Izmaksas

Ģimenes tiesības – laulības šķiršana

Ģimenes tiesības – aizgādība pār bērniem

Ģimenes tiesības – uzturlīdzekļi

Komerctiesības – līgumi

Komerctiesības – atbildība

Juridisko profesiju pārstāvju honorāru regulējums Vācijā

Advokāti

Vācijā advokātu honorārus iekasē vai nu saskaņā ar Likumu par advokātu darba samaksu (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz — RVG), vai pamatojoties uz vienošanos starp advokātu un viņa klientu. Vienošanās par honorāru vienmēr ir alternatīva likumā noteiktajai samaksai. Tai ir jāatbilst Federālo advokatūras noteikumu (Bundesrechtsanwaltsordnung — BRAO) 49.b pantā un RVG 3.a līdz 4.b pantā paredzētajiem noteikumiem. Ja advokāts pārstāv klientu tiesā, norunātais honorārs nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto summu.

RVG pievienotajā atlīdzības koeficientu sarakstā (RVG 1. pielikums) ir noteiktas dažādiem juridiskiem pakalpojumiem piemērojamas likmes atkarībā no summas, fiksētas likmes vai likmju diapazons. Honorāra apmēru parasti nosaka, atsaucoties uz prasības vērtību, un honorāru summas par dažādas vērtības prasībām ir norādītas RVG 2. pielikumā. Jebkurā atbilstīgi prasības vērtībai noteiktajā honorāru diapazonā ir paredzēta maksimālā un minimālā likme, kuru var norādīt rēķinā par attiecīgo pakalpojumu. Atbilstošu honorāru šajā diapazonā nosaka atkarībā no attiecīgā darba apjoma un sarežģītības, lietas nozīmīguma, klienta finansiālā stāvokļa un īpašiem advokāta atbildības riskiem. Honorāru diapazonus piemēro vairākās specializētās jomās, piemēram, krimināllietās un sociālo tiesību jomā.

Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītājiem (Gerichtsvollzieher) atlīdzina tikai Tiesu izpildītāju izmaksu likumā (Gerichtsvollzieherkostengesetz — GvKostG) paredzētās nodevas. Katrai tiesu izpildītāja veiktajai darbībai ir noteikts konkrēts honorārs.

Fiksētie izdevumi

Fiksētās izmaksas civilprocesā

Civilprocesā iesaistīto pušu fiksētās izmaksas

Civilprocesā tiesas nodevas parasti maksā, pamatojoties uz prasības summu. Civillietās šīs nodevas apmēru nosaka saskaņā ar Likumu par tiesas izdevumiem (Gerichtskostengesetz — GKG) un Likumu par tiesas izdevumiem ģimenes lietās (Gesetz über Gerichtskosten in Familiensachen — FamGKG). Nodevu likmes ir noteiktas izmaksu sarakstos (attiecīgo likumu 1. pielikums), un 2. pielikumā ir iekļauta nodevu tabula atbilstoši prasības vērtībai.

• Vispārējās civillietās un ģimenes strīdu lietās, jo īpaši uzturlīdzekļu lietās, tiesas nodevas likme ir 3,0. Laulības lietās likme ir 2,0, bet lietās, kas attiecas uz bērniem, tostarp vecāku aizgādību un saskarsmes tiesībām, nodevas likme ir 0,5. Tiesvedības vērtību nosaka šādi: Laulības lietās tiesvedības vērtību nosaka pēc tiesas ieskatiem, ņemot vērā lietas apjomu un nozīmīgumu, kā arī laulāto ienākumus. Parasti tiesvedības vērtība atbilst trīs mēnešu neto ienākumiem. Lietās, kas attiecas uz ģimenes konfliktiem, vērtība parasti ir atkarīga no prasības apmēra. Uzturlīdzekļu lietās vērtība atbilst prasītajai uzturlīdzekļu summai, kas nepārsniedz summu par vienu gadu. Aprēķinā iekļauj visus kavētos maksājumus, kas radušies līdz pieteikuma iesniegšanai.
• Lietās, kas attiecas uz bērniem, ieskaitot vecāku aizgādību un saskarsmes tiesības, tiesvedības vērtība ir 4000 EUR.

