Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas zviedru versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Laulāto mantiskās attiecības

Zviedrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai šajā dalībvalstī laulāto mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts?

Jā, šāda sistēma pastāv. Tā paredz noteikumus par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, ko piemēro laulātajiem laulības laikā un pēc tās. Tā arī reglamentē laulāto tiesības un pienākumus laulības laikā un pēc tās attiecībā uz dažādām aktīvu un saistību kategorijām, laulāto kopīgo mājokli un tā aprīkojumu, kā arī laulāto savstarpējām dāvanām.

2 Kā laulātie var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Laulātajiem var būt divu veidu aktīvi: īpašums, uz kuru attiecas dalīšana (giftorättsgods), un privātais īpašums (enskild egendom). Biežāk sastopams ir īpašums, uz kuru attiecas dalīšana; uz īpašumu attiecas dalīšana, ja vien nav noteikts citādi. Pamatnoteikums ir tāds, ka viena laulātā nāves gadījumā vai laulības šķiršanas gadījumā šāds īpašums ir jādala. Šāda veida sadalīšana neattiecas uz privāto īpašumu. Īpašums var būt privāts:

a) saskaņā ar laulāto mantisko attiecību līgumu (äktenskapsförord). Līgumam jābūt sastādītam rakstveidā un reģistrētam Nodokļu aģentūrā (Skatteverket);

b) saskaņā ar dāvinājuma noteikumiem;

c) saskaņā ar testamenta noteikumiem;

d) ja labuma guvējs ir norādīts dzīvības apdrošināšanas polisē, nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē, veselības apdrošināšanas polisē vai individuālajā pensiju uzkrājumu shēmā.

3 Vai pastāv ierobežojumi laulāto mantisko attiecību izveides brīvībai?

Jā, šādi ierobežojumi pastāv. Piemēram, pastāv noteikumi, kas aizsargā laulāto kopīgo mājokli un tā aprīkojumu laulības laikā. Viens laulātais nevar pārdot, iznomāt vai citādi atbrīvoties no mājokļa bez otra laulātā piekrišanas. Šie noteikumi attiecas arī uz īpašumu, kas ir privāts saskaņā ar laulāto mantisko attiecību līguma noteikumiem. Ja īpašums ir jāsadala starp laulātajiem, laulāto kopīgais mājoklis un tā aprīkojums tiek piešķirts tam laulātajam, kuram tas ir visvairāk nepieciešams. Tas tā notiek pat tad, ja īpašums pilnībā pieder otram laulātajam. Ja īpašuma vērtība, kas tādējādi piešķirta vienam laulātajam, pārsniedz šī laulātā sadalāmā īpašuma daļu, šis laulātais tomēr ir tiesīgs pārņemt īpašumtiesības uz šādu īpašumu, ja viņš vai viņa samaksā starpību otram laulātajam. Vēl viens piemērs ir tas, ka pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt noteiktu minimālo naudas summu par abu laulāto īpašumu. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja mirušā laulātā īpašums bija privāts un mirušais laulātais ir novēlējis visu savu īpašumu kādam citam.

4 Kādas ir laulības šķiršanas, atšķiršanas vai laulāto mantisko attiecību anulēšanas juridiskās sekas?

Zviedrijas likumi paredz tikai laulības šķiršanu. Laulības šķiršanas juridiskais spēks nosaka, ka īpašums, uz kuru attiecas dalīšana, ir jāsadala. Turklāt vienam no laulātajiem var būt arī tiesības saņemt uzturlīdzekļu pabalstu, vismaz gaidīšanas periodā.

5 Kādas sekas laulāto mantiskajās attiecībās ir viena laulātā nāvei?

Īpašums tiek sadalīts starp mirušā mantiniekiem un pārdzīvojušo laulāto. Taču pāra kopējie bērni un mazbērnivarēs saņemt savu mantojuma daļu tikai pēc abu laulāto nāves.

6 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām?

Puses pašas var sadalīt īpašumu. Ja abas puses spēj vienoties, vienīgā formālā prasība ir, lai sadalījums tiktu sastādīts rakstveidā un to parakstītu abas puses. Ja abas puses nespēj vienoties, tiesa var iecelt izpildītāju (bodelningsförrättare). Katra no pusēm var apstrīdēt izpildītāja pieņemtos lēmumus tiesā.

7 Kādas ir laulāto mantisko attiecību sekas attiecībā uz tiesiskajām attiecībām starp vienu laulāto un trešām personām?

Katrs no laulātajiem ir atbildīgs par saviem parādiem. Viena laulātā kreditors nevar pieprasīt samaksu no otra laulātā īpašuma, neatkarīgi no tā, vai uz šo īpašumu attiecas dalīšana, vai arī tas ir šī laulātā privātais īpašums. Pastāv arī noteikumi, kas aizsargā kreditoru pret laulāto centieniem nepieļaut kreditora piekļuvi aktīviem. Piemēram, laulātais nevar izlemt, ka viņa vai viņas privātais īpašums ir jāiekļauj īpašuma sadalē, ja nodoms ir izvairīties no kreditora.

8 Īss procedūras apraksts — laulāto īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Parasti īpašuma sadale attiecas uz visu īpašumu, uz kuru attiecas dalīšana. Pastāv vairāki izņēmumi. Laulātais var nodalīt no īpašuma, uz kuru attiecas dalīšana, saviem parādiem atbilstošu daļu. Katrs laulātais var nodalīt apģērbu un citu mantu, ko šis laulātais izmanto personīgi, kā arī jebkuras personīgās dāvanas. Tāpat sadale neattiecas arī uz tiesībām saņemt pensiju, ko maksā darba devējs vai no valsts līdzekļiem, vai arī dažos aspektos uz privātām pensijām. Atlikušo īpašumu no īpašuma, uz kuru attiecas dalīšana, sadala vienlīdzīgi starp abiem laulātajiem. Veicot sadali, ir jāņem vērā, kurš ir attiecīgā aktīva īpašnieks. Kā minēts iepriekš, uz laulāto kopīgo mājokli un tā aprīkojumu attiecas īpaši noteikumi.

9 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Katrai tiesību uz nekustamo īpašumu nodošanas reizei jābūt reģistrētai, veicot īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatas iestādē (Lantmäteriet). Reģistrēšanu parasti veic pircējs. Kopā ar pieteikumu jāiesniedz dokumentu oriģināli.

Lapa atjaunināta: 10/11/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.