

Meklēt informāciju pēc reģiona
Polijas Ģimenes un aizgādības kodeksā vecāku atbildība nav definēta. Polijas juridiskajā literatūrā ar vecāku atbildību saprot vecāku pienākumu un tiesību kopumu attiecībā pret bērnu nolūkā pienācīgi rūpēties par bērnu un viņa mantu.
Abiem vecākiem ir vecāku atbildība pār bērnu. Ja viens no vecākiem ir miris vai ja vienam no vecākiem nav pilnas tiesībspējas un rīcībspējas, vecāku atbildību īsteno otrs vecāks. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad vienam no vecākiem vecāku atbildība ir apturēta.
Vecāku atbildību var arī ierobežot ar tiesas lēmumu. Šādos apstākļos otrs vecāks ir tiesīgs īstenot vecāku atbildību pār bērnu, ciktāl tas ir norādīts tiesas lēmumā.
Ja vecāki nespēj īstenot vecāku atbildību, viņi var vērsties tiesā, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas (sąd opiekuńczy), vai citā valsts iestādē, lai lūgtu bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Ārkārtējas steidzamības gadījumos pēc bērna vecāku pieprasījuma vai ar bērna vecāku piekrišanu bērnu var ievietot audžuģimenē, pamatojoties uz vienošanos starp apgabala vecāko (starosta) un audžuģimeni vai personām, kuras vada ģimenes bērnu namu (rodzinny dom dziecka).
Ja vecāki nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, viņi var piekrist bērnu nodot adopcijā. Polijas tiesību aktos ir paredzēti trīs adopcijas veidi: pilnīga adopcija, pilnīga un neatsaucama adopcija (zināma arī kā galīgā adopcija) un daļēja adopcija.
Ja bērna intereses apdraud vecāki, kuri pienācīgi īsteno vecāku atbildību, viņu vecāku atbildību var ierobežot ar tiesas, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, lēmumu, un bērnu var ievietot audžuģimenē, ģimenes bērnu namā, bērnu namā, aprūpes un ārstniecības iestādē, pirmsskolas aprūpes iestādē vai ārstniecības un rehabilitācijas iestādē.
Pieņemot spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības anulēšanu, Polijas tiesai ir jāatrisina jautājums par vecāku atbildību pār bērnu, izņemot gadījumus, kad tai nav jurisdikcijas attiecībā uz vecāku atbildību konkrētā lietā. Atrisinot jautājumu par vecāku atbildību, Polijas tiesa var ņemt vērā laulāto rakstisku vienošanos par to, kādā veidā tiks īstenota vecāku atbildība, ja vien tas ir bērna interesēs.
Ja vecāki nespēj vienoties, tiesa, ņemot vērā bērna tiesības uz to, lai viņu audzinātu abi vecāki, var:
1) lemt par vecāku atbildības kopīgu īstenošanu;
2) piešķirt vecāku atbildību vienam no vecākiem un ierobežot otra vecāka atbildību, nosakot īpašus pienākumus un tiesības attiecībā uz bērnu.
Tiesību aktos nav paredzēta šādas vecāku vienošanās forma. Tomēr būtu jāņem vērā, ka vecāku vienošanās dokumentam par vecāku atbildības īstenošanu nav juridiska spēka un ka tas var tikt uzskatīts tikai par pamatu tiesas sprieduma pieņemšanai attiecīgajā lietā. Vienošanos var panākt arī mediācijas ceļā. Šādā gadījumā to sagatavo rakstiski un to paraksta abi vecāki un mediators. Lai izlīgums būtu juridiski saistošs, tas ir jāapstiprina tiesai.
Vecākiem var palīdzēt mediators. Mediācijas pakalpojumi tiek sniegti, pamatojoties uz mediācijas līgumu vai tiesas lēmumu par vecāku norīkošanu uz mediāciju. Līgumu var uzskatīt par noslēgtu arī tad, ja vecāks piekrīt mediācijai, kuru ir pieprasījis otrs vecāks. Taču ar mediatora starpniecību panākta vienošanās atšķirībā no tiesas izlīguma nav juridiski saistoša, kamēr tiesa to nav apstiprinājusi.
