Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Izsniegšana (citação) ir darbība, ar kuru personu (apsūdzēto, atbildētāju, pusi, attiecībā uz kuru prasa izpildi) informē par to, ka pret viņu vērsta tiesiska darbība. To izmanto attiecīgo personu pirmreizējai uzaicināšanai, lai tās varētu īstenot savu aizstāvību. Izsniegšanu izmanto arī, lai personu, kas ir ieinteresēta procesā un kas tajā sākotnēji nebija iesaistīta, pirmo reizi uzaicinātu ierasties, lai iesaistītos prasītāja vai atbildētāja pusē (Civilprocesa kodeksa 219. panta 1. punkts).

Paziņošanu (notificação) izmanto, lai uzaicinātu personu ierasties tiesā vai lai informētu viņu par kādu faktu (Civilprocesa kodeksa 219. panta 2. punkts).

Portugāles Civilprocesa kodeksā ir konkrēti noteikumi, kas reglamentē, kā veicama izsniegšana un paziņošana, un kas konkretizē informāciju, kas jānodod, ņemot vērā adresātus, nododamo faktu raksturu un nodošanas nolūku (Civilprocesa kodeksa II grāmatas I sadaļas II nodaļas II iedaļa). Šo noteikumu uzdevums ir nodrošināt, lai informācija faktiski sasniedz adresātu un, ja adresāts ir tiesvedībā iesaistīta puse, garantēt tiesības uz aizstāvību.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Tiek izsniegta šāda informācija:

  • sākotnējā pieteikuma par tiesvedības ierosināšanu kopija un pievienoto dokumentu kopijas, kuras tiek nogādātas atbildētājam (Civilprocesa kodeksa 227. panta 1. punkts);
  • informācija, ka persona ir uzaicināta piedalīties attiecīgajā tiesvedībā (Civilprocesa kodeksa 227. panta 1. punkts);
  • norāde par tiesu, daļu un nodaļu, kurā notiek lietas izskatīšana, termiņš aizstāvības iesniegšanai, un par nepieciešamību iecelt juridisko pārstāvi, ja tas ir obligāti (Civilprocesa kodeksa 227. panta 1. un 2. punkts);
  • brīdinājums par sekām, ja netiek nodrošināta aizstāvība (Civilprocesa kodeksa 227. panta 2. punkts).

Tiek paziņota šāda informācija:

  • tiesas rīkojumi un nolēmumi (Civilprocesa kodeksa 220. panta 1. punkts);
  • lietas dalībnieku procesuālie raksti, pieteikumi un dokumenti, kuri iekļauti lietā, un termiņš pusēm izmantot savas tiesības celt pretprasību (Civilprocesa kodeksa 220. panta 2. punkts);
  • pavēstes pusei, lieciniekam, ekspertam, tehniskajam konsultantam vai advokātam piedalīties tiesvedībā (Civilprocesa kodeksa 220. panta 1. punkts);
  • pieprasījumi veikt ekspertīzi, iesniegt citus pierādījumu vai informāciju personām, kam ir pienākums sadarboties ar tiesu (Civilprocesa kodeksa 220. panta 2. punkts).

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Notiekošā tiesvedībā izsniegšanu un paziņošanu pamatā var veikt tiesu izpildītāji, tiesībaizsardzības amatpersonas vai vienas puses juridiskais pārstāvis atkarībā no lietas (norādītas atbildē uz 5. jautājumu).

Mantošanas procesos izsniegšanu un paziņošanu var veikt notāri (2019. gada 13. septembra Likuma Nr. 117/2019 pielikumā apstiprināto Noteikumu, ar kuriem reglamentē notariālo inventāra procedūru, 2. panta 1. un 3. punkts).

Paziņošanu var veikt advokāti, juristi vai tiesībaizsardzības amatpersonas pirms tiesvedības uzsākšanas (Jaunā likuma par īpašumu nomu (NRAU (Novo Regime do Arrendamento Urbano) 9. panta 7. punkta b) apakšpunkts).

