Maza apmēra prasības

Igaunija

Saturu nodrošina
Igaunija

KOMPETENTU TIESU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Igaunija

Eiropas pārrobežu procedūras - Maza apmēra prasības


*jāaizpilda obligāti

25. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Kompetentās tiesas

Igaunijā spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņem apriņķa tiesa (maakohus), kurai ir attiecīgā jurisdikcija.

 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Saziņas līdzekļi

Igaunijā saziņas līdzeklis, kas ir atļauts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām un ir pieejams tiesām saskaņā ar Regulas 4. panta 1. punktu, ir nogādāšana personīgi un nosūtīšana pa pastu, faksu un elektroniskiem pārraides kanāliem. Iesniedzot dokumentus, jāievēro Civilprocesa kodeksa 334.–336. pantā noteiktās formāta prasības.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem lūgumraksti jāiesniedz tiesai skaidri salasāmā drukātā tekstā A4 formātā. Tas attiecas uz dokumentiem, ko paraksta ar roku. Saskaņā ar minēto likumu procesa dalībnieki, ja iespējams, arī nosūta tiesai rakstiski iesniegto procesuālo dokumentu elektroniskas kopijas. Tas nozīmē, ka ir jānosūta vienkāršs e-pasts, bez vajadzības to parakstīt digitāli vai autentificēt, tādējādi vienkāršojot tiesu darbu, tām apstrādājot dokumentus.

Ja dokumentus nosūta pa faksu vai e-pastu uz attiecīgo adresi vai citā veidā, tos noformējot rakstiski, tad nekavējoties vai vēlākais, kad lieta tiek izskatīta tiesā, vai laikposmā, kas noteikts dokumentu iesniegšanai rakstiskā procedūrā, ir jāiesniedz tiesai rakstiskā dokumenta oriģināleksemplārs. Šādā gadījumā uzskata, ka rakstiska lūgumraksta vai apelācijas iesniegšanai noteiktais termiņš ir ievērots.

Arī lūgumrakstus un citus dokumentus, kam jābūt noformētiem rakstiski, var iesniegt tiesai elektroniski, ja vien tiesa var izdrukāt attiecīgos dokumentus un izveidot to kopijas. Šādā gadījumā uz dokumenta jābūt sūtītāja digitālam parakstam, vai arī dokumentam jābūt nosūtītam līdzīgā drošā veidā, kas ļauj identificēt sūtītāju. Elektronisku dokumentu uzskata par iesniegtu tiesai, tiklīdz tas ir reģistrēts saņemto tiesas dokumentu datubāzē. Sīkāk izstrādāti noteikumi par elektronisku dokumentu iesniegšanu tiesām un vajadzīgo dokumentu formātu ir noteikti tieslietu ministra ieviestā noteikumā.

Tiesa var uzskatīt, ka lūgumraksts vai cits procesuāls dokuments, ko procesa dalībnieks nosūtījis pa e-pastu, ir pietiekams, arī ja tas nav parakstīts ar roku vai ar digitālo parakstu, ar nosacījumu, ka tiesai nav šaubu par dokumenta sūtītāja identitāti vai dokumenta nosūtīšanu, it īpaši ja dokumenti ar digitālo parakstu jau iepriekš ir nosūtīti tiesai no tās pašas e-pasta adreses tajā pašā lietā un tos nosūtījis tas pats procesa dalībnieks vai ja tiesa ir piekritusi, ka lūgumrakstus vai citus dokumentus tai var iesniegt arī šādā veidā.

Lūgumraksta iesniegšanu, izmantojot šim nolūkam izveidotu informācijas sistēmu (e-failu procesuālās informācijas sistēmu), kas pieejama vietnē https://www.e-toimik.ee/, arī uzskata par elektronisku iesniegšanu. Ja lūgumrakstu iesniedz, izmantojot e-lietu procedurālo informācijas sistēmu, to nevar iesniegt pa e-pastu, ja vien nav pamatota iemesla to darīt. Tieslietu ministra pieņemtos noteikumos ir izstrādāts portālā iesniedzamo dokumentu saraksts.

Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām tiesa var apiet Kodeksā paredzētos noteikumus par procesuālo dokumentu izsniegšanu un to dokumentu veidu, kurus iesniedz procesa dalībnieki, izņemot, ja tiek izsniegts paziņojums par prasību pret atbildētāju.

 25. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Iestādes vai organizācijas, kas sniedz praktisku palīdzību

Praktisku palīdzību saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām var saņemt tiesas kancelejā.

 25. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Elektronisko pakalpojumu un saziņas līdzekļi, lai izteiktu piekrišanu to izmantošanai

Elektroniskās izsniegšanas un saziņas līdzeklis, kas ir tehniski pieejams un pieņemams Igaunijas tiesām, ir publiskā e-lietu sistēma (https://www.e-toimik.ee/) un dokumentu nosūtīšana pa e-pastu vai faksu.

Ja tiesa izsniedz procesuālo dokumentu, izmantojot publisko e-lietu procesuālās informācijas sistēmu, tiesa nosūta saņēmējam paziņojumu par to, ka dokuments ir darīts pieejams sistēmā:

  1. uz tiesai paziņoto e-pasta adresi vai tālruņa numuru;
  2. ja saņēmējs ir vienīgais īpašnieks vai juridiska persona – uz e-pasta adresi vai tālruņa numuru, kas ievadīts Igaunijā uzturētā reģistra informācijas sistēmā;
  3. uz adresāta un viņa likumīgā pārstāvja e-pasta adresi vai tālruņa numuru, kas ierakstīti iedzīvotāju reģistrā;
  4. uz adresāta un viņa likumīgā pārstāvja e-pasta adresi vai tālruņa numuru, kas ievadīti citā valsts datubāzē, kurā tiesa var neatkarīgi pārbaudīt informāciju, veicot elektronisku vaicājumu;
  5. uz adresāta un viņa likumīgā pārstāvja e-pasta adresi personal-identification-code@eesti.ee, ja viņiem ir Igaunijas personas kods (Civilprocesa kodeksa 3111. panta 1. punkts).

Ziņojumu par dokumenta pieejamību tiesa var nosūtīt arī uz tālruņa numuru vai e-pasta adresi, kas atrodama internetā, vai izsludināt virtuālā sociālā tīkla konta lapā, kas uzskatāma par adresāta konta lapu, vai citas virtuālās saziņas vides lapā, kas uzskatāma par adresāta lietotu lapu saskaņā ar internetā pieejamo informāciju, vai ja var pieņemt, ka šādi izsludināta informācija sasniegs adresātu. Ja iespējams, tiesa publicē ziņojumu, lai tas būtu pieejams virtuāla sociālā tīkla lietotāja konta lapā, kas uzskatāma par adresāta konta lapu, vai citas virtuālās saziņas vides lapā tā, lai ziņojumu nevarētu redzēt citas personas, izņemot adresātu. Procesuālu dokumentu uzskata par izsniegtu, kad saņēmējs to atver informācijas sistēmā vai apstiprina dokumenta saņemšanu informācijas sistēmā, neatverot dokumentu, un arī ja to pašu izdara cita persona, kurai saņēmējs piešķīris piekļuvi, lai skatītu dokumentus informācijas sistēmā. Informācijas sistēma automātiski reģistrē dokumenta izsniegšanu.

