Izmaksas

Spānija

Šajā lapā apkopota informācija par tiesvedības izmaksām Spānijā.

Saturu nodrošina
Spānija

Ģimenes tiesības — laulības šķiršana

Ģimenes tiesības — aizgādība

Ģimenes tiesības — uzturlīdzekļi

Komerctiesības — līgumi

Komerctiesības — atbildība

Tiesiskais regulējums, ar ko tiek noteikta maksa par juristu pakalpojumiem

Advokāti

Spānijā ir tikai viena advokātu (abogado) kategorija, kas pēc kļūšanas par reģionālās profesionālas asociācijas biedru, var piedalīties jebkurā tiesas procesā un jebkurā tiesā.

Advokāti nosaka maksu par saviem pakalpojumiem saskaņā ar vadlīnijām, kuras publicējusi to profesionālā asociācija. Minētie noteikumi balstās uz vispārējiem kritērijiem, pēc kuriem tiek izrakstīti rēķini par advokātu pakalpojumiem, proti, lietas sarežģītība, proporcionalitāte u. c., un visi advokāti izraksta savus rēķinus saskaņā ar šiem noteikumiem.

Dažādās tiesu sistēmās, kur noris tiesvedība, šie noteikumi vienmēr atšķiras.

Fiksētās maksas

Fiksētās maksas civilprocesos

Fiksētās maksas, kas jāmaksā pusēm civilprocesos

Civilprocesa kodeksa (Ley de Enjuiciamiento Civil) 241. panta 1. punkta 1.ºapakšpunkts īpaši attiecas uz maksu par advokātu un prokuratoru pakalpojumiem lietās, kur viņu palīdzība ir obligāta. Šīs maksas tiek iekļautas kā postenis, aprēķinot izdevumus.

Civilprocesa kodekss paredz, ka advokāti nosaka maksu par saviem pakalpojumiem, ievērojot profesiju reglamentējošos noteikumus.

Civilprocesa posms, kurā jāmaksā fiksētā maksa

Klientam vienmēr ir pienākums segt maksu par sava advokāta pakalpojumiem un nodrošināt līdzekļus savam prokuratoram. Klientam ir aptuvens priekšstats par attiecīgo summu jau kopš procesa sākuma, bet precīza rēķina summa par advokāta pakalpojumiem tiek noteikta, kad tiesvedība ir beigusies. Advokāts un prokurators var pieprasīt samaksu no klienta, izmantojot arī īpašas procedūras, piemēram, avansa maksājumu (tiesas procesa laikā) vai galīgo norēķinu (pēc procesa noslēgšanas).

Praksē parasti notiek tā, ka sākumā klients samaksā avansa summu un tad gaida lēmumu par izdevumiem. Lietās, kur izdevumi jāsedz otrai pusei, advokāts un prokurators iesniedz maksas aprēķinu tiesai, un tad, kad izdevumi ir apstiprināti, tos sedz pretējā puse.

Kopš Likuma Nr. 10/2012 stāšanās spēkā ir jāmaksā tiesas nodeva.

Kas ir tiesas nodeva?

Tas ir valsts noteikts nodoklis, kas noteiktos gadījumos jāmaksā juridiskām personām par vēršanos tiesā un tieslietu administrācijas sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu. Finanšu ministrija un valsts pārvalde ir juridiski atbildīga par šā nodokļa pārvaldīšanu. Prasība maksāt šo nodevu tika ieviesta 2003. gada 1. aprīlī, un šobrīd to reglamentē 2012. gada 20. novembra Likums Nr. 10/2012 par noteiktām nodevām saistībā ar tieslietu administrācijas un Valsts toksikoloģijas un tiesu ekspertīzes institūta pakalpojumiem. Šis likums ir grozīts divas reizes: pirmoreiz ar karaļa 2013. gada 22. februāra Dekrētu Nr. 3/2013 un otrreiz ar karaļa 2015. gada 27. februāra Dekrētu Nr. 1/2015. Svarīgākais šā otrā grozījuma jauninājums bija tiesas nodevas atcelšana fiziskām personām visās jurisdikcijās un instancēs (kopš 2012. gada likuma stāšanās spēkā tiesas nodeva bija jāmaksā arī fiziskām personām).