Izsniegšanu un paziņošanu var veikt dzimtsarakstu darbinieki brīvprātīgos juridiskos procesos, kas tiek izskatīti dzimtsarakstu nodaļā, īpaši ģimenes un nepilngadīgo personu jautājumos (Dekrētlikuma, ar ko izveido prokuratūras un civilreģistra jurisdikcijas procedūras, 5. panta 1. punkts un 7. pants).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem tiesu izpildītājiem ir pienākums pēc savas iniciatīvas veikt visas nepieciešamās darbības, lai izsniegtu personai paziņojumu (Civilprocesa kodeksa 226. panta 1. punkts).

Ja paziņojumu nevar izsniegt, tiesu izpildītāji var pārbaudīt informācijā, kas ir elektroniski pieejama citos valdības departamentos, lai noskaidrotu, vai nav notikusi dzīvesvietas maiņa un noteiktu personas, kam jāizsniedz dokumenti, pašreizējo adresi (Civilprocesa kodeksa 236. panta 1. punkts).

Tas pats noteikums attiecas uz atsevišķām lietām, kas īpaši noteiktas tiesību aktos par paziņošanu pusēm vai to pārstāvjiem.

Arī tiesībaizsardzības amatpersonām ir piekļuve noteiktām valdības departamentu datu bāzēm, lai varētu pārbaudīt uzaicinātās personas rezidences vietu nodokļu vajadzībām, piemēram, izpildes procedūrā (Civilprocesa kodeksa 749. panta 1.–4. punkts un Rīkojuma, ar ko reglamentē uzaicinātās personas un apķīlājamās mantas identifikāciju / publiskās iestādes, 2. panta 1. punkts).

Jebkurā gadījumā piekļuvei datubāzēm ir nepieciešama iepriekšēja tiesas atļauja.

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem visos gadījumos, kad persona pamatoti apgalvo, ka tai ir nopietnas grūtības saņemt informāciju — īpaši attiecībā uz personas, kurai jāizsniedz vai jāpaziņo dokumenti, dzīvesvietas maiņu — un kas ietekmē procesuālo tiesību, pienākumu vai prasības efektīvu īstenošanu, tiesa var izdot rīkojumu jebkurai personai vai iestādei sadarboties, lai šo informāciju iegūtu. Neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav puse attiecīgajā lietā, personai ir pienākums sadarboties ar tiesu, sniedzot pieprasīto informāciju (Civilprocesa kodeksa 417. panta 1. punkts).

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Nē. Šāda iespēja pastāv tikai attiecībā uz valsts iestādēm un struktūrām, kas norādītas atbildē uz 4.1. jautājumu.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Tiesas pārbauda citu valdības departamentu datu bāzēs un, ja izrādās, ka ar to nepietiek, izdod rīkojumu citām personām, struktūrām vai pat policijas iestādēm iegūt un/vai sniegt informāciju par personas aktuālo adresi, kā tas norādīts atbildē uz 4.1. jautājumu.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Šeit ir norādīti dažādi veidi, kā izsniegt vai paziņot dokumentu. Lietas, kurās tiek izmantota izsniegšana un paziņošana, jau ir norādītas atbildē uz 1. jautājumu.

Izsniegšana

Dokumentu var izsniegt personai personīgi vai publicējot. Jebkura šī izsniegšanas forma var būt adresēta fiziskai vai juridiskai personai. Noteikumi par izsniegšanu fiziskām personām mutatis mutandis attiecas uz juridiskām personām, ja vien kāds atsevišķs aspekts par izsniegšanu juridiskām personām netiek reglamentēts atsevišķi, un tādā gadījumā tiek piemēroti minētie konkrētie noteikumi (Civilprocesa kodeksa 246. panta 1. punkts).

Izsniegšana personām

Praksē dokumentu var izsniegt personām:

