Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana ir procesuāla darbība, ko veic un apstiprina saskaņā ar likumā noteiktu procedūru.

Ir pieņemti īpaši dokumentu izsniegšanas noteikumi, lai nodrošinātu, ka persona saņem dokumentu un tiek informēta, kā arī lai nodrošinātu personu tiesības tiesvedības gaitā aizstāvēt savas intereses.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa (turpmāk tekstā — “Civilprocesa kodekss”) 117. panta 1. punktu juridiski dokumenti ir jāizsniedz oficiālā procedūrā. Pastāv divas juridisku dokumentu kategorijas:

• tiesvedības pušu dokumenti, tostarp to prasījumi, pretprasības, aizstāvības dokumenti, atbildes uz pretprasībām, replikas (prasītāja iebildumi uz atbildētāja aizstāvības paziņojumiem), duplikas (atbildētāja iebildumi uz replikām), atsevišķas apelācijas sūdzības, apelācijas sūdzības un kasācijas sūdzības un aizstāvības paziņojumi uz apelācijas sūdzībām, kā arī citi dokumenti, ar kuriem rakstveidā ir iesniegti pieteikumi, prasījumi, atbildes vai skaidrojumi (Civilprocesa kodeksa 110. pants);
• tiesas procesuālie dokumenti (spriedumi, rīkojumi, nolēmumi, lēmumi, strīdu izšķiršanas dokumenti, sēžu protokoli, pavēstes un paziņojumi) ir procesuāli dokumenti, ko tiesvedības gaitā pieņēmusi tiesa (Civilprocesa kodeksa 116. pants). Tie ietver arī tiesu izpildītāju dokumentus (uzaicinājuma paziņojumus, rīkojumus, pavēstes).

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Par dokumentu izsniegšanu parasti ir atbildīga tiesa. Tomēr, ja dokumentus izsniedz ierakstītā vēstulē vai ar tiesu izpildītāju, kurjeru, tiesvedības puses, advokāta vai citu personu palīdzību, par dokumenta izsniegšanu ir atbildīga arī persona, kas to izsniedz.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Jā, tiesas un tiesu izpildītāji var skatīt publiskos reģistrus.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Ārvalstu iestādes un ārvalstnieki nevar brīvi piekļūt reģistru datiem.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Dokumentus izsniegšanai tiesu izpildītājiem nodod Lietuvas Tiesu iestāžu amatpersonu kamera. Tiesu izpildītāji veic dokumentu izsniegšanu. Ja saņēmēja adrese nav zināma, tiesu izpildītāji ieskatās reģistros.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Civilprocesa kodeksā ir noteiktas tālāk aprakstītās procesuālo dokumentu izsniegšanas metodes:

• dokumentus izsniedz saņēmējam tieši tiesā pret parakstu, ar ko apliecina saņemšanu (127. pants);
• dokumentus izsniedz ierakstītā vēstulē ar tiesu izpildītāju vai kurjeru palīdzību un — attiecīgā gadījumā —, izmantojot telekomunikāciju termināla iekārtas (117. panta 1. punkts);
• ja tiesvedības puse tam piekrīt, tiesa var izsniegt procesuālu dokumentu attiecīgajai pusei, lai to nodotu adresātam (117. panta 2. punkts);
• ja tiesvedības puse vai trešā persona lietā piedalās ar pārstāvja starpniecību, ar lietu saistītos procesuālos dokumentus izsniedz tikai pārstāvim (118. pants);
• ja abas strīdā iesaistītās puses pārstāv advokāti, vienas puses advokātam jānodod ar lietu saistītais dokuments tieši otrās puses advokātam (119. pants).