Lietas, kurās nodevas samaksa ir obligāta (iekasējamības gadījums)

Saskaņā ar Likuma Nr. 10/2012 1. pantu nodeva par tiesu varas īstenošanu civillietās, administratīvajās lietās (contencioso-administrativo) un nodarbinātības lietās ir valsts nodeva, kas ir vienādi iekasējama visā Spānijā apstākļos, kurus nosaka minētais likums, neierobežojot nodevas un citus nodokļus, ko iekasē autonomie apgabali, īstenojot savas attiecīgās finanšu pilnvaras. Tos nevar piemērot attiecībā uz to pašu iekasējamības gadījumu.

Saskaņā ar 2. pantu nodevas iekasējamības gadījums ir tiesu varas īstenošana, ko rada šādi procesuālie soļi:

  • prasības iesniegšana jebkura veida tiesas procesā, lai saņemtu pilnu spriedumu, un tiesas procesā, lai īstenotu ārpustiesas izpildāmus aktus civillietās, pretprasības iesniegšana un sākotnējā pieteikuma iesniegšana par maksājuma rīkojuma procedūru un Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru,
  • pieteikuma iesniegšana par obligātu maksātnespēju un blakus prasības bankrota procedūrā,
  • tiesvedības uzsākšana administratīvā tiesas procesa lietās,
  • ārkārtas apelācijas sūdzības iesniegšana par procedūras pārkāpumu civilprocesā,
  • apelācijas sūdzības (apelación vai casación) iesniegšana tiesā civillietās un administratīvajās lietās,
  • apelācijas sūdzības (suplicación vai casación) iesniegšana darba lietās,
  • iebilduma iesniegšana par tiesas izpildrakstu izpildi,

Kam ir jāmaksā tiesas nodeva?

Likuma Nr. 10/2012 3. pants paredz, ka pienākums maksāt nodevu ir ikvienam, kurš uzsāk tādas tiesu varas īstenošanu, kas rada iekasējamības gadījumu.

Iepriekšējās rindkopas izpratnē iekasējamības gadījums ir uzskatāms par notikušu, ja dokuments, kas iniciē iekasējamības gadījumu izraisošu procesuālo soli, aptver vairākas galvenās darbības, kas neizriet no tā paša dokumenta. Šajā gadījumā nodevas apjomu aprēķina, saskaitot summas par katru no savienotajām darbībām.

Nodevu var samaksāt prokurators vai advokāts nodokļa maksātāja vārdā un uzdevumā, sevišķi gadījumā, ja pēdējais nav Spānijas rezidents. Nerezidentam nav jāsaņem nodokļu maksātāja identifikācijas numurs pašnovērtējuma nolūkā. Ne prokuratoram, ne advokātam nerodas nodokļu saistības saistībā ar šo maksājumu.

Izņēmumi

  • Izņēmumi attiecībā uz prasību kategorijām:
    • prasības iesniegšana un turpmākas apelācijas sūdzības iesniegšana saistībā ar tiesas procesiem, kas ierosināti, lai aizsargātu pamattiesības un sabiedrības brīvības, un arī apelācijas sūdzības iesniegšana par vēlēšanu administrācijas rīcību,
    • parādnieka iesniegts pieteikums par brīvprātīgu maksātnespēju,
    • sākotnējā pieteikuma iesniegšana par maksājuma rīkojuma procedūru un pieteikuma iesniegšana par pilnu spriedumu, lai pieprasītu iesaistīto summu, ja tā nepārsniedz EUR 2000. Šis izņēmums netiek piemērots, ja prasība tiesas procesā ir pamatota ar dokumentu ārpustiesas izpildāma akta formā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (2000. gada 7. janvāra Likums Nr. 1/2000) 517. pantu,
    • tāda administratīvā tiesas procesa uzsākšana, kurā tiek apstrīdēts pārvaldes atbildes vai rīcības trūkums,
    • prasības iesniegšana par Patērētāju arbitrāžas padomes piespriestā atlīdzinājuma izpildes īstenošanu,
    • prasības, kuras iesniedz maksātnespējas administratori maksātnespējas īpašuma interesēs un kuras jāapstiprina komerclietu tiesai,
    • tiesas procesi par īpašumu tiesisku sadali, izņemot lietas, kurās ir celti iebildumi vai ir strīds par aktīvu iekļaušanu vai izslēgšanu. Nodeva ir jāmaksā par lietas izskatīšanu un par strīda summu vai summu, kas izriet no pretējās puses prasības par īpašuma sadalījumu. Ja iebilst abas puses, attiecīgā summa ir jāmaksā katrai pusei.
  • Izņēmumi personu kategorijām:
    • fiziskas personas,
    • juridiskas personas, kurām ir tiesības uz juridisko palīdzību un kuras var pierādīt, ka tās atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām,
    • prokuratūra,
    • Galvenā valsts un autonomo apgabalu pārvalde, pašvaldības un visas valsts struktūras saskaņā ar savām pilnvarām,
    • Spānijas parlaments un autonomo apgabalu likumdošanas asamblejas.