  • elektroniski pārsūtot datus, piemēram, prokuratūrai, ja tā ir puse tiesvedībā (Civilprocesa kodeksa 225. panta 2. punkta a) apakšpunkts);
  • pa pastu kā vēstuli ar saņemšanas apliecinājumu, norādot personas, kam tā izsniedzama, dzīvesvietas vai darba vietas adresi, ja tā ir fiziska persona, vai biroju, kas reģistrēts Valsts juridisko personu reģistrā, ja tā ir juridiska persona (Civilprocesa kodeksa 225. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 246. panta 2. punkts);
  • tiesībaizsardzības amatpersonai personiski sazinoties ar personu, kam dokuments jāizsniedz, ja izsniegšana pa pastu izrādījusies neiespējama vai prasītājs norādījis šādu vēlmi pieteikumā par tiesvedības ierosināšanu (Civilprocesa kodeksa 225. panta 2. punkta c) apakšpunkts);
  • tiesu izpildītājam personiski sazinoties ar personu, kurai izsniedzams dokuments, ja prasītājs norādījis šādu vēlmi pieteikumā par tiesvedības ierosināšanu un samaksājis par to noteikto maksu (Civilprocesa kodeksa 225. panta 2. punkta c) apakšpunkts);
  • juridiskais pārstāvis (Civilprocesa kodeksa 225. panta 3. punkts):
    • juridiskajiem pārstāvjiem ir uzreiz jānorāda pieteikumā par tiesvedības ierosināšanu, ka izsniegšanu viņi veiks paši, cits juridiskais pārstāvis vai advokāts (Civilprocesa kodeksa 227. panta 2. punkts);
    • juridiskie pārstāvji var pieprasīt veikt izsniegšanu vēlākā datumā, ja visas citas izsniegšanas formas izrādās neiespējamas (Civilprocesa kodeksa 237. panta 2. punkts);
    • noteikumi par izsniegšanu, ko veic tiesībaizsardzības amatpersonas vai tiesu izpildītāji, attiecas arī uz izsniegšanu, ko veic juridiskie pārstāvji (Civilprocesa kodeksa 237. panta 1. punkts).

Dokumentu var izsniegt:

  • personai, kam izsniedzams dokuments;
  • personai, kas nav persona, kurai izsniedzams dokuments, kam ir uzlikts pienākums nodot dokumenta saturu šai personai, likumā noteiktajos gadījumos (Civilprocesa kodeksa 225. panta 4. punkts);
  • personas, kam izsniedzams dokuments, juridiskajam pārstāvim, ja tam mazāk kā pirms četriem gadiem izsniegta pilnvara, kura piešķir īpašas pilnvaras saņemt izsniedzamo dokumentu (Civilprocesa kodeksa 225. panta 4. punkts);
  • personas, kam izsniedzams dokuments, tiesneša ieceltam pagaidu aizbildnim, ja tiesībaizsardzības amatpersona vai tiesu izpildītājs ir informēts, ka persona, kam izsniedzams dokuments, nevar saņemt dokumentu sakarā ar tiesībnespēju (zināmi garīga rakstura traucējumi vai pastāvīga tiesībnespēja) (Civilprocesa kodeksa 234. panta 3. punkts).

Izsniegšana ar publikāciju

Praksē izsniegšana ar publikāciju var notikt:

  • kad persona, kam izsniedzams dokuments, ir pazudusi un nav atrodama;
  • kad personas, kam izsniedzams dokuments, identitāte nav zināma

(Civilprocesa kodeksa 225. panta 6. punkts).

Izsniegšana ar publikāciju var notikt:

  • atstājot paziņojumu uz durvīm personas, kam izsniedzams dokuments, pēdējās dzīvesvietas vai reģistrētā biroja adresē Portugālē (Civilprocesa kodeksa 240. panta 2. punkts);
  • pēc tam publicējot paziņojumu publiski pieejamā tīmekļa lapā, kas noteikta tiesību aktos (Civilprocesa kodeksa 240. panta 1. punkts un Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesu elektronisko apstrādi, 24. pants).

Paziņošana

Tiesvedības laikā paziņošana var notikt vienā no šādiem veidiem:

