Juridiskā palīdzība

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) 151. pantā ir norādīts, ka tiesvedības izmaksas ietver izdevumus, kas radušies tiesvedības gaitā vai saistībā ar to. Šīs izmaksas, piemēram, ietver izdevumus par pierādījumu sniegšanu, tiesas nodevas, publikācijas izmaksas, dienas naudas un ceļa izdevumus tiesnešiem un tiesu sekretāriem, ceļa izdevumus pusēm saistībā ar to ierašanos tiesā u. tml. Tiesvedības izmaksas ietver arī atlīdzību advokātiem un citām personām, kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uz atlīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu katrai pusei ir jāveic priekšapmaksa par visām izmaksām, kas tai rodas savu darbību rezultātā. Ja puse rosina sniegt pierādījumus, šai pusei ar tiesas rīkojumu ir pienākums avansā samaksāt summu, kas vajadzīga, lai segtu izmaksas saistībā ar pierādījumu sniegšanu. Uzvara lietā ir pamata princips, ko ņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kuram beigu beigās ir jāmaksā tiesvedības izmaksas. Tā Civilprocesa likuma 154. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka lietā pilnīgi zaudējušai pusei ir pienākums maksāt otras puses izmaksas, kā arī šīs puses personas, kas iestājusies lietā, izmaksas, kas radušās tiesvedības gaitā. Personai, kas iestājusies lietā un atbalstījusi zaudējušo pusi, jāsedz savu darbību izmaksas. Ja puse ir daļēji guvusi panākumus tiesvedībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 154. panta otro daļu tiesa lemj par izmaksu atlīdzināšanu, pamatojoties uz lietas sekmīga iznākuma pakāpi salīdzinājumā ar galējo iesniegto prasību. Īpaši noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad tiesvedības izmaksas rodas vienas puses vainas dēļ vai kāda ar šo pusi notikušā gadījuma dēļ, ja spriedums tiek taisīts, pamatojoties uz atzīšanos, ja prasītājs atsauc prasību vai atsakās no tās, ja tiesvedībā tiek panākts izlīgums tiesā un ja tiesvedībā ir iesaistīti vairāki dalībnieki (Civilprocesa likuma 156.–161. pants).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) juridiskās palīdzības mērķis ir panākt vienlīdzību likuma priekšā, dot Horvātijas Republikas valstspiederīgajiem un citām personām iespēju panākt efektīvu juridisko aizsardzību un piekļuvi tiesām un citiem publisko tiesību subjektiem atbilstīgi vienlīdzīgiem nosacījumiem saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta kā primārā vai sekundārā juridiskā palīdzība.

Primārā juridiskā palīdzība ietver:

• vispārēju juridisku informāciju,
• juridiskas konsultācijas,
• iesniegumu sagatavošanu publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un šo struktūru darbības noteikumiem,
• pārstāvību procesos publisko tiesību subjektos,
• juridisko palīdzību ārpustiesas izlīguma panākšanā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz apgabalu un Zagrebas pilsētas administratīvās struktūras (turpmāk “administratīvās struktūras”), pilnvarotas asociācijas un mācību juridiskie biroji. Sniedzot primāro juridisko palīdzību, administratīvās struktūras ir pilnvarotas sniegt vispārēju juridisku informāciju un juridiskas konsultācijas, kā arī sagatavot iesniegumus.

Sekundārā juridiskā palīdzība ietver:

• juridiskas konsultācijas,
• tiesvedības iesniegumu sagatavošanu saistībā ar strādājošo tiesību aizsardzību attiecībā uz darba devēju,
• iesniegumu sagatavošanu tiesvedības laikā,
• pārstāvību tiesas sēdēs,
• juridisko palīdzību mierizlīguma panākšanā.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz juristi.

