Juridisko profesiju organizācija
Juridiskās profesijas
Slovēnijas Republikā jebkura persona, kam ir universitātes diploms tiesībzinātnēs vai kura ir ieguvusi pirmā vai otrā cikla grādu saskaņā ar Boloņas procesu, var strādāt dažādās juridiskās profesijās, kas ietver tiesneša, prokurora, valsts advokāta, advokāta un notāra profesijā, t. i., profesijās, kuras ir tiesu sistēmas daļa.
Prokurori
Organizācija
Saskaņā ar Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 135. pantu valsts prokurori (državni tožilci) ceļ un uztur apsūdzību krimināllietās, kā arī viņiem ir citas likumā paredzētās pilnvaras. Valsts prokuratūras struktūra un pilnvaras pamatā ir noteiktas Likumā par valsts prokuratūru (Zakon o državnem tožilstvu) un Kriminālprocesa likumā (Zakon o kazenskem postopku).
Slovēnijā ir 11 valsts apgabala prokuratūras (okrožno državno tožilstvo) (Ceļē, Koperā, Kraņā, Krško, Lļubļanā, Mariborā, Murska Sobotā, Nova Goricā, Novo Mesto, Ptujā, Sloveņgradecā), Specializētā valsts prokuratūra (specializirano državno tožilstvo), kas darbojas visā valstī, un Slovēnijas Republikas Ģenerālprokuratūra (Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije) Ļubļanā.
Specializētā valsts prokuratūra nodarbojas ar saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem organizētās noziedzības jomā, ekonomiskiem noziegumiem, terorismu, korupciju un citām noziedzīgām darbībām, kuru atklāšanai un kriminālvajāšanai nepieciešami īpaši organizēti un apmācīti prokurori. Specializētās prokuratūras ietvaros darbojas atsevišķs, neatkarīgs Īpaši pilnvarotu amatpersonu kriminālvajāšanas un izmeklēšanas departaments (saukts par Īpašo izmeklēšanas departamentu). Valsts prokurori Īpašajā izmeklēšanas departamentā nodarbojas ar saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas policijas amatpersonas, iekšlietu aģentūru amatpersonas ar policijas pilnvarām, militārās policijas amatpersonas, Aizsardzības ministrijas izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonas un Slovēnijas izlūkošanas un drošības aģentūras amatpersonas. Viņi arī sniedz vadlīnijas policistiem, kas strādā šim departamentam.
Ģenerālprokuratūra ir valsts augstākā prokuratūra, kurā ietilpst:
- augstākie virsprokurori (vrhovni državni tožilci) un virsprokurori (višji državni tožilci),
- valsts prokurori pagaidu vai pusslodzes norīkojumā.
Virsprokurori piedalās pārsūdzības procesos Slovēnijas augstākās instances tiesās (višja sodišča). Augstākie virsprokurori piedalās Slovēnijas Republikas Augstākas tiesas (Vrhovno sodišče Republike Slovenije) procesos par ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.
Ģenerālprokuratūras struktūra ir šāda:
- trīs departamenti (krimināllietu departaments (kazenski oddelek), civillietu un administratīvo lietu departaments (civilno-upravni oddelek) un mācību un ekspertu uzraudzības departaments (oddelek za izobraževanje in strokovni nadzor)), un
- Ekspertu informācijas centrs (Strokovno informacijski center), kura uzdevumos ietilpst sniegt ekspertu padomu fiskālos, finanšu, grāmatvedības un citos jautājumos, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu valsts prokuroru pienākumu izpildi, nodrošinot valsts prokuratūras informatīvā atbalsta attīstību, vienotību un darbību.
Loma un uzdevumi
Valsts prokuroru galvenā loma un uzdevums ir saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem. Šajā sakarā viņi atbild par:
- visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai atklātu noziedzīgas darbības un sameklētu to izdarītājus, un policijas darba vadību pirmstiesas procesa laikā, kaut arī policija organizatoriski ir neatkarīga,
- izmeklēšanas pieprasījumu iesniegšanu,
- apsūdzības celšanu un uzturēšanu attiecīgajā tiesā un
- pārsūdzību iesniegšanu par tiesu nolēmumiem, kas nav galīgi, un ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu prasību iesniegšanu par galīgiem tiesu nolēmumiem (pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību iesniedz valsts prokurors, kas cēla apsūdzību pirmās instances tiesā, savukārt ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu prasības iesniedz augstākie virsprokurori).