  • paziņojumi pusēm, kas ieceļ juridisko pārstāvi un/vai advokātu, vienmēr tiek nodoti pārstāvim/advokātam, kā aprakstīts atbildē uz 6. jautājumu (Civilprocesa kodeksa 247. panta 1. punkts);
  • paziņojumus, kas paredzēti, lai uzaicinātu pusi personiski ierasties, nosūta šai pusei ar ierakstītu pasta sūtījumu (papildus tam paziņojot juridiskajam pārstāvim, kā aprakstīts atbildē uz 6. jautājumu) (Civilprocesa kodeksa 247. panta 2. punkts);
  • paziņojumus pusēm, kas neieceļ juridisko pārstāvi, nosūta pusēm ar ierakstītu vēstuli uz to dzīvesvietas, reģistrētā biroja adresi vai vietu, kas šim nolūkam izvēlēta (Civilprocesa kodeksa 249. panta 1. punkts);
  • papildus tam paziņojumus par galīgajiem spriedumiem vienmēr nosūta pusēm ar ierakstītu vēstuli uz to dzīvesvietas vai reģistrētā biroja adresi vai adresi, kas šim nolūkam izvēlēta (Civilprocesa kodeksa 249. panta 5. punkts);
  • paziņojumus, kas paredzēti, lai uzaicinātu lieciniekus, ekspertus vai citas personas, kuras pastarpināti iesaistītas tiesvedībā, ierasties tiesā, nosūta ar ierakstītu pasta sūtījumu (Civilprocesa kodeksa 251. panta 1. punkts);
  • paziņojumus nesūta, ja puse apņemas nodrošināt personas ierašanos, bet puse var pieprasīt, lai tiesas reģistrs nosūta tai paziņojumus, kas attiecas uz personām, kuru ierašanos tā apņēmusies nodrošināt (Civilprocesa kodeksa 251. panta 2. punkts);
  • tiesvedības procesā pieņemtos galīgos spriedumus vienmēr paziņo prokuratūrai, kā tas aprakstīts atbildē uz 6. jautājumu (Civilprocesa kodeksa 252. panta 1. punkts);
  • kā paskaidrots atbildē uz 6. jautājumu, prokuratūra tiek informēta par pagaidu nolēmumiem, par kuriem var iesniegt apelāciju atbilstīgi tiesību aktiem (Civilprocesa kodeksa 252. panta 1. punkts);
  • korespondenci un uzaicinājumus, kas nosūtīti ar procesuālu dokumentu ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās, uzskata par paziņojumiem ar nosacījumu, ka tiesvedības virzītājs tos ir dokumentējis un pieprasījis (Civilprocesa kodeksa 254. pants);
  • ar paziņojumiem juridisko pārstāvju starpā apmainās paši juridiskie pārstāvji, izmantojot elektronisko datu pārsūtīšanu vai citus veidus, kā norādīts atbildē uz 6. jautājumu (Civilprocesa kodeksa 255. pants).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Jā, šeit norādītās darbības vēlams veikt ar elektronisku datu pārsūtīšanu, izmantojot tiesas datorsistēmu:

  • dokumentu izsniegšana prokuratūrai;
  • paziņojumi prokuratūrai, juristiem, advokātiem un tiesībaizsardzības amatpersonām, maksātnespējas administratoriem/tiesas ieceltiem saņēmējiem (maksātnespējas, maksājumu vienošanās vai atjaunošanas procedūrā) un notāriem (inventāra procedūrā) (Civilprocesa kodeksa 252. panta 2. punkts); (Civilprocesa kodeksa 248. panta 1. punkts. Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesu elektronisko apstrādi, 31. panta 1. punkts);
  • procesuālo dokumentu un dokumentu iesniegšana tiesai, ko veic juristi, advokāti, tiesībaizsardzības amatpersonas, maksātnespējas administratori un notāri (Civilprocesa kodeksa 144. panta 1. punkts un Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesa elektronisko apstrādi, 15A. pants);
  • pierādījums par tiesas nodevas iepriekšēju samaksu (kas ir daļa no juridiskajām izmaksām) (Civilprocesa kodeksa 145. panta 4. punkta a) apakšpunkts un Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesa elektronisko apstrādi, 9. panta 4. punkts);
  • pierādījums par juridisko palīdzību vai pieteikums par to (kas ir daļa no juridiskajām izmaksām) (Civilprocesa kodeksa 145. panta 4. punkta a) apakšpunkts un Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesa elektronisko apstrādi, 9. panta 5. punkts).

Ja iesniedzamo procesuālo dokumentu apjoms nav savietojams ar elektronisku pārsūtīšanu (Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesa elektronisko apstrādi, 10. panta 1. punkts), vai nosūtāmie dokumenti pastāv tikai fiziskā veidā (Civilprocesa kodeksa 144. panta 11. punkts), vai lietā nav nepieciešams iecelt juridisko pārstāvi un puse tādu nav iecēlusi (Civilprocesa kodeksa 144. panta 2. punkts), vai ja pastāv pamatots šķērslis (Civilprocesa kodeksa 144. panta 8. punkts):

  • procesuālos dokumentus var iesniegt tiesas reģistrā, nosūtīt pa pastu vai faksu (Civilprocesa kodeksa 144. panta 7. un 8. punkts);
  • procesuālos dokumentus var paziņot, reģistrējot piegādi, pa pastu vai faksu.