Ja tiesvedības puse ir fiziska persona, procesuālos dokumentus nodod šai personai personīgi vai tās pārstāvim; ja personai nav civilprocesuālas tiesībspējas, dokumentus izsniedz personas likumīgajam pārstāvim. Juridiskām personām adresētus procesuālos dokumentus izsniedz juridiskās personas vadītājam, pārvaldes struktūrām vai administratīvajiem darbiniekiem (Civilprocesa kodeksa 123. pants). Paramilitārām organizācijām adresētus procesuālos dokumentus izsniedz attiecīgās organizācijas vai tās struktūrvienības komandierim vai virsniekam (Civilprocesa kodeksa 125. pants); ieslodzījumā esošām personām adresētus procesuālos dokumentus izsniedz ar attiecīgās ieslodzījuma vietas pārvaldes starpniecību (Civilprocesa kodeksa 126. pants).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Civilprocesa kodeksa I daļas XI nodaļas otrajā iedaļā ir noteikta dokumentu izsniegšanas procedūra, un tā ir obligāti jāievēro. Civilprocesa kodeksa 117. panta 1. punktā ir noteiktas procesuālo dokumentu izsniegšanas galvenās metodes: ierakstītā vēstulē, ar tiesu izpildītāju vai kurjeru palīdzību, kā arī, izmantojot citas Civilprocesa kodeksā minētās metodes. Procesuālo dokumentu izsniegšanai var izmantot dažādas metodes: izsniegšana pārstāvim (Civilprocesa kodeksa 118. pants), izsniegšana advokātam (Civilprocesa kodeksa 119. pants), izsniegšana tiesā (Civilprocesa kodeksa 127. pants), izsniegšana pārzinim (Civilprocesa kodeksa 129. pants), publiskojot (Civilprocesa kodeksa 130. pants) u. c.

Pēc personas pieprasījuma dokumentus var nosūtīt un izsniegt ar e-pasta palīdzību.

LITEKO: Procesuālu dokumentu izsniegšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, reglamentē IV nodaļa Aprakstā par dokumentu uzrādīšanas procedūru tiesai un to izsniegšanas procedūru fiziskām personām, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, kas apstiprināts ar Lietuvas Tieslietu ministra 2012. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 1R-332 (turpmāk tekstā — “Apraksts”). Šī Apraksta 22. punktā ir norādīts, ka gadījumā, ja adresātam procesuālie dokumenti jāizsniedz ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību vai adresāts ir piekritis, ka procesuālos dokumentus piegādās viņam piešķirtajā Lietuvas Tiesu informācijas sistēmas Publisko elektronisko pakalpojumu apakšsistēmas kontā (turpmāk tekstā — “LITEKO PES apakšsistēma / ESS sistēma”), ar nosacījumu, ka adresāta LITEKO PES apakšsistēmas konts ir aktīvs, norīkotais tiesas darbinieks procesuālos dokumentus nosūta uz adresāta LITEKO PES apakšsistēmas kontu. Tiesvedības dalībnieku par to informē ar elektronisku paziņojumu viņa LITEKO PES apakšsistēmas kontā, kā arī nosūtot e-pasta ziņojumu uz norādīto e-pasta adresi. Tas ir atkarīgs no adresāta, jo saraksti starp iestādēm var veikt vienīgi ar e-pasta vai e-piegādes starpniecību.

Valsts elektroniskā pasta piegādes informācijas sistēma (e-piegādes sistēma) ir elektroniska alternatīva oficiālu vēstuļu sūtīšanai ierakstītu pasta sūtījumu veidā. Pateicoties brīvai piekļuvei e-piegādes sistēmai, dažādus oficiālos dokumentus, paziņojumus, pieteikumus utt. valsts iestādēm var iesniegt tiešsaistē.

Ja nosūtītājs un/vai saņēmējs ir valsts iestāde, e-sarakstes dokumentus var nosūtīt e-piegādes sistēmā. E-sarakstes dokumentus var nosūtīt:

• starp valsts iestādēm;
• starp juridiskām personām un valsts iestādēm;
• starp fiziskām personām un valsts iestādēm.

Tiesu izpildītāju informācijas sistēma (AIS) ir elektronisks izpildu procedūru portāls, kurā personas var piedalīties izpildu procesā tiešsaistē.
Šo portālu var lietot šādiem mērķiem:

• pārbaudīt, vai pret jums ir vērstas piedziņas procedūras;
• iesniegt pieteikumu tiesu izpildītājam elektroniska izpildes rīkojuma sagatavošanai;
• iesniegt tiesu izpildītājam brīvā formā sagatavotu dokumentu;
• pārskatīt informāciju par izpildu procedūrām un pasākumiem, ko izpildu procesā veicis tiesu izpildītājs, kā arī reāllaikā skatīt lietas dokumentus.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Jā, tas ir atļauts. Ja persona, kas izsniedz procesuālu dokumentu, nesastop adresātu viņa dzīvesvietā vai darbavietā, dokumentu izsniedz pilngadīgam ģimenes loceklim, kurš dzīvo attiecīgajā mājsaimniecībā, ja vien ģimenes locekļiem nav konfliktējošas tiesiskas intereses attiecībā uz lietas iznākumu; ja ģimenes locekļi nav pieejami, dokumentu izsniedz mājas/kopienas administrācijai, dzīvokļu apsaimniekošanas organizācijai, seņūnijas lietvedim vai adresāta darbavietas vadībai (Civilprocesa kodeksa 123. panta 3. punkts).

