Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.
Swipe to change

Laulāto mantiskās attiecības

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai šajā dalībvalstī laulāto mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts?

Jā. Laulātie parasti var brīvi sagatavot laulības līgumu, lai izvēlētos savu mantisko attiecību regulējumu. Šādu līgumu dēvē par pirmslaulības līgumu (convenção antenupcial — Civilkodeksa (Código Civil) 1698. pants).

Tomēr, ja laulātie neizvēlas regulējumu, kā arī noteiktos gadījumos, kad pirmslaulības līgums nav spēkā, likumiskais laulāto mantisko attiecību regulējums ir iegūtās mantas kopība (regime da comunhão de adquiridos) saskaņā ar Civilkodeksa 1717. un 1721. pantu.

Šādā gadījumā ir jāpiemēro Civilkodeksa 1721.–1731. panta normas, lai noteiktu, kurš īpašums laulātajiem pieder abiem kopā un kurš īpašums pieder katram laulātajam atsevišķi.

Izņēmuma gadījumos (tie ir noteikti Civilkodeksa 1720. pantā) obligātais regulējums ir mantas šķirtības regulējums (regime de separação de bens).

2 Kā laulātie var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Laulātie var noteikt savas mantiskās attiecības, noslēdzot pirmslaulības līgumu, kurā izvēlas vienu no trim Civilkodeksā noteiktajiem mantisko attiecību regulējumiem, vai vienojoties par atšķirīgu regulējumu, kas nav pretrunā piemērojamajiem tiesību aktiem (Civilkodeksa 1698. pants).

Trīs Civilkodeksā noteiktie mantisko attiecību regulējumi ir šādi:

  • iegūtās mantas kopības regulējums (regime da comunhão de adquiridos — Civilkodeksa 1721.–1731. pants);
  • mantas kopības regulējums (regime da comunhão geral de bens — Civilkodeksa 1732.–1734. pants);
  • mantas šķirtības regulējums (regime da separação de bens — Civilkodeksa 1735. pants).

Kā norādīts iepriekš, laulātie var vienoties par atšķirīgu regulējumu, kas nav pretrunā piemērojamajiem tiesību aktiem. Tas attiecas uz gadījumu, kad laulāto mantisko attiecību regulējums ir iegūtās mantas kopības režīms, bet laulātie pirmslaulības līgumā vienojas, ka konkrēts nekustamais īpašums, ko ieguvis viens no laulātajiem pirms laulības (piemēram, ģimenes mājoklis), pēc laulības noslēgšanas kļūs par kopīpašumu, jo laulātie abi vēlas būt atbildīgi par attiecīgo hipotēku.

Formālās prasības nosaka, ka pirmslaulības līgums ir jāsagatavo pie notāra kā autentisks dokuments (publisks akts) vai pie reģistra amatpersonas kā deklarācija (Civilkodeksa 1710. pants un Civilstāvokļa aktu reģistra kodeksa (Código do Registo Civil) 189.–191. pants).

Pirmslaulības līgums vienmēr jānoslēdz pirms laulības. Saskaņā ar Civilkodeksa 1714. pantu pirmslaulības līgumu un laulāto mantisko attiecību regulējumu pēc stāšanās laulībā mainīt nevar, izņemot, ja Civilkodeksa 1715. pantā ir noteikts citādi.

Civilkodeksa IX nodaļas III iedaļā ir ietvertas tiesību normas, kas piemērojamas pirmslaulības līgumiem (no 1698. līdz 1716. pantam).

Tiesību normas, kas attiecas uz dāvinājumiem laulātajiem un dāvinājumiem starp laulātajiem, ir ietvertas Civilkodeksa X nodaļas I un II iedaļas 1753.–1766. pantā.

3 Vai pastāv ierobežojumi laulāto mantisko attiecību izveides brīvībai?

Saskaņā ar Portugāles Civilkodeksa 1720. pantu Ir paredzēti divi gadījumi, kad obligātais regulējums ir mantas šķirtības regulējums (regime de separação de bens): kad laulība tiek noslēgta bez pirmslaulības procesa un kad laulāto vecums ir 60 vai vairāk gadu.

