Juridiskā palīdzība

Horvātija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) 151. pantā ir norādīts, ka tiesvedības izmaksas ietver izdevumus, kas radušies tiesvedības gaitā vai saistībā ar to. Šīs izmaksas, piemēram, ietver izdevumus par pierādījumu sniegšanu, tiesas nodevas, publikācijas izmaksas, dienas naudas un ceļa izdevumus tiesnešiem un tiesu sekretāriem, ceļa izdevumus pusēm saistībā ar to ierašanos tiesā u. tml. Tiesvedības izmaksas arī ietver atlīdzību advokātiem un citām personām, kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uz atlīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu katrai pusei ir jāveic priekšapmaksa par visām izmaksām, kas tai rodas savu darbību rezultātā. Ja puse rosina sniegt pierādījumus, šai pusei ar tiesas rīkojumu ir pienākums avansā samaksāt summu, kas ir vajadzīga, lai segtu izmaksas saistībā ar pierādījumu sniegšanu. Uzvara lietā ir pamata princips, ko ņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kuram beigu beigās ir jāmaksā tiesvedības izmaksas. Tā Civilprocesa likuma 154. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka lietā pilnīgi zaudējušai pusei ir pienākums maksāt otras puses izmaksas, kā arī šīs puses personas, kas iestājusies lietā, izmaksas, kas radušās tiesvedības gaitā. Personai, kas iestājusies lietā un kura atbalstījusi zaudējušo pusi, jāsedz savu darbību izmaksas. Ja puse ir daļēji guvusi panākumus tiesvedībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 154. panta otro daļu tiesa lemj par izmaksu atlīdzināšanu, pamatojoties uz lietas sekmīga iznākuma pakāpi salīdzinājumā ar galējo iesniegto prasību. Īpaši noteikumi ir piemērojami gadījumos, kas tiesvedības izmaksas rodas vienas puses vainas dēļ vai kāda notikuma, kas noticis ar šo pusi, dēļ, ja spriedums tiek taisīts, pamatojoties uz atzīšanos, ja prasītājs atsauc prasību vai atsakās no tās, ja tiesvedībā tiek panākts izlīgums tiesā un vairāki dalībnieki ir iesaistīti tiesvedībā (Civilprocesa likuma 156.-161. pants).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) juridiskās palīdzības mērķis ir panākt vienlīdzību likuma priekšā, dot Horvātijas Republikas valstspiederīgajiem un citām personām iespēju panākt efektīvu juridisko aizsardzību un piekļuvi tiesām un citām publiskām struktūrām atbilstoši vienlīdzīgiem nosacījumiem saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta kā primārā un sekundārā juridiskā palīdzība.

Primārā juridiskā palīdzība ietver:

  • vispārēju juridisku informāciju;
  • juridiskas konsultācijas;
  • rakstveida iesniegumus publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un šo struktūru darbības noteikumiem;
  • pārstāvību procesos publisko tiesību subjektos;
  • juridisko palīdzību ārpustiesas izlīguma panākšanā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz valsts pārvaldes iestādes dažādos apgabalos un Zagrebas pilsētas kompetentā administratīvā iestāde (turpmāk tekstā — iestādes), pilnvarotas asociācijas un mācību juridiskie biroji. Sniedzot primāro juridisko palīdzību, iestādes ir pilnvarotas sniegt vispārēju juridisku informāciju un juridiskas konsultācijas, kā arī iesniegt iesniegumus.

Sekundārā juridiskā palīdzība ietver:

  • juridiskas konsultācijas;
  • rakstveida iesniegumus procesā saistībā ar strādājošo tiesību aizsardzību attiecībā uz darba devēju;
  • rakstveida iesniegumus tiesvedības laikā;
  • pārstāvību tiesas sēdēs;
  • juridisko palīdzību mierizlīguma panākšanā.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz juristi.

