Vecāku atbildība – bērna aizgādība un saziņas tiesības

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

Vecāku varas nozīme un tās ilgums

Vecāku vara ir tiesības un pienākumi, kas vecākiem ir piešķirti attiecībā uz viņu bērniem. Vecāku vara attiecas uz bērniem līdz pilngadības vecuma sasniegšanai vai rīcībspējas iegūšanai. Pilngadība iestājas no 18 gadu vecuma. Nepilngadīgas personas, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu, var iegūt rīcībspēju, stājoties laulībā.

Vecāku varas turētāja tiesības un pienākumi

Vecāku varā ietilpst šādas vecāku tiesības un pienākumi attiecībā uz viņu bērniem (Civilkodeksa 1877.-1920.-C pants):

  • bērnu izglītošana, nodrošinot vispārīgo un profesionālo apmācību, jo īpaši bērniem ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem;
  • vecāku rīcībā esošo līdzekļu robežās veicināt bērnu fizisko un garīgo attīstību;
  • nodrošināt bērniem atbalstu un segt ar viņu drošību, veselību un izglītību saistītos izdevumus;
  • pārstāvēt bērnus;
  • rīkoties kā bērnu līdzekļu pārvaldniekiem ar tādu pašu rūpību, ar kādu viņi pārvalda savus līdzekļus;
  • bērnu aizgādība un bērnu dzīvesvietas noteikšana;
  • nodrošināt bērnu atgriešanos, nepieciešamības gadījumā vēršoties pie valsts iestādes, ja bērni pamet vecāku mājas vai tiek aizvesti no tām;
  • lemt par bērnu, kuri ir jaunāki par 16 gadiem, reliģisko izglītību;
  • atkarībā no bērnu brieduma pakāpes ņemt vērā viņu viedokli svarīgos ģimenes jautājumos un atzīt viņu autonomiju savas dzīves organizēšanā.

Turpretim:

  • bērniem ir pienākums klausīt savus vecākus;
  • bērni nedrīkst atstāt vecāku mājas vai mājas, kurās vecāki ir paredzējuši viņiem uzturēties, kā arī viņus nedrīkst aizvest no šādām mājām;
  • vecākiem nav pienākuma nodrošināt saviem bērniem atbalstu vai segt viņu drošības, veselības un izglītības izmaksas, ciktāl bērni paši var segt šādas izmaksas no sava darba vai citiem ienākumiem;
  • vecāki var izmantot ienākumus no sava bērna līdzekļiem, lai segtu ar bērna atbalstu, drošību, veselību un izglītību saistītos izdevumus, kā arī saprātīgās robežās citas ģimenes dzīves vajadzības;
  • vecākiem nav pienākuma sniegt galvojumu, esot savu bērnu līdzekļu pārvaldniekiem, izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz vērtspapīriem, un tiesa, ņemot vērā līdzekļu vērtību, uzskata to par nepieciešamu.

Izņēmuma gadījumos ir spēkā:

  • tādu līdzekļu pārvaldīšana vai atsavināšana, kurus bērns, kurš ir vecāks par 16 gadiem, ir guvis savā darbā;
  • juridiskie darījumi, kas raksturīgi nepilngadīgā ikdienas dzīvei, kas, esot viņa fizisko spēju robežās, ietver tikai nenozīmīgu līdzekļu izlietošanu vai atsavināšanu;
  • juridiskie darījumi, kas saistīti ar profesiju, mākslu vai arodu, ar ko nepilngadīgajam ir atļauts nodarboties, vai darījumi, kas izpildīti, nodarbojoties ar šādu profesiju, mākslu vai arodu.

(Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar nepilngadīgā profesiju, mākslu vai arodu un darbībām, kas tiek izpildītas, nodarbojoties ar šādu profesiju, mākslu vai arodu, attiecināmi ir tikai tie līdzekļi, ar ko nepilngadīgais var brīvi rīkoties).

Vecāku īpašumā esošie līdzekļi:

  • vecākiem ir īpašumtiesības uz līdzekļiem, ko nepilngadīgais, kurš dzīvo ar viņiem kopā, uzkrājis, veicot darbu savu vecāku labā un izmantojot resursus vai kapitālu, kas pieder vecākiem;
  • vecākiem ir jāsniedz bērnam daļa no uzkrātajiem līdzekļiem vai citādi jākompensē viņu veiktais darbs; tomēr šī pienākuma izpilde nevar tikt pieprasīta tiesā.

Ienākumi no bērna līdzekļiem:

  • vecāki var izmantot ienākumus no sava bērna līdzekļiem, lai segtu ar bērna atbalstu, drošību, veselību un izglītību saistītos izdevumus, kā arī saprātīgās robežās citas ģimenes dzīves vajadzības;
  • gadījumā, kad vecāku varu īsteno tikai viens no vecākiem, viņa bērna ienākumi tiek izmantoti saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem;
  • Dāvinātājs vai testators nevar izslēgt ienākumu izmantošanu no līdzekļiem, ko bērns var likumīgi iegūt mantojuma ceļā (rezervētā īpašuma daļa).

Vecāku varas ierobežojumi

Vecāki nepārvalda:

  • bērna līdzekļus, kas iegūti mantojuma ceļā, no kura vecāki ir izslēgti, pamatojoties uz mantojuma atraušanu vai atstumšanu no mantojuma;
  • līdzekļus, kas bērnam tika piešķirti kā dāvinājums vai mantojums pret vecāku gribu;
  • līdzekļus, kas ir atstāti vai dāvināti bērnam, izslēdzot vecāku pārvaldību;
  • līdzekļus, ko bērns, kurš ir vecāks par 16 gadiem, guvis savā darbā.

Vecāki, rīkojoties kā bērna pārstāvji, bez tiesas atļaujas nedrīkst:

  • nodot citai personai vai apgrūtināt mantu, izņemot tādus vērtīgus priekšmetus, kuriem draud zudums vai stāvokļa pasliktināšanās (šis ierobežojums neattiecas uz nepilngadīgo naudas vai kapitāla izmantošanu aktīvu iegādē);
  • nodot balsi uzņēmuma kopsapulcē par jautājumiem, ar kuriem pieprasa šāda uzņēmuma likvidāciju;
  • iegūt komerciālu vai rūpniecisku uzņēmumu vai turpināt izmantot to, ko bērns saņēmis kā mantojumu vai dāvinājumu;
  • ieguldīt uzņēmumā kā parastā partnerībā vai akciju komandītsabiedrībā;
  • uzņemties valūtas operāciju saistības vai saistības, kas izriet no jebkurām īpašumtiesībām, kuras var nodot ar indosamentu;
  • galvot vai uzņemties citas personas parādu;
  • uzņemties kredītlīnijas;
  • uzņemties saistības, kuru izpildei jānotiek pēc pilngadības sasniegšanas;
  • cedēt kredīta saistības;
  • atteikties no mantojuma vai legāta;
  • pieņemt mantojumu, dāvinājumu vai legātu, kas rada izmaksas, vai piekrist ārpustiesas sadalījumam;
  • nomāt preces uz termiņu, kas pārsniedz sešus gadus;
  • piekrist vai pieprasīt tiesā nedalāma kopīpašuma sadalīšanu vai arī uzņēmuma aktīvu likvidāciju vai sadali;
  • vest sarunas par darījumu vai vienoties šķīrējtiesā attiecībā uz iepriekšējos punktos minētajām darbībām, vai apspriest vienošanos ar kreditoriem.

Vecāki bez tiesas atļaujas nevar:

  • noslēgt nomas līgumu vai iegādāties tieši vai ar starpnieka starpniecību, pat publiskā izsolē, bērna, uz kuru attiecas vecāku vara, līdzekļus vai tiesības;
  • kļūt par kredītu vai citu tiesību pārņēmējiem attiecībā uz bērniem, izņemot juridiskās subrogācijas gadījumus, inventarizācijas procesa nodrošināšanas vai tiesas apstiprināta sadalījuma rezultātā.

Pārvaldīšanas beigas

  • Vecākiem ir pienākums nodot bērnam, tiklīdz bērns sasniedz pilngadību vai iegūst rīcībspēju, visus viņam piederošos līdzekļus.
  • Ja vecāku varu vai pārvaldīšanu pārtrauc citu iemeslu dēļ, līdzekļi jānodod bērna likumīgajam pārstāvim.
  • Kustamā manta ir jāatdod tādā stāvoklī, kādā tā sākotnēji bijusi. Ja tāda nepastāv, vecākiem ir jāmaksā tās attiecīgā vērtība, ja vien bērns to nav patērējis kopīgi vai arī tā ir zudusi ar vecākiem nesaistītu iemeslu dēļ.

2 Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu?

Vecāku vara laulībā

  • Laulībā vecāku varas īstenošana attiecas uz abiem vecākiem;
  • vecāki vecāku varu īsteno pēc savstarpējas vienošanās. Ja nepastāv vienošanās, īpaši svarīgos jautājumos ikviens no vecākiem var vērsties tiesā, kas mēģinās puses samierināt;
  • ja iepriekšējā punktā minētā samierināšana nav iespējama, tiesa pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa bērnu, izņemot gadījumus, kad nopietnu apstākļu dēļ tas nav ieteicams.

