Pārstrādātā regula "Brisele I"

---

65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

Neattiecas.

74. pants — Valstu noteikumu un procedūru apraksts par spriedumu izpildi

Informācija nav pieejama

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Rajona tiesām ir materiālā piekritība.

Rajona tiesu, kurai ir teritoriālā piekritība, nosaka šādi:

1. Ja sprieduma izpilde jau ir norīkota, teritoriālā piekritība ir tiesai, kas izdod un izpilda rīkojumu. Valsts tiesu piekritības noteikumi, kas reglamentē spriedumu izpildi, ir izklāstīti Likumā Nr. 99/1963, Civilprocesa kodeksā (252. pants).
2. Ja sprieduma īstenošana (exekuce) jau ir norīkota, teritoriālā piekritība ir tiesai, kas norīko īstenošanu (izpildes tiesa (exekuční soud)). Noteikumi, kas reglamentē izpildes tiesas noteikšanu, ir izklāstīti Likumā Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un izpildes pasākumiem (Izpildes kodekss (exekuční řád)) (45. pants).
3. Ja sprieduma izpilde vai īstenošana nav norīkota, piekritība tiesvedībā ir tiesai, kas būtu kompetenta izpildīt lēmumu (skat. 1. punktu iepriekš) vai kas būtu izpildes tiesa (skat. 2. punktu).

Visu rajona tiesu saraksts ar atjauninātu kontaktinformāciju ir pieejams Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Pārsūdzību iesniedz tiesā, kuras lēmumu apstrīd (Šī tiesa nodod pārsūdzību tiesai, kas ir kompetenta to izskatīt).

Apgabaltiesas ir kompetentas par apelācijas procesa priekšmetu. Teritoriālā piekritība ir apgabaltiesai, kuras jurisdikcijā atrodas rajona tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par pieteikumu atteikt sprieduma izpildi (vai atzīšanas vai atzīšanas atteikuma tiesvedībā).

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

Var izmantot tikai ārkārtas korektīvus pasākumus, proti:

• prasību par atcelšanu (žaloba pro zmatečnost) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa Likuma Nr. 99/1963 229. pantu un turpmākajiem pantiem;
• prasību atsākt tiesvedību (žaloba na obnovu řízení) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa Likuma Nr. 99/1963 228. pantu un turpmākajiem pantiem;
• tiesisko aizsardzību (dovolání) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa Likuma Nr. 99/1963 236. pantu un turpmākajiem pantiem.

Visus minētos ārkārtas korektīvos pasākumus iesniedz tiesā, kas pieņēmusi lēmumu par pieteikumu atteikt sprieduma izpildi (vai atzīšanas vai atzīšanas atteikuma tiesvedībā) pirmajā instancē.

Tiesvedībā par tiesisko aizsardzību (řízení o dovolání) kompetenta ir Augstākā tiesa. Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ir kompetenta izskatīt prasības par tiesvedības atsākšanu (řízení na obnovu řízení). Dažos gadījumos tiesa, kas pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ir kompetenta izskatīt prasības par atcelšanu (řízení o žalobě pro zmatečnost), savukārt Apelācijas tiesa ir kompetenta citos gadījumos (skat. Civilprocesa kodeksa Likuma Nr. 99/1963 235. panta a) punktu).

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

Slovāku valoda.

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

Likums Nr. 91/2012 par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši Likuma 6. pants.

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

Neattiecas.

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

• 1976. gada 25. novembrī Sofijā parakstītais Bulgārijas Tautas Republikas un Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas Nolīgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
• 1982. gada 23. aprīlī Nikosijā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Kipras Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1980. gada 22. oktobrī Atēnās parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Grieķijas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1987. gada 4. maijā Madridē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Spānijas Karalistes Līgums par tiesisko palīdzību un civillietās pieņemto tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi;
• 1984. gada 10. maijā Parīzē parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Līgums par tiesisko palīdzību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, ģimenes lietās un komerclietās;
• 1989. gada 28. martā Bratislavā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
• 1985. gada 6. decembrī Prāgā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Itālijas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1987. gada 21. decembrī Varšavā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Polijas Tautas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, ko piemēro ar 2003. gada 30. oktobrī Mojmirovcē parakstīto Čehijas Republikas un Polijas Republikas Līgumu, ar kuru groza un papildina 1987. gada 21. decembrī Varšavā parakstīto Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Polijas Tautas Republikas Līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
• 1927. gada 23. novembrī Lisabonā parakstītā Čehoslovākijas Republikas un Portugāles Konvencija par tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi;
• 1994. gada 11. jūlijā Bukarestē parakstītais Rumānijas un Čehijas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās;
• 1964. gada 20. janvārī Belgradā parakstītais Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas Līgums par tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
• 1992. gada 29. oktobrī Prāgā parakstītais Slovākijas Republikas un Čehijas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību, ko sniedz tiesu iestādes, un dažu veidu tiesiskajām attiecībām civillietās un krimināllietās.