Sekundārā juridiskā palīdzība arī ietver:

  • atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu nomaksas;
  • atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Turpmāk norādītajām personām ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību:

  • Horvātijas valstspiederīgajiem;
  • bērniem, kuri nav Horvātijas valstspiederīgie un kuri ir atrasti Horvātijas Republikā vieni paši bez pieaugušā, kas atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem;
  • ārvalstniekiem, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, ja ir paredzēti savstarpīgi pasākumi, un ārvalstniekiem, kam ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja;
  • ārvalstniekiem, kas piešķirta pagaidu aizsardzība;
  • ārvalstniekiem, kuri valsts teritorijā uzturas nelikumīgi, un ārvalstniekiem ar īstermiņa uzturēšanās atļaujām tiesvedībā saistībā ar lēmumu par izraidīšanu vai atgriešanu;
  • patvēruma meklētājiem, ārvalstniekiem ar alternatīvo statusu un viņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, tiesvedībā, kurā juridiskā palīdzība netiek sniegta atbilstoši speciāliem tiesību aktiem.

Lai tiktu piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, parasti ir jāizpilda šādi nosacījumi attiecībā uz īpašumu:

  1. pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu kopējie mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt budžeta bāzes summu (HRK 3326,00) vienam mājsaimniecības loceklim, un
  2. pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu īpašuma kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 budžeta bāzes summām atbilstošu summu (HRK 199 560,00).

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek piešķirta, nenosakot finansiālo situāciju, ja pieteikuma iesniedzējs ir:

  1. bērns, kurš īsteno savas tiesības uz uzturlīdzekļiem;
  2. vardarbīga noziedzīga nodarījuma upuris tiesvedībā, lai īstenotu savas tiesības uz kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā;
  3. persona, kura tiesīga saņemt atbalsta pabalstu saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas regulē tiesību īstenošanu sociālās labklājības sistēmā;
  4. persona, kura tiesīga saņemt pabalstus saskaņā ar Horvātijas Tēvzemes kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu (Zakon o pravima hrvatskih branitelja iz Domovinskog rata i članova njihovih obitelji) un Likumu par kara militāro un civilo invalīdu aizsardzību (Zakon o zaštiti vojnih i civilnih invalida rata).

Juridisko palīdzību var piešķirt arī pārrobežu lietās. Pārrobežu strīds ir strīds, kurā juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta vai parastā dzīvesvieta atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas tiesa vai kurā jāpanāk sprieduma izpilde.

Juridiskā palīdzība pārrobežu lietās tiek piešķirta civillietās un komerciālās lietās, kā arī mediācijas un strīdu alternatīvās izšķiršanas lietās, autentisku instrumentu izpildes lietās un saistībā ar juridisko konsultāciju sniegšanu šādā tiesvedībā. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos neattiecas uz nodokļu, muitas vai citiem administratīviem procesiem.

Juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējam pārrobežu strīda gadījumā juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst priekšnosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā. Izņēmuma kārtā juridisko palīdzību var piešķirt pieteikuma iesniedzējam, kas neatbilst nosacījumiem juridiskās palīdzības piešķiršanai, kuri paredzēti Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka nespēj maksāt tiesvedības izmaksas, jo Horvātijas Republikā un dzīvesvietas dalībvalstī ir dažāda dzīves dārdzība.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Primāro juridisko palīdzību var sniegt jebkāda veida juridiskos jautājumos:

  • ja pieteikuma iesniedzējam nav pietiekami zināšanu un spēju īstenot savas tiesības;
  • ja pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem;
  • ja iesniegtais pieteikums nav acīmredzami nepamatots;
  • ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes locekļu iztiku.

Sekundāro juridisko palīdzību, ko sniedz advokāti, kā arī atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu nomaksas var piešķirt šāda veida tiesvedībā:

  • saistībā ar lietu tiesībām, izņemot zemesgrāmatas procedūras;
  • saistībā ar nodarbinātības lietām;
  • saistībā ar ģimenes attiecībām, izņemot laulības šķiršanas pēc savstarpējās piekrišanas lietās, kad laulātajiem nav kopēju vai adoptētu nepilngadīgu bērnu vai bērnu, pār kuriem tiem ir noteikta aizgādība pēc pilngadības sasniegšanas;
  • izpildes panākšanas un nodrošinājuma lietās, lai panāktu prasības izpildi vai tās nodrošinājumu saistībā ar tiesvedību, kuras vajadzībām var tikt piešķirta juridiskā palīdzība atbilstoši Bezmaksas juridiskās palīdzības likumam;
  • mierizlīguma gadījumā;
  • izņēmuma kārtā visās citās civiltiesiskās un administratīvās lietās, ja rodas šāda vajadzība pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu specifisko dzīves apstākļu dēļ atbilstoši Bezmaksas juridiskās palīdzības pamata mērķim.