Ja persona, kas izsniedz procesuālu dokumentu, nesastop adresātu juridiskās personas atrašanās vietā vai citā juridiskās personas norādītā vietā, procesuālo dokumentu izsniedz jebkuram juridiskās personas darbiniekam, kurš ir pieejams dokumentu izsniegšanas vietā. Ja tas nav iespējams, procesuālos dokumentus izsniedz juridisko personu reģistrā minētajam administrācijas vadītājam vai pārvaldes struktūras locekļiem kā fiziskām personām vai pilngadīgiem viņu ģimenes locekļiem (Civilprocesa kodeksa 123. panta 4. punkts).

Ja prasījums vai cits procesuāls dokuments, kura dēļ pusei jāaizstāv savas tiesības, ir jāizsniedz pusei, kuras dzīvesvieta un darbavieta nav zināma vai kurai nav pārstāvja, pēc ieinteresētās puses pieprasījuma minētos dokumentus var izsniegt pārzinim, kuru iecēlusi lietu izskatošā tiesa, līdz brīdim, kad tiek noskaidrota attiecīgās puses dzīvesvieta vai darbavieta vai procedūrā iesaistās tās pārstāvis (Civilprocesa kodeksa 129. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Vispārējos noteikumus par procesuālu dokumentu izsniegšanu piemēro no brīža, kad dokuments ir nodots attiecīgajā vietā.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Adresāts saņem paziņojumu par saņemtu korespondenci, kas ir jāpaņem noteiktajā laikposmā.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Jebkādu atteikumu pieņemt pavēsti vai prasījumu kopiju vai parakstīt apstiprinājumu par saņemšanu pielīdzina izsniegšanai, izņemot gadījumus, kad dokumentus izsniedz procesā iesaistīta puse. Personai, kura izsniedz dokumentus, jāatzīmē pavēstes vai prasījuma kopijas pieņemšanas atteikums un šāda atteikuma iemesli. Ja pavēsti vai prasījuma kopiju izsniedz, izmantojot telekomunikāciju termināla iekārtas, uzskatāms, ka persona ir atteikusies pieņemt šādus procesuālus dokumentus, ja tā trīs dienu laikā kopš izsniegšanas to neparaksta ar elektronisko parakstu vai kā citādi neapstiprina, ka dokumenti tai ir izsniegti.

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Civilprocesa kodeksā noteikts, ka gadījumā, ja tiesvedībā iesaistītā persona ir fiziska persona, procesuālos dokumentus nodod šai personai personīgi vai, ja personai nav civilprocesuālas tiesībspējas, — personas likumīgajam pārstāvim.

Procesuālos dokumentus, kas ir adresēti juridiskām personām, izsniedz attiecīgās juridiskās personas vadītājam, citiem pārvaldes struktūru locekļiem, kas minēti juridisko personu reģistrā, juridiskās personas pārstāvim tiesā vai administratīvajiem darbiniekiem.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja persona, kas izsniedz procesuālu dokumentu, nesastop adresātu viņa dzīvesvietā vai citā vietā, kas norādīta procesuālo dokumentu izsniegšanai, vai darbavietā, procesuālo dokumentu izsniedz pilngadīgam ģimenes loceklim, kurš dzīvo attiecīgajā mājsaimniecībā (bērniem (adoptētiem bērniem), vecākiem (audžuvecākiem), laulātajam utt.), ja vien ģimenes locekļiem nav konfliktējošas tiesiskas intereses attiecībā uz lietas iznākumu; ja ģimenes locekļi nav pieejami, dokumentu izsniedz adresāta darbavietas administrācijai. Ja procesuālo dokumentu fiziskai personai nevar izsniegt norādītajā dzīvesvietā vai citā vietā, kas norādīta procesuālo dokumentu izsniegšanai, personai, kura izsniedz procesuālo dokumentu, tas jāizsniedz fiziskās personas deklarētajā dzīvesvietas adresē. Ja fiziskas personas dzīvesvietas vai citas vietas, kas norādīta procesuālo dokumentu izsniegšanai, adrese ir tāda pati kā fiziskās personas deklarētā dzīvesvietas adrese, procesuālos dokumentus izsniedz tikai vienu reizi. Ja procesuālo dokumentu nevar izsniegt fiziskai personai saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru, persona, kas izsniedz procesuālo dokumentu, adresāta deklarētajā dzīvesvietā atstāj paziņojumu par izsniedzamajiem procesuālajiem dokumentiem un tiesā iesniedzamajā apstiprinājumā norāda, ka ir to izdarījusi. Šādā gadījumā uzskatāms, ka procesuālais dokuments ir izsniegts trīsdesmit dienu laikā no datuma, kurā minētais paziņojums atstāts adresāta deklarētajā dzīvesvietā. Procesuālo dokumentu izsniegšanas procedūru un procesu, saskaņā ar kuru paziņojumu par izsniedzamajiem procesuālajiem dokumentiem atstāj adresāta deklarētajā dzīvesvietā, tostarp šā paziņojuma formātu, nosaka valdība.