Piemērojamie krimināltiesību akti ļauj valsts prokuroriem atsevišķos gadījumos attiecībā uz iesaisti noziedzīgos nodarījumos kriminālprocesa vietā izvēlēties alternatīvus tiesību aizsardzības līdzekļus. Tie ietver, pirmkārt, lietas nodošanu izlīguma procedūrai un nosacītu kriminālprocesa apturēšanu, ja aizdomās turētais vēlas ievērot prokurora norādījumus un veikt konkrētas prokurora noteiktas darbības. Ja izlīgums vai kriminālprocesa nosacīta apturēšana ir veiksmīga, valsts prokurors var izbeigt krimināllietu, tas ir, lieta netiek nodota tiesai. Valsts prokurors var arī ierosināt tiesai pieņemt soda rīkojumu, ar ko apsūdzētajam piespriež konkrētu ierosinātu sodu vai pasākumu bez tiesas sēdes.
Turklāt Ģenerālprokuratūra veic arī citus pienākumus, kas neietilpst krimināltiesību materiāltiesisko normu piemērošanas jomā. Viena no trim Ģenerālprokuratūras departamentiem, proti, civillietu un administratīvo lietu departamenta, augstākie virsprokurori var celt prasību par tiesiskuma aizsardzību (zahteva za varstvo zakonitosti) pret apelācijas tiesas nolēmumiem strīdus, bezstrīdus un cita veida civilprocesa ietvaros. Šāda ārkārtēja tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanas priekšnoteikums ir sabiedrības interešu aizsardzība, ko var nodrošināt tikai ģenerālprokurors. Tiesvedības puses tādējādi pašas nevar iesniegt prasību par tiesiskuma aizsardzību.
Tiesneši
Organizācija
Tiesneši un tiesu piesēdētāji
Tiesnešu (sodniki) statuss ir noteikts Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 125.-134. pantā un Likumā par tiesu amatpersonām (Zakon o sodniški službi). Tiesneši ir amatpersonas, ko, pamatojoties uz Tiesu padomes (Sodni svet) priekšlikumu, amatā ievēl Nacionālā asambleja (Državni zbor). Tiesnešus amatā ieceļ uz neierobežotu laiku, un amatam piemērotie vecuma ierobežojumi un ievēlēšanas nosacījumi ir paredzēti normatīvajos aktos.
Lai personu varētu iecelt tiesneša amatā, tai ir jāizpilda šādas vispārīgās prasības:
- personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai un jāpārvalda slovēņu valoda,
- personai ir jābūt tiesībspējīgai un rīcībspējīgai un labā veselības stāvoklī,
- personai ir jābūt vismaz 30 gadus vecai,
- personai ir jābūt jurista profesionālajai kvalifikācijai, ko apstiprina Slovēnijā iegūts universitātes diploms tiesībzinātnēs, vai profesionālajam tiesību bakalaura grādam (UN) un tiesību maģistra grādam, vai līdzvērtīgai jurista kvalifikācijai, kas iegūta ārvalstīs un ko apliecina ārvalsts kvalifikācijas apliecinājums, kam pievienots atzinums par kvalifikāciju vai lēmums, ar kuru kvalifikācija atzīta nodarbinātības izpratnē, vai nostrifikācijas apliecinājums (odločba o nostrifikaciji),
- personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
- persona nedrīkst būt tiesāta par noziedzīga nozieguma izdarīšanu,
- pret personu nedrīkst būt izvirzīta galīga apsūdzība, vai, pamatojoties uz apsūdzību, pret personu nedrīkst noritēt kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kurā apsūdzība izvirzīta ex officio.
