Maza apmēra prasības

Vācija

Saturu nodrošina
Vācija

KOMPETENTO TIESU/IESTĀŽU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Vācija

Eiropas pārrobežu procedūras - Maza apmēra prasības


*jāaizpilda obligāti

25. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Kompetentās tiesas

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2007 ir visu federālo zemju tiesu kompetencē, kurās var iesniegt prasību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par starptautisko, vietējo un materiālo jurisdikciju (https: //e-justice.europa.eu/content_jurisdiction-85-de-de.do?member=1). Parasti strīds pēc būtības tiek nodots vietējām tiesām (Amtsgericht).

Bādenes-Virtembergas, Hesenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes, Saksijas-Anhaltes un Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī par šādām procedūrām atbild:

Bādene-Virtemberga

Tiesvedība vietējās tiesās

1) Heidelbergas vietējā tiesa (Amtsgericht Heidelberg)

Karlsrūes Augstākās reģionālās tiesas apgabalā,

2) Heilbronnas vietējā tiesa (Amtsgericht Heilbronn)

Štutgartes Augstākās reģionālās tiesas apgabalā.

Hesene

1) Frankfurtes pie Mainas vietējā tiesa (Amtsgericht Frankfurt am Main) Hesenes vietējo tiesu (Amtsgerichte) apgabalos,

2) Frankfurtes pie Mainas pavalsts tiesa (Landgericht Frankfurt am Main) Hesenes apgabaltiesu (Landgerichte) apgabalos.

Ziemeļreina-Vestfālene

Esenes vietējā tiesa (Amtsgericht Essen) Ziemeļreinas-Vestfālenes vietējo tiesu apgabalos.

Saksija-Anhalte

Halles vietējā tiesa (Amtsgericht Halle (Saale)).

Šlēsviga-Holšteina

Attiecībā uz tiesvedību, kas pēc būtības ietilpst vietējo tiesu (Amtsgericht) jurisdikcijā:

1. Flensburgas vietējā tiesa (Amtsgericht Flensburg) Flensburgas apgabaltiesas apgabalā (Flensburgas, Husumas, Nībulles un Šlēsvigas vietējo tiesu apgabali),

2. Itceojes vietējā tiesa (Amtsgericht Itzehoe) Itceojes apgabaltiesas apgabalā (Elmshornas, Itceojes, Meldorfas un Pinnebergas vietējo tiesu apgabali),

3. Ķīles vietējā tiesa (Amtsgericht Kiel) Ķīles apgabaltiesas apgabalā (Bad Zēgebergas, Ekernfjordes, Ķīles, Jaunminsteres, Norderstedtes, Plonas un Rendsburgas vietējo tiesu apgabali) un

4. Lībekas vietējā tiesa (Amtsgericht Lübeck) Lībekas apgabaltiesas apgabalā (Ārensburgas, Eutinas, Lībekas, Oldenburgas, Ratceburgas, Rainbekas un Švarcenbekas vietējo tiesu apgabali).

 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Saziņas līdzekļi

Visā Vācijā ir pieejami šādi saziņas līdzekļi: pasts (arī kurjerpasts), fakss, piegāde personīgi, prasības iesniegšana tiesas prasību iesniegšanas birojā (Rechtsantragstelle).

Turklāt rakstiskas prasības var iesniegt elektroniski visās federālajās zemēs (Länder) dažās tiesās un visās federālajās tiesās — šādā gadījumā personai, kura atbild par elektroniskā dokumenta iesniegšanu, prasībai ir jāpievieno apstiprināts elektroniskais paraksts. Lai to izdarītu, ir vajadzīga paraksta programmatūra un paraksta karte ar atbilstošu karšu lasītāju. Ar iesaistītajām tiesām var sazināties arī no citām dalībvalstīm, izmantojot e‑CODEX saskarni. Informācija par to, kuras tiesas atļauj elektronisku piekļuvi, ir atrodama vietnēs http://www.justiz.de/ un http://www.egvp.de/ vai konkrēto tiesu tīmekļa vietnēs.

No 2018. gada 1. janvāra būs iespējams iesniegt elektroniskus dokumentus visās zemju un federālajās tiesās atbilstoši pārskatītā Civilprocesa kodeksa 130.a pantam, ja vien par elektroniskā dokumenta iesniegšanu atbildīgā persona būs pievienojusi dokumentam apstiprinātu elektronisko parakstu vai būs parakstījusi dokumentu un nosūtījusi to, izmantojot drošus līdzekļus. Par “drošiem līdzekļiem” tiks uzskatīti šādi līdzekļi:

1) Vācijas e-pārvaldes pakalpojums “De‑Mail” ar sūtītāja autentifikāciju (absenderbestätigt);

2) īpašā elektroniskā pastkastīte advokātiem (“beA”);

3) īpašā elektroniskā pastkastīte publiskajām iestādēm (“beBPo”).