Papildus tam tiesas var:

  • nosūtīt jebkādas ziņas, izmantojot pastu, faksu vai elektroniskus līdzekļus (Civilprocesa kodeksa 172. panta 5. punkts);
  • steidzamos gadījumos var izmantot telegrammas, tālruņa sakarus vai citus līdzīgus telekomunikāciju līdzekļus (Civilprocesa kodeksa 172. panta 5. punkts);
  • tālruņa sakarus vienmēr dokumentē lietā un apstiprina ar jebkādiem rakstveida līdzekļiem (Civilprocesa kodeksa 172. panta 6. punkts);
  • attiecībā uz tiesvedības pusēm tālruņa sakarus var izmantot tikai, lai nodotu pavēsti vai atceltu pavēsti par tiesiski procesuālām darbībām (Civilprocesa kodeksa 172. panta 6. punkts).

Šie noteikumi tiek piemēroti procesos civiltiesību vai komerctiesību jomā, ko izskata pirmās instances tiesas. Atsevišķos gadījumos tie attiecas arī uz atsevišķiem procesiem pie notāra (piemēram, mantojuma) vai dzimtsarakstu nodaļā (piemēram, ģimenes lietas, ja ir vienošanās).

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Papildus tam Portugāles tiesību aktos ir noteikta arī dokumentu izsniegšana noteiktā laikā:

  • attiecībā uz dokumenta izsniegšanu personai, ja tiesībaizsardzības amatpersona vai tiesu izpildītājs konstatē, ka persona, kam izsniedzams dokuments, dzīvo vai strādā noteiktā vietā, bet nevar to izsniegt, jo nevar šo personu atrast (Civilprocesa kodeksa 232. panta 1. punkts);
  • tādā gadījumā jāatstāj ziņa, norādot laiku, kad tiks veikta dokumenta izsniegšana (Civilprocesa kodeksa 232. panta 1. punkts);
  • paziņojumu var nogādāt personai, kura vislabāk var nodot to personai, kam izsniedzams dokuments, vai, ja tas nav iespējams, tas jānovieto vispiemērotākajā vietā (Civilprocesa kodeksa 232. panta 1. punkts);
  • paziņojumā norādītajā laikā tiesībaizsardzības amatpersona vai tiesu izpildītājs izsniedz dokumentu personai, kam izsniedzams dokuments, vai, ja nevar šo personu atrast, trešai personai, kura vislabāk var nodot vēstuli personai, kam izsniedzams dokuments, un kam tiek uzdots to izdarīt (Civilprocesa kodeksa 232. panta 2. punkts);
  • ja nav iespējams vienoties par sadarbību ar trešām personām, izsniegšanu veic, atstājot paziņojumu vispiemērotākajā vietā un divu liecinieku klātbūtnē, norādot, ka personai izsniegts dokuments par to, kurā tiesā notiek process, un ka kopija un dokuments personai, kam izsniedzams dokuments, ir pieejams tiesas reģistrā (Civilprocesa kodeksa 232. panta 4. punkts);

N.B.

Gadījumos, ja:

i) persona, kam izsniedzams dokuments, nav parakstījusi saņemšanas apliecinājumu (pasta sūtījums),

ii) dokumenta izsniegšana personai noteiktā laikā tiek veikta trešai personai,

iii) vai dokumenta izsniegšana personai noteiktā laikā notiek, atstājot paziņojumu par izsniegšanu uz vietas,

tiesībaizsardzības amatpersonai vai tiesas reģistram divu darba dienu laikā ir jānosūta ierakstīta vēstule personai, kam izsniedzams dokuments, lai atbilstoši situācijai informētu par:

  • datumu un veidu, kādā dokumenta izsniegšana tiek uzskatīta par izpildītu;
  • termiņu aizstāvībai un sekām, ja aizstāvība netiek nodrošināta;
  • pavēstes kopijas un izsniedzamo dokumentu atrašanās vietu;
  • personas, kam veikta izsniegšana, identitāti (Civilprocesa kodeksa 233. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Izsniegšanu pa pastu uzskata par izpildītu dienā, kad tiek uzrādīts saņemšanas apliecinājums parakstīšanai, ko izpilda vai nu persona, kam dokuments jāizsniedz, vai trešā persona (šajā gadījumā pieņemot, ka trešā persona ir nogādājusi vēstuli personai, kam izsniedzams dokuments, ja netiek pierādīts pretējais) (Civilprocesa kodeksa 230. pants).

