Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana nozīmē dokumentu nodošanu.

Īpaši noteikumi, kas regulē dokumentu izsniegšanu, paredz nepieciešamos apstākļus, lai tiesas vai ārpustiesas dokumentu iesniegšana būtu uzticama un lai tāpēc būtu skaidrs laiks, vieta, veids un persona, kurai dokuments ir iesniegts gan attiecībā uz tiesvedību (tiesas dokumenti), gan ārpus tiesvedības (ārpustiesas dokumenti).

Jānorāda, ka saskaņā ar Spānijas Konstitucionālās tiesas judikatūru dokumentu izsniegšana ir nepieciešama sākotnēja garantija, bez kuras citas konstitucionālās garantijas nevar stāties spēkā (Konstitucionālās tiesas 1993. gada 13. janvāra spriedums STC 1/1993).

Tiesām jānodrošina, ka dokumenti tiek pienācīgi izsniegti; ja tiesas nolēmums tiek pieņemts, neuzklausot kādu no pusēm, tiek pārkāpts sacīkstes princips, kā rezultātā neuzklausītā puse nav pienācīgi izmantojusi savas tiesības uz aizstāvību, ja tiek konstatēts, ka nolēmums tiešām ir pieņemts bez attiecīgās puses uzklausīšanas (Konstitucionālās tiesas 2010. gada 4. oktobra spriedums STC 54/2010).

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil) 149. pantu procesuālie lēmumi, kas pieņemti tiesvedības laikā, jāizsniedz oficiāli, un to dara Tiesu administrācijas atbalsta birojs (oficinas judiciales), proti, tiesu un dokumentu pārsūtīšanas apvienotie centri (Servicios Comunes Procesales de Actos de Comunicación).

Tiesas dokumenti ir:

1. paziņojumi, ja to mērķis ir informēt par lēmumu vai procedūru;
2. rīkojumi — aicina adresātu ierasties tiesā un veikt konkrētu darbību noteiktā termiņā;
3. tiesas pavēstes — tajās norādīta vieta, datums un laiks, kad adresātam jāierodas tiesā un jāveic konkrēta darbība;
4. izpildraksti — uzdod adresātam saskaņā ar tiesību aktiem veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības;
5. orderi — prasa sniegt rakstisku liecību vai pierādījumus vai veikt citas darbības, kuras ir tiesīgi veikt tiesas sekretāri, notāri vai tiesas amatpersonas;
6. memorandi — izmanto saziņai ar ārpustiesas iestādēm un amatpersonām.

Ikviens dokuments, ko tiesa pieņem tiesvedības laikā neatkarīgi no tā, vai to iesniegušas puses vai trešās personas pēc tiesas pieprasījuma, vai sagatavojuši tiesas iecelti eksperti, ir jāiesniedz oficiāli.

Arī ārpustiesas dokumentus (piemēram, notariālos aktus), kas atbilst Eiropas Savienības Tiesas noteiktajai definīcijai lietā C-223/14 (Tecom Mican), iesniedz oficiāli pat tad, ja nenotiek tiesvedība, — tā Tiesa lēma lietā C-14/08 (Roda Golf).

Kopumā dokumenti, ko tiesu iestādes izmanto, lai sazinātos ar lietas pusēm un trešām personām, var tikt klasificēti šādi:

• saziņa ar lietas pusēm — paziņojumi, rīkojumi, pavēstes un izpildraksti;
• saziņa ar tiesvedībā neiesaistītām fiziskām vai juridiskām personām — pavēstes un izpildraksti;
• saziņa ar notāriem, sekretāriem vai amatpersonām, kuras strādā Tiesu administrācijā — orderi;
• saziņa ar ārpustiesas iestādēm un citām amatpersonām — memorandi.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu dokumentus izsniedz saskaņā ar katrai tiesai piesaistītā tiesas sekretāra (Letrado de la Administración de Justicia) (līdz 2015. gadam zināms kā Secretario Judicial) norādījumiem, kurš ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanas atbilstīgu organizēšanu.

Dokumentus izsniedz tiesu izpildītājs vai izsniegšanu pieprasījušās personas, kura uzņemas izmaksas, juridiskais pārstāvis.