Sekundārā juridiskā palīdzība arī ietver:

• atbrīvojumu no tiesvedības izmaksām,
• atbrīvojumu no tiesas nodevām.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību ir turpmāk norādītajām personām:

• Horvātijas valstspiederīgajiem,
• bērniem, kuri nav Horvātijas valstspiederīgie, bet atrodas Horvātijā bez pieaugušā, kas ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem,
• ārvalstniekiem, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, ja ir paredzēti savstarpīgi pasākumi, vai ārvalstniekiem, kam ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja,
• ārvalstniekiem, kam piešķirta pagaidu aizsardzība,
• ārvalstniekiem, kuri valsts teritorijā uzturas nelikumīgi, un ārvalstniekiem ar īstermiņa uzturēšanās atļaujām tiesvedībā saistībā ar lēmumu par izraidīšanu vai atgriešanu,
• patvēruma meklētājiem, personām ar patvēruma statusu, ārvalstniekiem ar alternatīvo statusu un viņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, tiesvedībā, kurā juridiskā palīdzība netiek sniegta atbilstīgi speciāliem tiesību aktiem.

Lai tiktu piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, parasti ir jāizpilda šādi nosacījumi attiecībā uz īpašumu:

1. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējie mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt aprēķina bāzes summu (3326,00 HRK) vienam mājsaimniecības loceklim un
2. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu īpašuma kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 aprēķina bāzes summām atbilstošu summu (199 560,00 HRK).

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek apstiprināta bez pieteikuma iesniedzēja ekonomiskās situācijas iepriekšēja novērtējuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir:

1. bērns, kurš īsteno savas tiesības uz uzturlīdzekļiem;
2. vardarbīga noziedzīga nodarījuma upuris tiesvedībā, kurā īsteno savas tiesības uz kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā;
3. uzturlīdzekļu maksājumu saņēmējs saskaņā ar speciāliem tiesību aktiem, kas regulē sociālā nodrošinājuma tiesības; vai
4. dzīves dārdzības kompensācijas pabalsta saņēmējs saskaņā ar Horvātijas Neatkarības kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu (Zakon o pravima hrvatskih branitelja iz Domovinskog rata i članova njihovih obitelji) un Militāro un civilo kara veterānu aizsardzības likumu (Zakon o zaštiti vojnih i civilnih invalida rata).

Juridisko palīdzību var piešķirt arī pārrobežu lietās. Pārrobežu strīds ir strīds, kurā juridisko palīdzību pieprasījušās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa vai kurā jāpanāk lēmuma izpilde.

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos tiek piešķirta civillietās un komerclietās, mediācijas procesos, strīdu alternatīvajā izšķiršanā, publisku instrumentu izpildē un ar šādu tiesvedību saistītajās juridiskajās konsultācijās. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos neattiecas uz nodokļu, muitas vai citiem administratīviem procesiem.

Juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējam pārrobežu strīda gadījumā juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst priekšnosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā. Izņēmuma kārtā juridisko palīdzību var piešķirt pieteikuma iesniedzējam, kas neatbilst Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā paredzētajiem juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka nespēj maksāt tiesvedības izmaksas, jo tā domicila vai pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī un Horvātijas Republikā ir dažāda dzīves dārdzība.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Primāro juridisko palīdzību var sniegt jebkādos juridiskos jautājumos, ja:

• pieteikuma iesniedzējam nav pietiekamu zināšanu un spēju īstenot savas tiesības,
• pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem,
• iesniegtais pieteikums nav acīmredzami nepamatots,
• pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja vai tā mājsaimniecības locekļu iztiku.

Sekundāro juridisko palīdzību, ko sniedz advokāti, kā arī atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu nomaksas var piešķirt šāda veida tiesvedībā:

• tiesvedībā par lietu tiesībām, izņemot zemesgrāmatas procedūras,
• tiesvedībā par darba attiecībām,
• tiesvedībā par ģimenes attiecībām, izņemot tiesvedību par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, ja laulātajiem nav kopīgu vai adoptētu nepilngadīgu bērnu vai bērnu, kuri sasnieguši pilngadību, bet atrodas vecāku aizgādībā,
• tiesvedībā par izpildes un nodrošinājuma procedūrām attiecībā uz prasījumu piespiedu piedziņu vai nodrošināšanu, kas izriet no tiesvedības, kurā var piešķirt juridisko palīdzību saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem,
• mierizlīguma gadījumā,
• izņēmuma kārtā visās citās administratīvajās un civiltiesiskajās tiesvedībās, ja rodas šāda vajadzība pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu specifisko dzīves apstākļu dēļ atbilstīgi Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma pamatmērķim.