Izsniegšanu personai, ko veic tiesībaizsardzības amatpersonas, tiesu izpildītāji vai juridiskie pārstāvji, uzskata par izpildītu dienā, kad tiek reģistrēta dokumenta izsniegšana (Civilprocesa kodeksa 230. pants).

Izsniegšanu, atstājot paziņojumu, uzskata par izpildītu norādītajā datumā (Civilprocesa kodeksa 232. panta 4. punkts).

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja dokumenta izsniegšana vai paziņošana tiek veikta ar ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apliecinājumu vai bez tā, paziņojumu par piegādi atstāj pasta kastītē, ja persona, kura sūtījumu piegādā, norādītajā adresē nevienu nesastop

(Civilprocesa kodeksa 228. panta 5. punkts).

Paziņojumā par piegādi ir informācija adresātam, ka vēstule ir atstāta pasta nodaļā, norādot adresi, darba laiku un termiņu tās izņemšanai (Civilprocesa kodeksa 228. panta 5. punkts).

Ja vēstule netiek izņemta noteiktajā termiņā (un nav pieprasījuma pagarināt šo termiņu vai pārsūtīt vēstuli uz citu adresi), tā tiek atgriezta sūtītājam (Civilprocesa kodeksa 230. panta 2. punkts).

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Kad izsniegšanu veic pa pastu un ir pierādījums par atteikšanos saņemt vēstuli vai parakstīt saņemšanas apliecinājumu, izsniegšanu uzskata par izpildītu šādā veidā un šādos apstākļos:

  • ar paziņojumu, ko sastādījusi persona, kura sūtījumu piegādā, apliecinot fiziskas personas, juridiskas personas pārstāvja vai darbinieka atteikumu parakstīt saņemšanas apliecinājumu vai saņemt vēstuli (Civilprocesa kodeksa 228. panta 6. punkts un 246. panta 3. punkts).
  • Gadījumos, kad pusēm atļauts vienoties par adresi dokumentu izsniegšanai:
    • i) atstājot otru ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apliecinājumu adresē pēc vienošanās, ja pirmā ierakstītā vēstule ar saņemšanas apliecinājumu, kas nosūtīta uz šo adresi, tiek atgriezta atpakaļ, vai
    • ii) ar apliecinājumu, ko sastādījusi persona, kura sūtījumu piegādā, par personas, kurai izsniedzams dokuments, atteikumu saņemt vēstuli vai parakstīt saņemšanas apliecinājumu, kad tas tiek nosūtīts uz vienošanās adresi

(Civilprocesa kodeksa 229. panta 3. un 4. punkts).

Ja izsniegšanu veic personiski tiesībaizsardzības amatpersona vai tiesu izpildītājs un ir pierādījums par personas, kam izsniedzams dokuments, atteikumu parakstīt izsniegšanas apliecinājumu vai saņemt dublikātu, izsniegšanu uzskata par izpildītu, un šādā gadījumā:

  • tiesībaizsardzības amatpersona vai tiesu izpildītājs informē personu, kam izsniedzams dokuments, ka dublikāts ir tās rīcība tiesas reģistrā, un norāda atsauci uz šo informāciju un personas, kam izsniedzams dokuments, atteikumu to saņemt izsniegšanas apliecinājumā (Civilprocesa kodeksa 231. panta 4. punkts);
  • papildus tam reģistrs informē personu, kam izsniedzams dokuments, ar ierakstītu vēstuli, vēlreiz norādot, ka pieteikuma par tiesvedības ierosināšanu un pievienoto dokumentu dublikāts ir tās rīcībā reģistrā (Civilprocesa kodeksa 231. panta 5. punkts).