Dokumenti tiek uzskatīti par likumīgi izsniegtiem, ja izsniegšanas pierakstos ir pienācīgi pierādījumi tam, ka attiecīgie dokumenti tika nodoti personīgi vai tika piegādāti uz adresāta mājas adresi. Juridiskais pārstāvis ir atbildīgs par izsniedzamo dokumentu saņēmēja identitātes un statusa pārbaudi, un tas jāreģistrē, parakstot dokumenta eksemplāru un norādot izsniegšanas datumu.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Nē. Pieprasītājai iestādei ir jāizmanto Regulā (ES) Nr. 1206/2001 paredzētā veidlapa, lai iesniegtu pieprasījumu noteikt adresāta atrašanās vietu.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Spānijā nav šāda publiska reģistra. Tomēr Spānijas tiesām ir pieejamas vairākas ierobežotas piekļuves datubāzes (piemēram, Punto Neutro Judicial tīkls), ko Spānijas tiesu iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos var izmantot, lai meklētu adresi un īpašumu. Tādējādi, ja tiesu iestādei nav zināma tādas fiziskas vai juridiskas personas adrese, kurai jāizsniedz dokuments, tai jāpieprasa veikt meklēšanu, izmantojot tiesām pieejamās datubāzes.

Lai veiktu meklēšanu, iestādes rīcībā jābūt personas, uz kuru attiecas meklēšana, Spānijas valsts identifikācijas kartes vai nodokļu maksātāja identifikācijas datiem, vai identifikācijas numuram, ja meklēšana attiecas uz Spānijā dzīvojošiem ārvalstu valstspiederīgajiem. Ja attiecīgajai personai nav šāda Spānijas identitātes dokumenta, iestādei papildus personas vārdam un uzvārdam jāsniedz cita informācija, piemēram, pases numurs, dzimšanas datums vai valstspiederība, jo bez šādas informācijas meklējumi var nedot nekādus rezultātus. Šis pakalpojums ir bez maksas.

Turklāt puses var izmantot citus publiskos reģistrus, lai iegūtu informāciju par adresi. Piekļuve šādiem reģistriem ir par maksu, kas var mainīties atkarībā no meklētās informācijas.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Pēc tam, kad kompetentā Spānijas iestāde ir saņēmusi A veidlapu, kas paredzēta Padomes 2001. gada 28. maija Regulā (EK) Nr. 1206/2001, kur pieprasīts noskaidrot personas pašreizējo adresi, Tiesu administrācijas atbalsta birojs veic meklēšanu datubāzēs, kurās iekļauta informācija par fizisko personu un juridisko personu adresēm.

Ja minētā veidlapa tiek saņemta kopā ar pieprasījumu izsniegt dokumentus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1393/2007, un adreses meklēšanas rezultāti liecina, ka Spānijas iestādei nav teritoriālās jurisdikcijas, lai izsniegtu attiecīgos dokumentus, regulas 6. panta 4. punktā paredzēts, ka Spānijas iestāde nosūta pieprasījumu kompetentai saņēmējai iestādei un, izmantojot standarta veidlapu, attiecīgi informē nosūtītāju iestādi.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu atbilstoši tiesas sekretāra (Letrado de la Administración de Justicia) norādījumam dokumentus var izsniegt kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

1. ar juridiskā pārstāvja (procurador) starpniecību, ja dokumenti adresēti personām, kuras šis pārstāvis pārstāv tiesvedībā;
2. pa pastu, ar telegrammu, pa e-pastu vai izmantojot kādu citu elektronisko sakaru līdzekli, kas nodrošina uzticamu apliecinājumu par dokumentu saņemšanu, saņemšanas datumu un laiku, kā arī par izsniegto dokumentu saturu;
3. personīgi piegādājot adresātam viņam paziņojamā lēmuma kopiju, tiesas vai tiesas sekretāra izdotu izpildrakstu vai tiesas pavēsti, vai rīkojumu;
4. jebkurā gadījumā — ar Spānijas Tiesu administrācijas (Administración de Justicia) darbinieku starpniecību, izmantojot attālinātās saziņas līdzekļus, lietās, kurās iesaistīta prokuratūra (Ministerio Fiscal), Valsts juridiskais dienests (Abogacía del Estado), Spānijas Parlamenta un likumdevēju asambleju juridiskie padomnieki (Letrados de las Cortes Generales y de las Asambleas Legislativas) un Sociālā nodrošinājuma departamenta juridiskie dienesti (Servicio Jurídico de la Administración de la Seguridad Social), kā arī citi autonomo apgabalu vai vietējo pašvaldību departamenti, ja adresāts nav iecēlis juridisko pārstāvi.