Viena vecāka veiktās darbības

  • Ja kāds no vecākiem veic darbību, kas ietilpst vecāku varas īstenošanā, tiek pieņemts, ka viņš/-a rīkojas saskaņā ar otru vecāku, izņemot gadījumus, kad likums skaidri pieprasa abu vecāku piekrišanu vai kad šī darbība ir īpaši svarīga;
  • uz otra vecāka piekrišanas trūkumu nevar atsaukties pret trešo personu, kura rīkojas labā ticībā;
  • trešai personai ir jāatsakās iesaistīties viena vecāka veiktā darbībā gadījumos, kad nav iespējams pieņemt otra vecāka piekrišanas esamību vai ja vecāks ir informēts par to, ka otrs vecāks nepiekrīt;

Bērna vienīgā vecāka un viņa laulātā vai civilā partnera kopīga vecāku varas īstenošana

  • Ja vecāku stāvoklis tiek noteikts tikai attiecībā uz vienu no vecākiem, vecāku varu ar tiesas nolēmumu var piešķirt šī vecāka laulātajam vai civilajam partnerim, kuri to īsteno kopīgi;
  • šajā gadījumā vecāku varas kopīga īstenošana ir atkarīga no vecāka un viņa laulātā vai civilā partnera pieteikuma;

tiesai, kad vien iespējams, ir jāuzklausa nepilngadīgais.

3 Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu?

Jā, šādos gadījumos:

Ja viens vai abi vecāki nespēj īstenot vecāku varu

Ja viens no vecākiem nespēj īstenot vecāku varu prombūtnes, darbnespējas vai citu tiesas noteiktu šķēršļu dēļ, otram vecākam ir pienākums īstenot šo varu. Ja ar tiesas lēmumu otram vecākam ir aizliegts to darīt, varu īsteno šādas personas, kuras uzskaitītas prioritārā secībā (Civilkodeksa 1903. pants):

  • jebkura vecāka laulātais vai civilais partneris;
  • kāda persona no jebkura vecāka ģimenes.

Šie noteikumi ir piemērojami arī mutatis mutandis, ja vecāka stāvoklis ir noteikts tikai vienam no vecākiem.

Vecāka nāve

Viena vecāka nāves gadījumā vecāku varas īstenošana pāriet pārdzīvojušajam vecākam.

Gadījumi, kad nepilngadīgajam ir obligāta aizbildnība (Civilkodeksa 1921. pants):

  • ja vecāki ir miruši;
  • ja vecākiem ir aizliegts īstenot vecāku varu attiecībā uz bērna pārvaldību;
  • ja vecākiem ir aizliegts īstenot vecāku varu ilgāk par sešiem mēnešiem;
  • ja vecāki nav zināmi.

Piezīme: vecāku varas īstenošanas aizliegšana var attiekties tikai uz paša bērna aizbildnību vai viņa līdzekļu pārvaldīšanu, vai arī uz abiem aspektiem.

Gadījumi, kad tiek izveidota bērna līdzekļu pārvaldības sistēma: (Civilkodeksa 1921. pants):

  • Ja vecākiem nav tiesību pārvaldīt visus nepilngadīgā līdzekļus vai daļu no tiem, vai tiem ir aizliegts tos pārvaldīt, vai šīs tiesības ir apturētas ar kādu citu aktu, vai ja nav iecelts administrators;
  • ja aizbildņa iecelšanas jautājumos kompetentā iestāde nepilngadīgā līdzekļu pārvaldīšanu pilnībā vai daļēji uztic citai personai.

Aizbildnība un līdzekļu pārvaldīšana pēc tiesas pašas ierosmes:

ikreiz, kad attiecībā uz nepilngadīgo iestājas viena no iepriekš minētajām situācijām, kas ir pamats aizbildnības vai līdzekļu pārvaldīšanas noteikšanai, tiesa pēc savas ierosmes nosaka aizbildnību vai līdzekļu pārvaldīšanu.

Jebkurai administratīvai vai tiesu iestādei, vai dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām, kuras ir informēti par šādām situācijām, pildot savus pienākumus, par to jāinformē kompetentā tiesa.

Kā tiek īstenota aizbildnība un bērna līdzekļu pārvaldīšana

Aizbildnību īsteno aizbildnis un ģimenes padome. Aizbildnim ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā vecākiem, taču, ievērojot likumā noteiktos grozījumus un ierobežojumus (Civilkodeksa 1927.-1950. pants).

Līdzekļu pārvaldīšanu īsteno viens vai vairāki administratori un, ja tiek izveidota aizbildnība, ģimenes padome.

Gan aizbildnība, gan līdzekļu pārvaldīšana tiek īstenota tiesas uzraudzībā.

Tiesas pienākums ir apstiprināt vai iecelt aizbildņus, līdzekļu administratorus un ģimenes padomes locekļus.

Kas var kļūt par aizbildni

Vecāki var iecelt aizbildni saviem bērniem, viņa iecelšana ir jāapstiprina tiesai. Ja vecāki nav iecēluši aizbildni vai iecelšana nav apstiprināta, tiesai pēc ģimenes padomes uzklausīšanas ir jāieceļ aizbildnis.

Pirms aizbildņa iecelšanas tiesai ir jāuzklausa nepilngadīgais.

Tiesai jāizvēlas aizbildni starp:

  • nepilngadīgā radiniekiem vai ģimenes locekļiem;
  • personām, kuras de facto rūpējas par nepilngadīgo vai nodrošina aprūpi nepilngadīgajam;
  • personām, kuras ir apliecinājušas pieķeršanos bērnam.

Kas nevar kļūt par aizbildni

Turpmāk uzskaitītās personas nevar būt par aizbildņiem (Civilkodeksa 1933. pants):

  • nepilngadīgie, kuri nav kļuvuši rīcībspējīgi;
  • personas, kurām atzīta ierobežota rīcībspēja viņu garīgās veselības dēļ, pat ja viņām nav noteikta aizbildnība ar ierobežojumiem personas tiesību īstenošanā;
  • personas ar uzvedības pārkāpumiem vai personas, kurām nav zināma iztikas avota;
  • personas, kurām ir aizliegta vai pilnībā vai daļēji apturēta vecāku vara;
  • personas, kuras ir atceltas no citas aizbildnības vai no ģimenes padomes locekļa amata vai kuru aizbildnība vai ģimenes padomes locekļa amata pildīšana ir apturēta pienākumu neizpildes dēļ;
  • personas, kuras šķīrušās vai likumīgi atšķirtas no personām un īpašumiem to vainas dēļ;
  • personas, kuru prasība pret nepilngadīgo vai viņa vecākiem tiek izskatīta vai kurām ir bijusi šāda prasība pēdējo piecu gadu laikā;
  • personas, kuru vecāku, bērnu vai laulāto prasība pret nepilngadīgo vai viņa vecākiem tiek izskatīta vai kurām ir bijusi šāda prasība pēdējo piecu gadu laikā;
  • personas, kuras ir nepilngadīgā vai viņa vecāku personīgie ienaidnieki;
  • personas, kuras nepilngadīgās personas māte vai tēvs ir noraidījuši ar tādiem pašiem noteikumiem, uz kādiem viņi ieceltu aizbildni;
  • tiesas vai prokuratūras (Ministério Público) amatpersonas, kuras veic funkcijas rajonā, kurā atrodas bērna reģistrētā adrese vai kurā atrodas viņa līdzekļi;
  • Par aizbildņiem var iecelt personas, kurām ir noteikta aizbildnība, maksātnespējīgas personas vai personas, kurām ir liegta vai apturēta vecāku vara vai kuras ir atceltas no aizbildnības attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanu, ar nosacījumu, ka šīs personas atbild tikai par nepilngadīgā kā personas aizgādību un pārvaldību vai ka to ļauj aizbildnības pasākumi.

Kas var kļūt par administratoru

Iepriekš minētie noteikumi attiecībā uz aizbildņa izvēli un aizliegumu īstenot šo funkciju attiecas arī uz administratoru, ja vien likumā nav paredzēts citādi.

Papildus iepriekš minētajam turpmāk uzskaitītās personas nevar būt par administratoriem (Civilkodeksa 1970. pants):

  • Maksātnespējīgas personas un personas, kurām ir liegta vai apturēta vecāku vara vai kuras ir atceltas no aizbildnības attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanu;
  • personas, kuras notiesātas kā noziedzīga nodarījuma izdarītāji vai līdzzinātāji par tādiem noziegumiem kā zādzība, laupīšana, krāpšana, uzticības ļaunprātīga izmantošana, bankrots vai krāpnieciska maksātnespēja un ar īpašumu saistīti noziedzīgi nodarījumi vispār.

Vecāku varas piešķiršana, jo vecāki de facto nespēj īstenot vecāku varu

Ja vecāki de facto nespēj īstenot vecāku varu, prokuratūrai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu nepilngadīgo, un šim nolūkam var iecelt personu, kura nepilngadīgā vārdā var slēgt steidzamus juridiskos darījumus vai darījumus, kas nepārprotami nes labumu šim nepilngadīgajam.