Ja vienošanās nav panākta, advokāta honorāru par lietas dalībnieku pārstāvēšanu tiesā aprēķina atbilstīgi prasības vērtībai. Tā parasti ir tāda pati kā tiesvedības vērtība, kas noteikta, lai aprēķinātu tiesas nodevas. Likumā par advokātu darba samaksu (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz — RVG) ir precīzi norādīts, kādi honorāri un kādas likmes jāpiemēro konkrētās procedūrās. RVG 2. pielikumā honorāru apmēri ir noteikti pēc prasības vērtības.

Civilajā tiesvedībā pirmās instances tiesā advokāts parasti saņem procesuālo honorāru, kura likme ir 1,3 un konsultāciju honorāru, kura likme ir 1,2. Ja advokāts pusēm palīdz panākt izlīgumu, viņš saņem īpašu izlīguma honorāru, kura likme pirmās instances tiesā ir 1,0.

Civilprocesa posms, kurā jāsedz fiksētie izdevumi

Vispārējās civillietās, kā arī uzturlīdzekļu un laulības lietās tiesas nodeva jāsamaksā uzreiz, tiklīdz ir iesniegta lieta vai pieteikums. Ģimenes lietās nodevas ir maksājamas procesa noslēgumā. Ja puses nav vienojušās citādi, advokāta honorārs ir maksājams pēc pārstāvības pilnvaru termiņa beigām. Tomēr saskaņā ar tiesību normām advokātam ir tiesības pieprasīt avansa maksājumu.

Fiksētās izmaksas kriminālprocesā

Fiksētās izmaksas kriminālprocesā

Kriminālprocesā tiesas izmaksas iekasē tikai pēc tam, kad ir pasludināts galīgais spriedums. Tiesas izmaksas ir atkarīgas no soda apmēra, un pirmajā instancē tās ir no 15 540 EUR līdz 11 000 EUR. Advokātiem, ar kuriem nav panākta konkrēta vienošanās par honorāru, ir tiesības gan kā aizstāvim, gan kā citu ieinteresēto personu pārstāvim pieprasīt honorāru. Šo honorāru nosaka noteiktā sistēmā.

Kriminālprocesa posms, kurā jāsedz fiksētās izmaksas

Tiesas izmaksas ir jāsedz pēc galīgā sprieduma pasludināšanas. Ja puses nav vienojušās citādi, advokāta honorārs ir maksājams pēc pārstāvības pilnvaru termiņa beigām. Tomēr saskaņā ar tiesību normām advokātam ir tiesības pieprasīt avansa maksājumu.

Fiksētās izmaksas konstitucionālajā tiesvedībā

Tiesvedības dalībnieku izmaksas

Konstitucionālas sūdzības iesniegšana Federālajā Konstitucionālajā tiesā (Bundesverfassungsgericht) parasti ir bez maksas, ja vien sūdzība nav iesniegta ļaunprātīgi (saskaņā ar 34. pantu Likumā par Federālo Konstitucionālo tiesu (Bundesverfassungsgerichtsgesetz). Pārstāvība, jo īpaši advokāta pārstāvība, ir vajadzīga tikai tad, ja tiesas sēde notiek Federālajā Konstitucionālajā tiesā (saskaņā ar 22. pantu Likumā par Federālo Konstitucionālo tiesu).

Konstitucionālās tiesvedības posms, kurā jāsedz fiksētās izmaksas

Ja puses nav vienojušās citādi, advokāta honorārs par tiesvedību Konstitucionālajā tiesā parasti ir maksājam pēc pārstāvības pilnvaru termiņa beigām. Tomēr advokātam ir tiesības pieprasīt avansa maksājumu.

Iepriekšēja informācija, ko sniedz juridiskie pārstāvji

Pušu tiesības un pienākumi

Advokāta pienākums ir sniegt klientam izsmeļošu informāciju un padomus un ieteikt drošākos un mazāk riskantos vēlamā mērķa sasniegšanas līdzekļus. Visi ar lietu saistītie riski ir jādara zināmi klientam, lai klients varētu pieņemt pilnībā pamatotu lēmumu. Uz klienta jautājumiem advokātam jāatbild izsmeļoši un patiesi. Pirms lietas iesniegšanas advokātam jāizskaidro klientam turpmākas tiesāšanās izredzes un riski, arī izmaksas.