Dokumentus uzskata par likumīgi izsniegtiem, ja dokumentu izsniegšanas apliecinājums ietver atbilstīgus pierādījumus par to, ka attiecīgie dokumenti piegādāti attiecīgajai personai tās dzīvesvietas adresē vai elektroniskā pasta adresē, kuru atļauts šādi izmantot, vai ka attiecīgie dokumenti piegādāti, izmantojot elektronisko paziņojumu portālu vai jebkuru attālinātas saziņas vai elektronisko sakaru līdzekli, ko izvēlējies adresāts.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Elektroniskās tiesvedības lietas Spānijā tiek ieviestas, pamatojoties uz 2011. gada 5. jūlija Likumu Nr. 18/2011, kas regulē informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu Tiesu administrācijā. Civilprocesa likums tika grozīts ar 2015. gada 5. oktobra Likumu Nr. 42/2015, uzliekot visiem tiesu jomā strādājošajiem speciālistiem obligātu pienākumu no 2016. gada 1. janvāra izmantot attālinātās sistēmas, lai izsniegtu ar tiesvedību saistītus dokumentus. Šīs sistēmas ir attīstījušas, pārtopot par LexNET platformu, kuras izmantošanu Tieslietu ministrijas teritoriālajā jurisdikcijā regulē 2015. gada 27. novembra Karaliskais Dekrēts Nr. 1065/2015.

Lai to īstenotu, ieinteresētās puses var reģistrēties paziņojumu procedūrām elektroniskajās tiesās (Sedes Judiciales Electrónicas).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 273. panta 3. punktu visiem tiesu sektora profesionāļiem jāizmanto attālinātas saziņas vai elektroniskās sakaru sistēmas, ko izmanto Spānijas Tiesu administrācija, lai iesniegtu dokumentus (ierosināšanas dokumentus vai citus) un citus dokumentus tādā veidā, kas garantē šīs iesniegšanas autentiskumu un nodrošina, ka pastāv uzticams un pilnīgs ieraksts par šo dokumentu iesniegšanu un saņemšanu, kā arī iesniegšanas un saņemšanas datumu. Jebkurā gadījumā vismaz šādām struktūrām jāizmanto elektroniskie līdzekļi, sazinoties ar Tiesu administrāciju:

1. juridiskām personām;
2. struktūrām bez juridiskās personas statusa;
3. profesionāļiem, kas strādā jomās, kurās nepieciešama reģistrēšanās profesionālajās organizācijās saistībā ar formalitātēm un darbībām, ko tās izpilda darbā ar Tiesu administrāciju, veicot savas profesionālās darbības;
4. notāriem un sekretāriem;
5. pārstāvjiem jebkurai ieinteresētajai pusei, kurai ar Tiesu administrāciju jāsazinās elektroniski;
6. valsts pārvaldes ierēdņiem saistībā ar jebkuru darbību vai pasākumu, ko tie veic saistībā ar savu amatu.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai jebkurā citā līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un attiecīgā gadījumā jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums un jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno juridiskā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš(-a) ir izsniedzis(-gusi) dokumentu.

Dokumentu izsniegšanu ar (publisku) paziņojumu Spānijā var atļaut vienīgi tiesu iestāde, kas atbildīga par nolēmumiem galvenajā tiesvedībā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka centieni izsniegt dokumentus adresēs, kuras iegūtas, meklējot tās personas atrašanās vietu, kam jāizsniedz dokumenti, ir bijuši neveiksmīgi (Civilprocesa likuma 164. pants). Attiecīgi tiesas sekretārs kā pieprasījuma izsniegt dokumentus saņēmēja iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1393/2007 nevar atļaut izsniegt dokumentus ar (publiska) paziņojuma starpniecību, jo tiesas sekretāra uzdevums ir tikai sniegt tiesisko palīdzību, nevis izskatīt prasību galvenajā tiesvedībā.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Dokumentus uzskata par izsniegtiem, ja izpildītas tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz katru izsniegšanas veidu.