Pēc amata pilnvaru termiņa beigām tiesneši, kas pieņēmuši nolēmumus vai darbojušies kā tiesneši izmeklēšanas vai tiesas procesos, kuros ar spriedumu tika pārkāptas cilvēktiesības un pamatbrīvības, vairs neatbilst nosacījumiem ievēlēšanai tiesneša amatā.
Tiesnešiem ir valsts amatpersonu statuss un savu pienākumu veikšanā jāievēro Konstitūcija un normatīvie akti. Tiesneša amatu nevar savienot ar amatu citās valsts iestādēs, pašvaldību iestādēs un politisko partiju struktūrās un citiem amatiem un darbību, kā paredzēts normatīvajos aktos. Tiesnešiem nav formālas izglītības specializācijas. Juridisko jomu, kurā tiesnesis veic pamatdarbību, nosaka pēc attiecīgās tiesas iekšējās darba organizācijas, kurā dažādu veidu lietu iztiesāšanai izveido dažādas nodaļas, uz kurām tiesneši tiek norīkoti atbilstoši tiesas gada darba programmai. Tiesu padome lemj par tiesnešu paaugstināšanu amatā un tiesnešu amata pakāpes paaugstināšanu. Tiesu padome arī sniedz priekšlikumus Nacionālajai Asamblejai par tiesneša atcelšanu no amata, ja savu pienākumu izpildē tiesnesis pārkāpj Konstitūciju, pieļauj smagus normatīvo aktu pārkāpumus vai izdara tīšu noziedzīgu nodarījumu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras. Tiesnešu paaugstināšana amatā Slovēnijā notiek atbilstoši tiesu darba organizācijai. Tiesneši var strādāt kā vietējās tiesas tiesneši (okrajni sodniki), apgabaltiesas tiesneši (okrožni sodniki), augstākās instances tiesas tiesneši (višji sodniki) vai Augstākās tiesas tiesneši (vrhovni sodniki).
Tiesneši pieder Slovēnijas Tiesnešu biedrībai, kas ietilpst Tiesnešu starptautiskajā asociācijā. Dalība biedrībā ir brīvprātīga.
Tiesas sastāvā var būt gan profesionāli tiesneši (poklicni sodniki), gan tiesas piesēdētāji (sodniki porotniki). Ja saskaņā ar likumu spriedums jāpieņem tiesas sastāvam, sastāvā ir profesionāls tiesnesis kā tiesas priekšsēdētājs un divi tiesas piesēdētāji kā tiesas sastāva dalībnieki, ja likumā nav noteikts citādi. Ja saskaņā ar likumu spriedums jāpieņem tiesas sastāvam, kurā ir pieci dalībnieki, tiesas sastāvā ir profesionālis tiesnesis kā tiesas priekšsēdētājs, vēl viens profesionāls tiesnesis un trīs tiesas piesēdētāji kā tiesas sastāva dalībnieki, ja likumā nav noteikts citādi. Jebkurš Slovēnijas Republikas pilsonis, kas ir vismaz 30 gadus vecs, kas ar galīgu spriedumu nav notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, par kuru apsūdzība izvirzīta ex officio, un kuram ir atbilstošs stāvoklis un vispārēji laba veselība juridiska amata ieņemšanai un kurš pārzina slovēņu valodu. Tiesas piesēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viņus var iecelt atkārtoti. Augstākās instances tiesas priekšsēdētājs ieceļ un atbrīvo to apgabaltiesu tiesas piesēdētājus, kuras ietilpst attiecīgās augstākās instances tiesas jurisdikcijā.
Tiesu padome
Tiesu padome (Sodni svet) ir centrālā iestāde, kas atbildīga par profesijas regulējumu.
Tiesu padome sastāv no 11 locekļiem.
Piecus locekļus ievēl Nacionālā asambleja, pamatojoties uz Slovēnijas Republikas prezidenta priekšlikumu, no universitātes tiesību zinātņu profesoru, advokātu un citu juristu vidus, un sešus locekļus ievēl no personu loka, ko ierosinājuši tiesneši, kas strādā tiesā uz pilnu slodzi. Padomes locekļi no sava vidus izvēlas priekšsēdētāju.