Advokātu sniegto sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt iepriekšminētajās lietās atbilstoši šādiem nosacījumiem:

  • ja tiesvedība ir sarežģītāka;
  • ja pieteikuma iesniedzējs nevar pats sevi pārstāvēt;
  • ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes locekļu iztiku atbilstoši īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā;
  • ja tiesvedība nav rosināta nelabticīgi;
  • ja pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzēja pieteikuma veidlapa nav tikusi noraidīta apzināti nepareizas informācijas sniegšanas dēļ;
  • ja pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem.

Atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas var piešķir jebkādā tiesvedībā (civillietās un administratīvos strīdos), ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka tiesas nodevu apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes locekļu iztiku atbilstoši īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā. Kad tiek pieņemts lēmums, īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesvedības tiesas nodevu summai, attiecībā uz kuru tiek prasīts atbrīvojums.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Iestādei jāpieņem lēmums par pieteikumu sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma. Ja pieteikuma iesniedzējs zaudē tiesības rosināt tiesvedību, kuras vajadzībām viņš/viņa iesniedzis pieteikumu, jo ir notecējis rosināšanas periods, iestādei ir jāpieņem lēmums par pieteikumu īsākā laika periodā, lai pieteikuma iesniedzējs varētu savlaicīgi rosināt tiesvedību.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskā palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai iestādi), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikuma veidlapu.

Procedūra sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai tiek uzsākta, iesniedzot juridiskās palīdzības pieteikumu, kas sagatavots, izmantojot norādīto veidlapu, kompetentajai iestādei. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var saņemt iestādēs un iestāžu un Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnēs.

Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā un lūgumus pieteikumu nosūtīšanai, lai saņemtu juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, ir jāiesniedz, izmantojot veidlapas, kas noteiktas Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, un Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmumu 2005/630/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pārrobežu strīdā veidlapas un visus pievienotos dokumentus jāiesniedz iztulkotus horvātu valodā. Pretējā gadījumā lūgums tiek noraidīts.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Kad pieteikums tiek iesniegts kompetentajā iestādē, tam jāpievieno pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu rakstveida atļauja piekļūt visiem datiem par kopējiem ienākumiem un aktīviem, kurā pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

Vardarbības ģimenē upuri sniedz atļauju piekļūt tikai visiem saviem datiem par ienākumiem un īpašumu. Piekrišanu nesniedz tie mājsaimniecības locekļi, kuri piedalās tiesvedībā atbildētāja statusā vai kuru intereses ir pretējas pieteikuma iesniedzēja interesēm.

Pieteikuma veidlapai juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā ir jāpievieno attiecīga dokumentācija, kas ir vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai iestādi), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikumu, savukārt procedūra sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta vai kur viņš/viņa parasti dzīvo.

Pieteicējam, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai parastā dzīvesvieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts Horvātijas Republikas tiesā, ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikums Horvātijas Republikas Tieslietu ministrijai (saņēmēja iestāde).

Pieteicējam, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai parastā dzīvesvieta ir Horvātijas Republikā un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz savs pieteikums iestādē, kura ir atbildīga par viņa/viņas pastāvīgās vai parastās dzīvesvietas apgabalu.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek piešķirta pieteikuma iesniedzējam, kurš atbilst nosacījumiem tiesību uz juridisko palīdzību īstenošanai, pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Iestādei jāpieņem lēmums par pieteikumu 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Iepriekšminētais lēmums satur juridiskās palīdzības saņēmēja personas datus, īsu tās juridiskās lietas aprakstu, kuras vajadzībām piešķirta juridiskā palīdzība, apstiprinātās juridiskās palīdzības formu un apjomu, informāciju par advokātu, kurš sniegs juridisko palīdzību, kā arī citus datus, kas ir būtiski lēmumam.

