Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem

Luksemburgā ir tikai viens reģistrētu partnerattiecību režīms (régime de partenariat enregistré), kas ieviests ar 2004. gada 9. jūlija Likumu par tiesiskajām sekām, ko rada konkrētas partnerattiecības (loi du 9 juillet 2004 relative aux effets légaux de certains partenariats) (turpmāk tekstā — “Likums”). Likums vēlāk tika papildināts.

Šajā likumā partnerattiecības ir definētas kā faktiska kopdzīve starp divām dažādu dzimumu vai viena dzimuma personām, kuras dzīvo kopā kā pāris un kuras ir iesniegušas paziņojumu civilstāvokļa aktu reģistrācijas amatpersonai (officier de l’état civil) pašvaldībā, kurā ir viņu kopīgā dzīvesvieta (domicile) vai mājvieta.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Saskaņā ar Likuma 10. pantu mantas šķirtība ir parastais režīms, ja nav noslēgta īpaša vienošanās. Tādējādi katrs no partneriem patur (kustamo un nekustamo) īpašumu, ja viņi var pierādīt savas tiesības uz to, peļņu un ienākumus no sava īpašuma, kā arī ienākumus no sava darba. Kopīpašumtiesību prezumpcija attiecas uz īpašumu, par kuru neviens no partneriem nevar pierādīt īpašumtiesības.

Partneri var atkāpties no tiesiskā regulējuma, reģistrējamajā līgumā precizējot partnerattiecību mantiskās sekas.

Turklāt Likumā ir paredzēts primārais tiesiskais regulējums, kas piemērojams visām partnerattiecībām. Tādēļ ir būtiski sniegt savstarpēju materiālo palīdzību (apport mutuel d’une aide matérielle) proporcionāli partneru attiecīgajiem līdzekļiem. Turklāt katrs partneris ir pats atbildīgs par savām parādsaistībām, kas radušās pirms partnerattiecību noslēgšanas vai to spēkā esības laikā. Visbeidzot, partneri nevar individuāli izmantot tiesības, ar kurām tiek nodrošināts kopīgais mājoklis vai tā aprīkojums.

Saskaņā ar Likumu partneriem ir tāda pati sociālā aizsardzība kā laulībā esošām personām, piemēram, viņiem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un saņemt tādus pašus nodokļu atvieglojumus kā laulībā esošām personām, tostarp attiecībā uz reģistrācijas maksām, mantojuma nodokli un tiešajiem nodokļiem.

Tiesiskais regulējums attiecas uz šo vienu reģistrētu partnerattiecību veidu, kas pieejams Luksemburgā.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Partneri var nolemt neslēgt nekādu mantisko attiecību līgumu. Šajā gadījumā viņu partnerattiecībām piemēro tiesisko režīmu. Pretējā gadījumā viņi var noslēgt līgumu, kurā ir precizētas viņu partnerattiecību mantiskās sekas.

Šāda līguma esamība ir jāpaziņo civilstāvokļa aktu reģistrācijas amatpersonai brīdī, kad partnerattiecības tiek reģistrētas. Pēc civilstāvokļa aktu reģistrācijas amatpersonas lūguma šo līgumu trīs darbadienu laikā nosūta prokuratūrai (Parquet Général), kur tas tiks reģistrēts un glabāts civilstāvokļa aktu reģistrā (Répertoire Civil). Reģistrācija civilstāvokļa aktu reģistrā padara partnerattiecību deklarāciju izpildāmu attiecībā pret trešām personām.

Partneri var brīvi grozīt vai mainīt savu mantisko attiecību režīmu, izmantojot līgumu par grozījumiem (convention modificative), kas jāiesniedz civilstāvokļa aktu reģistrācijas amatpersonai, kura saņēma sākotnējo aktu. Par katru turpmāko grozījumu ir jāpaziņo prokuratūrai, ievērojot tādas pašas formalitātes.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Reģistrētu partnerattiecību izveides brīvība ir ierobežota. Uz visām partnerattiecībām attiecas primārais tiesiskais regulējums saistībā ar noteiktām mantiskajām sekām, no kurām nevar atkāpties ar līgumu.

Tādēļ partneriem ir jāsniedz savstarpēja materiāla palīdzība. Abiem partneriem ir jāpiedalās partnerības izdevumu segšanā proporcionāli to attiecīgajiem līdzekļiem. Attiecībā pret trešām personām partneri ir solidāri atbildīgi par parādiem, kas radušies, lai nodrošinātu savas mājsaimniecības vai kopīgā mājokļa ikdienas vajadzības, pat pēc tam, kad partnerattiecības ir izbeigušās. Tomēr solidāru atbildību (solidarité) nepiemēro izdevumiem, kas ir acīmredzami pārmērīgi, ņemot vērā partneru dzīvesveidu, darījuma vai preces noderīgumu vai nederīgumu vai trešās līgumslēdzējas puses labticību vai ļaunprātību. Attiecībā uz pirkumiem uz kredīta solidāra atbildība ir piemērojama tikai tad, ja abi partneri tam piekrīt.