Vecāku varas īstenošanas ierobežošana situācijās, kas rada apdraudējumu nepilngadīgajiem un kas nav saistītas ar vecāku varas īstenošanas aizliegumu

Ja ir apdraudēta nepilngadīgā drošība, veselība, tikumība vai izglītība, bet nav nepieciešami tik radikāli pasākumi kā vecāku varas īstenošanas aizliegums, tiesa, pamatojoties uz prokuratūras vai jebkuras citas personas pieteikumu, var veikt atbilstošus pasākumus nepilngadīgā aizsardzībai (Civilkodeksa 1918. pants).

35. pantā Bērnu un apdraudētu jauniešu aizsardzības likumā, kas apstiprināts ar 1999. gada 1. septembra Likumu Nr. 147/99, noteikti pasākumi nepilngadīgo atbalstam un aizsardzībai riska situācijās:

  • kopīgs vecāku atbalsts;
  • kopīgs cita ģimenes locekļa atbalsts;
  • uzticēšana personai ar labu reputāciju;
  • atbalsts neatkarīgai dzīvei;
  • aprūpe audžuģimenēs;
  • aprūpe dzīvesvietā;
  • nodošana personai, kura izraudzīta adopcijai, nodošana audžuģimenei vai nodošana iestādei ar mērķi nodot adopcijai.

Ja vecāki piekrīt un nepilngadīgais neiebilst, bērnu un jaunatnes aizsardzības komitejas (comissões de protecção de crianças e jovens) ir kompetentas piemērot iepriekš minētos bērnu aizsardzības un palīdzības pasākumus bez tiesas iejaukšanās, izņemot norādīto pēdējo pasākumu (nodot iestādei ar mērķi nodot adopcijai), ko var piemērot tikai tiesas.

Bērnu un jauniešu aizsardzības komitejas ir finansiāli autonomas ārpustiesas oficiālas iestādes ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu tiesības un novērst vai izbeigt situācijas, kas var ietekmēt viņu drošību, veselību, apmācību, izglītību vai attīstību kopumā.

Ja kāds no iepriekš minētajiem pasākumiem tiek īstenots ar tiesas vai bērnu un jauniešu aizsardzības komitejas lēmumu, vecāki saglabā vecāku varu visos jautājumos, kas nav pretrunā šiem pasākumiem.

Ja nepilngadīgais ir uzticēts trešai personai vai izglītības vai aprūpes iestādei, tiks izveidota vecāku apmeklējuma kārtība, izņemot izņēmuma gadījumus, kad tas nav vēlams, ievērojot bērna intereses.

Bērnu un apdraudētu jauniešu aizsardzības likuma spēkā esošā redakcija pieejama vietnē http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=545&tabela=leis

Vecāku varas īstenošanas ierobežošana situācijās, kas rada apdraudējumu nepilngadīgā līdzekļiem un kas nav saistītas ar vecāku varas īstenošanas aizliegumu

Ja vecāku veiktā nepareizā pārvaldība apdraud bērna līdzekļus, bet nav apstākļu, kas liegtu īstenot vecāku varu, tiesa pēc prokuratūras vai jebkura radinieka pieteikuma var izdot rīkojumu par tādiem pasākumiem, kādus tā uzskata par atbilstošiem.

Ņemot vērā līdzekļu vērtību, tiesa var jo īpaši pieprasīt no vecākiem:

  • uzskaites iesniegšanu;
  • informāciju par bērna līdzekļu pārvaldīšanu un statusu;

un, ja šie pasākumi nav pietiekami,

  • galvojuma sniegšanu.

4 Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Vecāku varas īstenošanu laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas, laulības atzīšanas par neesošu vai laulības anulēšanas gadījumā reglamentē šādi principi Civilkodeksa 1906. pants):

  • vecāku varu attiecībā uz jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi bērna dzīvei, abi vecāki kopīgi īsteno saskaņā ar laulības slēgšanas nosacījumiem, izņemot acīmredzamas steidzamības gadījumus, ja kāds no vecākiem var rīkoties atsevišķi, un sniedz par to informāciju otram vecākam, cik drīz vien iespējams;
  • ja tiek konstatēts, ka kopīga vecāku varas īstenošana jautājumos, kas ir īpaši svarīgi bērna dzīvei, ir pretrunā bērna interesēm, tiesa ar pamatotu lēmumu nosaka, ka šos pienākumus pilda viens no vecākiem;
  • vecāku varas īstenošana saistībā ar bērna ikdienas darbībām attiecas uz vecāku, ar kuru bērns pastāvīgi dzīvo, vai vecāku, pie kura bērns uz laiku uzturas; tomēr pēdējam, pildot savus pienākumus, nevajadzētu rīkoties pretrunā atbilstošākajām izglītības vadlīnijām, kādas noteicis vecāks, ar kuru bērns dzīvo pastāvīgi;
  • vecāks, kurš ir atbildīgs par vecāku varas īstenošanu saistībā ar ikdienas darbībām, var izmantot šo varu pats vai deleģēt savas varas īstenošanu;
  • tiesa noteiks bērna uzturēšanās un apmeklējuma tiesības atbilstīgi bērna interesēm, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, proti, jebkuru vecāku vienošanos un katras puses izteikto vēlmi veicināt bērna normālas attiecības ar otru vecāku;
  • vecākam, kurš pilnībā vai daļēji neīsteno vecāku varu, ir tiesības būt informētam par to, kā tiek īstenota šāda vara, jo īpaši attiecībā uz bērna izglītību un dzīves apstākļiem;
  • tiesa lēmumu vienmēr pieņems, ņemot vērā bērna intereses, tostarp ciešu attiecību ar abiem vecākiem uzturēšanu, vienošanās veicināšanu un pieņemšanu, vai pieņemot lēmumus, kas veicina plašas iespējas sazināties ar abiem vecākiem un abiem vecākiem savstarpēji dalīt vecāku varu.

5 Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Lai vienošanās par vecāku varu būtu juridiski saistoša, tā jāapstiprina tiesai vai dzimtsarakstu nodaļas reģistratoram kādā no atbildēs uz 6. un 10. jautājumu norādītajām formām.

6 Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?

Puses var izmantot alternatīvus konflikta risināšanas veidus pirms tiesas iejaukšanās pieprasīšanas vai tiesvedības gaitā.

Mediācija pirms tiesas iejaukšanās

Brīvprātīgas mediācijas princips

Pirms lietas ierosināšanas tiesā vecāki var izmantot publisku vai privātu ģimenes mediāciju, lai panāktu vienošanos par vecāku varu.

Portugālē mediācija ir brīvprātīga. Ģimenes konflikta, kas attiecas uz pašu bērniem, puses pirms tiesvedības uzsākšanas var vienoties par publisku vai privātu ģimenes mediāciju. Tiklīdz ir iesniegts prasības pieteikums, tiesa var arī ieteikt pusēm mediāciju, bet tā nevar uzspiest mediāciju, ja puses tai nepiekrīt vai iebilst pret to.

Obligāta vienošanās apstiprināšana

Kad mediācijas rezultātā ir panākta vienošanās, lai tā būtu saistoša un izpildāma, pusēm ir jālūdz tiesa vai dzimtsarakstu nodaļas reģistrators to apstiprināt.

Darbībām, kas saistītas ar ģimenes lietām un kas ir dzimtsarakstu nodaļas reģistratora kompetencē, nepieciešama iepriekšēja pušu piekrišana, pretējā gadījumā šie jautājumi ir tiesu kompetencē.

Dzimtsarakstu nodaļas ir kompetentas apstiprināt vienošanos attiecībā uz vecāku varu tikai tad, ja tā ir pievienota nolīgumam par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu uz savstarpējas piekrišanas pamata. Pirms reģistratora veiktās apstiprināšanas prokuratūra izdod atzinumu par vienošanos, ciktāl tā skar vecāku varu attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem.

Ja ģimenes mediācija notiek pirms ierosinātās darbības un tā paredzēta vienīgi, lai vienotos par vecāku varu attiecībā uz nepilngadīgajiem bērniem (vienošanos nepievienojot laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas nolīgumam), pusēm ir jāpieprasa šīs vienošanās apstiprināšana kompetentajā tiesā.

Privāta mediācija

Ja puses izmanto privātu mediāciju, tām ir jāsedz maksājumi mediatoram. Maksājamo summu, mediācijas noteikumus un grafiku nosaka mediācijas protokolā, ko, mediāciju uzsākot, paraksta puses un mediators. Tieslietu ministrija uztur mediatoru sarakstu, kuru puses var izmantot, izvēloties privāto mediatoru; saraksts ir pieejams tīmekļa vietnēhttps://dgpj.justica.gov.pt/Portals/31/GRAL_Media%E7%E3o/Lista-mediadores-privada_18.09.2020.pdf.

Publiska mediācija

Lai izmantotu publisku mediāciju, pusēm būtu jāsazinās ar Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta (Direcção Geral da Política de Justiça) alternatīvās strīdu izšķiršanas biroju un jāpieprasa sēde pirms mediācijas uzsākšanas. To var izdarīt pa tālruni, e-pastu vai elektroniski. Sēdē pirms publiskās mediācijas uzsākšanas puses un mediators paraksta mediācijas protokolu. Tiek noteikts ilgums, sēžu grafiks un izskaidroti procedūras noteikumi. Publiskas ģimenes mediācijas izmaksas katrai pusei ir 50 EUR neatkarīgi no ieplānoto sēžu skaita. Šo maksu 50 EUR apmērā katra puse samaksā pirms publiskās mediācijas sākšanas. Publiskajā sistēmā strādājošo mediatoru izmaksas nesedz puses. Šīs izmaksas sedz Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts saskaņā ar likumā noteiktu tarifu.