Ja ir paredzams, ka saņēmējs nevarēs izmantot e-lietu informācijas sistēmu, vai ja dokumentu izsniegšana, izmantojot informācijas sistēmu, ir tehniski neiespējama, tiesa var arī izsniegt procesuālos dokumentus saņēmējam elektroniski pa e-pastu vai faksu. Šādos gadījumos procesuālu dokumentu uzskata par izsniegtu saņēmējam, kad saņēmējs rakstiski, pa faksu vai elektroniski apstiprina tā saņemšanu. Apstiprinājumā jābūt norādītam dokumenta saņemšanas datumam, un uz tā jābūt saņēmēja vai viņa pārstāvja parakstam. Uz elektroniski sagatavota apstiprinājuma jābūt sūtītāja digitālajam parakstam, vai arī tas jānosūta citā drošā veidā, kas ļauj identificēt sūtītāju un noteikt nosūtīšanas laiku, ja vien tiesai nav iemesla apšaubīt, ka apstiprinājumu bez digitālā paraksta ir nosūtījis saņēmējs vai viņa pārstāvis. Elektroniski sagatavotu apstiprinājumu var nosūtīt tiesai pa e-pastu, ja saņēmēja e-pasta adrese ir tiesai zināma un ja var uzskatīt, ka nepilnvarotām personām nav piekļuves tai, un arī ja tiesa jau iepriekš ir nosūtījusi dokumentus uz attiecīgo e-pasta adresi tās pašas lietas ietvaros vai ja saņēmējs tiesvedībā ir individuāli norādījis tiesai savu e-pasta adresi.

Iepriekšēju piekrišanu dokumentu elektroniskai izsniegšanai var sniegt, izmantojot e-lietu procesuālās informācijas sistēmu vai pa e-pastu vai faksu. Šādu piekrišanu var nosūtīt tiesai, iesniedzot pieteikumu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām vai arī nosūtot to kā atbildi tiesai.

 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts. Personas vai profesiju veidi, kam ir pienākums pieņemt dokumentu izsniegšanu vai pārējo rakstisko saziņu, izmantojot elektroniskos līdzekļus

Procesuālos dokumentus parasti drīkst izsniegt advokātiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, bankrota lietās pilnvarotām personām un valsts vai pašvaldību aģentūrām elektroniski, izmantojot e-lietu procesuālās informācijas sistēmu. Dokumentu izsniegšana, izmantojot citas metodes, ir atļauta tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Citām personām tiesību aktos nav noteikta obligāta dokumentu izsniegšanas kārtība.

 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Tiesas nodevas un maksājumu veidi

Iesniedzot apriņķa tiesai lūgumrakstu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ir jāsamaksā valsts nodeva. Šādas nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz civillietas vērtību, ko, savukārt, nosaka, pamatojoties uz prasīto summu. Aprēķinot civillietas vērtību, pamatprasības summu pieskaita blakusprasību summai. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām tiek iesniegts pieteikums par tādu kavējuma procentu piedziņu, kuri nav iekasējami, summai jāpieskaita arī summa, kas atbilst kavējuma procentiem par vienu gadu. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz galīgo saņemto summu (civillietas izmaksām) un saskaņā ar tabulu, kas ietverta Valsts nodevu likuma 1. pielikumā,, kā minēts 59. panta 1. punktā.

Iesniedzot lūgumrakstu par tiesas sprieduma pārskatīšanu (lūgumrakstu par aizmuguriska sprieduma atcelšanu), jāsamaksā nodrošinājums. Nodrošinājums ir summa, kas atbilst valsts nodevai par pusi no prasībā iesaistītās summas. Valsts nodevas apmērs nevar būt mazāks par 100 EUR un lielāks par 1 500 EUR.

Iesniedzot apelāciju, jāsamaksā tāda pati valsts nodeva, kāda samaksāta par sākotnējā pieteikuma iesniegšanu apriņķa tiesai Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, ņemot vērā apelācijas apjomu.

Nodrošinājums jāsamaksā arī, iesniedzot kasācijas sūdzību un pieteikumu par pārskatīšanu. Viens procents no civillietas izmaksām ir jāmaksā kā nodrošinājums, ņemot vērā pārsūdzības apjomu, bet ne mazāk kā 100 EUR un ne vairāk kā 3 000 EUR.

Par pārsūdzības iesniegšanu rajona tiesā vai Augstākajā tiesā ir jāmaksā valsts nodeva 50 EUR apmērā.