Pasta sūtījumus, ko nevar atstāt adresāta pastkastē vai kurus nevar piegādāt adresātam ar pasta sūtījumu piegādātāju, glabā adresāta dzīvesvietas pasta nodaļā, lai adresāts tos pēc tam varētu paņemt norādītajā laikposmā, kas norādīts paziņojumā par atstātu pasta sūtījumu, ko ievieto adresāta pastkastē. Kad ir pagājis pasta sūtījumu paņemšanas termiņš, pasta sūtījumus nosūta atpakaļ sūtītājam, ja tāds ir zināms.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Ja adresātu norādītajā adresē nevar atrast, ierakstītā vēstule netiek izsniegta. Tā vietā adresāta pastkastē atstāj paziņojumu par saņemtu pasta sūtījumu. Kad ir pagājis pasta sūtījumu paņemšanas termiņš, pasta sūtījumus nosūta atpakaļ sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Dokumentu izsniegšanas rakstisks apliecinājums ir paziņojums par dokumentu izsniegšanu, kurā norādīts, vai dokumenti ir izsniegti vai nav izsniegti. Var izmantot arī tiesu izpildītāja apliecinājumu par saņemšanu, ko paraksta adresāts (saņēmējs), apliecinot dokumentu saņemšanu. Ja dokumentus nav izdevies izsniegt, tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu, norādot, ka dokumenti nav izsniegti vai ka adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus. Dokumentus, kas apliecina dokumentu izsniegšanu, glabā tiesu izpildītāju birojos.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Ja dokumentus nevarēja izsniegt vai dokumentus izsniedza trešajai personai, pārkāpjot likumu, ja ir pietiekami daudz laika un nav noteikts dokumentu izsniegšanas termiņš, dokumentus var mēģināt izsniegt atkārtoti.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Saskaņā ar 5. punktu Procedūrā maksas iekasēšanai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai krimināllietās, kas pieņemta ar Lietuvas Republikas tieslietu ministra 2016. gada 20. janvāra Rīkojumu Nr. 1R-16 (2016. gada 9. decembra Rīkojuma Nr. 1R-312 pārstrādāta redakcija), maksa par dokumentu izsniegšanu Lietuvā ir EUR 110, ja dokumentu izsniegšanu un to nodošanu tiesu izpildītājiem organizē un koordinē Lietuvas Tiesu iestāžu amatpersonu kamera.

Kopā ar izsniedzamajiem dokumentiem ir jāuzrāda šīs maksas veikšanas apliecinājums (bankas izraksta kopija). Šo maksu veic šai iestādei:

Lithuanian Chamber of Judicial Officers

Adrese: Konstitucijos pr. 15, LT-09319 Viļņa, Lietuva

Konta Nr.: LT92 4010 0424 0031 5815, AB Luminor Bank,

Bankas kods 40100. Dati tiek vākti un glabāti Juridisko personu reģistrā ar reģistrācijas Nr. 126198978.

Tālruņa Nr.: +370 5 2750067, +370 5 275 0068

E-pasts: info@antstoliurumai.lt

https://www.antstoliurumai.lt/en