Publiskās mediācijas sēdes var notikt Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta telpās vai telpās, ko darījusi pieejamas pašvaldība, kurā atrodas pušu dzīvesvieta.

Publiskajā mediācijā puses var izvēlēties mediatoru no publisko mediatoru saraksta. Publisko mediatoru saraksts ir pieejams iepriekš minētajā tīmekļa vietnē. Ja puses neizvēlas mediatoru, Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta alternatīvās strīdu izšķiršanas birojs nozīmē vienu mediatoru no publisko mediatoru saraksta secīgi un ņemot vērā tuvumu pušu dzīvesvietai. Parasti šo nozīmēšanu veic datorizēti.

Juridiskā palīdzība

Ja puses ir tiesīgas saņemt juridisko palīdzību, tajā var būt ietvertas mediācijas izmaksas.

Mediācija un speciālistu tehniskās sēdes tiesvedības gaitā

Ja puses nodod lietu tiesai, tiks uzsākts civilprocess par vecāku varas īstenošanu, kurā tiesnesis vispirms tiekas ar vecākiem.

Ja vecāki nevar vienoties tikšanās reizē, tiesnesis to aptur uz laiku ne vairāk kā līdz diviem vai trim mēnešiem, atkarībā no gadījuma, un ierosina vecākiem mediāciju (ja viņi piekrīt izmantot šo metodi) vai speciālista tehnisko sēdi (ko var vecākiem noteikt kā obligātu).

Minētā perioda beigās tiesnesis tiek informēts par mediācijas vai speciālista tehniskās sēdes rezultātiem un viņš noteiks datumu, kurā turpina tikšanos nolūkā panākt un/vai apstiprināt vienošanos.

Ja šī posma beigās vecāki nevar panākt vienošanos, tam seko tiesvedības procesa fāze — vecāki tik informēti, ka ir jāiesniedz savi paskaidrojumi un pierādījumi, kam savukārt seko izmeklēšana un spriedums.

Informācija par mediāciju ir pieejama vietnē https://dgpj.justica.gov.pt/Resolucao-de-Litigios/Mediacao

7 Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Vispirms ir svarīgi uzsvērt, ka Portugālē laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas, laulības anulēšanas gadījumā un gadījumos, kad laulība vai kopdzīve starp vecākiem nepastāv, lēmums par vecāku varas īstenošanu vienmēr ir jāpieņem, ņemot vērā trīs pamata aspektus: nepilngadīgā aizgādību, apmeklējumu režīmu un nepilngadīgai personai pienākošos uzturlīdzekļus. Citiem vārdiem sakot, tiek uzskatīts, ka pienākums nodrošināt nepilngadīgam bērnam uzturlīdzekļus ietilpst vecāku varā, un principā to regulē kopā ar citiem vecāku varā ietilpstošiem pienākumiem, lai gan dažos gadījumos prasības pieteikumu var iesniegt tikai, lai noteiktu un grozītu uzturlīdzekļus, kas pienākas bērnam.

Tiesa var lemt par šādiem jautājumiem:

  • noteikt aizbildnību un līdzekļu pārvaldīšanu;
  • iecelt personu, kura veic uzņēmējdarbību nepilngadīgā vārdā, un papildus iecelt pilnvarnieku, kurš pārstāv bērnu, kam piemēro vecāku varu, ārpus tiesas;
  • regulēt vecāku varas īstenošanu un būt informētai par jautājumiem, kas ar to saistīti;
  • noteikt uzturlīdzekļus, kas pienākas nepilngadīgajam un bērniem, kuri ir vecāki par 18 gadiem, vai rīcībspējīgiem nepilngadīgajiem, kuri turpina akadēmisko vai profesionālo izglītību;
  • sagatavot un spriest par uzturlīdzekļu nodrošināšanas izpildes panākšanu;
  • izdot rīkojumu par bērna tiesisku nodošanu;
  • pilnvarot nepilngadīgā likumīgo pārstāvi veikt noteiktas darbības, apstiprināt bez atļaujas veiktās darbības un veikt pasākumus dāvinājumu pieņemšanai;
  • lemt par nodrošinājumu, kas vecākiem jāsniedz par labu viņu nepilngadīgajiem bērniem;
  • noteikt pilnīgu vai daļēju aizliegumu un ierobežojumus attiecībā uz vecāku varas īstenošanu;
  • veikt maternitātes un paternitātes pārbaudi pēc savas ierosmes;
  • ja starp vecākiem rodas domstarpības, lemt par nepilngadīgā vārdu un uzvārdu;
  • nodibināt civilās aizgādības attiecības (apadrinhamento civil) un lemt par to atcelšanu;
  • reglamentēt bērna saziņu ar brāļiem un māsām un augšupējiem radiniekiem;
  • ja ir noteikta aizbildnība vai līdzekļu pārvaldīšana, noteikt aizbildņa vai administratora atalgojumu, fiksēt aizbildņa, administratora vai ģimenes padomes locekļa atbrīvošanu, atlaišanu vai atcelšanu, pieprasīt informaciju par kontiem un lemt par to izmantošanu, atļaut aizvietot likumīgo hipotēku un noteikt sniegtā nodrošinājuma pastiprināšanu un aizstāšanu, un iecelt ad hoc aizbildni bērna pārstāvēšanai ārpus tiesas;
  • iecelt ad hoc aizbildni, kurš pārstāv nepilngadīgo jebkurā aizbildnības procesā;
  • lemt par nepilngadīgiem bērniem sniegtā nodrošinājuma pastiprināšanu un aizstāšanu;
  • pieprasīt no vecākiem atskaites un izvērtēt tās.

8 Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku?

Parasti nē. Pat ja nepilngadīgā bērna aizgādība tiek piešķirta tikai vienam no vecākiem, vecāku vara jautājumos, kas ir īpaši svarīgi bērna dzīvei, ir abiem vecākiem, ja vien nolēmumā nenosaka, ka šāda varas īstenošana attiecas tikai uz vienu no viņiem (Civilkodeksa 1906. pants).

Attiecībā uz citiem jautājuma aspektiem detalizēta informācija jau ir sniegta atbildē uz 4. jautājumu.

9 Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Praksē kopīga aizgādība nozīmē, ka:

  • vecāku varu kopīgi īsteno abi vecāki, kuri lems par jautājumiem, kas saistīti ar bērna dzīvi ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tad, kad viņi bija precējušies;
  • bērns var uzturēties pārmaiņus pie jebkura no vecākiem.

10 Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Procesuālās metodes prasības pieteikuma par vecāku varu iesniegšanai

Aprūpes un aizsardzības procedūras

Ja nepilngadīgais ir situācijā, kas var apdraudēt viņa drošību, veselību, tikumību vai izglītību, un ja vecāku varas īstenošana tikusi ierobežota, piemērojot vienu no aprūpes un aizsardzības pasākumiem, kas norādīti atbildē uz 3. jautājumu, tiks uzsākta aizsardzības procedūra, kas ietilpst bērnu un jauniešu aizsardzības komiteju vai — vajadzības gadījumā — tiesu kompetencē.

Civilās aizbildnības procedūras

Citos gadījumos, kas norādīti atbildē uz 7. jautājumu, par vecāku varas īstenošanas regulējumu tiks uzsākta civilās aizbildnības procedūra, kas ir tiesu kompetencē.

Procedūras, kas ir dzimtsarakstu nodaļu kompetencē

Gadījumos, kad pastāv vienošanās par vecāku varas īstenošanas regulējumu neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav pievienota laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas nolīgumam, lieta tiek iesniegta dzimtsarakstu nodaļā. Reģistratoram ir pienākums apstiprināt vienošanos par vecāku varu pēc tam, kad tā ir uzklausījusi prokuratūras atzinumu.

Piezīme: Ja laulības šķiršanas procedūra tiek uzsākta bez otrā laulātā piekrišanas, kompetenta ir tiesa un procedūra tiek veikta kā īpaša laulības šķiršanas procedūra bez otrā laulātā piekrišanas. Ja lietas gaitā puses panāk vienošanos, tiesa pārvērš tiesvedību par laulības šķiršanu procedūrā uz savstarpējas piekrišanas pamata un apstiprina vienošanās, tostarp attiecībā uz vecāku varu, ja ir nepilngadīgi bērni.