Izsniegšanu uzskata par neizpildītu tikai tādā gadījumā, ja atteikums ir leģitīms. Atteikums ir leģitīms, kad persona, kam izsniedzams dokuments, nav atrodama, jo nedzīvo vai neatrodas norādītajā adresē, vai ja trešā persona norāda, ka tā nevar vēstuli piegādāt.

Tie paši noteikumi attiecas uz konkrētiem gadījumiem, kad likumā ir noteikts, ka personiskai paziņošanai pusēm vai to pārstāvjiem jānotiek, ievērojot dokumenta izsniegšanas formalitātes.

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja izsniegšana vai paziņošana pa pastu ar saņemšanas apliecinājumu ir no ārvalsts, Portugāles pasts var piegādāt vēstuli un dokumentus personai, kam izsniedzams dokuments, vai tajā pašā adresē trešai personai, kura norāda, ka var nodot vēstuli adresātam.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Skatīt atbildi uz 7.3. jautājumu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Principā adresātam ir sešas darba dienas dokumentu saņemšanai pasta nodaļā.

Adresātu informē par šo termiņu un to, ka dokumentus var saņemt pasta nodaļā, uzrādot piegādes paziņojumu, kas atstāts pasta kastītē, ja persona, kura sūtījumu piegādā, nevienu nav sastapusi.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā, ja notiek dokumenta izsniegšana, saņemšanas apliecinājums, izsniegšanas apliecinājums vai paziņojums par izsniegšanu ir rakstisks pierādījums, ka izsniegšana ir izpildīta.

Ja notiek paziņošana, apliecinājuma ieraksts, tiesvedības procesā sastādītais vēstules vai datnes, vai ieraksta reģistrācijas ieraksts ir rakstisks pierādījums tam, ka paziņošana ir izpildīta.

Ja izsniegšana vai paziņošana notiek ar elektronisku datu pārsūtīšanu, tiesas datorsistēmā ir apliecināts izdošanas datums un laiks (Rīkojuma, ar ko reglamentē tiesas procesa elektronisko apstrādi, 13. panta a) apakšpunkts).

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Izsniegšanas neizpilde ir būtisks trūkums, kas padara spēkā neesošu visu procedūru no pieteikuma par tiesvedības ierosināšanu, bet pats pieteikums paliek spēkā (Civilprocesa kodeksa 187. pants).

Tiek uzskatīts, ka izsniegšana nav veikta šādos gadījumos:

  • dokumenta izsniegšana nav veikta vispār (Civilprocesa kodeksa 188. panta 1. punkta a) apakšpunkts);
  • kļūda, identificējot personu, kam izsniedzams dokuments (Civilprocesa kodeksa 188. panta 1. punkta b) apakšpunkts);
  • neatbilstoša izsniegšana ar publikāciju (Civilprocesa kodeksa 188. panta 1. punkta c) apakšpunkts);
  • izsniegšana, kas veikta pēc fiziskas personas nāves vai juridiskas personas, kurai izsniedzams dokuments, darbības izbeigšanas (Civilprocesa kodeksa 188. panta 1. punkta d) apakšpunkts);
  • ja var pierādīt, ka izsniegšanas adresāts netika informēts par dokumentu sakarā ar iemesliem, kas nav no viņa atkarīgi (Civilprocesa kodeksa 188. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

Šo spēkā neesamību uzskata par izlabotu tikai tādā gadījumā, ja atbildētājs vai prokuratūra (ja tā ir puse) rīkojas tiesvedības procesā, uzreiz neiebilstot pret izsniegšanas neveikšanu (Civilprocesa kodeksa 189. pants).

Izsniegšana ir spēkā neesoša arī tad, ja nav izpildītas tiesību aktos noteiktās formalitātes (Civilprocesa kodeksa 191. pants).

Neskaitot iepriekš minētos gadījumus, jebkādas darbības vai formalitātes, kas pieprasītas tiesību aktos attiecībā uz izsniegšanu vai paziņošanu, neizpilde ir vienkārša neatbilstība. Ja uz šo neatbilstību atsaucas vai tiesa par to uzzina tiesvedības laikā, tiesa izdos rīkojumu to izlabot. Citos gadījumos izsniegšanas vai paziņošanas neatbilstība padara darbību par spēkā neesošu tikai tad, ja tas noteikts tiesību aktos vai ja tas var ietekmēt lietas izskatīšanu vai lēmumu lietā. Tādā gadījumā pārējās procesuālās darbības, ko neietekmē spēkā neesošā darbība, paliek spēkā (Civilprocesa kodeksa 195. panta 1. un 2. punkts).