Neskaitot šos divus gadījumus, laulātie var brīvi izvēlēties regulējumu, ievērojot piemērojamajos tiesību aktus.

4 Kādas ir laulības šķiršanas, atšķiršanas vai laulāto mantisko attiecību anulēšanas juridiskās sekas?

Saskaņā ar Civilkodeksa 1688. pantu laulāto attiecības starp laulātajiem izbeidzas, neskarot noteikumus par uzturlīdzekļiem, ar laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu brīdi. Laulāto atšķiršana un viņu mantas sadale nenozīmē laulības izbeigšanu, tomēr laulāto atšķiršanas gadījumā tiesiskās sekas ir ļoti līdzīgas kā laulības šķiršanas gadījumā, kā izklāstīts turpmāk.

Attiecībā uz mantas sadali un parādu apmaksu Civilkodeksa 1689. pantā ir noteikts, ka tad, kad laulāto mantiskās attiecības ir izbeigušās, laulātie vai viņu attiecīgie mantinieki ir tiesīgi katrs saņemt savu personīgo īpašumu un savu daļu jebkurā kopīgi piederošajā īpašumā. Laulātajam, kuram ir parāds kopīpašumā, ir jānokārto šis parāds.

Attiecībā uz parādiem prioritāti piešķir kopīgo parādu apmaksai, izmantojot kopīgi piederošo īpašumu, un tikai pēc šo parādu apmaksas tiek nokārtoti pārējie parādi. Ja viens no laulātajiem ir parādā otram laulātajam, viņam jāapmaksā attiecīgais parāds, izmantojot savu daļu kopīgi piederošajā īpašumā. Ja laulātajiem nav kopīgi piederoša īpašuma, laulātajam parāds jāapmaksā, izmantojot savu personīgo īpašumu.

Laulības šķiršanas tiesiskās sekas

Laulības šķiršanas tiesiskās sekas ir noteiktas Portugāles Civilkodeksa 1788.–1793-A. pantā.

Principā līdz ar laulības šķiršanu laulība tiek izbeigta, un laulības šķiršanai ir tādas pašas sekas kā laulības izbeigšanai laulātā nāves gadījumā.

No mantošanas viedokļa saskaņā ar Civilkodeksa 2133. pantu pēc laulības šķiršanas sprieduma pasludināšanas bijušais laulātais zaudē likumīgā mantinieka statusu, pat ja laulības šķiršanas spriedums tiek pasludināts pēc otra laulātā nāves.

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem laulāto manta parasti netiek dalīta laulības šķiršanas procesa laikā — tas notiek tikai pēc laulības šķiršanas. Tomēr, ja laulība tiek šķirta pēc abpusējas vienošanās Civilstāvokļa aktu reģistra nodaļā, laulātie var tūlīt vienoties par to, kā tiks sadalīta laulāto manta.

Attiecībā uz laulības šķiršanas sekām vispārējais noteikums nosaka, ka

  • laulības šķiršana stājas spēkā no dienas, kad laulības šķiršanas spriedums kļūst galīgs.

Laulības šķiršanas mantiskās sekas laulāto attiecībās ir šādas.