Kad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai atbrīvojuma no tiesas nodevām formā, viņam/viņai iesniegumā jāinformē tiesa vai tas jādara, veicot citu darbību tiesvedības laikā, par iesniegto pieteikumu, lai saņemtu atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas, un ir jāiesniedz lēmums, uz kura pamata viņš/viņa ir atbrīvoti no tiesas nodevu nomaksas, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma vai no citas darbības veikšanas datuma tiesvedības laikā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmumā par sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanu tiek arī noteikts advokāts, kurš palīdzības saņēmējam sniegs juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējam ir jāiesniedz lēmums advokātam, kurš norādīts lēmumā. Izņēmuma kārtā iestāde palīdzības saņēmējam ieceļ citu advokātu, ja ir saņemta iepriekšēja palīdzības saņēmēja piekrišana, kas pievienota juridiskās palīdzības pieteikumam.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Kā norādīts iepriekš, lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver arī tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Atbilstoši lēmumam par juridiskās palīdzības piešķiršanu tās saņēmējs var būt pilnībā vai daļēji atbrīvots no advokāta honorāra, tiesvedības izmaksu (izņemot no liecinieku, tulku, ekspertu, izmeklēšanas un tiesas publikāciju apmaksas avansā) un tiesas nodevu samaksas.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta pilnībā, ja pieteikuma iesniedzējs ir atbalsta pabalsta saņēmējs atbilstoši speciāliem noteikumiem, kuri regulē tiesības sociālās labklājības sistēmā, proti, tiesības saņemt pabalstus atbilstoši Horvātijas Tēvzemes kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumam un Likumam par kara militāro un civilo invalīdu aizsardzību, vai ja pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu kopējie ienākumi nepārsniedz 50 % no budžeta bāzes ikmēneša summas vienam mājsaimniecības loceklim.

Pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu kopējo ienākumu summai pārsniedzot 50 % no budžeta bāzes vienam mājsaimniecības loceklim, tiek samazināta juridiskās palīdzības summa, kā norādīts tālāk: par katru ienākuma palielinājumu 10 % apmērā juridiskās palīdzības summa tiek samazināta par 10 %, tomēr juridiskās palīdzības summa nedrīkst būt mazāka par 50 % no izmaksām, kas noteiktas juridiskās palīdzības sniegšanai.

Ja juridiskā palīdzība nav piešķirta pilnībā, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību Tieslietu ministrijai attiecībā uz to lēmuma daļu, kur atteikta juridiskās palīdzības piešķiršana. Šāda pārsūdzība nekavē apstiprinātās juridiskās palīdzības summas izmantošanu. Pret Tieslietu ministrijas lēmumu noraidīt pārsūdzību var rosināt administratīvu procesu.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja ir piešķirta samazināta juridiskās palīdzības summa, pārējās izmaksas jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs uzvar lietā, tiesa lemj, ka juridiskās palīdzības saņēmēja izmaksas ir jāsedz otrai tiesvedības pusei.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskās palīdzības pieteikumā var norādīt, ka tiek lūgts piešķirt juridisko palīdzību abiem civilprocesa posmiem. Lai sagatavotu ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir jāiesniedz īpašs pieteikumus, un tiek pieņemt īpašs lēmums tikai attiecībā uz šo juridisko darbību.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesvedības laikā juridiskās palīdzības saņēmēja vai viņa/viņas mājsaimniecības locekļu finansiālā situācija uzlabojas tiktāl, ka, ja šāda labāka finansiālā situācija būtu bijusi pieteikuma iesniegšanas laikā, tas būtu ietekmējis pieteicēja tiesības uz juridiskās palīdzības saņemšanu un šādas palīdzības apjomu, kompetentā iestāde daļēji vai pilnībā atceļ lēmumu par juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējiem ir jāinformē iestāde par jebkādu uzlabojumu to finansiālajā situācijā astoņu dienu laikā, kopš viņi uzzinājuši par šādu uzlabojumu. Juridiskās palīdzības saņēmējs var Tieslietu ministrijai pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tika atcelts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Pret Tieslietu ministrijas lēmumu var uzsākt administratīvu procesu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējs vai juridiskās palīdzības saņēmējs var pārsūdzēt iestādes lēmumu noraidīt pieteikumu par juridiskās palīdzības sniegšanu vai to lēmuma daļu, kurā noraidīta pilnīgas juridiskās palīdzības sniegšana, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Tieslietu ministrijai jāpieņem lēmums pārsūdzība slietā astoņu dienu laikā no derīgas pārsūdzības saņemšanas. Pret Tieslietu ministrijas lēmumu var uzsākt administratīvu procesu.

Papildu informācija:

Tieslietu ministrijas tīmekļa vietne

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Narodne novine (NN, Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), 143/13 un 98/19)

Civilprocesa likums (NN, 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 148/11 — konsolidētā teksta versija, 25/13, 89/14, 70/19)

Lapa atjaunināta: 24/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.