Tiesu padomes pilnvaras ir šādas.
Tiesu padomei saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tiesas un tiesu amatpersonas, ir šādas pilnvaras:
1. attiecībā uz tiesu tiesnešu, priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku atlasi, iecelšanu un atcelšanu no amata:
- sniegt atzinumus Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procedūrā,
- ierosināt Nacionālajai asamblejai kandidātus iecelšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā,
- iecelt un atcelt no amata tiesu priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāju,
- atlasīt kandidātus tiesneša amata vakancēm,
- ierosināt Nacionālajai Asamblejai kandidātus ievēlēšanai tiesneša amatā,
- iecelt tiesnesi izsludinātajā tiesneša amata vietā,
- sniegt pamatotu atzinumu procedūrā Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai no amata,
- informēt Nacionālo asambleju par galīgu notiesājošu spriedumu pret tiesnesi,
- iesniegt priekšlikumus Nacionālajai Asamblejai par tiesneša atcelšanu no amata,
- izdot deklaratīvus lēmumus par tiesneša amata pilnvaru izbeigšanu;
2. attiecībā uz citiem personāla jautājumiem saistībā ar tiesnešiem, ja tiek lemts par:
- jautājumiem par valsts amatu nesavienojamību ar tiesneša amatu,
- paaugstināšanu augstākā tiesas funkcijā,
- ātrāku paaugstināšanu amata pakāpē, par iecelšanu vecākā tiesneša (svetnik) amatā vai augstākā tiesas amatā,
- ārkārtas paaugstināšanu augstākā tiesas funkcijā,
- apstiprinājumu vērtējumam par tiesneša neatbilstību tiesneša amatam,
- priekšlikumu par tāda tiesneša pārkāpuma novēršanu, kurš uzskata, ka ietekmēta viņa neatkarība,
- pārsūdzību par lēmumu iecelt tiesas amatā vai pārcelt uz citu amatu, funkciju vai vecākā tiesneša amatu un pārsūdzību par lēmumu, ar ko piešķir amata pakāpi,
- tiesneša pārcelšanu,
- tiesneša norīkošanu Slovēnijas Republikas Konstitucionālajā tiesā, Augstākajā tiesā, augstākās instances tiesā, apgabaltiesas specializētajā departamentā, Tiesu padomes profesionālajā dienestā, Tiesnešu apmācības centrā vai ministrijā,
- atbrīvošanu no tiesneša funkciju pildīšanas,
- tiesu stipendiju piešķiršanu;
3. attiecībā uz disciplinārlietām:
- iecelt disciplināriestādes,
- ierosināt disciplinārlietas sākšanu pret tiesnesi,
- piemērot disciplinārsodu tiesnesim, ja saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē tiesu amatpersonas, viņam ir piemērots disciplinārsods par paaugstinājuma atlikšanu, algas samazināšanu vai pārcelšanu uz citu tiesu,
- lemt par Augstākās tiesas priekšsēdētāja pagaidu atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas,
- lemt par pārsūdzību par Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumu, ar kuru tiesnesis uz laiku tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas;
4. citi pienākumi:
- pieņemt tiesneša amata kandidātu atlases kritērijus, pamatojoties uz ministra atzinumu, un kritērijus attiecībā uz tiesneša darba kvalitāti, lai novērtētu atbilstību amatam,
- pieņemt tiesnešu ētikas kodeksu,
- iecelt Ētikas un integritātes komitejas locekļus (Komisija za etiko in integriteto),
- pieņemt norādījumus par to, kā ievēlēt personāla komiteju locekļus un rīkot vēlēšanas,
- apstiprināt politiku attiecībā uz korupcijas risku un darbību konstatēšanu tiesās un uzraudzīt tās īstenošanu,
- sniegt atzinumus par tiesu organizatorisko vienību sistēmu,
- sniegt atzinumus procedūrā, ar kuru nosaka tiesnešu amata vietu skaitu konkrētā tiesā,
- sniegt atzinumus par Augstākās tiesas gada ziņojumu par tiesu efektivitāti un lietderību un par priekšlikumu finanšu plānam tiesām,
- sniegt atzinumus Nacionālajai asamblejai un ministrijai par tiesību aktiem, kas reglamentē tiesas un tiesu amatpersonas,
- pieprasīt sākt procedūru par noteikumu atbilstību konstitūcijai un likumību, ja tie ir pretrunā tiesu iestāžu konstitucionālajam statusam vai konstitucionālajām tiesībām,
- iesniegt pamatotus pieprasījumus veikt lietas pārbaudi,
- sniegt atzinumus par apcietinājuma piemērošanu vai kriminālprocesa uzsākšanu.