Advokātu sniegto sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt iepriekš minētajās tiesvedībās atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

• tiesvedība ir sarežģīta,
• pieteikuma iesniedzējs nevar pats sevi pārstāvēt,
• pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja vai tā mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā,
• ja tiesvedība nav kaitnieciska,
• ja pēdējo sešu mēnešu laikā pieteikuma iesniedzēja pieteikums nav ticis noraidīts apzināti nepareizas informācijas sniegšanas dēļ,
• pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem.

Atbrīvojumu no tiesas nodevām var piešķir jebkādā tiesvedībā (civillietās un administratīvos strīdos), ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka tiesas nodevu apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā. Kad tiek pieņemts lēmums, īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesvedības tiesas nodevu summai, attiecībā uz kuru tiek prasīts atbrīvojums.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma. Ja pieteikuma iesniedzējs zaudē tiesības rosināt tiesvedību, kuras vajadzībām tas iesniedzis pieteikumu, jo ir notecējis rosināšanas periods, administratīvajai struktūrai ir jāpieņem lēmums par pieteikumu īsākā laika periodā, lai pieteikuma iesniedzējs varētu savlaicīgi rosināt tiesvedību.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikuma veidlapu.

Procedūru sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, iesniedzot kompetentajai iestādei juridiskās palīdzības pieteikumu, kas sagatavots, izmantojot norādīto veidlapu. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var saņemt iestādēs, kā arī iestāžu un Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas (Ministarstvo pravosuđa i uprave) tīmekļa vietnēs.

Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā un lūgumus pieteikumu nosūtīšanai, lai saņemtu juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, ir jāiesniedz, izmantojot veidlapas, kuras noteiktas Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, un Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmumu 2005/630/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pārrobežu strīdā veidlapas un visus pievienotos dokumentus jāiesniedz iztulkotus horvātu valodā. Pretējā gadījumā pieteikums tiek noraidīts.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Kad pieteikums tiek iesniegts kompetentajā administratīvajā struktūrā, tam jāpievieno pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu rakstveida atļauja piekļūt visiem datiem par kopējiem ienākumiem un aktīviem, kurā pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

No vardarbības ģimenē cietušie sniedz atļauju piekļūt tikai visiem saviem datiem par ienākumiem un īpašumu. Piekrišanu nesniedz tie mājsaimniecības locekļi, kuri piedalās tiesvedībā atbildētāja statusā vai kuru intereses ir pretējas pieteikuma iesniedzēja interesēm.

Pieteikuma veidlapai juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā ir jāpievieno attiecīga dokumentācija, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikumu, savukārt procedūra sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu kompetentajai administratīvajai struktūrai, kuras teritorijā ir pieteikuma iesniedzēja domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta.

Pieteicējam, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts Horvātijas Republikas tiesā, ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikums Horvātijas Republikas Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai (saņēmēja iestāde).

Pieteicējam, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Horvātijas Republikā un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz pieteikums iestādē, kura ir atbildīga par tā pastāvīgās vai parastās dzīvesvietas apgabalu.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek piešķirta pieteikuma iesniedzējam, kurš atbilst tiesību uz juridisko palīdzību īstenošanas nosacījumiem, pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Iepriekš minētais lēmums satur juridiskās palīdzības saņēmēja persondatus, īsu tās juridiskās lietas aprakstu, kuras vajadzībām piešķirta juridiskā palīdzība, apstiprinātās juridiskās palīdzības formu un apjomu, informāciju par advokātu, kurš sniegs juridisko palīdzību, kā arī citus lēmumam būtiskus datus.