  • Laulības šķiršanai ir atpakaļejošas mantiskās sekas laulāto attiecībās no dienas, kad ierosināta lieta par laulības šķiršanu.
  • Tomēr, ja to pieprasa kāds no laulātajiem, laulības šķiršanas mantiskās sekas var piemērot ar atpakaļejošu spēku no dienas, kurā laulātie izbeiguši kopdzīvi, ja tiesas procedūrā šis datums ir pārbaudīts.
  • Dalot mantu pēc laulības šķiršanas, neviens no laulātajiem nevar saņemt vairāk, nekā tas būtu saņēmis, ja laulība būtu noslēgta atbilstoši iegūtās mantas kopības regulējumam.
  • Katrs laulātais zaudē visus ieguvumus, kas saņemti vai jāsaņem laulības rezultātā (piemēram, dāvinājumus starp laulātajiem, trešās personas dāvinājumus pārim sakarā ar gaidāmo laulību). Šādā gadījumā persona, kura veic dāvinājumu, var nolemt, ka ieguvums paliek pāra bērniem.
  • Cietušajam laulātajam ir tiesības vispārējās piekritības tiesā pieprasīt kompensāciju par otra laulātā nodarīto kaitējumu, ievērojot vispārējos civiltiesiskās atbildības noteikumus.
  • Ja laulības šķiršanas iemesls ir saistīts ar viena laulātā garīgās veselības problēmām, laulātajam, kurš iesniedz laulības šķiršanas prasību, jāsamaksā otram laulātajam kompensācija par laulības šķiršanas izraisīto personīgo kaitējumu. Šī prasība jāiesniedz laulības šķiršanas procedūras laikā.
  • Katrs laulātais var pieprasīt, lai tiesa atļauj viņam īrēt laulāto mājokli neatkarīgi no tā, vai tas pieder abiem laulātajiem vai otram laulātajam.

Laulības šķiršanas mantiskās sekas attiecībās starp laulātajiem un trešām personām ir šādas.

  • Laulātie laulības šķiršanas mantiskās sekas var vērst pret trešām personām tikai pēc sprieduma reģistrēšanas Civilstāvokļa aktu reģistrā.

Attiecībā uz uzturēšanas pienākumu starp bijušajiem laulātajiem Civilkodeksa 2016. un 2019. pantā ir noteikts, ka:

  • parasti pēc laulības šķiršanas katram bijušajam laulātajam ir pienākums sevi uzturēt pašam;
  • katram bijušajam laulātajam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem neatkarīgi no tā, vai laulība šķirta pēc abpusējas vienošanās, tomēr tiesības uz uzturlīdzekļiem var noraidīt taisnīguma apsvērumu dēļ;
  • tiesības uz uzturlīdzekļiem izbeidzas, ja to saņēmējs atkārtoti stājas laulībā.

Laulāto atšķiršanas un viņu mantas sadales sekas

Attiecībā uz laulāto atšķiršanu Portugāles Civilkodeksa 1794. pantā ir atsauce uz noteikumiem par laulības šķiršanu, kā aprakstīts iepriekš, ar vienu izņēmumu, proti, laulāto atšķiršana nenozīmē laulības izbeigšanu.

Neskaitot šo vienu izņēmumu, saskaņā ar Portugāles Civilkodeksa 1795-A., 2016. un 2133. pantu laulāto atšķiršanas sekas attiecībā uz laulāto mantu, uzturēšanas pienākumu un mantošanu ir tādas pašas kā laulības šķiršanas sekas.

Laulības atzīšanas par neesošu tiesiskās sekas

Ir atšķirība starp laulības atzīšanu par neesošu un neeksistējošu laulību.

Neeksistējošas laulības gadījumā, kā paredzēts Civilkodeksa 1628.–1630. pantā (piemēram, ja viens vai abi laulātie nav snieguši pilnīgi nekādu laulības solījumu), neeksistējošai laulībai nav nekādu seku.

Ja par neesošu tiek atzīta dzimtsarakstu nodaļā noslēgta laulība, kā paredzēts Civilkodeksa 1631. pantā (piemēram, ir bijuši juridiski šķēršļi laulības noslēgšanai vai laulības solījums ir bijis nepareizs), sekas, ko nosaka Civilkodeksa 1647. pants, ir šādas.

  • Ja abi laulātie rīkojušies labticīgi, laulībai ir sekas viņu attiecībās un attiecībās ar trešām personām, līdz spriedums par laulības atzīšanu par neesošu kļūst galīgs.
  • Ja tikai viens no laulātajiem rīkojies labticīgi, tad tikai šis laulātais var gūt labumu no laulības sekām. Turklāt laulātais, kurš rīkojies labticīgi, var atsaukties uz laulības sekām attiecībā pret trešām personām, ja vien šādas sekas atspoguļo attiecības starp laulātajiem.