Tiesu padome pieņem lēmumus ar publisku balsojumu un ar visu tās locekļu balsu vairākumu, ja vien tiesību aktos vai reglamentā nav paredzēts citādi.
Tiesu padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu visu tās locekļu balsu vairākumu šādos gadījumos:
- priekšlikumi tiesnešu ievēlēšanai,
- tiesnešu iecelšana amatā un paaugstināšana amatā,
- tiesu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku iecelšana un atcelšana no amata,
- amata pakāpes noteikšana,
- pārsūdzības par lēmumiem pārcelt vai iecelt tiesas amatā, tiesas funkcijā vai vecākā tiesneša amatā,
- pārsūdzības par amata pakāpes noteikšanas lēmumu,
- priekšlikumi tiesnešu atcelšanai no amata,
- vērtējuma apstiprināšana par tiesneša neatbilstību tiesneša amatam,
- tiesneša amata kandidātu atlases kritēriju pieņemšana,
- tiesnešu darba kvalitātes kritēriju pieņemšana,
- citos gadījumos, ja tas paredzēts tiesību aktos.
Tiesu padome savā reglamentā var noteikt citus jautājumus, par kuriem tā pieņem lēmumus ar divu trešdaļu visu tās locekļu balsu vairākumu.
Advokāti
Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 137. pantā ir noteikts, ka advokatūra (odvetništvo) ir patstāvīgs un neatkarīgs dienests tiesu sistēmas ietvaros, kura darbību regulē normatīvie akti. Likumā par advokatūru (Zakon o odvetništvu) paredzēts, ka savu pienākumu izpildē advokāti (odvetniki) sniedz juridiskās konsultācijas, pārstāv un aizstāv puses tiesās un citās valsts iestādēs, sagatavo dokumentus un pārstāv puses to tiesiskajās attiecībās. Tikai advokāts var pārstāvēt pusi tiesā un saņemt par to samaksu; atsevišķos gadījumos advokāta vietu var ieņemt advokāta palīgs.
Par advokātu var kļūt personas, kuras atbilst šādām prasībām:
- personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai,
- personai ir jābūt rīcībspējīgai,
- personai ir jābūt turpmāk norādītajai profesionālajai kvalifikācijai, kas iegūta Slovēnijas Republikā, vai līdzvērtīgai profesionālajai kvalifikācijai, kas ir iegūta ārvalstīs un ir atzīta saskaņā ar Izglītības atzīšanas un novērtēšanas likumu:
- jurista profesionālajai kvalifikācija, ko apliecina universitātes diploms,
- bakalaura grāds un maģistra grāds tiesībzinātnēs,
- profesionālā kvalifikācija ar maģistra grādu tiesībzinātnēs, kas iegūts Boloņas otrā cikla maģistratūras programmā,
- personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
- personai pēc universitātes grāda saņemšanas tiesībzinātnēs ir jāiegūst četru gadu pieredze jurista darbā, un viens no šiem gadiem pēc valsts eksāmena tiesībzinātnēs sekmīgas nokārtošanas ir jāpavada darba tiesiskajās attiecībās pie jurista, juridiskā birojā, tiesā, valsts advokatūrā, Valsts pārstāvības birojā vai notāru birojā, pamatojoties uz pilna laika darba līgumu.