Dažos gadījumos advokātam ir īpašs pienākums sniegt informāciju:

• Ja advokāta honorāra pamatā ir prasības vērtība, viņam ir jāvērš klienta uzmanība uz šo faktu pirms procedūras sākuma (Federālo advokatūras noteikumu (BRAO) 49.b panta 5. punkts) Ja puses noslēdz vienošanos par advokāta atalgojumu, advokātam jāuzsver, ka tādā gadījumā, ja izmaksas kompensēs otra puse, tiks kompensētas tikai likumā paredzētās nodevas (Likuma par advokātu darba samaksu (RVG) 3.a panta 1. punkta trešais teikums).
• Pirms vienošanās noslēgšanas par klienta pārstāvību pirmās instances darba tiesā advokātam jāvērš klienta uzmanība uz faktu, ka advokāta izmaksas nav atlīdzināmas (12.a panta 1. punkta otrais teikums Darba tiesu likumā (Arbeitsgerichtsgesetz).

Juridiskais pamats izmaksu noteikšanai

Kur atrast informāciju par pamatu izmaksu noteikšanai Vācijā?

Informācija par tiesību aktiem, kas attiecas uz izmaksām, ir pieejama grāmatnīcās vai internetā, kur bez maksas pieejamas tiesību aktu jaunākās versijas.

Kādās valodās ir pieejama informācija par tiesību aktiem, ko Vācijā piemēro izmaksu noteikšanai?

Lielākā daļa pieejamās informācijas par Vācijas tiesību aktiem, kas attiecas uz izmaksām, ir vācu valodā.

Kur atrast papildu informāciju par procesa izmaksām?

Informācija tiešsaistē par izmaksām

Tiesību aktu jaunākās versijas ir pieejamas tīmekļvietnē https://www.gesetze-im-internet.de/. Dažādos tiesību aktus par izmaksām var lejupielādēt, ievadot attiecīgo saīsinājumu meklēšanas funkcijā (GKG, FamGKG, GNotKG, GvKostG un RVG).

Kur ir publicēta informācija par dažādu tiesvedību ilgumu?

Federālais statistikas birojs (Statistisches Bundesamt) katru gadu publicē statistikas ziņojumus par tiesvedību. Piemēram, ziņojumā par civiltiesām ir sniegti dati par civilprocesa ilgumu visā Vācijā. Dati ir sniegti sadalījumā par federālo zemju un augstāko reģionālo tiesu (Oberlandesgericht) apgabaliem. Atsevišķi dati tiek sniegti par vietējām tiesām (Amtsgerichte) un apgabaltiesām (Landgerichte), kā arī par tiesvedību pirmajā un otrajā instancē. Ziņojumā ir izklāstīti konkrēti statistikas dati par tiesvedības ilgumu atsevišķās tiesību jomās, piemēram, par atbildību medicīnā, ceļu satiksmes negadījumiem un ceļojumu līgumiem.

Kur varu atrast informāciju par dažāda veida tiesvedības aptuvenām izmaksām?

Ir iespējams iegādāties grāmatas par vidējām izmaksām civilajā tiesvedībā. Šīs grāmatas var aptvert dažādus aspektus, tostarp juridiskos pamatus, izmaksu kontroles stratēģijas, gadījumu izpēti un praktiskus piemērus. Turklāt tiešsaistē ir pieejami dažādi kalkulatori, piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes e-tiesiskuma portālā, ko var izmantot, lai iepriekš aprēķinātu procesuālās nodevas.

Pievienotās vērtības nodoklis

Kur varu atrast informāciju par pievienotās vērtības nodokli? Kādas ir likmes?

Tiesas un tiesu izpildītāji nav PVN maksātāji. Tomēr advokātiem piemērojamā PVN likme ir 19 %. Šo summu atsevišķi pieskaita izmaksām un neiekļauj advokāta atalgojumā.