Formalitātes un pievienojamie dokumenti (tie atšķiras atkarībā no lietas veida un kompetentās iestādes):

Bērnu un jauniešu aizsardzības komitejā uzsākta aprūpes un aizsardzības procedūra

  • Procedūra sākas ar rakstiska paziņojuma saņemšanu vai ar mutiska ziņojuma vai faktu, kas komitejai ir zināmi, reģistrēšanu;
  • par augsta riska situācijām var ziņot jebkura persona, iestādes, kas ir kompetentas bērnu un jauniešu jautājumos, pašas nepilngadīgās personas, vecāki, likumīgais pārstāvis vai persona, kurai de facto ir aizgādība pār bērnu;
  • aizsardzības komitejas procedūra ietver tādas informācijas apkopošanu, pārbaudi un izmeklēšanu, kas nepieciešama un atbilstoša situācijas konstatēšanai, lēmuma pamatošanai, attiecīgā pasākuma piemērošanai un īstenošanai;
  • procedūra tiek organizēta vienkāršotā veidā, ja aizsardzības komitejas veiktās vai pieprasītās darbības un izmeklēšanas, kas veido iepriekšējā punktā minēto darbību īstenošanas pamatu, reģistrē hronoloģiskā secībā;
  • attiecībā uz katru procedūru lēmuma pieņemšana tiek pārrakstīta kopsavilkuma veidā kopā ar tā pamatojumu.

Aprūpes un aizsardzības procedūra tiesā

  • Procedūra sākas, saņemot sākotnējo pieteikumu, ko iesniegusi prokuratūra, vecāki, likumīgais pārstāvis, de facto aizbildņi vai bērns, kurš ir vecāks par 12 gadiem;
  • procedūru veido pasākuma izmeklēšanas, tiesvedības, lēmuma pieņemšanas un izpildes posmi;
  • nevienai no pusēm nav obligāti jāieceļ jurists pirmajā instancē, izņemot gadījumus, kad tiesai ir obligāti jāieceļ nepilngadīgā aizstāvis: ja nepilngadīgā intereses ir pretrunā viņa vecāku, likumīgā pārstāvja vai personas, kurai pār viņu ir aizgādība, interesēm; ja to pieprasa nepilngadīgais; tiesvedībā, kurā nepilngadīgo vienmēr jāpārstāv advokātam vai ieceltam pārstāvim.

Civilās aizbildnības procedūra

  • Procedūra sākas pēc prokuratūras, bērna, kurš ir vecāks par 12 gadiem, augšupējo radinieku, brāļu un māsu vai nepilngadīgā likumīgā pārstāvja iniciatīvas.
  • Prokuratūras pienākums ir pārstāvēt nepilngadīgo tiesā, rīkoties viņa vārdā, pieprasīt reglamentēt vecāku varu un aizstāvēt bērna intereses.
  • Tā ir brīvprātīga jurisdikcijas procedūra, kas sākas ar tiesā iesniegtu pieteikumu un kurā var iesniegt iebildumu.
  • Ja likumā nav noteikts citādi, pusēm pieteikumā un iebildumos ir jānorāda liecinieku saraksts un jāpieprasa visi pierādījumi.
  • Tiesu konsultē daudznozaru tehniskās komandas.
  • Bērnam ir tiesības būt uzklausītam. Šim nolūkam tiesnesis ar rīkojumu izvērtē bērna spēju saprast jautājumus un var izmantot tehniskās konsultācijas.
  • Sēdes laikā tiesnesis uzklausa bērnu, puses, ģimenes locekļus un citas personas, kuras viņa ieskatā ir būtiski uzklausīt.
  • Pagaidu un piesardzības lēmumus var pasludināt jebkurā procesa stadijā.
  • Jebkurā procesa stadijā tiesnesis var dot rīkojumu par publisko vai privāto mediāciju, ja puses piekrīt to izmantot.
  • Konkrētāk, vecāku pienākumus regulējošās procedūrās tiek organizēta vecāku tikšanās, un, ja vecāki nespēj tās laikā vienoties, tiesa vecākiem nozīmē mediāciju (ja vecāki to pieņem) vai speciālistu tehnisko sēdi. Tikai tad, ja vienošanās nav iespējama, izmantojot vienu no šiem ceļiem, seko faktu izklāsts, izmeklēšana, sēde un nolēmums.
  • Pusēm ir tiesības zināt tehniskajās konsultācijās sniegto informāciju un citus pierādījumus un atzinumus, kas iekļauti procesā; tās var pieprasīt skaidrojumu, pievienot citus pierādījumus vai iesniegt pieteikumu informācijas pieprasīšanai. Tiesnesis var noraidīt šādus pieteikumus ar rīkojumu, kas nav pārsūdzams, ja viņš to uzskata par nevajadzīgu, neiespējamu izpildīt vai novēlotu.
  • Sēde, ja tā notiek, vienmēr tiek ierakstīta.
  • Tiesneša lēmumam tiek sniegts pamatojums.
  • Jurista iecelšana ir obligāta tikai pārsūdzības posmā. Tomēr pirmajā instancē jurista iecelšana bērnam ir obligāta šādos gadījumos: ja nepilngadīgā intereses ir pretrunā viņa vecāku, likumīgā pārstāvja vai aizbildņa interesēm; ja bērns atbilstošā brieduma pakāpē to pieprasa tiesā.
  • Ja vien nav skaidri noteikts citādi, var pārsūdzēt lēmumus, kas pasludināti par galīgiem vai pagaidu attiecībā uz civilās aizbildnības pasākumu piemērošanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
  • Pārsūdzību var iesniegt prokuratūra un puses, vecāki, likumīgais pārstāvis un ikviens, kam ir de facto aizgādība.
  • Pārsūdzības tiek izskatītas un izspriestas tāpat kā civillietās, prasījumiem un atbildei piemērojot 15 dienu termiņu.
  • Pārsūdzībās izskata tikai tajās norādītos faktus un tiesību jautājumus, ja vien tiesa nenosaka citādi.

Procedūras, kas ir dzimtsarakstu nodaļu kompetencē

Gadījumos, kad vienošanās par vecāku varu ir pievienota laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas nolīgumam, jāiesniedz šādi dokumenti:

  • laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas procesu uz savstarpējas piekrišanas pamata ierosina ar iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, ko parakstījuši laulātie vai viņu pārstāvji;
  • pieteikumu pārbauda attiecībā pret kopīgu īpašumu, nolīgumu par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu nodrošināšanu starp laulātajiem un ģimenes mājas noteikšanu, papildus vienošanai par vecāku varas īstenošanu, ja ir nepilngadīgie bērni un nav iepriekšēja tiesiskā regulējuma;
  • pēc pieteikuma iesniegšanas nekavējoties automātiski ieskatās dzimtsarakstu nodaļas datubāzē un nepieciešamos dokumentus iekļauj datubāzē, lai nostiprinātu ieinteresēto pušu laulības apliecību un noslēgtu jebkādu pirmslaulības nolīgumu, kas apliecināts pie reģistratora, izņemot gadījumus, kad mantas sadales režīms ir norādīts laulības apliecībā;
  • kad pieteikums ir saņemts, reģistrators informē laulātos par ģimenes mediācijas pakalpojumu esamību;
  • kad ir panākta vienošanās par vecāku varas īstenošanu attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, lieta tiek nodota apgabaltiesas (judicial de primeira instância) prokuratūrai, kas ir kompetenta izskatīt lietu jurisdikcijā, kurai piekritīga attiecīgā dzimtsarakstu nodaļa, lai tā 30 dienu laikā varētu pieņemt lēmumu par vienošanos;
  • ja prokuratūra uzskata, ka vienošanās nepietiekami aizsargā nepilngadīgā intereses, pieteikuma iesniedzēji var to attiecīgi grozīt vai iesniegt jaunu vienošanos, kuru tādā gadījumā atkārtoti izskatīs prokuratūra;
  • ja prokuratūra uzskata, ka vienošanās pienācīgi aizsargā nepilngadīgā intereses, vai ja laulātie ir grozījuši vienošanos atbilstīgi prokuratūras norādēm, reģistrators pārbauda likumā noteikto pieņēmumu izpildi un spēj konstatēt šim nolūkam darbību veikšanu un jebkādu vajadzīgo pierādījumu sagatavošanu, un pēc tam pieņem lēmumu par pieteikuma pamatotību;
  • gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēji neievēro prokuratūras norādes par grozījumiem un turpina laulības šķiršanas procesu, lietu nodod tai rajona tiesai, kurā atrodas dzimtsarakstu nodaļa.

Gadījumos, kad vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi ir precējušies, vēlas reglamentēt vecāku varas īstenošanu attiecībā uz saviem nepilngadīgajiem bērniem vai arī grozīt jau apstiprinātu vienošanos, viņiem tas jebkurā laikā ir jāpieprasa jebkurā dzimtsarakstu nodaļā. Šim nolūkam būtu jāietver šādi dokumenti:

  • pieteikums vecāku varas īstenošanas reglamentēšanai;
  • vienošanās par vecāku varas īstenošanu un atbildību par nepilngadīgo bērnu, ko parakstījuši abi vecāki vai viņu pārstāvji;
  • reģistrators izskata vienošanos un lūdz vecākus veikt tajā grozījumus, ja vienošanās neaizsargā nepilngadīgā intereses;
  • vienošanās pēc tam tiek nodota apgabaltiesas prokuratūrai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas, kurai ir kompetence šajā jautājumā, lai tā varētu pieņemt lēmumu 30 dienu laikā;
  • ja prokuratūrai nav iebildumu, lieta tiek nodota dzimtsarakstu nodaļai un reģistrators to apstiprina;
  • apstiprināšanas lēmumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā tiesas nolēmumiem.