- personai ir jāpārvalda slovēņu valoda,
- personai ir jābūt pietiekami uzticamai, lai praktizētu kā advokāts,
- personas rīcībā ir jābūt advokāta praksei nepieciešamajam aprīkojumam un telpām,
- personai ir sekmīgi jānokārto Slovēnijas Advokātu kolēģijas (Odvetniška zbornica Slovenije) zināšanu pārbaude par advokatūras tiesisko regulējumu, advokāta amata atlīdzības oficiālajām likmēm un Advokātu darbības kodeksu.
Tikai advokāts drīkst pārstāvēt apsūdzēto kriminālprocesā.
Civillietās pusi vietējā tiesā var pārstāvēt jebkura persona, kas ir pilnībā rīcībspējīga, taču tikai advokātu vai citu personu, kas ir nokārtojusi valsts eksāmenu advokātiem, var pilnvarot pārstāvēt apgabaltiesā, augstākās instances tiesā vai Augstākajā tiesā. Taču lietās par ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pusi var pārstāvēt tikai advokāts (izņemot lietas, kurās puse vai tās likumiskais pārstāvis paši ir nokārtojuši valsts eksāmenu advokātiem).
Advokāta pārstāvība ir obligāta arī visās lietās, ko tiesa izskata saskaņā ar Garīgās veselības likumu (Zakon o duševnem zdravju).
Ārvalstu advokāts, kuram ir tiesības praktizēt savā izcelsmes valstī, var uzsākt praksi Slovēnijas Republikā, ievērojot Likuma par advokātiem paredzētos nosacījumus:
- sniegt konkrētus advokāta pakalpojumus, kas ir saistīti ar advokāta praksi;
- praktizēt kā advokāts ar savas izcelsmes valsts profesionālo nosaukumu;
- praktizēt kā advokāts ar profesionālo nosaukumu “advokāts” (odvetnik).
Advokāta izcelsmes valsts ir valsts, kurā advokātam ir tiesības praktizēt kā advokātam ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Likumu par advokātiem “advokātam no citas valsts, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts,” ir tiesības praktizēt kā advokātam jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī ar profesionālo nosaukumu, kas iegūts saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Ja advokāti no citām valstīm, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, izpilda normatīvajos aktos paredzētās prasības un sekmīgi nokārto zināšanu pārbaudi par Slovēnijas Republikas valsts tiesībām, tos iekļauj reģistrā par ārvalstu advokātiem, kuriem ir tiesības Slovēnijas Republikā praktizēt ar profesionālo nosaukumu “advokāts” ar visām praktizējoša advokāta tiesībām un pienākumiem. Sīkāka informācija par zināšanu pārbaudi un tās kārtību ir noteiktas Dekrētā par ārvalstu advokātu pārbaudījumiem (Uredba o preizkusnem izpitu za odvetnike iz drugih držav).
Advokāti drīkst reklamēt savus pakalpojumus saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, jo likumā ir noteiktas atļautās reklāmas formas. Advokāti var praktizēt individuāli vai juridiskajā birojā. Advokātus apvienojošā organizācija ir Slovēnijas Advokātu kolēģija (Odvetniška zbornica Slovenije), kurai ir savi noteikumi un statūti. Tiesības sākt advokāta praksi tiek piešķirtas līdz ar reģistrāciju Slovēnijas Advokātu kolēģijas uzturētajā advokātu reģistrā. Advokāti, kuri iegūst noteikta līmeņa specializēto profesionālo izglītību, atbilstoši īpašiem nosacījumiem var lūgt Slovēnijas Advokātu kolēģijai viņiem piešķirt specializētu advokātu statusu. Maksu par advokātu pakalpojumiem nosaka saskaņā ar advokātu honorāru oficiālo likmi, ko ar tieslietu ministra apstiprinājumu pieņem Slovēnijas Advokātu kolēģija.
Juridiskās datu bāzes
Advokātu profesiju reglamentējošie pamatnoteikumi angļu valodā ir pieejami Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.
Advokātu kolēģija nodrošina meklēšanas rīku (slovēņu un angļu valodā), ar kuru var meklēt advokātus pēc:
- vārda, uzvārda,
- reģiona,
- svešvalodu zināšanām un
- darba jomas.