Vecāki var vērsties Polijas tiesā, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, saistībā ar dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz vecāku atbildību pār bērnu, piemēram, saistībā ar šādiem jautājumiem:
1) kā tiek īstenota vecāku atbildība un tiesības uz saskarsmi ar bērnu gadījumos, kad vecāku atbildību dala abi vecāki, kuri dzīvo šķirti;
2) strīdu risināšana saistībā ar būtiskiem jautājumiem, kas skar bērnu, gadījumos, kad vecāki nevar vienoties par šādiem jautājumiem, tostarp par dzīvesvietas izvēli, skolas izvēli, vārda un uzvārda izvēli, kā arī par lēmumiem par medicīnisko aprūpi, ceļošanu uz ārvalstīm un citiem jautājumiem;
3) juridiski darījumi starp bērnu un vecāku, ja šādi juridiski darījumi pārsniedz bērna mantas parasto pārvaldību.
Jā. Ja tiesa ir uzticējusi vecāku atbildības īstenošanu tikai vienam no vecākiem, attiecīgais vecāks var brīvi izlemt par visiem jautājumiem, kuri attiecas uz bērnu, bez vajadzības apspriesties ar otru vecāku vai saņemt viņa piekrišanu.
Tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, var atņemt vecāku atbildību vecākam, ja attiecīgais vecāks nespēj to īstenot ilgstošu šķēršļu dēļ vai savu atbildību izmanto ļaunprātīgi, vai nevērīgi izturas pret saviem pienākumiem pret bērnu.
Kopīgas aizgādības piešķiršana vecākiem nozīmē to, ka viņi var īstenot un viņiem ir jāīsteno vienādas tiesības un pienākumi attiecībā pret bērnu. Cita starpā tas nozīmē, ka būtiskus jautājumus saistībā ar bērnu kopīgi izlemj abi vecāki vai — gadījumā, ja vecāki nevar vienoties, — tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas.
Vecāku atbildības lietas izskata rajona tiesu (sąd rejonowe) ģimenes un nepilngadīgo lietu nodaļas (tiesas, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas), kuru jurisdikcijā ir bērna dzīvesvieta. Ja dzīvesvietu nevar izmantot par pamatu jurisdikcijas noteikšanai, attiecīgā jurisdikcija ir Varšavas Galvaspilsētas rajona tiesai.
Tiesā ir jāiesniedz pieteikums, pievienojot tam bērna dzimšanas apliecību, vecāku laulību apliecību (ja vecāki ir laulāti), citus dokumentus, kas apliecina pieteikuma pamatotību, piemēram, medicīniskos izrakstus, mācību iestāžu dokumentu izrakstus, mācību vērtējumus.
Vecāku atbildības lietas izskata bezstrīdus procedūrā, kas nav tik formāla kā strīdus procedūra.
Turklāt pēc tiesvedības puses pieprasījuma tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, var noteikt pagaidu noregulējuma pasākumu tādā veidā, kādu tiesa uzskata par piemērotu konkrētajos apstākļos. Lēmumi šai sakarā stājas spēkā un ir izpildāmi pēc to pieņemšanas.
Puses tiesvedībā par vecāku atbildību sedz maksas un izdevumus, kas noteikti Likumā par juridiskajām izmaksām civillietās. Taču minētā likuma 102. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tiesvedības puse var lūgt tiesu to atbrīvot no juridisko izmaksu segšanas, iesniedzot pieteikumu ar paskaidrojumu, ka attiecīgo izmaksu segšana radītu grūtības pusei vai tās ģimenei. Pieteikumam par atbrīvojumu no juridiskajām izmaksām būtu jāpievieno dokuments, kurā sīkāk izklāstīts pieteikuma iesniedzēja ģimenes stāvoklis, manta, ienākumi un iztikas līdzekļi. Tiesa var daļēji atbrīvot tiesvedības pusi no juridisko izmaksu segšanas, ja attiecīgā puse var segt tikai daļu no šādām izmaksām (101. panta 1. punkts).
Jā. Visus lēmumus var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā. Rajona tiesas (sąd rejonowy) spriedumus par vecāku atbildību var pārsūdzēt apgabaltiesā (sąd okręgowy). Spriedumus par vecāku atbildību, ko pieņēmusi apgabaltiesa (sąd okręgowy) tiesvedībā par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, var pārsūdzēt apelācijas tiesā (sąd apelacyjny).
