Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās

Čehija

Saturu nodrošina
Čehija

KOMPETENTO TIESU/IESTĀŽU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Čehija

Eiropas pārrobežu procedūras — Eiropas aizsardzības pasākumi civillietās


*jāaizpilda obligāti

17. pants - Publiski pieejama informācija

1. Pagaidu aizsardzības pasākumi pret vardarbību ģimenē saskaņā ar Likumu par speciālo tiesvedību

1.1. Attiecīgie tiesību akti

Īpaši noteikumi cīņai pret vardarbību ģimenē ietverti 751.–753. pantā Likumā Nr. 89/2012 (Civilkodekss, sk. šeit). Procesuālie noteikumi, kas reglamentē pagaidu noregulējuma tiesvedību par aizsardzību pret vardarbību ģimenē, ir paredzēti Likuma Nr. 292/2013 par speciālo tiesvedību 400.–414. pantā (sk. šeit).

Ja vienam no laulātajiem (vēl precētam vai šķirtam) vairs nav izturams dzīvot kopā ar otru laulāto mājā vai dzīvoklī, kur ir laulāto kopīgā dzīvesvieta, fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības dēļ pret šo laulāto vai citu personu, kas dzīvo kopā ar šiem laulātajiem viņu kopīgajā dzīvesvietā, tiesa pēc attiecīgā laulātā pieteikuma var uz noteiktu laiku ierobežot vai pat izslēgt otra laulātā tiesības uzturēties mājā vai dzīvoklī.

Ņemot vērā pagaidu aizsardzības pasākuma raksturu un saturu, kā arī tā izdošanas nosacījumus, uz pagaidu aizsardzības pasākumu pret vardarbību ģimenē attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013.

1.2. Atbilstīgās personas

a) laulātie: vardarbība var būt vērsta ne tikai pret laulāto, bet arī pret citu personu, kas dzīvo kopā ar laulātajiem viņu kopīgajā dzīvesvietā;

b) šķirti laulātie, kuriem ir kopīga dzīvesvieta;

c) citas personas, kas dzīvo kopā ar laulātajiem vai šķirtiem laulātajiem viņu kopīgajā dzīvesvietā, neatkarīgi no tā, vai vardarbība vērsta pret šīm citām personām, vai vēl citām kopā dzīvojošām personām.

1.3. Saturs

Konkrēti, atbildētājam var likt:

a) atstāt kopīgo mājokli un tā tuvāko apkārtni un atturēties no uzturēšanās vai piekļuves kopīgajam mājoklim;

b) atturēties no tuvošanās kopīgajam mājoklim vai prasītājam un no uzturēšanās tuvumā;

c) atturēties no tikšanās ar prasītāju vai

d) atturēties no jebkādas prasītāja vajāšanas un uzmākšanās viņam.

1.4. Termiņš

Pagaidu pasākuma ilgums ir viens mēnesis no tā izpildāmības dienas. Attiecīgais nolēmums kļūst izpildāms līdz ar tā pasludināšanu, proti, tā izpildāmība nav saistīta ar tā izsniegšanu vai kļūšanu par galīgu.

Nolēmumu var izpildīt atkārtoti laikā, attiecībā uz kuru tika izdots pagaidu pasākums. Ja atbildētājs nepilda pienākumu atturēties no ienākšanas kopējā mājoklī vai uzturēšanās tajā pēc tam, kad pieņemts nolēmums saskaņā ar Likuma par speciālo tiesvedību 493. pantu, tiesa jebkurā laikā un bez kavēšanās vēlreiz izpilda nolēmumu un izliek atbildētāju no kopējā mājokļa pēc atbilstīgās puses pieteikuma. Citos gadījumos tiesa rīkosies saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 351. pantu un noteiks atbildētājam naudas sodu līdz 100 000 CZK apmērā par pienākuma pārkāpumu.

1.5. Pagarinājums

Pagaidu pasākums ir spēkā vienu mēnesi no nolēmuma izpildāmības dienas, un to var pagarināt. Tiesa to darīs tikai tad, ja būs iesniegts pieteikums.

Attiecīgā pagarinājuma pieteikuma iesniegšana automātiski pagarina pagaidu pasākuma termiņu līdz brīdim, kad tiesa būs pieņēmusi nolēmumu par pieteikumu.

Pagaidu pasākuma maksimālais kopējais termiņš ir seši mēneši no tā izpildāmības dienas.