Katrā ziņā izmantotās metodes ir tādas, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta izsniegšanu, tā saņemšanas datumu un laiku, kā arī par tā saturu.

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai jebkurā citā līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un attiecīgā gadījumā jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums un jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno juridiskā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš(-a) ir izsniedzis(-gusi) dokumentu.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja paziņojumu vai dokumentu nevar piegādāt pa pastu, pasta pakalpojumu sniedzējs atstāj paziņojumu, informējot adresātu, ka viņam nosūtīta vēstule vai dokuments un ka adresāts var saņemt sūtījumu noteiktā laika periodā konkrētā pasta nodaļā.

Dokumentu var mēģināt izsniegt arī Tiesu administrācijas atbalsta biroja darbinieki, adresāta pastkastītē atstājot paziņojumu, kurā norādīts termiņš, līdz kuram dokumentu iespējams saņemt tiesā.

Ja adresāts dzīvo tās jurisdikcijas apgabalā, kurā atrodas tiesa, un ja attiecīgie dokumenti nav būtiski, lai advokāts pārstāvētu adresātu vai lai adresāts pasts sevi pārstāvētu tiesvedībā, izmantojot jebkuru no pirmajā rindkopā minētajām metodēm, adresātam var nosūtīt paziņojumu par rīkojumu, ar ko viņam prasa ierasties attiecīgajā tiesā, lai informētu par tiesas nolēmumu vai citu procesuālu pasākumu, saņemtu izpildrakstu vai iepazītos ar procesuālajiem dokumentiem (Civilprocesa likuma 160. panta 3. punkts).

Paziņojumā pietiekami sīki izklāsta, kādēļ adresātam jāierodas tiesā, norāda tiesvedību un lietu, uz kuru attiecas rīkojums, kā arī brīdina adresātu par to, ka, ja viņš norādītajā termiņā neieradīsies tiesā bez pamatota iemesla, tiks uzskatīts, ka attiecīgie dokumenti viņam ir izsniegti vai informācija ir sniegta (Civilprocesa likuma 160. panta 3. punkts).

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts atsakās pieņemt izsniedzamos dokumentus bez pienācīga pamatojuma, uzskata, ka dokumenti adresātam ir izsniegti un rada tādas pašas sekas, kādas rastos, ja dokumenti būtu izsniegti, — ar to saprot, ka dažādu procesuālo termiņu atskaite sākas dienā, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentus (Civilprocesa likuma 161. panta 2. punkts).

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Saskaņā ar tiesību aktiem pasta sūtījumi atkarībā no to veida jāpiegādā adresātam vai adresāta pilnvarotai personai vai jāievieto abonenta kastītē pasta nodaļā vai dzīvesvietas pastkastē. Uzskata, ka adresāts ir pilnvarojis personu pieņemt pasta sūtījumus adresāta dzīvesvietas adresē, ja persona spēj pierādīt savu identitāti un uzņemas atbildību par piegādātajiem sūtījumiem, izņemot gadījumus, kad šī persona nepārprotami atsakās to darīt (2010. gada 30. decembra Likuma Nr. 43/2010 par universālajiem pasta pakalpojumiem 24. pants, lietotāju tiesības un pasta tirgus).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Tiesību aktos jāparedz noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad jebkāda iemesla dēļ pasta sūtījumus nevar piegādāt adresātam vai atgriezt sūtītājam. Šādi noteikumi reglamentē procedūru, ko piemēro, lai noskaidrotu adresāta adresi, sūtījumu izcelsmi un galamērķi, procedūru sūtījumu sūtītāju uzklausīšanai vai uzaicināšanai ierasties tiesā, kā arī sūtījumu pagaidu uzglabāšanu, atgūšanu un iznīcināšanu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Pasta darbinieks atstāj paziņojumu, informējot adresātu par to, ka viņam norādītajā pasta nodaļā un norādītajā laika periodā ir jāsaņem vēstule. Ja adresāts neizņem sūtījumu līdz norādītajam termiņam, tas tiek reģistrēts, un sūtījumu atgriež sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Tiek pieņemts, ka izraudzītais pasta pakalpojumu sniedzējs rīkojas godīgi un uzticami, izplatot, piegādājot un saņemot administratīvo un tiesu iestāžu dokumentus, vai tad, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus vai ja nav iespējams veikt šādu dokumentu izsniegšanu, izmantojot fiziskus vai attālinātus līdzekļus.