Turklāt attiecībā uz kopīgo mājokli un tā aprīkojumu partneri nevar ar tiem rīkoties bez otra piekrišanas. Partneris, kas nav devis savu piekrišanu, var pieprasīt šāda akta anulēšanu (annulation).

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Reģistrētas partnerattiecības automātiski izbeidzas viena partnera laulības vai nāves gadījumā, sākot no notikuma dienas.

Reģistrētas partnerattiecības var izbeigt arī ar kopīgu deklarāciju (déclaration conjointe) vai vienpusēju deklarāciju (déclaration unilatéral).

Attiecībā uz partneru savstarpējām attiecībām partnerattiecību izbeigšana (dissolution) stājas spēkā tās reģistrācijas dienā. Attiecībā pret trešām personām tā ir izpildāma no brīža, kad tiek reģistrēta civilstāvokļa aktu reģistrā.

Reģistrētu partnerattiecību izbeigšana ietver mantisko attiecību likvidēšanu (liquidation). Ja vien līgumā nav noteikts citādi, katrs partneris atgūst savu personīgo mantu, un kopīpašums tiek vienādi sadalīts starp viņiem.

Tomēr bijušie partneri, ja viņi to vēlas, var turpināt būt kopīpašnieki (rester en indivision).

Partnerattiecību izbeigšana ietver savstarpējas materiālās palīdzības pārtraukšanu, ja vien partneri nav vienojušies citādi vai tiesa nenolemj citādi.

Ģimenes lietu tiesa izņēmuma kārtā var piešķirt uzturlīdzekļus (aliments) vienam no partneriem vai noteikt steidzamus un pagaidu pasākumus (mesures urgentes et provisoires), pamatojoties uz reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu.

Luksemburgas tiesībās nav atzīta reģistrētu partnerattiecību atzīšana par spēkā neesošām.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Viena partnera nāves rezultātā partnerattiecības tiek izbeigtas un likvidētas.

Partneri nav likumīgie mantinieki viens attiecībā pret otru, ja vien viņi nav norādīti testamentā, kas sastādīts saskaņā ar parastajiem noteikumiem.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1007–1. pantā ir paredzēts, ka ģimenes lietu tiesa izskata pieteikumus par iemaksām reģistrētu partnerattiecību izdevumu segšanai papildus pagaidu pasākumiem reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas gadījumā.

Visos pārējos jautājumos piemēro vispārējās tiesības.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Pat pēc partnerattiecību izbeigšanas abi partneri ir solidāri atbildīgi pret trešām personām par parādsaistībām, kas partnerattiecību laikā viņiem vai vienam no viņiem radušās, lai nodrošinātu savas mājsaimniecības ikdienas vajadzības un segtu izdevumus, kas saistīti ar kopīgo mājokli.

Tomēr solidāra atbildība neattiecas uz izdevumiem, kas ir acīmredzami pārmērīgi, ņemot vērā partneru dzīvesveidu, darījuma vai preces noderīgumu vai nederīgumu vai trešās līgumslēdzējas puses labticību vai ļaunprātību. Turklāt tas neattiecas uz saistībām, kas izriet no pirkumiem uz nomaksu, ja vien tie nav noslēgti ar abu partneru piekrišanu.

Ņemot vērā iepriekšminētos noteikumus, katrs partneris ir pats atbildīgs par savām parādsaistībām, kas radušās pirms partnerattiecību noslēgšanas vai to spēkā esības laikā.

Turklāt attiecībā uz kopīgo mājokli un tā aprīkojumu partneri nevar ar tiem rīkoties bez otra piekrišanas. Partneris, kas nav devis savu piekrišanu, var pieprasīt šāda akta anulēšanu.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī

Saskaņā ar vispārējo mantisko attiecību režīmu katrs partneris atgūst savu īpašumu un parādus. Kopīgo īpašumu sadala vai nu mierizlīguma ceļā (à l’amiable), vai ar tiesas starpniecību, ja puses nespēj vienoties.

Piemēro parastos noteikumus par kopīpašumu un sadalīšanu (Civilkodeksa 815. pants un turpmākie panti).

Attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar kopīpašuma uzturēšanu un preferenciālu piešķiršanu, kopīpašuma pārdošanu izsolē un sadalīšanas sekām, tiek sniegta atsauce uz noteikumiem par “mantošanu” (Civilkodeksa 718. pants un nākamie panti).

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Jebkurā gadījumā visi inter vivos akti (actes entre vifs), kas ir bezmaksas vai par samaksu un ar ko nodod lietu tiesības uz nekustamo īpašumu (droits réels immobiliers), kas nav preferenciālas tiesības (privilèges) vai hipotēkas (hypothèques), tiks reģistrēti hipotēku reģistrā (Bureau de la Conservation des Hypothèques) tajā jurisdikcijā, kurā atrodas īpašums.

Ir piemērojami 1905. gada 25. septembra grozītā Likuma par lietu tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu (loi modifiée du 25 septembre 1905 sur la transnscription des droits réels immobiliers) noteikumi.