Kad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma formā, tam, iesniedzot iesniegumu vai veicot citu darbību tiesvedības laikā, jāinformē tiesa par tā tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma pieteikumu un jāiesniedz lēmums, uz kura pamata tas ir atbrīvots no tiesas nodevu nomaksas, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma vai no citas darbības veikšanas datuma tiesvedības laikā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmumā par sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanu tiek arī noteikts advokāts, kurš sniegs juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējam ir jāiesniedz lēmums advokātam, kurš norādīts lēmumā. Izņēmuma kārtā administratīvā struktūra palīdzības saņēmējam ieceļ citu advokātu, ja ir saņemta palīdzības saņēmēja iepriekšēja piekrišana, kas pievienota juridiskās palīdzības pieteikumam.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Kā norādīts iepriekš, lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver arī tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Atbilstīgi lēmumam par juridiskās palīdzības piešķiršanu tās saņēmējs var būt pilnībā vai daļēji atbrīvots no advokāta honorāra, tiesvedības izmaksu (izņemot no liecinieku, tulku, ekspertu, izmeklēšanas un tiesas publikāciju apmaksas avansā) un tiesas nodevu samaksas.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta pilnā apmērā, ja pieteikuma iesniedzējs saņem atbalsta pabalstu saskaņā ar speciāliem noteikumiem, kas regulē sociālās drošības sistēmas tiesību izmantošanu, vai dzīves dārdzības kompensācijas pabalstu saskaņā ar Horvātijas Neatkarības kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu un Militāro un civilo kara veterānu aizsardzības likumu vai ja pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējie ienākumi nepārsniedz 50 % no aprēķina bāzes ikmēneša summas vienam mājsaimniecības loceklim.

Pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējo ienākumu summai pārsniedzot 50 % no aprēķina bāzes vienam mājsaimniecības loceklim, tiek samazināta juridiskās palīdzības summa, kā norādīts tālāk: par katru ienākuma palielinājumu 10 % apmērā juridiskās palīdzības summa tiek samazināta par 10 %, tomēr juridiskās palīdzības summa nedrīkst būt mazāka par 50 % no izmaksām, kas noteiktas juridiskās palīdzības sniegšanai.

Ja juridiskā palīdzība nav piešķirta pilnībā, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai attiecībā uz to lēmuma daļu, kur atteikta juridiskās palīdzības piešķiršana. Šāda pārsūdzība nekavē apstiprinātās juridiskās palīdzības summas izmantošanu. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu noraidīt pārsūdzību var rosināt administratīvu procesu.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja ir piešķirta samazināta juridiskās palīdzības summa, pārējās izmaksas jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs uzvar lietā, tiesa lemj, ka juridiskās palīdzības saņēmēja izmaksas ir jāsedz otrai tiesvedības pusei.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskās palīdzības pieteikumā var norādīt, ka tiek lūgts piešķirt juridisko palīdzību abiem civilprocesa posmiem. Lai sagatavotu ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir jāiesniedz īpašs pieteikumus un tiek pieņemts īpašs lēmums tikai attiecībā uz šo juridisko darbību.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesvedības laikā juridiskās palīdzības saņēmēja vai tā mājsaimniecības locekļu finansiālā situācija uzlabojas tiktāl, ka, ja šāda labāka finansiālā situācija būtu bijusi pieteikuma iesniegšanas laikā, tas būtu ietekmējis pieteicēja tiesības uz juridiskās palīdzības saņemšanu un šādas palīdzības apjomu, kompetentā administratīvā struktūra daļēji vai pilnībā atceļ lēmumu par juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējiem ir jāinformē administratīvā struktūra par jebkādu uzlabojumu to finansiālajā situācijā astoņu dienu laikā, kopš viņi uzzinājuši par šādu uzlabojumu. Juridiskās palīdzības saņēmējs var Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tika atcelts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējs vai juridiskās palīdzības saņēmējs var pārsūdzēt administratīvās struktūras lēmumu noraidīt pieteikumu par juridiskās palīdzības sniegšanu vai to lēmuma daļu, kurā noraidīta pilnīgas juridiskās palīdzības sniegšana, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai jāpieņem lēmums pārsūdzības lietā astoņu dienu laikā no derīgas pārsūdzības saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

 

Papildu informācija

Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas tīmekļa vietne

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Narodne novine (NN, Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), 143/13 un 98/19)

Civilprocesa likums (NN, 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 148/11 — konsolidētā teksta versija, 25/13, 89/14, 70/19)