiku;
  3. vajadzības gadījumā organizēt parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu;
  4. vajadzības gadījumā veikt parādnieka, kas ir juridiska persona, likvidāciju;
  5. likumā noteiktajos gadījumos sniegt informāciju kreditoriem un parādniekam;
  6. sniegt pārskatu par savu darbību un informāciju par maksātnespējas procedūru tiesai, uzraugošajam ierēdnim un maksātnespējas komitejai.

Maksātnespējas administratorus administratīvi uzrauga Tieslietu ministrija, kas vadās pēc sūdzībām vai citām ziņām, kas sniegtas par administratoru un ļauj uzskatīt, ka administrators nav izpildījis savus pienākumus. Veicot administratoru darbības uzraudzību, Tieslietu ministrijai ir tiesības pārbaudīt administratoru profesionālās darbības atbilstību prasībām un likumību. Par maksātnespējas administratoru profesionālo darbību regulējošu tiesību aktu pārkāpumiem tieslietu ministrs administratoram var piemērot disciplinārsodu. Tieslietu ministrs nevar piemērot disciplinārsodu zvērinātiem advokātiem, kas darbojas kā maksātnespējas administratori. Attiecībā uz zvērinātiem advokātiem tieslietu ministram ir tiesības pieprasīt jautājumu izskatīt Advokātu kolēģijas ētikas komisijā.

Papildus administratīvajai uzraudzībai maksātnespējas administratoru darbību atbilstoši savai kompetencei uzrauga arī maksātnespējas komiteja, kreditoru pilnsapulce, tiesa un palāta.

Saites

Tieslietu ministrija

Bezpeļņas organizācija Juristu asociācija

Juridisko pakalpojumu biroja fonds

Igaunijas Advokātu kolēģija

Prokuratūra

Notāru palāta

Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palāta

Lapa atjaunināta: 25/02/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.