Šie noteikumi attiecas uz baznīcā noslēgtas katoļu laulības atzīšanu par neesošu, līdz attiecīgais spriedums tiek reģistrēts Civilstāvokļa aktu reģistrā, ar nosacījumu, ka tāpat tika reģistrēta arī katoļu laulība.

Civilkodeksa 1649. un 1650. pantā ir paredzēti īpaši ar īpašumu saistīti sodi tādas laulības gadījumā, kas noslēgta starp nepilngadīgajiem vai neņemot vērā, piemēram, turpmāk minētos juridiskus šķēršļus tās noslēgšanai.

  • Nepilngadīgo, kurš stājas laulībā, nesaņēmis nepieciešamo atļauju, līdz pilngadības sasniegšanai uzskata par nepilngadīgo attiecībā uz tā īpašuma pārvaldību, kas viņam piederējis laulības noslēgšanas brīdī un ko viņš iegūst pēc laulības noslēgšanas kā dāvinājumu. Tomēr uzturlīdzekļus, kas vajadzīgi atbilstoši nepilngadīgā statusam, maksās no ienākumiem, kas tiks gūti no šā īpašuma.
  • Šādu īpašumu līdz brīdim, kad nepilngadīgais kļūst pilngadīgs, pārvalda nepilngadīgā vecāki vai likumīgais pārstāvis, nevis otrs laulātais.
  • Šādu īpašumu ne laulības laikā, ne pēc tās izbeigšanas nevar izmantot, lai nokārtotu jebkura laulātā parādus, kas radušies, pirms laulātais sasniedzis pilngadību.
  • Ja laulība tiek noslēgta pirms starplaulību perioda beigām, laulātais, kurš neievēro šo šķērsli laulības noslēgšanai, zaudē visu īpašumu, kas saņemts kā dāvinājums vai novēlējums no pirmā laulātā iepriekšējā laulībā.
  • Ja netiek ievēroti šķēršļi, kas noteikti Civilkodeksa 1604. panta c) un d) punktā (piemēram, šķēršļi, kas izriet no asinsradniecības), laulātais, kurš izdara pārkāpumu, nevar saņemt nekādu dāvinājumu vai novēlējumu no otra laulātā.

5 Kādas sekas laulāto mantiskajās attiecībās ir viena laulātā nāvei?

Nāves gadījumā laulāto mantiskās attiecības izbeidzas, kā noteikts Civilkodeksa 1788. pantā.

Kopīgi piederošais īpašums ir jāsadala. Mirušā īpašums ietver viņa personīgo īpašumu un — attiecīgā gadījumā — viņa daļu laulātajiem kopīgi piederošajā īpašumā saskaņā ar Civilkodeksa 2024. pantu.

Vispārīgais princips ir tāds, ka pārdzīvojušais laulātais ir likumīgais mantinieks un ir tiesīgs saņemt mantojuma neatņemamo daļu neatkarīgi no tā, vai mirušais laulātais ir atstājis testamentu (attiecīgi Civilkodeksa 2131. un 2133. pants vai 2158. un 2159. pants).

Turklāt saskaņā ar Civilkodeksa 2103-A. panta nosacījumiem, kad īpašums tiek dalīts, pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs prasīt, lai viņam piešķir tiesības izmantot laulāto kopīgo mājokli, tajā esošās mantas un mēbeles. Ja tas pārsniedz pārdzīvojušā laulātā daļu gan mantojuma, gan kopīgi piederošā īpašuma ziņā, pārdzīvojušais laulātais maksā kompensāciju pārējiem mantiniekiem.

Tomēr saskaņā ar Civilkodeksa 1698. pantu un 1700. panta 3. punktu, ja laulāto mantisko attiecību regulējums ir mantas šķirtība, laulātie var atteikties no sava mantinieka statusa pirmslaulības līgumā.

6 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām?