Tehniskie parametri attiecībā uz elektronisku dokumentu nosūtīšanu tiks noteikti federālās valdības noteikumos, kuriem jāstājas spēkā līdz 2018. gada 1. janvārim.

 25. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Iestādes vai organizācijas, kas sniedz praktisku palīdzību

Vietējās tiesas ir kompetentas sniegt praktisku palīdzību saskaņā ar grozītās Regulas (EK) Nr. 861/2007 11. pantu. Praktisku palīdzību sniedz attiecīgie darbinieki atbilstoši organizācijas shēmai, galvenokārt — prasību iesniegšanas biroju vai informācijas dienestu darbinieki. Informācija par kompetentajām vietējām tiesām un saziņas līdzekļiem ir atrodama Eiropas Tiesu atlantā. Lūdzu, sk. a) apakšpunktu iepriekš.

 25. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Elektronisko pakalpojumu un saziņas līdzekļi, lai izteiktu piekrišanu to izmantošanai

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 174. panta 1. un 2. punktu tiesvedības dokumentu advokātam, notāram, tiesu izpildītājam (Gerichtsvollzieher), nodokļu konsultantam vai jebkurai citai personai, kura ir īpaši uzticama savas profesijas dēļ, publiskai iestādei, korporācijai vai publisko tiesību subjektam var nosūtīt pa faksu, saņemot apstiprinājumu par saņemšanu.

Saskaņā ar 174. panta 3. punktu elektroniskus dokumentus arī var izsniegt tām pašām personām. Tas pats attiecas uz citām personām tiesas procesos, ja vien tās ir skaidri piekritušas, ka tām dokumentus nosūta elektroniski. Dokumentam jābūt parakstītam elektroniski un aizsargātam, lai tas nekļūtu zināms nepilnvarotām trešām personām. Dokumentus var arī nosūtīt, izmantojot De-Mail.

No 2018. gada 1. janvāra tā vietā, lai izmantotu elektronisku parakstu, būs iespējams nosūtīt elektroniskus dokumentus, izmantojot drošu nosūtīšanas kanālu (sicherer Untermittlungsweg) Civilprocesa kodeksa 130.a panta nozīmē. Iepriekš minētajām personām būs jāizveido drošs nosūtīšanas kanāls elektronisko dokumentu izsniegšanai. Elektroniska izsniegšana tiks apliecināta ar elektronisku apstiprinājumu par saņemšanu, kas noformēts strukturētā, mašīnlasāmā formātā. Šajā nolūkā tiesa, izsniedzot dokumentu, nodrošinās datu kopumu.

Piekrišanu atbilstoši Regulas 13. pantam un Civilprocesa kodeksa 174. panta 3. punktam var apliecināt, izmantojot iepriekš b) apakšpunktā minētos līdzekļus.

Sīkāku informāciju sk. b) apakšpunktā.

 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts. Personas vai profesiju veidi, kam ir pienākums pieņemt dokumentu izsniegšanu vai pārējo rakstisko saziņu, izmantojot elektroniskos līdzekļus

Kopš Federālā kodeksa, kas reglamentē juridisko profesiju (BRAO), 31.a panta 1. punkta pirmā teikuma ieviešanas Federālajai advokatūrai ir pienākums izveidot īpašu elektronisko pastkastīti ikvienam juristam Vācijā. Viens no minētā 31.a panta mērķiem ir nodrošināt, ka ar ikvienu juristu Vācijā var sazināties, izmantojot elektroniskus kanālus. Īpašā elektroniskā pastkastīte juristiem tika izveidota 2016. gada 28. novembrī.

Taču pašlaik nav noteikts pienākums to izmantot. Noteikumu, ar kuriem reglamentē Juristu direktoriju un pastkastīti (Rechtsanwaltsverzeichnis- und -postfachverordnung), 31. punkts paredz, ka līdz 2017. gada 31. decembrim (ieskaitot) informācija, kas saņemta ar īpašās juristu elektroniskās pastkastītes starpniecību, ir jāņem vērā tikai tad, ja pastkastītes īpašnieks iepriekš ir piekritis tās izmantošanai. Šis brīvprātīgās izmantošanas laikposms ir paredzēts, lai dotu juristiem iespēju pakāpeniski pieņemt jauno tehnoloģiju un lai nodrošinātu, ka minētās pastkastītes izmantošana nerada problēmas, pirms tiek noteikts, ka tā ir jāizmanto obligāti. No 2018. gada 1. janvāra BRAO 31.a pants tiks papildināts ar jaunu 6. punktu, ar ko tiks noteikts, ka visiem juristiem ir pienācīgi jāņem vērā informācija, kas nosūtīta uz viņu īpašo jurista elektronisko pastkastīti. Attiecīgs leģislatīvs grozījums ir iekļauts Likumprojektā, ar ko īsteno Direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un groza citus noteikumus par juridiskajām profesijām (ats. Bundestagsdrucksache 18/9521, 9. lpp. un 107. lpp. et seq.).