Fiksētās maksas kriminālprocesos

Fiksētās maksas, kas jāmaksā kriminālprocesa pusēm

Minētās fiksētās maksas reglamentē Civilprocesa kodekss.

Ikviens, kas apsūdzēts par sodāmu noziedzīgu nodarījumu vai pret kuru īstenots apcietinājums vai jebkurš cits piesardzības pasākums, vai kuram jāstājas tiesas priekšā, var izmantot tiesības uz aizstāvību jebkādu tiesas procesu ietvaros, tiklīdz viņam ir paziņots par tādu pastāvēšanu, kā arī viņš ir atbilstīgi jāinformē par šīm tiesībām.

Lai izmantotu šīs tiesības, ir nepieciešams, lai iesaistītās puses pārstāvētu prokurators un aizstāvētu tiesas iecelts advokāts, ja iesaistītās puses nav tādu norādījušas pašas un iesniedz pieteikumu šādā nolūkā, kā arī jebkurā gadījumā, kad pusēm nav juridiskās kompetences, lai to darītu.

Visām personām, kuras lietā ir puse un kuru tiesības uz juridisko palīdzību nav atzītas, būs jāsedz maksa par to prokuratoru pakalpojumiem, kuri tos pārstāv, to advokātu pakalpojumiem, kuri tos aizstāv, to ekspertu pakalpojumiem, kuri konsultē pēc viņu pieprasījuma, kā arī kompensācija lieciniekiem, kuri var ierasties tiesā, ja eksperti un liecinieki liecību sniegšanas laikā ir iesnieguši šādu prasību un tiesa to akceptē.

Viņiem nebūs jāsedz pārējās tiesvedības izmaksas lietas izskatīšanas laikā un pēc tās beigšanas, ja vien tiesa nav likusi viņiem to darīt.

Jebkuram lietā iesaistīto pušu ieceltam prokuratoram, kas piekritis tās pārstāvēt, būs jāmaksā nodeva advokātiem, kurus klienti ir iecēluši savai aizstāvībai.

Puses, kam ir tiesības uz juridisku palīdzību, var advokātu un prokuratoru iecelt arī pēc savas izvēles. Tomēr šajā gadījumā pusēm būs jāsedz to noteiktā maksa, kā tas būtu gadījumā, kad pusēm nav tiesību uz juridisku palīdzību, ja vien pēc brīvas izvēles ieceltie tiesību jomas profesionāļi neatsakās no samaksas par saviem pakalpojumiem, kā to nosaka Likuma par juridisko palīdzību (Ley de Asistencia Jurídica Gratuita) 27. pants.

Kriminālprocesa posms, kurā jāmaksā fiksētas nodevas

Klientam vienmēr ir jāapmaksā izsniegtie rēķini, tiklīdz ir beidzies tiesas process. Ja tiek izmantoti tiesas ieceltu advokātu pakalpojumi, nav nepieciešams maksāt avansu, jo parasti vienlaicīgi tiek sniegta juridiskā palīdzība.

Jāatzīmē, ka tiesas ieceltu advokātu pakalpojumi tek izmantoti ļoti plaši. Tātad, ja klientam ir tiesības uz juridisku palīdzību, viņam/viņai nav jāmaksā par advokāta pakalpojumiem un rēķinu apmaksās valsts, ja vien klienta finansiālā situācija triju gadu periodā neuzlabojas (parasti šādi klienti nemaksā neko).

Informācija, kuru nodrošināt ir juridisko pārstāvju pienākums

Pušu tiesības un pienākumi

Prokuratoram, kas ir puses pārstāvis, ir pienākums informēt klientu par visiem procesuālajiem soļiem.

Gan advokātam, gan prokuratoram ir pienākums informēt klientu tik bieži, cik viņš to prasa.