Valsts nodevu var samaksāt ar bankas pārskaitījumu uz jebkuru Finanšu ministrijas bankas kontu, kuri atrodami tiesu tīmekļa vietnē.

Visos gadījumos valsts nodevai jābūt samaksātai pirms lūgumraksta iesniegšanas. Kopā ar lūgumrakstu jāiesniedz tiesai arī dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu, vai informācija, kas ļauj tiesai pārliecināties par valsts nodevas samaksu (piemēram, maksājuma datums, summa, maksātājs utt.).

 25. panta 1. punkta g) apakšpunkts. Pārsūdzības procedūra un kompetentās pārsūdzības tiesas

Pārsūdzību par tiesas spriedumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, var iesniegt saskaņā ar pārsūdzības procedūru.

Ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 2 000 EUR par pamatprasību un 4 000 EUR kopā ar blakusprasībām, apriņķa tiesa spriedumā var norādīt, ka pārsūdzība ir atļauta. Parasti tiesa atļauj pārsūdzēt spriedumu, ja tā uzskata, ka ir vajadzīgs apelācijas tiesas nolēmums, lai saņemtu apgabaltiesas atzinumu par tiesību jautājumiem. Ja apriņķa tiesas spriedumā nav atļauts to pārsūdzēt, apelāciju tik un tā var iesniegt apgabaltiesā, tomēr apgabaltiesa to pieņem tikai tad, ja ir skaidrs, ka apriņķa tiesa, pasludinot spriedumu, ir kļūdaini piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procedūras noteikumus vai kļūdaini izvērtējusi pierādījumus, un ja tas būtu varējis nopietni ietekmēt nolēmumu.

Apelācijas jāiesniedz rajona tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas apriņķa tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām.

Apelāciju var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas apelācijas iesniedzējam, bet ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no pirmās instances tiesas sprieduma publiskošanas. Ja apriņķa tiesas spriedums pieņemts bez tā aprakstošās un pamatojuma daļas un ja procesa dalībnieks ir prasījis, lai tiesa papildina tās spriedumu ar šādu daļu, tiek noteikts jauns termiņš apelācijas iesniegšanai, kas sākas no pilnīgā sprieduma izsniegšanas brīža. Apelāciju nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā lūgumrakstā ir atteikušās no to tiesībām iesniegt apelāciju.

Kasācijas sūdzību var iesniegt Augstākajā tiesā pret tiesas spriedumu, kas pieņemts apelācijas procedūrā (Civilprocesa kodeksa 66. nodaļa). Procesa dalībnieks var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, ja apgabaltiesa ir būtiski pārkāpusi procesuālos noteikumus vai kļūdaini piemērojusi materiālo tiesību normu.

Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas procesa dalībniekam, bet ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no apgabaltiesas sprieduma publiskošanas. Kasācijas sūdzību nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā lūgumrakstā ir atteikušās no to tiesībām iesniegt pārsūdzību.

Izņēmuma apstākļos, ja procesa dalībnieks tā vēlas un ja kļūst pieejami jauni pierādījumi, Augstākajai tiesai var iesniegt pieteikumu pārskatīt spēkā stājušos tiesas spriedumu atbilstoši Civilprocesa kodeksa 68. nodaļā noteiktajai procedūrai. Pieteikumu par pārskatīšanu var iesniegt divu mēnešu laikā no brīža, kad kļūst zināms, ka ir iemesls pārskatīšanai. Pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks nav bijis pārstāvēts tiesas procesā, pieteikumu par pārskatīšanu var iesniegt divu mēnešu laikā no nolēmuma izsniegšanas dalībniekam vai — ja dalībnieks ir puse, kam nav aktīvas tiesībspējas un rīcībspējas civilprocesā — viņa likumiskajam pārstāvim. Šajā nolūkā izsniegšana ar publiska paziņojuma starpniecību netiek ņemta vērā. Pieteikumu par pārskatīšanu nevar iesniegt, ja ir pagājuši pieci gadi no tā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, kuru prasa pārskatīt. Pieteikumu par pārskatīšanu nevar iesniegt, kā iemeslu minot to, ka puse nav piedalījusies vai nav bijusi pārstāvēta tiesas procesā, vai Civilprocesa kodeksa 702. panta 2. punkta 8. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir pagājuši desmit gadi no attiecīgā tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