Šo jomu reglamentē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana).

 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Tiesas nodevas un maksājumu veidi

Uz tiesas nodevām saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām attiecas Tiesas izdevumu likums (GKG).

Tiesas nodevas iekasē tiesa, izrakstot rēķinu par tiesas nodevām (Gerichtskostenrechnung). Nodevas jāmaksā, kad tiek iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības ierosināšanu, lai gan tiesvedību var turpināt, pat ja maksājums nav veikts.

Tiesas nodevas ir jāmaksā ne vien prasītājam, bet arī jebkurai personai, kurai šādu pienākumu uzliek tiesa, vai jebkurai personai, kura uzņemas šādu pienākumu izlīguma ietvaros.

Konkrētas nodevu summas ir noteiktas Tiesas izdevumu likumam pievienotajā izmaksu tabulā (KV-GKG). KV-GKG 1210. pozīcijā ir noteikta nodevas likme, kas ir 3,0 nodevas vienības par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Ja tiesvedība tiek izbeigta priekšlaicīgi, nodevas likme tiek samazināta līdz 1,0 vienībai (KV-GKG 1211. pozīcija).

Nodevu nosaka atbilstoši summai, uz kuru attiecas konkrētā lieta, un tā parasti ir tāda pati kā prasības summa. Ja papildus pamatprasībai ir iesniegtas arī blakusprasības (par procentiem vai izmaksām), blakusprasību summu neņem vērā.

Piemēro šādas nodevas:

Summa līdz

EUR

Likme 3,0

EUR

Likme 1,0

EUR

500,00

105,00

35,00

1000,00

159,00

53,00

1500,00

213,00

71,00

2000,00

267,00

89,00

3000,00

324,00

108,00

4000,00

381,00

127,00

5000,00

438,00

146,00

Papildus nodevām ir jāsedz arī citi izdevumi, piemēram, attiecībā uz lieciniekiem, ekspertiem vai tulkiem.

Maksājumu var veikt ar bankas pārskaitījumu. Bankas rekvizītus norāda tiesas kases izdotajā maksājuma pieprasījumā.

 25. panta 1. punkta g) apakšpunkts. Pārsūdzības procedūra un kompetentās pārsūdzības tiesas

Pirmajā instancē pieņemtos tiesas nolēmumus saskaņā ar Civilprocesa kodeksu (ZPO), jo īpaši 511. pantu un turpmākajiem pantiem, var pārsūdzēt apelācijas (Berufung) kārtībā. Šāda apelācija jāiesniedz viena mēneša laikā no pilna sprieduma izsniegšanas dienas. Tiesa, kas ir kompetenta izskatīt apelācijas pret spriedumiem, kuri pasludināti Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, ir apgabaltiesa (Landgericht), kuras apgabalā atrodas attiecīgā vietējā tiesa.

Par pārsūdzību pieņemto apgabaltiesas nolēmumu, saņemot īpašu atļauju, var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā reģionālajā tiesā (Oberlandesgericht), kuras apgabalā atrodas attiecīgā apgabaltiesa.

25. panta 1. punkta h) apakšpunkts. Pārskatīšanas procedūra un kompetentās pārskatīšanas tiesas

Atbilstoši Civilprocesa kodeksa 1104. panta 1. punktam, ja ir izpildītas Regulas 18. pantā noteiktās prasības un ir iesniegts pieteikums, tiesvedību atsāk no procesa posma, kāds bijis pirms sprieduma pasludināšanas. Kompetentā tiesa ir sākotnējās tiesvedības tiesa.

 25. panta 1. punkta i) apakšpunkts. Pieņemamās valodas

Var izmantot tikai vācu valodu. Sorbu reģionos sorbiem ir tiesības tiesā runāt sorbu valodā.

 25. panta 1. punkta j) apakšpunkts. Kompetentās izpildes iestādes

Informāciju par kompetentajām iestādēm izpildes jautājumos sk. kopsavilkumā “Sprieduma izpildes procedūras”. Tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem atbilstoši Regulas 23. pantam, ir galvenās tiesvedības tiesa.

Lapa atjaunināta: 18/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.