Izdevumi

Kur var atrast informāciju par tiesvedības izdevumiem Spānijā?

Nav īpašas interneta lapas, kur var atrast informāciju par tiesvedības izdevumiem Spānijā. Tomēr ir pieejamas tīmekļa lapas, piemēram, advokātu asociāciju tīmekļa lapas, kas nodrošina informāciju par maksām, kuras jāmaksā par minēto asociāciju biedru sniegtajiem pakalpojumiem.

Kādās valodās var iegūt informāciju par tiesvedības izdevumiem Spānijā?

Informācija parasti tiek nodrošināta kastīliešu spāņu valodā. Var atrast informāciju arī autonomo apgabalu oficiālajās valodās.

Dažas lapas noteiktu informāciju sniedz arī angļu valodā.

Kur var atrast informāciju par mediāciju?

Mediatoru un mediācijas iestāžu reģistrs ir publiska, informatīva elektroniska datubāze, kas bez maksas ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Tajā reģistrēti profesionāli mediatori un mediācijas iestādes nolūkā atvieglot pilsoņu piekļuvi šādiem strīdu izšķiršanas līdzekļiem.

Piekļuves meklētājprogrammas:

https://remediabuscador.mjusticia.gob.es/remediabuscador/RegistroMediador

https://remediabuscador.mjusticia.gob.es/remediabuscador/RegistroInstitucion

Mediācija

Mediācija ir strīdu izšķiršanas veids (neatkarīgi no tā, kā šo procesu nosauc), kur divas vai vairākas puses brīvprātīgi cenšas panākt vienošanos ar mediatora starpniecību.

Mediators

Par mediatoru var būt fiziskas personas, kas pilnībā īsteno savas civiltiesības, ar noteikumu, ka to neliedz tiesību akti, kas uz tām var attiekties, ja tās strādā savā profesijā.

Juridiskai personai, kas sniedz mediācijas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tā ir profesionāla sabiedrība vai cita likumā paredzēta sabiedrība, par mediatoru ir jāieceļ fiziska persona, kas atbilst likumā paredzētajiem nosacījumiem.

Mediatoram izvirzāmās prasības

Mediatoram jābūt ieguvušam oficiālu universitātes vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju un jābūt īpaši apmācītam mediācijā, apguvušam vienu vai vairākus speciālus kursus, kurus rīko oficiāli akreditētas iestādes un pēc kuru beigšanas drīkst praktizēt mediāciju visā valsts teritorijā.

Mediatoram jānoslēdz apdrošināšanas līgums vai jānodrošina līdzvērtīga garantija, kas sedz civiltiesisko atbildību, kura izriet no viņa rīcības strīdos, kurus viņš risina.

Maksātnespējas mediators (mediador concursal)

Maksātnespējas mediators ir fiziska persona, kas atbilst Maksātnespējas likuma 27. panta 1. punktā mediatoriem izvirzītajām prasībām un kuru notāri vai uzņēmumu reģistra amatpersonas var iecelt par maksātspējas administratoru parādu ārpustiesas atgūšanai, kā minēts 2003. gada 9. jūlija Maksātnespējas likuma 22/2003 X sadaļā. Arī juridiskas personas var darboties maksātnespējas mediācijā ar fiziskas personas starpniecību, kura atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.

Mediācijas iestāde

Mediācijas iestādes ir Spānijas vai ārvalstu valsts vai privātas struktūras, kā arī publisko tiesību subjekti, kuru mērķis ir veicināt mediāciju, atvieglot piekļuvi mediācijai un tās administrēšanu, tai skaitā mediatoru iecelšanu, un tām ir jānodrošina šādas iecelšanas pārredzamība. Ja to uzdevumos ietilpst arī arbitrāža, tās veic pasākumus, lai nodrošinātu abu darbību nošķiršanu.

Mediācijas iestāde nevar mediācijas pakalpojumus sniegt tieši, un tā nedrīkst iesaistīties mediācijā vairāk, kā paredzēts tiesību aktos.

Pievienotās vērtības nodoklis

Kā šī informācija tiek nodrošināta?

Spānijas Nodokļu aģentūra nodrošina šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

Kādi nodokļi ir piemērojami?