Notāri
Organizācija
Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 137. panta 2. punktā ir noteikts, ka notāri (notarji) ir valsts amatpersonas, kuru darbību regulē normatīvie akti. Likumā par notariātu (Zakon o notariatu) ir paredzēts, ka notāri kā amatpersonas ar publisku uzticamību saskaņā ar šī likuma noteikumiem sagatavo publiskus dokumentus par juridiskiem darījumiem un testamentus, apliecina faktus, no kuriem izriet tiesības, izsniegšanai trešām personām vai valsts iestādēm pieņem glabāšanā dokumentus, naudas līdzekļus un vērtspapīrus un pēc tiesas pieprasījuma veic pienākumus, ko tiem var deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Notāra amatā var iecelt personas, kuras atbilst šādām prasībām:
- personai ir jābūt Slovēnijas pilsonībai, citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonībai, Šveices Konfederācijas pilsonībai vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonībai,
- personai ir jābūt tiesībspējīgai un rīcībspējīgai un labā veselības stāvoklī,
- personai ir jābūt jurista profesionālajai kvalifikācijai, ko apstiprina Slovēnijā izsniegts universitātes diploms, vai tiesībzinātņu bakalaura un maģistra kvalifikācijai, vai arī līdzvērtīgai jurista kvalifikācijai, kas iegūta ārvalstīs un ko apstiprina ārvalstīs izsniegts kvalifikācijas apliecinājums, kam pievienots atzinums par kvalifikāciju, vai arī lēmums par kvalifikācijas atzīšanu nodarbinātības nolūkā vai nostrifikācijas apliecinājums,
- personai ir sekmīgi jānokārto valsts eksāmens tiesībzinātnēs,
- personai ir jāiegūst piecu gadu pieredze juridiskā darbā, vismaz vienu no šiem gadiem nostrādājot pie notāra un vienu — tiesā, pie advokāta vai valsts advokāta;
- personai ir jābūt atzītai par uzticamu, lai praktizētu kā notārs,
- personai ir jāpārvalda slovēņu valoda,
- personas rīcībā ir jābūt notāra praksei nepieciešamajam aprīkojumam un telpām;
- personai ir jābūt jaunākai par 64 gadiem.
Neskatoties uz iepriekšējās rindkopas 1. punktu, notāra amatā var iecelt arī personas, kam nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonības, Šveices Konfederācijas pilsonības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonības, ievērojot juridisku un faktisku savstarpību.
Notāra amatu nevar savienot ar advokāta darbību vai jebkādu algotu amatu vai pienākumiem.
Notārs nedrīkst veikt darbības, kuras nav savietojamas ar notāra pienākumu veikšanai nepieciešamo personas cienījamo stāvokli un godīgumu vai kuras var graut uzticēšanos notāra objektivitātei vai notāra sagatavoto dokumentu ticamībai.
Notārus vakantās amata vietās ieceļ tieslietu ministrs. Pirms notāra iecelšanas amatā Slovēnijas Notāru padome (Notarska zbornica Slovenije) ministram sniedz atzinumu par ierosinātajiem amata kandidātiem. Notāru skaits ir ierobežots, un to nosaka pēc Tieslietu ministrijas izstrādātajiem kritērijiem. Ja notārs ir pieļāvis kādu normatīvajos aktos paredzētu pārkāpumu, notāru no amata atceļ tieslietu ministrs. Notāru profesionālā organizācija ir Notāru padome.
Saskaņā ar likumu notāriem jābūt arī Slovēnijas Notāru padomes biedriem.
Loma un uzdevumi
Notāri sniedz sabiedriskus pakalpojumus un, galvenokārt, sagatavo publiskus un privātus dokumentus, kas ir ļoti svarīgi, lai juridiskiem darījumiem nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.