1.6. Procesuālie noteikumi

Jurisdikcija ir prasītāja vispārējās jurisdikcijas tiesai. Tiesa pieņem nolēmumu par attiecīgo pieteikumu 48 stundu laikā, nerīkojot tiesas sēdi. Nolēmumu var pārsūdzēt. Čehijas Republikā nav pagaidu pasākumu publiskā reģistra.

1.6.1. Pieteikuma būtiskie elementi

Pagaidu aizsardzības pasākuma pret vardarbību ģimenē pieteikumā jābūt ietvertiem pieteikumā prasītajiem vispārīgajiem elementiem un faktu izklāstam, kuri pierāda, ka prasītāja un atbildētāja kopdzīve mājā vai dzīvoklī, kurā viņi dzīvo kopā, prasītājam nav izturama fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības dēļ, kas vērsta pret prasītāju, vai faktu izklāstam, kuri pierāda, ka prasītājs tiek vajāts vai piedzīvo uzmākšanos.

1.6.2. Tiesas nodeva

Prasītājs lietā par aizsardzību pret vardarbību ģimenē ir atbrīvots no tiesas nodevas.

1.7. Pārkāpums

Iestāde, kura ir kompetenta pieņemt sūdzības par pagaidu pasākuma pārkāpumu, ir Čehijas Republikas policija.

2. Civilprocesa kodeksā minētie pagaidu pasākumi

2.1. Attiecīgie tiesību akti

Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodeksa) 74.–77.a pants (sk. šeit). Ja tiesa apmierina pieteikumu par pagaidu pasākumu, tai vienmēr ir pienākums uzdot prasītājam noteiktā termiņā iesniegt pieteikumu par tiesvedības sākšanu lietas izskatīšanai pēc būtības, jo pagaidu pasākums ir tikai pagaidu noregulējums līdz brīdim, kad lieta tiek atrisināta ar galīgu nolēmumu pēc būtības.

2.2. Atbilstīgās personas

Pagaidu noregulējuma tiesvedības puses vienmēr ir prasītājs un lietas dalībnieki tiesvedībā pēc būtības (Civilprocesa kodeksa 74. panta 2. punkts).

2.3. Saturs

Piemēri pienākumiem, ko tiesa var noteikt kā pagaidu pasākumu, ir minēti Civilprocesa kodeksa 76. panta 1. punktā. 76. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir sevišķi būtisks apliecību izsniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013, jo tajā ir noteikts, ka tiesa ar pagaidu pasākumu var uzdot pusei kaut ko darīt, atturēties kaut ko darīt vai kaut ko pieļaut.

2.4. Termiņš

Nolēmums, ar ko nosaka pagaidu pasākumu, ir izpildāms pēc tā pasludināšanas. Ja pasludināšana nav notikusi, tas ir izpildāmas pēc tā izsniegšanas atbildētājam.

Pagaidu pasākums pārstāj būt spēkā, ja:

a)      prasītājs neiesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu pēc būtības likumā vai tiesas noteiktajā termiņā;

b)      pieteikums pēc būtības netika apmierināts;

c)      pieteikums pēc būtības tika apmierināts un ir pagājušas 15 dienas kopš nolēmuma izpildes attiecīgajā lietā;

d)      pasākuma termiņš ir pagājis.

Tiesa var pagarināt pagaidu pasākuma termiņu.

2.5. Procesuālie noteikumi

Principā jurisdikcija noteikt pagaidu pasākumu ir tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības. Tiesa lemj par pieteikumu par pagaidu pasākumu nekavējoties un bez tiesas sēdes rīkošanas ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tā iesniegšanas. Nolēmumu var pārsūdzēt. Čehijas Republikā nav pagaidu pasākumu publiskā reģistra.

2.5.1. Pieteikuma būtiskie elementi

Pieteikumā par pagaidu pasākumu jābūt ietvertiem pieteikumā prasītajiem vispārīgajiem elementiem, kā arī pušu un, attiecīgā gadījumā, to pārstāvju vārdiem, uzvārdiem un dzīvesvietām, faktu izklāstam, kuri pierāda, ka ir nepieciešams pušu attiecību pagaidu noregulējums vai ka pastāv bažas, ka varētu tikt apdraudēta tiesas nolēmuma izpilde, un faktu izklāstam, kuri pamato pagaidu pasākumu; pieteikumā skaidri jānorāda, par kāda veida pagaidu pasākumu prasītājs to iesniedz.