Informācija par dzimtsarakstu nodaļu kompetenci ir pieejama vietnē http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=581&tabela=leis

Struktūras, kurās ieinteresētajām pusēm ir jāvēršas (atkarībā no lietas — tiesas, bērnu un jauniešu aizsardzības komitejas un dzimtsarakstu nodaļas):

Tiesu jurisdikcija un kompetence

Attiecībā uz vecāku atbildības reglamentēšanu kompetentā tiesa ir rajona tiesas ģimenes un nepilngadīgo tiesa (tribunal de comarca). Jomās, kuras ir ārpus ģimenes un nepilngadīgo tiesas kompetences, jurisdikcija ir rajona tiesas vietējai civillietu tiesai vai vispārējas kompetences tiesai.

Attiecībā uz jurisdikciju piemēro šādus noteikumus:

  • jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kurā atrodas bērna dzīvesvieta tiesvedības uzsākšanas laikā;
  • ja bērna dzīvesvieta nav zināma, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kurā atrodas vecāku varas turētāji;
  • ja vecāku varas turētāji dzīvo dažādās vietās, jurisdikcija ir tās personas, kura īsteno vecāku varu, dzīvesvietas kompetentajai tiesai;
  • ja tiek īstenota kopīga vecāku vara, jurisdikcija ir tiesai pēc tās personas dzīvesvietas, pie kuras bērns dzīvo, vai kopīgas aizgādības gadījumā — tiesai, kurā prasības pieteikums pirmo reizi iesniegts;
  • ja kāds no šiem prasības pieteikumiem skar divus bērnus, viena un tā paša vecāka bērnus, kuri dzīvo dažādos rajonos, jurisdikcija ir tiesai, kurā prasības pieteikums pirmo reizi iesniegts;
  • ja kāds no šiem prasības pieteikumiem skar vairāk nekā divus bērnus, viena un tā paša vecāka bērnus, kuri dzīvo dažādos rajonos, jurisdikcija ir tiesai, kurā dzīvo lielākais šo bērnu skaits;
  • ja, uzsākot tiesvedību, bērns dzīvo ārzemēs un Portugāles tiesai ir starptautiskā jurisdikcija, pieteikuma iesniedzēja un atbildētāja dzīvesvietas tiesa ir kompetenta izskatīt un izlemt lietu;
  • ja pieteikuma iesniedzējs un atbildētājs uzturas ārzemēs un Portugāles tiesai ir starptautiskā jurisdikcija, lietu izskata Lisabonas Ģimenes un nepilngadīgo tiesa (Instância Central de Família e Menores de Lisboa) Lisabonas tiesu apgabalā;
  • neskarot noteikumus par saistītiem prasības pieteikumiem un konkrētu likumu nosacījumus, jebkādas izmaiņas, kas iestājas pēc procesa uzsākšanas, nav būtiskas.

Bērnu un jauniešu aizsardzības komiteju jurisdikcija un kompetence

Bērnu un jauniešu aizsardzības komitejas ir kompetentas jautājumos, kas saistīti ar bērnu un jauniešu aprūpes un aizsardzības jautājumiem, ja pastāv vecāku vienošanās un nepilngadīgajam nav iebildumu. Par aprūpes un aizsardzības pasākumu piemērošanu ir atbildīga aizsardzības komiteja, kura atrodas nepilngadīgā dzīvesvietas rajonā brīdī, kad saņemts paziņojums par situāciju.

Attiecībā uz jurisdikciju piemēro šādus noteikumus:

  • ja bērna vai jaunieša dzīvesvieta nav zināma un to nav iespējams noteikt, kompetentā aizsardzības komiteja ir tā, kura atrodas bērna atrašanās vietā;
  • neskarot iepriekšējo punktu noteikumus, nepilngadīgā atrašanās vietā esošā aizsardzības komiteja veic pasākumus, kurus uzskata par steidzamiem, un bērna tūlītējai aizsardzībai nepieciešamos pasākumus;
  • ja pēc aizsardzības pasākumu piemērošanas nepilngadīgais maina dzīvesvietu uz periodu, kas ilgāks par trim mēnešiem, lieta tiek nodota aizsardzības komitejai jaunās dzīvesvietas rajonā;
  • aprūpes un audžuģimeņu aizsardzības pasākuma īstenošana neparedz bērna vai jaunieša dzīvesvietas maiņu;
  • aizsardzības komiteja, kuras teritoriālā jurisdikcija ir bērna vai jaunieša audžuģimenes pašvaldības vai rajona teritorijā, sadarbosies ar komiteju, kura piemērojusi aprūpes un aizsardzības pasākumu, ciktāl tas nepieciešams, lai efektīvi īstenotu piemēroto pasākumu, kas pieprasīts atbilstīgi šim nolūkam.

Dzimtsarakstu nodaļu kompetence un jurisdikcija

Atkarībā no izskatāmā jautājuma dzimtsarakstu nodaļas ir kompetentas apstiprināt vienošanos attiecībā uz vecāku varu neatkarīgi no tā, vai tā ir pievienota nolīgumam par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu uz savstarpējas piekrišanas pamata.

Atkarībā no izskatāmā jautājuma dzimtsarakstu nodaļas ir kompetentas izskatīt un izlemt laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas procedūras uz savstarpējas piekrišanas pamata, tostarp apstiprināt tām pievienotās vienošanās par vecāku varu.

Uz dzimtsarakstu nodaļām neattiecina teritoriālās jurisdikcijas noteikumus. Citiem vārdiem sakot, puses var vērsties jebkurā dzimtsarakstu nodaļā.

Kompetence saistītos prasības pieteikumos

  • Ja attiecībā uz vienu un to pašu bērnu atsevišķi tiek uzsākta civilās aizbildnības procedūra un aprūpes un aizsardzības procedūra, tostarp procedūras bērnu un jauniešu aizsardzības komitejā, vai izglītības aizbildnības procedūra, tās ir jāizskata kā apvienota lieta neatkarīgi no to statusa, un kompetentais tiesnesis, kurš izskata šīs lietas, būs tiesnesis, kuram šī procedūra pirmo reizi tika iesniegta;
  • iepriekšējā punkta noteikumi neattiecas uz civilās aizbildnības pasākumiem, kas saistīti ar automātisku maternitātes vai paternitātes pārbaudi, vai uz pasākumiem, kas ir dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, vai uz pasākumiem, kas skar vairāk nekā vienu bērnu;
  • laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas procesa gadījumā šim prasības pieteikumam pievieno procedūras, kas reglamentē vecāku varas īstenošanu, uzturlīdzekļu nodrošināšanu un vecāku varas ierobežošanu.

Ja civilās aizbildnības procedūra skar vairāk nekā vienu bērnu, var uzsākt vienotu procedūru un, ja ir uzsāktas dažādas procedūras, tās visas var pievienot lietai, kura pirmā tika uzsākta, ja ģimenes attiecības šādu rīcību attaisno.

11 Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā?

Procedūra jau ir minēta atbildē uz 10. jautājumu.

Aprūpes un aizsardzības lietas un civilās aizbildniecības lietas var izskatīt kā ārkārtas lietas, ja kavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt bērna intereses. Tādā gadījumā tās turpina apstrādāt tiesas oficiālo brīvdienu laikā.

Jebkurā gadījumā pagaidu pasākumus var piemērot ārkārtas situācijās.

Jo īpaši ir paredzēti šādi steidzami tiesvedības procesi:

  • Pēc prokuratūras pieprasījuma tiesa, informējot par situācijām, kas apdraud nepilngadīgā dzīvību vai fizisko vai garīgo integritāti, 48 stundu laikā izdod pagaidu lēmumu, apstiprinot pasākumus, kas veikti, lai nekavējoties nodrošinātu bērna aizsardzību, piemērojot jebkuru no likumā paredzētajiem aprūpes un aizsardzības pasākumiem vai nosakot, kas ir atbilstošs nepilngadīgā nākotnei;
  • šim nolūkam tiesa veic kopsavilkuma un nepieciešamo izmeklēšanu un izdod rīkojumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās lēmumu izpildi, un var izmantot policijas iestādes un ļaut personām, kuras ir atbildīgas par tās lēmumu ievērošanu, ieiet jebkurā mājā dienas laikā.

Turklāt ir paredzētas šādas ārpustiesas ārkārtas procedūras:

  • Ja pastāv apdraudējums nepilngadīgā dzīvībai vai fiziskajai vai garīgajai integritātei un nav piekrišanas no personām, kurām ir vecāku vara, vai no personām, kurām ir de facto aizgādība, jebkura iestāde, kas ir kompetenta bērnu un jauniešu jautājumos, vai bērnu un jauniešu aizsardzības komitejas veic atbilstošus pasākumus, lai nekavējoties nodrošinātu nepilngadīgā aizsardzību, un pieprasa tiesas vai policijas iejaukšanos;
  • struktūra, kura iejaucas lietā, nekavējoties informē prokuratūru vai, ja tas nav iespējams, tad tiklīdz tas kļūst iespējams;
  • līdz brīdim, kad tiesa iejaucas, policija izņem bērnu vai jaunieti no apdraudošās situācijas, kurās viņš atrodas, un nodrošina viņam ārkārtas aizsardzību audžuģimenē, iestādēs, kas ir kompetentas bērnu un jaunatnes jautājumos, vai citā piemērotā vietā;
  • prokuratūra, saņemot paziņojumu no jebkuras no minētajām struktūrām, nekavējoties pieprasa kompetentajai tiesai rīkoties ārkārtas situācijā.