Parasti notāri izsniedz šādus publiskos dokumentus: notariālus apliecinājumus un notāra protokolus. Lai gan notārs var sagatavot jebkāda veida rakstisku līgumu starp pusēm, noteikta veida līgumi un noteikumi valsts uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību un privātiem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību saskaņā ar Slovēnijas normatīvajiem aktiem ir spēkā tikai tad, ja izdoti kopā ar notariālu apliecinājumu. Notārs var arī apstiprināt testamentu. Dažreiz notāram jāapliecina dokumentu kopiju un parakstu autentiskums, lai nodrošinātu minēto dokumentu spēkā esamību tiesā. Notārs pieņem glabāšanā dokumentus un vērtspapīrus.
Juridiskās datu bāzes
Notāru padomes tīmekļa vietnē var piekļūt Slovēnijas notāru sarakstam, kurā ietverta kontaktinformācija un pamata meklēšanas rīki.
Notāru padomes pārraudzībā ir trīs reģistri, kuriem var piekļūt no Notāru padomes tīmekļa vietnes:
- Fiduciāro darījumu notāru reģistrs (register skrbniških notarjev),
- Fiduciāro līgumu reģistrs (register skrbniških pogodb),
- Testamentu centrālais reģistrs (centralni register oporok).
Citas juridiskās profesijas
Tiesneša palīgs (Sodniški pomočnik) (372 Kb)
Valsts advokāti
Valsts advokāta loma ir noteikta jaunajā Valsts advokatūras likumā, kurš stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī un ar kuru tika būtiski reformēta Valsts pārstāvības institūcija.
Valsts advokatūra pilda profesionālus uzdevumus īpašuma tiesību un citu valsts tiesību un interešu aizsardzības jomā, īstenojot juridisko pārstāvību Slovēnijas Republikas tiesās un administratīvajās iestādēs, ārvalstu tiesās un ārvalstu šķīrējtiesās, kā arī starptautiskajās tiesās un starptautiskajās šķīrējtiesās; tā arī nodrošina juridiskas konsultācijas, strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā pirmstiesas procedūrās un veic citus uzdevumus, kas noteikti šajā vai citos likumos.
Valsts advokātu pienākumus pilda valsts ģenerāladvokāts un ģenerāladvokāta vietnieks ierēdņu statusā un vecākie valsts advokāti, valsts advokāti un valsts advokātu kandidāti, kuriem saskaņā ar jauno likumu ir civildienesta ierēdņu statuss. Lai novērstu politisku iecelšanu amatā, valsts ģenerāladvokāta un vecāko valsts advokātu atlases procedūrā paredzēts atzinums, ko sniedz Komisija kandidātu piemērotības novērtēšanai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti.
Valsts ģenerāladvokātu ieceļ Slovēnijas Republikas valdība, pamatojoties uz tieslietu ministra argumentētu priekšlikumu, pēc Komisijas kandidātu piemērotības novērtēšanai atzinuma saņemšanas. Valsts ģenerāladvokāta vietnieku pēc valsts ģenerāladvokāta priekšlikuma ar tieslietu ministra piekrišanu ieceļ Slovēnijas Republikas valdība; vietnieks jāieceļ no vecāko valsts advokātu vidus. Gan valsts ģenerāladvokāta, gan viņa vietnieka pilnvaru termiņš ir 6 gadi ar iespēju amatā iecelt atkārtoti. Vecākā valsts advokāta, valsts advokāta un valsts advokāta kandidāta pienākumu pildīšanai ir jādibina darba attiecības, kurās papildus Valsts advokatūras likumā (Zakon o državnem odvetništvu) paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem nosacījumiem, kas paredzēti likumā, ar kuru regulē civildienesta ierēdņu sistēmu.
Pildot juridiskās pārstāvības pienākumus konkrētā lietā, valsts advokāts ir neatkarīgs.
Citas saites
Informācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Republikas Ģenerālprokurora tīmekļa vietnē
Informācija par juridiskajām profesijām
Informācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Tiesu varas tīmekļa vietnē
Informācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē
Informācija par juridiskajām profesijām Slovēnijas Notāru padomes tīmekļa vietnē
Informācija par juridiskajām profesijām Valsts advokatūras tīmekļa vietnē
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.