2.5.2. Tiesas nodeva

Nodeva par pieteikuma iesniegšanu ir 1000 CZK.

2.6. Pārkāpums

Jebkāda juridiska darbība, ko veic persona, attiecībā uz kuru ir saistoša izpildu rīkojuma, ar ko nosaka pagaidu pasākumu, rezolutīvā daļa, nav spēkā, ja ar to tiek pārkāpts pienākums, kas noteikts ar rīkojumu par pagaidu pasākuma noteikšanu. Tiesa ņem vērā spēkā neesamību pēc savas ierosmes.

 3. Pagaidu pasākumi saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu

3.1. Attiecīgie tiesību akti

Tiesību normas, kas reglamentē pagaidu pasākumus, ir ietvertas 88.b–88.o pantā Likumā Nr. 141/1961 par kriminālprocesu (Kriminālprocesa kodekss) (sk. šeit).

Ņemot vērā pagaidu pasākumu raksturu un saturu, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 88.d pantu (aizliegums sazināties ar konkrētām personām) un Kriminālprocesa kodeksa 88.e pantu (aizliegums piekļūt mājoklim) var uzskatīt, ka uz pagaidu pasākumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013.

3.2. Personas, kas saņem aizsardzību

Cietušais, tuva persona vai cita persona (piem., liecinieks).

3.3. Saturs

3.3.1. Aizliegums kontaktēties ar konkrētām personām

Aizliegums kontaktēties ar konkrētām personām nozīmē, ka atbildīgā persona nekādā veidā nedrīkst kontaktēties ar cietušo, cietušajam tuvām personām vai citām personām, jo īpaši lieciniekiem, vai tās meklēt, t. sk. elektroniski vai ar tamlīdzīgiem līdzekļiem.

3.3.2. Aizliegums piekļūt mājoklim

Aizliegums piekļūt mājoklim nozīmē, ka apsūdzētais nedrīkst mēģināt piekļūt kopīgajam mājoklim, kurā dzīvots kopā ar cietušo, tuvoties tam vai uzturēties tajā.

3.4. Termiņš

Pagaidu pasākumu piemēro tik ilgi, kamēr to prasa tā mērķis, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad spriedums vai cits nolēmums par tiesvedības izbeigšanu kļūst galīgs.

Ja pagaidu pasākuma noteikšanas iemesls joprojām pastāv un apsūdzētais neievēro pagaidu pasākuma nosacījumus, kriminālprocesā iesaistītā kompetentā iestāde var nolemt noteikt administratīvu naudas sodu, izdot cita veida pagaidu pasākumu vai aizturēt apsūdzēto.

3.5. Procesuālie noteikumi

Attiecīgās tiesību normas ir ietvertas Kriminālprocesa kodeksa 88.b panta 2. punktā. Nolēmumu var pārsūdzēt. Čehijas Republikā nav pagaidu pasākumu publiskā reģistra.

3.5.1. Pieteikuma būtiskie elementi

Pilnvaras noteikt pagaidu pasākumus kriminālprocesā ir tiesnesim un dažkārt prokuroram, sk. Kriminālprocesa kodeksa 88.m pantu.

3.5.2. Tiesas nodeva

Pagaidu pasākumu pieteikumiem tiesas nodevu nepiemēro.

3.6. Pārkāpums

Iestādes, kuras ir kompetentas pieņemt sūdzības par pagaidu pasākuma pārkāpumu, ir kriminālprocesā iesaistītās iestādes, jo īpaši Čehijas Republikas policija.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Rajonu tiesas (okresní soudy).

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Rajonu tiesas (okresní soudy). Saskaņā ar Likuma Nr. 292/2013 par speciālo tiesvedību 513.a panta 1. punktu teritoriālā jurisdikcija ir prasītāja vispārējās jurisdikcijas tiesai; citos gadījumos teritoriālā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā jāpiešķir aizsardzība. Parasti tā ir prasītāja dzīvesvietas rajona tiesa.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Rajonu tiesas (okresní soudy). Saskaņā ar Likuma Nr. 292/2013 par speciālo tiesvedību 513.a panta 2. punktu teritoriālā jurisdikcija ir prasītāja vispārējās jurisdikcijas tiesai; citos gadījumos teritoriālā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā jāpiešķir aizsardzība. Parasti tā ir prasītāja dzīvesvietas rajona tiesa.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Rajonu tiesas (okresní soudy).

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Čehu vai slovāku valoda.

Lapa atjaunināta: 12/05/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.