Spānijas Nodokļu aģentūra nodrošina šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

Juridiskā palīdzība

Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Spānijas Konstitūcijas 119. pantu juridiskā palīdzība ir procedūra, ar kuru tām personām, kuras var pierādīt, ka to rīcībā nav atbilstīgu finansiālo līdzekļu, tiek piešķirta virkne atvieglojumu, kas galvenokārt izpaužas kā atbrīvojums no atlīdzības maksāšanas par advokātu un prokuratoru pakalpojumiem un par izdevumiem saistībā ar ekspertu liecībām, garantijām utt.

Kopumā tiesības uz juridisko palīdzību ietver šādus atvieglojumus:

  • bezmaksas konsultācija un ieteikumi pirms procesa sākuma,
  • advokāta pakalpojumu pieejamība apcietinātai personai vai ieslodzītajam,
  • advokāta un prokuratora sniegta bezmaksas aizstāvība un pārstāvība tiesas procesa laikā,
  • oficiālajos vēstnešos publicējamo paziņojumu un ediktu publicēšana tiesvedības gaitā bez maksas,
  • atbrīvojums no depozīta maksājumiem par apelācijas sūdzības iesniegšanu,
  • ekspertu bezmaksas palīdzība tiesas procesa laikā,
  • kopiju, liecību, dokumentu un notariālo apliecinājumu sagādāšana bez maksas,
  • par 80 % mazāka maksa par noteiktām notariālām darbībām,
  • par 80 % mazāka maksa par noteiktām darbībām saistībā ar Zemes reģistru un Komercreģistru.

Tikai pārrobežu strīdos (pēc Juridiskās palīdzības likuma grozīšanas ar 2005. gada 18. jūlija Likumu Nr. 16/2005, kas ievieš tajā Direktīvā Nr. 2002/8/EK noteiktās prasības) augstāk minētajās tiesībās ir ietverti šādi punkti:

  1. mutiskās tulkošanas pakalpojumi,
  2. dokumentu tulkošana,
  3. ceļa izdevumi, ja nepieciešama personas klātbūtne,
  4. advokāta aizstāvība un prokuratora pārstāvība, pat gadījumos, kad tas nav nepieciešams, ja tiesa to pieprasa, lai garantētu pušu vienlīdzību.

Kurš var pieprasīt juridisko palīdzību?

Kopumā juridisko palīdzību var pieprasīt pilsoņi, kuri ir iesaistīti jebkāda veida tiesvedībā vai gatavojas tādu uzsākt un kuru rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai tiesātos.

Uzskatāms, ka fizisku personu rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, ja tās var pierādīt, ka visi to gada resursi un ienākumi, kas aprēķināti uz vienu ģimenes locekli, divkārt nepārsniedz sabiedrības ienākumu indeksu (IPREM), kas piemērojams pieteikuma iesniegšanas laikā.

Lai juridiskās palīdzības saņemšanai kvalificētos juridiskas personas, to nodokļa bāzei, pēc kuras tiek aprēķināts uzņēmuma nodoklis, jābūt zemākai par summu, kas ir līdzvērtīga trīskāršam gada aprēķinātajam IPREM.

Jebkurā gadījumā tiks ņemtas vērā citas ārējās pazīmes, kas parāda pieteicēja reālo finansiālo spēju.

Attiecībā uz fiziskām personām ir paredzēti izņēmumi, pamatojoties uz nespēju un/vai citiem ģimenes apstākļiem, kuri ļauj pārsniegt iepriekš minētos ierobežojumus. (Saskaņā ar 2009. gada Vispārējā valsts budžeta likuma (LPGE) divdesmit astotā papildu noteikuma nosacījumiem, 2009. gadā IPREM bija 7381,33 EUR).

Konkrētāk, tiesības uz juridisko palīdzību ir:

  1. Spānijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem un jebkuriem ārvalstniekiem, kas ir Spānijas rezidenti, ja viņi var pierādīt, ka to rīcībā nav pietiekamu līdzekļu tiesāšanās vajadzībām;
  2. sociālās nodrošināšanas sistēmas vadošajām struktūrām un vispārējiem dienestiem;
  3. šādām juridiskajām personām, ja tās var pierādīt, ka to rīcībā nav pietiekamu līdzekļu tiesāšanās vajadzībām:

bezpeļņas organizācijām;

nodibinājumiem, kas reģistrēti attiecīgajā administratīvajā reģistrā.