Tiesas, [civilstāvokļa aktu] reģistrācijas iestādes un notāri ir attiecīgi kompetenti lemt par jautājumiem saistībā ar laulāto mantu, kad rodas kāda no turpmāk minētajām situācijām.

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem pirmslaulības līgumiem un mantiskajām attiecībām piemēro nemainīguma principu, kas nostiprināts Civilkodeksa 1714. pantā. Ja topošie laulātie vēlas vienoties par mantiskajām attiecībām un atkāpties no likumā noteiktā mantisko attiecību regulējuma, mantiskās attiecības nosaka pirmslaulības līgumā (Civilkodeksa 1710. pants), ko laulātie paraksta pie notāra. Laulības laikā laulātajiem nav atļauts grozīt vai labot mantisko attiecību līgumu. Izņēmums no nemainīguma principa ir situācijas, kas paredzētas Civilkodeksa 1715. pantā (piem., īpašuma atšķiršanas vai personu un īpašuma atšķiršanas gadījumi).

Noteikumus attiecībā uz mantiskajam attiecībām nosaka pirmslaulības līgumā (Civilkodeksa 1698. pants). Lai noslēgtu pirmslaulības līgumu, ir jāievēro prasības attiecībā uz tā formu un pasludināšanu. Lai pirmslaulības līgumu atzītu par likumīgi noslēgtu, prasības attiecībā uz tā formu ir noteiktas Civilkodeksa 1710. pantā, proti, līgumam jābūt noslēgtam kā apliecinājumam, ko iesniedz [civilstāvokļa aktu] reģistrācijas iestādei, vai publiskam aktam, kas parakstīts pie notāra. Lai pirmslaulības līgumam būtu juridisks spēks pret trešām personām, prasības attiecībā uz tā pasludināšanu ir tādas, ka pirmslaulību līgumam jābūt reģistrētam saskaņā ar Civilkodeksa 1711. panta 1. punktu. Šim nolūkam laulāto mantiniekus un citas personas, kas iesaistītas pirmslaulības līgumā, neuzskata par trešām personām. Līguma reģistrācija neaizstāj nepieciešamību līgumā ietvertos faktus obligāti reģistrēt nekustamo īpašumu reģistrā. Tāpat ir jāievēro noteikti termiņi: pirmslaulības līgumam jābūt parakstītam pirms kāzām, taču laikposms starp līguma parakstīšanas dienu un kāzu dienu nedrīkst pārsniegt vienu gadu, pretēja gadījumā līgums izbeidzas, kā tas paredzēts Civilkodeksa 1716. pantā.

Iepriekš minētā informācija ir atrodama šeit: Eiropas noteikumi – ietekme uz [civilstāvokļa aktu] reģistrācijas iestādēm un notāriem, tā pieejama portugāļu un angļu valodā vietnē https://www.redecivil.csm.org.pt/os-regulamentos-europeus-impacto-na-atividade-registal-e-notarial/

Laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu gadījumā iestādes, kuras ir kompetentas veikt laulāto mantas sadali un piemērot to attiecīgajām mantiskajām attiecībām, atšķiras atkarībā no tā, vai laulātie ir vienojušies par laulāto mantas sadales kārtību.

Ja laulātie ir vienojušies par laulāto mantas sadali laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā, šādu jautājumu kārtošana ir civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu kompetencē. Šajā gadījumā var rasties divas situācijas: laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes ir kompetentas nokārtot laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu, un šīs procedūras ietvaros tās var apstiprināt mantas sadales vienošanos, nokārtot nodokļu saistību maksājumus un mantas sadales rezultātā radušās izmaiņas ievadīt Īpašumu reģistrā. Ja laulības šķiršana vai laulāto atšķiršana ir apstrīdēta, kas ir Ģimenes un nepilngadīgo lietu tiesas (Tribunais de Família e Menores) kompetencē, tad, pusēm vienojoties par sadali pēc laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes ir kompetentas kārtot mantas sadali, nodokļu saistības un mantas sadales rezultātā radušās izmaiņas Īpašumu reģistrā. Tiesiskais regulējums ir izklāstīts Civilstāvokļa aktu reģistra kodeksa (Código de Registo Civil) 272.-A un 272.-B pantā. Praktiskā informācija par šo pakalpojumu un tā izmaksām pieejama vietnē https://justica.gov.pt/Servicos/Balcao-Divorcio-com-Partilha.