Juridiskā palīdzība

Civillietās piemērojamais ienākumu slieksnis

Jebkura persona, kura nespēj segt tiesāšanās izdevumus vai var segt tos tikai daļēji, var lūgt juridisko palīdzību. Ir jāņem vērā personiskā un finansiālā situācija. Jābūt iespējamībai, ka plānotās tiesvedības rezultāts būs sekmīgs, un tiesvedība nedrīkst būt ļaunprātīga. Tomēr pusei, kura uzsāk tiesvedību, izmaksas ir jāsedz no saviem līdzekļiem, ciktāl tas iespējams. Atkarībā no personas ienākumu apmēra var piešķirt juridisko palīdzību, kas nav jāatmaksā, vai palīdzību, kas ir jāatmaksā pa daļām. Federālā Tieslietu ministrija ir publicējusi brošūru “Juridiskās konsultācijas un juridiskā palīdzība” (Beratungshilfe und Prozesskostenhilfe), kurā, izmantojot piemērus, ir sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.

Krimināllietās apsūdzētajiem piemērojamais ienākumu slieksnis

Kriminālprocesā pastāv atšķirīgi noteikumi par apsūdzēto ienākumiem. Atšķirībā no juridiskās palīdzības prasītājiem atbildētājiem nav fiksētu ienākumu ierobežojumu. Tā vietā tiek ņemti vērā citi kritēriji, lai noteiktu, vai atbildētāji var saņemt finansiālu atbalstu.

Cietušajiem piemērojamais ienākumu slieksnis krimināllietās

Juridiskā palīdzība noziedzīgu nodarījumu upuriem ir atkarīga no viņu ienākumiem. Tiek ņemtas vērā paredzamās lietas izmaksas un prasītāja personiskie apstākļi, piemēram, uzturēšanas saistības un mājokļa izmaksas. Ienākumu robežvērtības nosaka elastīgi, un dažās lietās juridisko palīdzību var piešķirt ar pienākumu to atmaksāt pa daļām.

Citi nosacījumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības piešķiršanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Pastāv īpašs režīms personām, kas cietušas no nopietniem tīšiem noziegumiem. Neatkarīgi no viņu finansiālā stāvokļa viņi var pieteikties bezmaksas juridiskajai palīdzībai.

Citi nosacījumi juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajiem

Arī attiecībā uz atbildētājiem pastāv daži nosacījumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības piešķiršanu. Tie attiecas nevis uz ienākumiem, bet gan uz tādiem juridiskiem faktoriem kā apsūdzības smagums, gaidāmais sods, situācijas sarežģītība un jautājums par to, vai atbildētājs var pats sevi aizstāvēt. Lai pieņemtu nolēmumu par aizturēšanu vai izvietošanu, tiesa vienmēr norīko advokātu, ja atbildētājs atrodas apcietinājumā vai ja viņam ir jāierodas tiesā.

Bezmaksas tiesvedība

Saskaņā ar Sociālo tiesu likuma (Sozialgerichtsgesetz — SGG) 183. pantu tiesvedības izmaksas sociālo lietu tiesās (Sozialgerichte) nav jāsedz personām, kam ir tiesības uz pabalstiem. Tās ir apdrošinātas personas, personas, kas saņem pabalstus (tostarp personas, kas saņem apgādnieka zaudējuma pabalstu), personas ar invaliditāti un viņu tiesību pārņēmēji, ja šīs personas attiecīgajā statusā ir iesaistītas tiesvedībā kā prasītāji vai atbildētāji. Saskaņā ar SGG 184. pantu personām, kas nav 183. pantā minētās personas, ir jāmaksā nodeva par katru strīdu. Nodeva ir 150 EUR par tiesvedību sociālo lietu tiesās, 225 EUR par tiesvedību reģionālajās sociālo lietu tiesās (Landessozialgerichte) un 300 EUR par tiesvedību Federālajā sociālo lietu tiesā (Bundessozialgericht). SGG 197.a pantā ir paredzēts, ka dažos gadījumos izmaksas sedz saskaņā ar Likumu par tiesu izmaksām, ja ne prasītājs, ne atbildētājs attiecīgajā lietā nav SGG 183. pantā minētā persona. Kriminālprocesā piemēro šādu kārtību: ja atbildētājs tiek attaisnots vai lieta netiek izskatīta tiesā, vai tiesvedība pret atbildētāju tiek izbeigta, nepieciešamie atbildētāja izdevumi un izmaksas ir jāsedz no valsts līdzekļiem saskaņā ar StPO § 467. pantu. Ja apsūdzētais tiek notiesāts, būtībā viņam pašam ir jāsedz tiesvedības izmaksas, tostarp tiesas ieceltā advokāta atalgojums saskaņā ar StPO § 465. pantu.