  1. Ar darba tiesībām saistītos procesos: visiem darbiniekiem un labuma guvējiem no sociālās nodrošināšanas sistēmas;
  2. kriminālprocesos: visiem pilsoņiem, tostarp ārvalstniekiem, kuri var pierādīt, ka to rīcībā nav pietiekamu līdzekļu tiesāšanās vajadzībām, pat ja likumiski viņi nedzīvo Spānijā, ir tiesības uz juridisko palīdzību un bezmaksas aizstāvību un pārstāvību;
  3. administratīvajos tiesas procesos: visiem ārvalstniekiem, kuri var pierādīt, ka to rīcībā nav pietiekamu līdzekļu tiesāšanās vajadzībām, pat ja likumiski viņi nedzīvo Spānijā, ir tiesības uz juridisko palīdzību visos procesos saistībā ar patvēruma pieteikumiem un Likumu par ārvalstniekiem (tostarp pirmstiesas administratīvajos procesos).

Papildu informācija

Prasības, kurām jābūt izpildītām, lai varētu pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai

Fiziskas personas

Visi personas gada resursi un ienākumi, kas aprēķināti uz vienu ģimenes locekli, divkārt nepārsniedz sabiedrības ienākumu indeksu (IPREM), kas piemērojams pieteikuma iesniegšanas laikā.

Izņēmuma kārtā Juridiskās palīdzības komisija var nolemt piešķirt tiesības uz juridisko palīdzību gadījumā, ja resursi pārsniedz IPREM divkāršā apmērā, bet nepārsniedz IPREM četrkāršā apmērā, un, pamatojoties uz pieteicēja ģimenes apstākļiem, bērnu vai apgādībā esošo ģimenes locekļu skaitu, veselības stāvokli, nespēju, finansiālajām saistībām, izdevumiem, kas izriet no procesa sākšanas, vai citiem apstākļiem, un jebkurā gadījumā, ja pieteicējs ir īpašas kategorijas lielas ģimenes radinieka statusā augšupējā līnijā.

Procesa pusei jāaizstāv savas tiesības un intereses.

Juridiskas personas

Juridiskajai personai jābūt bezpeļņas organizācijai vai nodibinājumam, kas reģistrēts attiecīgajā administratīvajā reģistrā.

Tās nodokļa bāzei, pēc kuras tiek aprēķināts uzņēmuma nodoklis, jābūt mazākai par summu, kas ir līdzvērtīga trīskāršam gada aprēķinātajam IPREM.

Stājoties spēkā Konstitutīvajam likumam Nr. 1/2004 par vispusīgiem aizsardzības pasākumiem pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu (Ley Orgánica 1/2004 de Medidas de Protección Integral contra la Violencia de Género), sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, nekavējoties tiek piešķirta pilna juridiskā palīdzība ne tikai visos tiesas procesos, bet arī administratīvajos tiesas procesos (ieskaitot policijas izmeklēšanu), kuri sākti uz vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, pamata, līdz brīdim, kad ir pieņemts spriedums, un minētajām sievietēm nav iepriekš jālūdz juridiskā palīdzība. Tas nozīmē, ka juridiskās palīdzības jautājums nekad nebūs šķērslis, lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesisko aizsardzību, kas tiks piedāvāta cietušajai neatkarīgi no tā, vai ir iesniegts pieteikums par juridisko palīdzību. Tomēr ar šo jāsaprot, ka šāda juridiskā palīdzība tiek sniegta tikai tad, ja iesaistītā puse var pierādīt a posteriori vai tiesas procesu laikā, ka faktiski pastāv apstākļi, kas dod tiesības uz juridisko palīdzību, kā noteikts vispārējos noteikumos Likumā par juridisko palīdzību un saistītajos noteikumos, kuri šai nolūkā grozīti ar 2004. gada 28. decembra Konstitutīvā likuma Nr. 1/2004 sesto gala noteikumu.

Kad zaudētājai pusei jāsedz tiesvedības izmaksas?

Civilprocesa kodeksa 394. līdz 398. pants reglamentē tiesvedības izmaksu segšanu civilprocesos.

Pilna sprieduma prasībās izmaksas pirmajā instancē sedz puse, kuras prasība ir pilnībā noraidīta, ja vien lieta neierosina nopietnus jautājumus, kuri ir faktiski vai juridiski precizējami.