Ja pēc laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas puses ir panākušas vienošanos par mantas sadali, tās var parakstīt publisku aktu pie notāra. Šādā gadījumā notārs ir atbildīgs par nekustamā īpašuma reģistrāciju divu mēnešu laikā, un minētajā laikposmā pusēm ir jānokārto savas nodokļu saistības (Īpašuma reģistra kodeksa (Código do Registo Predial) 8.-B un 8.-C pants)

Ja laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas, laulības spēkā neesības vai laulības atzīšanas par neesošu gadījumā laulātie nevar vienoties par laulāto mantas sadali, pēc vienas puses pieprasījuma ir jāsāk inventarizācijas procedūra. Tiesām ir ekskluzīva piekritība inventarizācijas procedūras gadījumā situācijās, kas paredzētas Civilkodeksa 1083. panta 1. punktā (piem., kad inventarizācija ir atkarīga citām tiesvedībām). Citās situācijās atbilstoši Civilkodeksa 1083. panta 2. punktam inventarizācijas procedūru var pieprasīt pēc ieinteresētās puses iniciatīvas, kura sākusi procedūru, vai panākot savstarpēju vienošanos starp visām ieinteresētajām personām tiesā vai pie notāra, kā uzskaitīts 2019. gada 13. septembra Likuma 117/19 pielikuma 1. pantā. Notāri kārto lietu, izmantojot lietu pārvaldības sistēmu https://www.inventarios.pt/

7 Kādas ir laulāto mantisko attiecību sekas attiecībā uz tiesiskajām attiecībām starp vienu laulāto un trešām personām?

Civilkodeksa 1682. un 1683. pantā ir noteikts, ka dažos gadījumos laulātajam ir jāsaņem otra laulātā piekrišana, lai varētu noslēgt konkrētus līgumus ar trešo personu. Tas ir atkarīgs no laulāto mantisko attiecību regulējuma (mantas šķirtība vai mantas kopība), no pārvaldības pilnvarām, kas izriet no šā regulējuma (piemēram, konkrēta īpašuma kopīga pārvaldība), un no īpašuma veida (piemēram, laulāto kopīgais mājoklis, kopīpašums) vai līguma veida (piemēram, pirkšanas un pārdošanas līgums, dāvinājumu pieņemšana).

Saskaņā ar Civilkodeksa 1687. pantu, ja otrs laulātais nav sniedzis piekrišanu, sekas attiecībā uz trešām personām ir šādas.

  • Ja kāds no laulātajiem noslēdz līgumu, ar ko tiek pārkāpti Portugāles Civilkodeksa 1682. panta 1. un 3. punkta noteikumi (konkrēta kustamā īpašuma īpašumtiesību nodošana), 1682-A. panta noteikumi (nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošana mantas kopības gadījumā; laulāto kopīgā mājokļa īpašumtiesību nodošana visu laulāto mantisko attiecību regulējumu gadījumos), 1682-B. panta noteikumi (laulāto kopīgā mājokļa nomas atcelšana) vai 1683. panta 2. punkta noteikumi (atteikšanās no mantojuma vai legāta), otrs laulātais vai viņa mantinieks var pieprasīt konkrētā līguma anulēšanu.
  • Ja laulātais bez otra laulātā piekrišanas, ja tāda ir nepieciešama, nodod nereģistrēta kustamā īpašuma īpašumtiesības vai noslēdz līgumu, ar kuru tiek noteikts šāda īpašuma apgrūtinājums, iepriekš minēto anulēšanu nevar vērst pret trešo personu, kura rīkojusies labticīgi.
  • Ja viens no laulātajiem nelikumīgi nodod tāda īpašuma īpašumtiesības, kas pieder vienīgi otram laulātajam, vai noslēdz līgumu, ar kuru tiek noteikts šāda īpašuma apgrūtinājums, attiecīgais līgums nav spēkā un maksa ir jāatmaksā saskaņā ar Civilkodeksa 892.–904. pantu, kuros ir noteiktas pārdevēja nelikumīgas rīcības sekas.