Kādos gadījumos zaudētājai pusei ir jāsedz uzvarētājas puses izdevumi?

Zaudētājai pusei jāsedz otras puses procesuālās izmaksas. Tās ir tiesas izmaksas, otras puses advokāta likumiskie honorāri un izdevumi, kā arī uzvarētājas puses ceļa izdevumi un visi zaudētie ienākumi, kas radušies, piedaloties tiesas sēdēs. Šīm izmaksām jābūt nepieciešamām, lai pienācīgi aizstāvētu puses tiesības vai aizstāvētos pret prasību.

Ekspertu atalgojums

Tiesas norīkoto ekspertu honorāru aprēķina pēc fiksētām stundas likmēm saskaņā ar Tiesu atlīdzības un kompensācijas likumu (Justizvergütungs- und -entschädigungsgesetz — JVEG). Šīs izmaksas sedz tiesvedībā iesaistītās puses.

Ja puse norīko ekspertu privāti, lai sagatavotos tiesvedībai, šīs izmaksas nav daļa no tiesas izmaksām, kas noteiktas spriedumā. Šo izmaksu atlīdzināšana jāpieprasa atsevišķi. Ja kāda puse ir uzaicinājusi ekspertu, lai tas palīdzētu tiesāšanās laikā, atalgojums ir atkarīgs no tā, vai šādas konsultācijas attiecīgajā lietā bija nepieciešamas.

Atalgojumu ekspertam, ko tiesa norīkojusi, lai sniegtu liecību, sedz zaudējusī puse. Ja puses uzvarējušas vai zaudējušas daļēji, abām pusēm ir jāsedz sava izmaksu daļa, pamatojoties uz tiesvedības iznākumu.

Tulkotāju un tulku honorāri

Tiesas pieaicinātie tulki un tulkotāji saņem honorāru, kas noteikts saskaņā ar Tiesu atlīdzības un kompensāciju likumu. Šīs izmaksas sedz tiesvedībā iesaistītās puses. Tulki saņem atlīdzību saskaņā ar stundas likmi, bet tulkotājiem maksā par iztulkotajām teksta rindām. Kriminālprocesā atbildētājiem vai ieinteresētajām pusēm vajadzīgās mutvārdu un rakstveida tulkošanas izmaksas sedz no valsts līdzekļiem. Tas attiecas uz gadījumiem, kad pakalpojumi ir nepieciešami aizstāvības interesēs vai procesuālu tiesību īstenošanai.

Saistītas saites

Federālā Tieslietu ministrija

Vācijas Advokātu asociācijas mediācijas grupa

Federālā Ģimenes mediācijas asociācija

Federālā Mediācijas asociācija

Federālā Mediācijas asociācija ekonomiskos un darba jautājumos

Mediācijas centrs (CfM)

Privātbanku tiesībsargs

Publisko banku tiesībsargs

Vācijas Centrālās bankas Samierināšanas padome

Vācijas kooperatīvo banku grupas tiesībsargs

Privāto būvsabiedrību tiesībsargs

Reģionālo būvsabiedrību tiesībsargs

Vācijas Medicīnas asociācijas padomdevējas komitejas un samierināšanas padomes

Mobilitātes samierināšanas padome

Federālās advokātu palātas Samierināšanas padome

Tūristu samierināšanas padome

Samierināšanas padome vietējā transporta jautājumos Ziemeļreinā-Vestfālenē

Veselības un aprūpes privātās apdrošināšanas tiesībsargs

Vācijas Federālās apbedīšanas biroju apvienības Samierināšanas padome

Federālās tīklu aģentūras Samierināšanas padome

Nekustamā īpašuma tiesībsargs Vācijas Nekustamā īpašuma apvienībā

Tirdzniecības un rūpniecības palātu samierināšanas padomes

Saskaņas padome honorāru un atalgojuma jautājumos

Vācijas Mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības centrālā apvienība

Tiesību aktu jaunākās versijas

Attiecīgie dokumenti

Vācijas ziņojums attiecībā uz pētījumu par izmaksu pārredzamību  (565 Kb)