25. panta 1. punkta h) apakšpunkts. Pārskatīšanas procedūra un kompetentās pārskatīšanas tiesas

Procedūra pieteikuma iesniegšanai par tiesas sprieduma pārskatīšanu ir tāda pati kā procedūra pieteikuma iesniegšanai par aizmuguriska sprieduma atcelšanu (Civilprocesa kodeksa 415. pants). Pieteikums par pārskatīšanu jāiesniedz tiesai, kas pasludinājusi spriedumu lietā, kura ierosināta ar pieteikumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. Pieteikumam jābūt iesniegtam rakstiski, un tajā jābūt iekļautai: atsaucei uz spriedumu, ko tiek prasīts pārskatīt; lūgumrakstam, kurā pieprasīta sprieduma pārskatīšana; kā arī jābūt izklāstītiem apstākļiem un pamatiem, saskaņā ar kuriem spriedums būtu jāpārskata. Tad tiesa izsniedz lūgumrakstu otrai pusei un nosaka termiņu, kurā otrai pusei ir jāsniedz tās nostāja. Tā pieņems rakstisku nolēmumu par lūgumrakstu. Vajadzības gadījumā lūgumraksts par aizmuguriska sprieduma atcelšanu tiek izskatīts tiesas sēdē. Ja lūgumraksts tiek apmierināts, tiesvedību atsāk un Eiropas procedūra maza apmēra prasībām turpināsies no stāvokļa, kāds bija pirms tās procesuālās darbības neizpildes, kuras rezultātā tika pieņemts aizmugurisks spriedums. Apgabaltiesā var iesniegt apelācijas pret tiesas nolēmumiem, ar kuriem noraida pieteikumus par tiesas spriedumu pārskatīšanu. Augstākajā tiesā apelācijas var iesniegt pret apgabaltiesas pasludinātiem spriedumiem apelācijas lietās tikai tad, ja apgabaltiesa ir noraidījusi apelāciju.

 25. panta 1. punkta i) apakšpunkts. Pieņemamās valodas

Saskaņā ar Regulas 21.a panta 1. punktu pieņemamās valodas ir igauņu un angļu valoda.

 25. panta 1. punkta j) apakšpunkts. Kompetentās izpildes ietādes

Igaunijā to nolēmumu izpildi, kuri pieņemti Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, nodrošina neatkarīgi tiesu izpildītāji. Pieteikums par izpildes procedūras uzsākšanu jāiesniedz parādnieka dzīvesvietas vai domicila vai aktīvu atrašanās vietas tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītāju biroju saraksts ir pieejams Igaunijas Bankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kameras tīmekļa vietnē.

Ja apelācija tiek iesniegta pret nolēmumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, apgabaltiesa, kurā apelācija iesniegta, piemēro Regulas 23. pantā noteiktos pasākumus. Ja tiek iesniegts lūgumraksts, pieteikums par pasākumu piemērošanu jāiesniedz tiesai, kas lemj par lūgumrakstu.

Ja apelācija vēl nav iesniegta, Regulas 23. pantā noteiktos pasākumus piemēro tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu konkrētajā lietā. Kompetentā tiesa Regulas 23. panta c) punktā noteiktā pasākuma piemērošanai ir apriņķa tiesa, kuras jurisdikcijā notiek izpildes procedūra vai kuras jurisdikcijā tai būtu jānotiek. Izpildes procedūras kodeksa 46. pantā noteiktajos gadījumos lēmumu apturēt izpildes procedūru var pieņemt tiesu izpildītājs, kurš veic izpildes procedūru, kā arī tiesa.

Lapa atjaunināta: 28/09/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.