8 Īss procedūras apraksts — laulāto īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Ja ir panākta vienošanās par mantas sadali, to var apstiprināt civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes vai izklāstīt pie notāra parakstītā publiskā aktā atbilstoši kādai no situācijām, kas minētas iepriekš atbildē uz 6. jautājumu.

Ja nav panākta vienošanās par mantas sadali, tiesa vai notārs uzsāk inventarizācijas procedūru, kas jau aprakstīta iepriekš atbildē uz 6. jautājumu.

Tiesas ierosinātā inventarizācijas procedūra ir reglamentēta Civilkodeksa V. sējuma XVI. sadaļā (1082.-1130. Pants), un šos noteikumus mutatis mutandis piemēro notāra ierosinātai inventarizācijai (2019. gada 13. septembra Likuma 117/19 pielikuma 2. pants).

Inventarizācijas procedūrai ir šādi posmi: sākuma posms; iebildumu sniegšana un saistību pārbaude; ieinteresēto personu sākotnēja uzklausīšana; nolēmums pēc būtības un ieinteresēto personu uzklausīšana; mantas sadales saraksts un apstiprinošais spriedums; prasības, kas celtas pēc apstiprinošā sprieduma.

9 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Nekustamā īpašuma reģistrācijas prasītājam jāiesniedz reģistrācijas pieteikums Īpašuma reģistrācijas birojā, pievienojot dokumentus, kas apliecina Īpašuma reģistrā ietvertos faktus. Parasti ir vajadzīgi šādi dokumenti: publiskais akts, īpašuma apliecība, pierādījumi par zīmognodevas un pašvaldības īpašuma nodokļa samaksu, attiecīgā gadījumā — hipotēkas dzēšanas dokuments. Ja šie dokumenti jau ir reģistrēti Īpašuma reģistrācijas birojā, jānorāda tikai atsauces uz tiem.

Turklāt, ja pieteikumu iesniedz prasītāja pārstāvis, pieteikumam jāpievieno attiecīgā pilnvara. Tomēr saskaņā ar Īpašuma reģistra kodeksa 39. pantu advokātiem, notāriem un juriskonsultiem nav jāpievieno pilnvara, lai varētu iesniegt reģistrācijas pieteikumu.

Pieteikuma iesniedzēji, kuriem ir digitālais sertifikāts (iedzīvotāji ar Portugāles pilsoņa apliecību, advokāti, notāri un juriskonsulti, kuri pienācīgi reģistrējušies attiecīgajās profesionālajās asociācijās), var iesniegt nekustamā īpašuma reģistrācijas pieteikumu un pievienot nepieciešamos dokumentus, izmantojot internetu. Pieteikuma iesniedzēji, kuriem nav digitālā sertifikāta, var iesniegt pieteikumu personīgi Īpašuma reģistrācijas birojā vai nosūtīt to pa pastu.

Informācija par reģistrācijas procedūru un tās izmaksām pieejama vietnē

https://justica.gov.pt/Servicos/Pedir-registo-predial

Portugāles Civilkodeksa un citu iepriekš minēto tiesību aktu pašlaik spēkā esošās versijas portugāļu valodā ir pieejamas vietnē

http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_main.php

Nobeiguma piezīme.

Šajā faktu lapā sniegtā informācija ir vispārīga un nav izsmeļoša, kā arī tā nav saistoša kontaktpunktam, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, tiesām vai jebkuram citam lietotājam. Vienmēr ir jāiepazīstas ar piemērojamo tiesību aktu pēdējo atjaunināto versiju. Šī informācija neaizstāj profesionāla jurista sniegtu juridisku konsultāciju.

Lapa atjaunināta: 05/10/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.