Tiesas izpildītājs ar bērna atgriešanu saistītās lietās ir tiesas iecelts aizbildnis (kurator sądowy). Ja tiesas spriedums par bērna atgriešanu netiek pildīts, personai, pie kuras bērnam ir jāatgriežas, būtu jāprasa tiesai, kura attiecīgo lēmumu pieņēmusi, uzdot tiesas ieceltam aizbildnim veikt bērna piespiedu atgriešanu. Ja tās personas atrašanās vieta, uz kuru attiecas vecāku atbildība, nav zināma, tiesa veic izmeklēšanu, lai noteiktu attiecīgās personas atrašanās vietu. Tiesa dod rīkojumu tiesas ieceltam aizbildnim lēmuma veidā, ko var pieņemt slēgtā sēdē. Šādu lēmumu nevar pārsūdzēt. Tiesas iecelts aizbildnis nosaka bērna atgriešanas datumu un informē personu, kurai piešķirtas attiecīgās tiesības. Tiesas iecelts aizbildnis var atgriezt bērnu no jebkuras personas, pie kuras bērns uzturas. Šai sakarā tiesas iecelts aizbildnis var vērsties ar palīdzības lūgumu policijā, pie psihologa un citām personām.
Civilprocesa kodeksā ir paredzēta cita procedūra saistībā ar spriedumiem par saskarsmes kārtību. Saskaņā ar minēto procedūru pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības uz saskarsmi ar bērnu, tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, brīdina, ka tā var pieņemt rīkojumu pret personu, kuras aizgādībā atrodas bērns un kura nepilda pienākumus, kas izriet no sprieduma vai vienošanās attiecībā uz saskarsmi ar bērnu, pieprasot maksāt konkrētu summu personai, kurai ir tiesības uz saskarsmi, par katru pienākuma pārkāpumu. Ja persona, kurai ir tiesības uz saskarsmi ar bērnu, vai persona, kurai saskarsme liegta, pārkāpj pienākumu, kas paredzēts lēmumā, tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, brīdina attiecīgo personu par tiesībām pieprasīt, lai tā personai, kuras aizgādībā atrodas bērns, samaksātu konkrētu naudas summu. Ja persona, kurai tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, ir uzdevusi veikt maksājumu, turpina nepildīt savu pienākumu, tiesa, kas izskata ar aizgādību saistītās lietas, uzdod attiecīgajai personai veikt attiecīgo maksājumu, ko nosaka, ņemot vērā pārkāpumu skaitu.
Iepriekš minētajam pieteikumam ir jāpievieno izpildāmais spriedums vai vienošanās par saskarsmes tiesībām ar bērnu.
Attiecīgie piemērojamie noteikumi ir paredzēti III nodaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību. Šādus spriedumus parasti atzīst un izpilda bez papildu tiesvedības. Tomēr ir iespējams iesniegt apgabaltiesā prasību par sprieduma atzīšanu un izpildi. Apgabaltiesas kompetencē ir arī izvērtēt pieteikumu par izpildes pasludināšanu. Abos gadījumos pieteikumam būtu jāatbilst procesuāla dokumenta kritērijiem, un tas nozīmē, ka dokumentā jo īpaši būtu jāizklāsta lūgums, fakti, kas pamato attiecīgo lūgumu, kā arī tas, vai puses mēģinājušas vienoties, izmantojot mediāciju.
Prasība neatzīt tiesas nolēmumu, ko pieņēmusi ES dalībvalsts tiesa, ir jāiesniedz apgabaltiesā, kurai ir ģeogrāfiskā kompetence izskatīt lietu, kas atrisināta ar ārvalsts tiesas spriedumu, vai tā reģiona apgabaltiesā, kurā atrodas rajona tiesa, kurai ir ģeogrāfiskā kompetence, vai, ja šādu tiesu nav, Varšavas Apgabaltiesā (Sąd Okręgowy w Warszawie). Lēmumu par atzīšanu, ko pieņēmusi apgabaltiesa, var pārsūdzēt, iesniedzot blakus prasījumu (zażalenie), un apelācijas tiesas lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību (skarga kasacyjna). Ir iespējams arī pieprasīt, lai tiktu atsākta tiesvedība, kas slēgta ar nepārsūdzamu lēmumu par atzīšanu, un lai šajā saistībā pieņemtais nepārsūdzamais lēmums tiktu pasludināts par nelikumīgu. Piemēro bezstrīdus procedūru.
Lietās par vecāku atbildību un saskarsmes tiesībām piemērojamie tiesību akti ir noteikti 1996. gada 19. oktobra Hāgas Konvencijā par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai divpusējos nolīgumos, kuru līgumslēdzēja puse ir Polija. Ja neviens no minētajiem instrumentiem nav piemērojams, piemēro starptautisko privāttiesību noteikumus. Ja par bērna pastāvīgo dzīvesvietu kļūst valsts, kas nav konvencijas līgumslēdzēja puse, šīs valsts tiesību akti reglamentē visas turpmākās izmaiņas nosacījumos par to pasākumu piemērošanu, kas pieņemti bērna iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.