12 Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Jā, juridiskā palīdzība ir pieejama tiesvedībā un dzimtsarakstu nodaļā.

13 Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, atbildē uz 10. jautājumu norādītajā kārtībā.

14 Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos?

Lēmuma par vecāku varu pārkāpums

Ja attiecībā uz bērna situāciju viens no vecākiem vai trešā persona, kurai bērns ir uzticēts, neievēro panākto vienošanos vai lēmumu, tiesa var pēc savas ierosmes pēc prokuratūras vai otra vecāka pieteikuma:

  • norīkot pasākumus, kas nepieciešami izpildes nodrošināšanai;
  • piespriest naudas sodu līdz 20 norēķinu vienībām (2020. gadā norēķinu vienības vērtība bija 102,00 EUR);
  • pēc tam, kad ir pārbaudīti attiecīgie pieņēmumi, piespriest atbildētājam samaksāt kompensāciju par labu bērnam, vecākam, kurš iesniedzis pieprasījumu vai abiem.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos vai tiesa ir pasludinājusi savu lēmumu, pieteikumu apstrādā, pievienojot procedūrai, saskaņā ar kuru tika noslēgta vienošanās vai pasludināts lēmums, par kuru attiecīgajai tiesai tiks iesniegts lūgumraksts, ja saskaņā ar kompetenci un jurisdikciju reglamentējošiem noteikumiem tiesa ir kompetenta izskatīt pārkāpumu.

Pēc tam, kad pieteikums ir apstrādāts vai pievienots procedūrai, tiesnesis uzaicina vecākus uz tikšanos vai izņēmuma gadījumos paziņo atbildētājam piecu dienu laikā, ja to uzskata par atbilstošu.

Tikšanās reizē vecāki var vienoties par to, kas ir noteikts vecāku varas īstenošanai, ņemot vērā bērna intereses.

Apmeklējuma režīma neievērošanas gadījumā, ja atbildētājs nepiedalās tikšanās reizē, neiesniedz paskaidrojumu vai ja viņa paskaidrojums ir acīmredzami nepamatots, tiesa var izdot rīkojumu par bērna tiesisku nodošanu, lai nodrošinātu apmeklējuma režīma ievērošanu, norādot apmeklējuma norises vietu un paredzot tiesas tehnisko konsultantu klātbūtni.

Atbildētājs tiek informēts, ka bērns ir jānodod norādītajā veidā, neizpildes gadījumā paredzot naudas sodu.

Ja netiek noturēta tikšanās vai arī vecāki nespēj panākt vienošanos, tiesnesis nozīmē lietas pusēm mediāciju (ja vecāki tam piekrīt) vai speciālistu tehnisko sēdi, un tad pieņem lēmumu.

Ja tiek piemērots naudas sods un tas netiek samaksāts 10 dienu laikā, izpilde tiek piemērota, pievienojot attiecīgajai procedūrai.

Šīs procedūras ir reglamentētas civilās aizbildnības procedūras tiesiskajā regulējumā, kas apstiprināts ar 2015. gada 8. septembra Likumu Nr. 141/2015 un pieejams šeit: http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?artigo_id=2428A0048&nid=2428&tabela=leis&pagina=1&ficha=1&so_miolo=&nversao=#artigo

Uzturlīdzekļu sniegšanas izpildes panākšana

Lai nodrošinātu uzturlīdzekļu sniegšanu, var izmantot trīs alternatīvus līdzekļus: iepriekšminēto sēdi par vecāku varas pārkāpumu; pirmstiesas sēdi par uzturlīdzekļu nodrošināšanu, kā minēts turpmāk; vai īpašo uzturlīdzekļu sniegšanas izpildes panākšanu, kas minēta turpmāk.

Pirmstiesas sēde nesamaksāto uzturlīdzekļu atgūšanai (48. pants civilās aizbildnības procedūras tiesiskajā regulējumā)

Ja persona, kurai ir likumīgs pienākums maksāt uzturlīdzekļus, nesamaksā maksājamās summas 10 dienu laikā no dienas, kad iestājies apmaksas termiņš:

  • ja persona ir publiskā sektora darbinieks, pēc tiesas pieprasījuma, kas adresēts tās publiskā sektora darba devējam, attiecīgās summas tiek ieturētas noteiktajā termiņā;
  • ja persona ir algots darbinieks, summas tiks atskaitītas no ienākumiem vai algas; attiecīgais darba devējs tiks informēts par šādu atskaitījumu veikšanu un uzņemsies depozitārija lomu;
  • ja persona saņem nomas maksu, pensijas, pabalstus, komisijas naudu, procentus, atalgojumu, piemaksas, iemaksas vai līdzīgus ienākumus, atskaitījums tiek veikts no šiem maksājumiem, kad tie tiek izmaksāti vai kreditēti, veicot vajadzīgās rekvizīcijas vai paziņojumus, un personas, kurām sniedz paziņojumus, uzņemas depozitāriju lomu.

Atskaitītās summas sedz arī iepriekš uzkrāto uzturlīdzekļu apmēru, un tās tiek izmaksātas tieši personām, kurām paredzēts tos saņemt.

Īpašo uzturlīdzekļu sniegšanas izpildes panākšana

Gadījumā, kad uzturlīdzekļi pienākas nepilngadīgai personai, uzturlīdzekļu kreditors var piemērot īpašas izpildes darbības uzturlīdzekļu nodrošināšanai, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 933. pantā. Tādējādi ar vienu prasības pieteikumu var pilnībā atgūt maksājamās un nokavētās summas vai summas, kuras kļūs maksājamas. Izpildes darbībā uzturlīdzekļu kreditors var izmantot plašākus izpildes panākšanas līdzekļus, piemēram, konfiskāciju un ienākumu apķīlāšanu.

Īpašās uzturlīdzekļu sniegšanas izpildes gadījumā pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt: piespriest daļu no summām, algām vai pensijām, kuru saņem otra puse, vai apķīlāt uzturlīdzekļu parādnieka ienākumus. Tiesas nolēmums vai ķīla tiek piemēroti neatkarīgi no konfiskācijas, un ir paredzēti, lai segtu kavēto summu un summu, kuras kļūs maksājamas, samaksu.

Ja pieteikuma iesniedzējs pieprasa piespriest summas, algas vai pensijas, par šo maksājumu samaksu vai attiecīgo maksājumu apstrādi atbildīgā struktūra tiks informēta par to, ka tā maksā piespriesto daļu tieši pieteikuma iesniedzējam. Piespriestajai summai ik mēnesi jābūt deponētai pieteikuma iesniedzēja bankas kontā, kas jānorāda sākotnējā pieteikumā.

Ja pieteikumā ir pieprasīts apķīlāt ienākumus, ir jānorāda manta, uz kuru šis pieprasījums attiecas, un izpildītājs izdos rīkojumu, lai attiecīgais īpašums ir pietiekams, lai segtu nokavētos uzturlīdzekļus, un tiks apķīlāts.

Uzturlīdzekļu kreditoram joprojām ir tiesības pieprasīt uzturlīdzekļu parādnieka mantas konfiskāciju. Konfiskācija var attiekties gan uz kustamo, gan nekustamo īpašumu, banku noguldījumiem, kredītsaistībām, komercsabiedrības vai uzņēmuma akcijām.

Ja konfiscēto mantu pārdod, lai atmaksātu uzturlīdzekļu parādu, nav jānorīko pārdošanas rezultātā iegūtā pārpalikuma atgriešana uzturlīdzekļu parādniekam, izņemot gadījumus, kad paredzamais uzturlīdzekļu maksājums ir nodrošināts tādā mērā, kādā tiesnesis uzskata par atbilstošu, ja vien nav sniegts nodrošinājums vai cita piemērota garantija.

Uzturlīdzekļu parādniekam pavēsti būtu jāizsniedz tikai pēc tam, kad ir izpildīta ienākuma konfiskācija/piespriešana/apķīlāšana. Uzturlīdzekļu parādnieka iebildumi pret izpildi vai konfiskāciju neietekmē izpildi.

Gadījumā, kad tiek pieprasīts grozīt vai izbeigt uzturlīdzekļu maksājumus, kamēr īpašā uzturlīdzekļu izpildes darbība tiek izskatīta, pieprasījumu par grozījumiem vai izbeigšanu pievieno izpildes darbībai.

Civilprocesa kodeksa spēkā esošā redakcija pieejama vietnē http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=1959&tabela=leis

15 Kas man jādara, lai panāktu, ka šajā dalībvalstī tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ko ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa?

Atzīšana

Lēmuma par vecāku varu, kas izdots citā dalībvalstī, kurai ir saistoša 2003. gada 27. novembra Padomes Regula Nr. 2201/2003 (turpmāk — Briseles IIa regula), atzīšana ir automātiska. Citiem vārdiem sakot, nav nepieciešama īpaša procedūra lēmuma atzīšanai.