Dokumentu personīgu izsniegšanu, ko veic tiesas darbinieki, dokumentē rakstiskā dokumentā, kurā tiesas amatpersona norāda dokumentu izsniegšanas procedūras iznākumu. Ja attiecīgos dokumentus var izsniegt tieši adresātam, dokumentu izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta parakstu vai norādi par adresāta atteikumu parakstīties par dokumentu saņemšanu un norādi par to, ka dokumentus uzskata par izsniegtiem adresātam (skatīt 7.4. jautājumu; Civilprocesa likuma 161. panta 3. punktu).

Civilprocesa likuma 161. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja adrese, kurā mēģināts izsniegt dokumentus, ir adresāta dzīvesvietas adrese atbilstīgi pašvaldības adrešu reģistram nodokļu iekasēšanas nolūkā vai atbilstīgi jebkuram citam oficiālam reģistram vai tirdzniecības asociācijas publikācijai, vai ja tā ir atbildētāja dzīvesvietas vai citu telpu, ko īrē atbildētājs, adrese un ja adresāts attiecīgajā adresē nav sastopams, dokumentus var izsniegt aizzīmogotā aploksnē jebkuram darbiniekam vai ģimenes loceklim, vai personai, ar kuru adresāts kopā dzīvo un kura ir vecāka par 14 gadiem un atrodas minētajā adresē, vai ēkas pārvaldniekam, ja tāds ir, — visos minētajos gadījumos dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par pienākumu nodot lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju personai, kurai tā adresēta, vai paziņot attiecīgajai personai par šādu dokumentu esamību, ja saņēmējam ir zināma adresāta atrašanās vieta, kā arī dokumentu izsniedzējs visos minētajos gadījumos brīdina saņēmēju par atbildību attiecībā uz adresāta datu aizsardzību.

Ja dokuments ir adresēts, norādot adresāta darba vietu, kurā viņš uzturas reti, un ja adresāts nav sastopams, dokumentu izsniedz personai, kura paziņo, ka pazīst adresātu, vai, ja šajā darba vietā ir struktūrvienība, kas atbildīga par dokumentu vai sūtījumu saņemšanu, šīs struktūrvienības vadītājam, — šādā gadījumā dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par iepriekšējā rindkopā izklāstītajiem apsvērumiem.

Dokumenta izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta vārdu un uzvārdu, kā arī datumu un laiku, kad adresāts meklēts, taču nav sastapts, kā arī tās personas vārdu un uzvārdu, kura saņēmusi lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju, un šīs personas saistību ar adresātu; visus šādā veidā izsniegtos dokumentus uzskata par pienācīgi izsniegtiem.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Dokumentu izsniegšanu, kas nav notikusi saskaņā ar tiesību aktiem, uzskata par nenotikušu, jo pretējā gadījumā attiecīgajai personai netiek nodrošināta atbilstīga aizstāvība. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (lieta C-354/15 Henderson), ja paziņojumam nav pievienots tulkojums kādā no valodām, ko atbildētājs saprot, vai arī pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas, kurā jāveic izsniegšana, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai arī ja regulas II pielikumā esošā standarta veidlapa netiek nosūtīta atbildētājam, šis paziņojums ir jālabo saskaņā ar regulu, nodrošinot ieinteresētajai pusei regulas II pielikumā paredzēto standarta veidlapu.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Ja dokumentus izsniedz tiesa, Tiesu administrācijas atbalsta birojs vai tiesas dokumentu izsniegšanas apvienotais centrs, dokumentu izsniegšanas izmaksas sedz attiecīgā tiesu iestāde un pieprasījuma iesniedzējs šīs izmaksas nesedz.