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Jā, dažos šeit aprakstītajos gadījumos izsniegšanas un paziņošanas izmaksas aprēķina UV (uzskaites vienībās).

UV katru gadu un automātiski tiek atjauninātas saskaņā ar Sociālā atbalsta indeksu (SSI), ņemot vērā iepriekšējā gada UV vērtību (2008. gada 26. februāra Dekrētlikuma Nr. 34/2008 pielikumā apstiprināto Noteikumu par procesuālajām izmaksām 5. panta 2. punkts).

UV vērtība 2021. gadā bija 102 EUR. Spēkā esošā izmaksu vērtība, kas noteikta par 2020. gadu, paliek spēkā 2021. gadā, jo ir apturēta UV automātiskā atjaunināšana, kā tas noteikts Likuma par 2021. gada valsts budžetu 232. pantā.

Tādējādi:

  • personiska izsniegšana un paziņošana, ko veic tiesībaizsardzības amatpersonas, maksā 0,5 UV, ja tā ir sekmīga, un 0,25 UV, ja tā ir nesekmīga (2013. gada 29. augusta Rīkojuma 282/2013 pielikuma VII tabula ar atsauci uz tā paša tiesību akta 50. panta 1. punktu);
  • personiska izsniegšana un paziņošana, kā arī izsniegšana un paziņošana ar publikāciju, ko veic tiesas izpildītājs, maksā 0,5 UV, ja tā ir sekmīga, un ir bez maksas, ja tā ir nesekmīga (Noteikumu par procesuālajām izmaksām 9. panta 1. punkts);
  • šīm summām var pieskaitīt transporta izdevumus, ja darbību veic tiesas izpildītājs, un PVN gadījumos, kad tas ir jāmaksā (Noteikumu par procesuālajām izmaksām 9. panta 1. punkts).

N.B. Ārkārtas un pagaidu sistēma attiecībā uz izsniegšanas un paziņošanas pa pastu formalitātēm saistībā ar Covid-19 pandēmiju

  • Ierakstīta sūtījuma piegādes gadījumā nav nepieciešams paraksts.
  • Parakstu aizstāj ar mutisku apliecinājumu un personas apliecības numura atzīmēšanu vai citiem piemērotiem identifikācijas līdzekļiem. Saņēmējs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu, un tiek reģistrēts numura atzīmēšanas datums.
  • Ja saņēmējs atsakās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai sniegt iepriekšējā punktā minētās ziņas, persona, kura piegādā sūtījumu, par faktu izdarīs atzīmi uz vēstules vai paziņojuma par saņemšanu un atgriezīs to nosūtītajam.
  • Iepriekšējā punktā minētajā gadījumā fakta apliecinājums tiek uzskatīts par paziņojumu.
  • Izsniegšanu un paziņošanu ar ierakstītu vēstuli un apliecinājumu par saņemšanu uzskata par veiktu dienā, kurā tiek atzīmēts attiecīgās personas apliecības numurs vai cits piemērots identifikācijas līdzeklis.
  • Šos pasākumus mutatis mutandis piemēro paziņojumiem, kas sniegti personīgi.

Juridiskais pamats: 2020. gada 18. aprīļa Likums 10/2020.

Attiecīgie tiesību akti:

Civilprocesa kodekss

Inventāra procedūras juridiskā kārtība

Jaunais likums par nomu pilsētā

Procedūras saskaņā ar prokuratūras un civilreģistra jurisdikciju

Uzaicinātās personas un apķīlājamās mantas identifikācija / publiskās iestādes

Tiesas procesu elektroniskā apstrāde

Noteikumi par procesuālajām izmaksām

Likums par 2021. gada valsts budžetu

2020. gada 18. aprīļa Rīkojums 282/2013

Nobeiguma piezīme.

Šajā veidlapā sniegtā informācija ir vispārīga, nav izsmeļoša un nav saistoša kontaktpunktam, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās vai tiesām un citiem saņēmējiem. Vienmēr jāpārbauda un jāievēro piemērojamie tiesību akti.

Lapa atjaunināta: 29/03/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.