Ja prasības ir apmierinātas vai noraidītas daļēji, katra puse sedz savas izmaksas un pusi no kopējām izmaksām, ja vien nav pamata noteikt, ka šo izmaksu segšana ir vienas puses pienākums neapdomīgas tiesāšanās dēļ.

Ja tiek noteikts, ka izmaksu segšana ir zaudētājas puses pienākums, viņam/viņai būs jāsedz daļa, kas attiecas uz advokātu un citu tiesību jomas profesionāļu pakalpojumiem, nesaistīti ar likmēm un vienībām, tikai kopējā summa, kas nepārsniedz vienu trešo daļu no apstrīdētās summas katrai pusei, kas ir nodrošinājušas lēmumu. Tikai šajā nolūkā prasības, kurām nevar noteikt vērtību, tiks novērtētas par 18 000 EUR, ja vien lietas sarežģītības dēļ tiesa nenosaka citādi.

Iepriekšējā rindkopā iekļautie noteikumi netiek piemēroti, ja tiesa paziņo, ka puse, kurai ir uzlikts par pienākumu maksāt, ir rīkojusies neapdomīgi.

Ja pusei, kurai uzlikts par pienākumu segt izmaksas, ir tiesības uz juridisko palīdzību, viņam/viņai būs jāsedz izmaksas, kas radušās, aizstāvot pretējās puses intereses, tikai gadījumos, kas īpaši norādīti Likumā par juridisko palīdzību.

Prokuratūrai nekādos apstākļos netiks uzlikts par pienākumu segt izmaksas procesos, kuros tā ir iesaistīta kā puse.

Nodevas par ekspertu pakalpojumiem

Tiesas procesos pieaicinātie eksperti ir zināmi kā “peritos”. Juridisko ekspertu reģistrs ir atrodams katrā Augstajā tiesā.

Civilprocesa kodeksa 241. panta 1. punkta 4.ºapakšpunkts paredz, ka izdevumu aprēķinā kā īpašs postenis jāiekļauj “atlīdzība ekspertiem un citi maksājumi, kas, iespējams, ir jāmaksā personām, kuras piedalās tiesas procesos”. Šis nosacījums attiecas uz izdevumiem, kas rodas personām, kurām, lai arī tās nav procesa puses, ir radušies noteikti izdevumi tiesas sēžu apmeklēšanas rezultātā saistībā ar kāda pakalpojuma sniegšanu.

Civilprocesa kodeksa 243. pants paredz, ka visos tiesas procesos un darbībās izdevumus aprēķina tiesas darbinieks, kurš ir piedalījies lietas vai apelācijas sūdzības izskatīšanā. Aprēķinā netiek iekļauti jebkādi izdevumi, kas attiecas uz rīkojumiem un dokumentiem saistībā ar tiesas procesiem, kuri ir nevajadzīgi, lieki vai nav likumiski atļauti, un tie maksas posteņi par advokātu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav sīki izklāstīti vai attiecas uz atlīdzību, kas nav nopelnīta tiesvedībā.

Tiesas darbinieks samazinās tādu atlīdzības summu par advokātu un citu tiesību jomas profesionāļu pakalpojumiem, kas nav saistīta ar likmēm un vienībām, ja pieprasītā maksa pārsniedz vienu trešo daļu no strīda summas un ja nav paziņots, ka puse, kurai uzlikts segt izmaksas, bijusi neapdomīga.

Netiek iekļautas arī tādas izmaksas par darbībām vai netīšiem soļiem, attiecībā uz kurām tiesvedības pamatlēmumā par izmaksām ir skaidri noteikts, ka tās jāsedz uzvarētājai pusei.

Atlīdzība tulkotājiem un tulkiem

Nav noteikta oficiāla atlīdzības likme, kas piemērojama par zvērināta tulkotāja un tulka pakalpojumiem. Zvērināti tulki var brīvi noteikt maksu par to sniegtajiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, bet tiem ir pienākums par savām likmēm informēt valodas tulkošanas biroju un attiecīgo valdības apakšdelegāciju. Šai informācijai jābūt iesniegtai katra gada janvārī.

Attiecīgās saites

Spānijas Nodokļu aģentūra

Attiecīgie dokumenti

Spānijas ziņojums par pētījumu saistībā ar izdevumu pārredzamību  PDF (640 Kb) en

Lapa atjaunināta: 15/12/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.