Lai Portugālē panāktu citā dalībvalstī izdota lēmuma par vecāku varu izpildi Briseles IIa regulas izpratnē, attiecīgajai pusei ir jāiesniedz tiesā prasības pieteikums par šī lēmuma izpildāmības pasludināšanu.

Tomēr ir divi gadījumi, kas paredzēti Briseles IIa regulas 40. pantā, kuros pieteikums par izpildāmības pasludināšanu nav nepieciešams, un izcelsmes tiesas izsniegts sertifikāts saskaņā ar Briseles IIa regulu ir pietiekams citā dalībvalstī pieņemtā sprieduma izpildei Portugālē. Tas notiek attiecībā uz šādiem lēmumiem: lēmumi par apmeklējuma tiesībām un lēmumi par bērna atpakaļatdošanu, ko pieņēmusi tiesa, kurai ir jurisdikcija, pēc lēmuma par neatdošanu, kas izdots saskaņā ar 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13. pantu.

Teritoriālā jurisdikcija izpildes panākšanas pieteikuma izskatīšanai

Teritoriālā jurisdikcija pieteikumam izpildes panākšanas pasludināšanai ir noteikta Briseles IIa regulā šādi: pieteikums jāiesniedz uzturlīdzekļu parādnieka dzīvesvietas tiesā vai tā bērna, kuram pienākas uzturlīdzekļi, dzīvesvietas tiesā, vai, ja nav neviena no šiem piesaistes kritērijiem – izpildes vietas tiesā.

Prasības un dokumenti, kas jāpievieno pieteikumam par izpildes panākšanu

Prasības un dokumenti, kas jāpievieno pieteikumam par izpildes panākšanu, ir izklāstīti Briseles IIa regulā. Kopumā pieteikuma iesniedzējam pieteikumam par izpildes panākšanu ir jāpievieno: apstiprināta sprieduma kopija; apliecinājums par lēmumu, kas izdots, piemērojot Briseles IIa regulas II pielikumu; ja lēmums pieņemts bez atbildētāja klātbūtnes vai atbildētājs to neapstrīd, pierādījumi par to, ka tika izsniegta pavēste vai ka lēmums ir nepārprotami pieņemts.

Procedūra, kas piemērojama Briseles IIa regulā paredzētajam pieteikumam par izpildes panākšanu

Piemērojamo procedūru reglamentē noteikumi, kas paredzēti Briseles IIa regulā, un attiecībā uz jebkuru aspektu, kas šajā regulā nav paredzēts, Portugāles civilprocesa iekšējie noteikumi.

Tādējādi no Briseles IIa regulas izriet, ka pirms lēmuma par izpildes panākšanu nav veikta pretrunīga procedūra un ka pieteikumu var noraidīt tikai, pamatojoties uz vienu no šajā regulā noteiktajiem iemesliem. Pārsūdzību lēmumam par izpildes panākšanu var iesniegt kāda no pusēm Briseles IIa regulā noteiktajā termiņā. Portugāles tiesa var nolemt, ka ārvalstu spriedums ir daļēji izpildāms, bet nevar pārskatīt to pēc būtības.

Portugāles civilprocesa piemērojamie noteikumi

Pieteikums par izpildes panākšanu jāiesniedz rajona tiesas ģimenes un nepilngadīgo tiesā. Ja nav ģimenes un nepilngadīgo tiesas, pieteikums jāiesniedz rajona tiesas vietējai civillietu tiesai vai vispārējas kompetences tiesai.

Prasības pieteikums tiek iesniegts kā kopīga deklaratīva prasība, kā paredzēts Portugāles Civilprocesa kodeksā (Código de Processo Civil), saskaņā ar Briseles IIa regulā noteiktajām specifikācijām.

Tā kā pārsūdzība vienmēr ir pieļaujama neatkarīgi no apmēra, jurista iecelšana ir obligāta.

Prokuratūra ir tiesīga rīkoties, lai aizsargātu nepilngadīgo intereses.

Sākotnējā pieteikumā pieteikuma iesniedzējam:

  • jānorāda tiesa un attiecīgais tiesnesis, kam prasības pieteikums ir iesniegts, un jāidentificē puses, norādot to vārdus, adreses vai galvenos birojus un, ja iespējams, civilo un nodokļu identifikācijas numuru, profesiju un darba vietu;
  • jānorāda viņa likumīgā pārstāvja darba adrese;
  • jānorāda tiesvedības forma;
  • jāizklāsta būtiskie fakti, kas veido prasību, un prasības juridisko pamatojumu;
  • jānoformulē pieteikums;
  • jāuzrāda prasības apmērs;
  • jānorāda persona, kas ir atbildīga par pavēsti, vai tiesas pārstāvis, kurš ir par to atbildīgs;
  • jāpieprasa pierādījumu iegūšana, un šajā gadījumā pieprasījumam pievieno Briseles IIa regulā paredzēto obligāto informāciju;
  • jāpievieno tiesas nodevas apmaksu apliecinošs dokuments vai juridiskās palīdzības piešķiršanas apliecinājums kā atbrīvojums no šāda maksājuma, tostarp gadījumos, kad šāds atbrīvojums piemērots izcelsmes dalībvalstī.

Sākotnējo pieteikumu un dokumentus likumīgie pārstāvji iesniedz elektroniski, izmantojot datorsistēmu, kas atbalsta tiesu darbību, izmantojot vietni https://citius.tribunaisnet.mj.pt/.

Tā pati procedūra tiek piemērota, ja prokuratūra iesniedz prasības pieteikumu nepilngadīgā interešu aizstāvībai. Prokuratūra ir atbrīvota no izmaksām, rīkojoties nepilngadīgā interešu aizstāvībai.

Lai piekļūtu datorsistēmai, juristiem, juristu palīgiem un advokātiem jābūt reģistrētiem iestādē, kas ir atbildīga par piekļuves nodrošināšanu šai sistēmai.

Ja prasība nav saistīta ar pārstāvja iecelšanu un pusei netiek sniegta palīdzība vai ja pusei palīdz pārstāvis, taču pastāv pamatots iemesls, kas pēdējam liedz veikt procesuālus aktus elektroniski, sākotnējais pieteikums un dokumenti var tikt iesniegti kādā no šādiem veidiem:

  • piegādājot tiesas sekretāram; iesniegšanas datums tiek uzskatīts par procesuālā akta datumu;
  • nosūtot kā ierakstītu vēstuli; reģistrētais pasta zīmoga datums tiek uzskatīts par procesuālā akta datumu;
  • pa faksu; nosūtīšanas datums tiek uzskatīts par procesuālā akta datumu.

Sākotnējais pieteikums un pavaddokumenti, tiklīdz tiesa tos ir saņēmusi, tiek oficiāli reģistrēti un izplatīti. Tiesnesis pārbauda, vai ir visa nepieciešamā informācija un nepastāv iemesli atteikumam, kā paredzēts Briseles IIa regulā, un pasludina lēmuma izpildāmību. Pēc tam puses tiek informētas par lēmumu par izpildes panākšanu.

16 Kurā šīs dalībvalsts tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda procedūra ir piemērojama šādos gadījumos?

Briseles IIa regulas 21. pantā ir paredzēta iespēja ieinteresētajai pusei iesniegt pieteikumu kādā dalībvalstī, lūdzot neatzīt citā dalībvalstī izdotu lēmumu par vecāku varu.

Šajā gadījumā tiesa, kurā pusei Portugālē būtu jāvēršas, un piemērojamie procedūras noteikumi ir norādīti atbildē uz 15. jautājumu, piemērojot šādu skaidrojumu: tas attiecas uz kopīgu prasības pieteikumu par parādu dzēšanu. Tas skar pierādīšanas pienākuma noteikumus, jo saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem prasību pieteikumos par parādu piedziņu atbildētājam ir jāpierāda prasību veidojošie fakti.

17 Kādus tiesību aktus piemēro tiesa, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo šajā dalībvalstī vai ja tiem ir dažādas valstspiederības?

Attiecības starp bērniem un vecākiem reglamentē:

  • saskaņā ar vecāku kopīgajiem valsts tiesību aktiem;

vai, ja tas nav iespējams,

  • ar vecāku kopējās pastāvīgās dzīvesvietas tiesību aktiem;

vai, ja vecāki pastāvīgi dzīvo dažādās valstīs,

  • saskaņā ar bērna personīgajām tiesībām.

Personīgās tiesības ir personas pilsonības valsts tiesību akti Bezvalstnieku gadījumā bezvalstnieka personīgās tiesības ir tā dzīvesvietas tiesību akti. Tomēr, ja bezvalstnieks ir nepilngadīga vai no mantojuma atrauta persona, viņu personīgās tiesības ir likumīgās dzīvesvietas tiesību akti.

Piezīme:

Šajā faktu lapā ietvertā informācija nav saistoša Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktam, tiesām vai citām struktūrām un iestādēm. Turklāt ir nepieciešams iepazīties ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tie regulāri tiek atjaunināti, un tiek ņemtas vērā attīstības tendences judikatūras interpretācijā.

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Your-Europe

Lapa atjaunināta: 11/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.