- 1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?
- 2 Kas ir juridiskā palīdzība?
- 3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
- 4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?
- 5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?
- 6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?
- 7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?
- 8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?
- 9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
- 10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
- 11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
- 12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?
- 13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?
- 14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?
- 15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?
- 16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?
Meklēt informāciju pēc reģiona
Francijā juridisko atbalstu sauc par juridisko palīdzību (aide juridictionnelle).
1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?
Tiesas procesa izdevumi ir atkarīgi no lietas rakstura un sarežģītības, kā arī no procedūras un tiesas, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu attiecīgajā lietā.
Izmaksas var iedalīt trīs kategorijās:
• advokāta atlīdzība — uz to neattiecas noteikta likme, tāpēc par to advokāti un klienti var savstarpēji vienoties; principā advokāta atlīdzība ir jāmaksā klientiem, ja vien viņi nav tiesīgi saņemt juridisko palīdzību;
• izmaksas, kuras konkrēti uzskaitītas Civilprocesa kodeksa (Code de procédure civile) 695. pantā un kuras galvenokārt ietver:
a) pārstāvības atalgojumu, kas maksājams advokātiem vai noteiktām valsts amatpersonām (officiers publics vai officiers ministériels); atalgojums tiek nošķirts no maksas;
b) tiesu izpildītājiem maksājamās tiesas izmaksas;
c) tiesu ekspertīzes un izmeklēšanas izmaksas;
d) kompensācijas lieciniekiem (pēc noteiktas likmes);
e) maksu aizstāvim par lietas izskatīšanu tiesā;
f) apmaksu: ar tiesas procesu saistītas izmaksas ekspertiem, kas maksājamas pēc noteiktas likmes.
Izmaksas sedz zaudējusī puse. Šis princips ir noteikts Civilprocesa kodeksa 696. pantā. Tomēr tiesneši var pieņemt pamatotu lēmumu, ar kuru uzdod otrai pusei pilnībā vai daļēji samaksāt tiesas izdevumus; tādā gadījumā tiesneši nosaka, kā tiek sadalīta tiesas izdevumu apmaksa.
• citas tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm radušās izmaksas parasti sedz pašas puses, ja vien tiesnesis nav nolēmis citādi. Tiesnesis var izmantot šīs pilnvaras gan krimināllietās, gan civillietās, pienācīgi ņemot vērā taisnīgumu vai zaudējušās puses finansiālo stāvokli. Tiesneši var pat pēc savas iniciatīvas nolemt, ka šāds rīkojums nav nepieciešams.
Krimināllietās tiesas izdevumus sedz valsts. Zaudējušajai pusei ir jāmaksā fiksēta maksa par tiesvedības procesu, kuras apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma.
2 Kas ir juridiskā palīdzība?
Juridiskā palīdzība ietilpst juridiskā atbalsta sistēmā (kas ir aizstājusi atbilstīgi 1972. gada likumam organizēto juridiskās palīdzības sistēmu), kas noteikta ar 1991. gada 10. jūlija Likumu Nr. 91-647 par juridisko atbalstu, juridisko palīdzību un atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās (loi no 91-647 du 10 juillet 1991 relative à l’aide juridique et relatif à l’aide juridictionnelle et à l’aide à l’intervention de l’avocat dans les procédures non juridictionnelles).
Juridiskais atbalsts ietver:
- juridisko palīdzību — pilnīgu vai daļēju finansiālo atbalstu, ko valsts piešķir tiesvedībai, kas tiek izskatīta tiesā vai apelācijas tiesā, lēmumu izpildei un izlīgumiem pirms tiesvedības uzsākšanas vai laulības šķiršanām uz abpusējas vienošanās pamata, kas atrisinātas ārpustiesas ceļā;
- atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas kriminālprocesa procedūrās, kuras varētu būt alternatīvas kriminālvajāšanai (izlīgums, mediācija u. c.), vai, atrodoties apcietinājumā policijas uzraudzībā, vai palīdzība aizturētajiem, vēršoties cietuma disciplinārlietu kolēģijā;
- palīdzību attiecībā uz tiesu pieejamību (informācija, ieteikumi un bezmaksas juridiskā konsultēšana).
Juridiskā palīdzība un atbalsts advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās ir paredzēts personām, kuras vēlas izmantot savas juridiskās tiesības un kuru rīcībā ir tikai nelieli resursi. To veido valsts veikta radušos izdevumu pilnīga vai daļēja apmaksa, un tā attiecas arī uz juridiskajām izmaksām (advokāts, tiesu izpildītājs, notārs, utt.). Juridisko palīdzību piešķir fiziskai personai, kura to pieprasa, ja iesniegtā prasība nav nepieņemama, nepamatota vai ļaunprātīga, īpaši ņemot vērā prasību skaitu vai to sistemātisko raksturu.
Ir iespējama pilnīga, daļēja vai “nulles” juridiskā palīdzība. Tā neattiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanas polises vai citas aizsardzības sistēmas segtām izmaksām. Attiecīgā gadījumā jebkura šādi segtu izmaksu daļa tiks atskaitīta no summām, kuras attiecībā uz juridisko palīdzību valsts ir izmaksājusi avansā.
Juridiskā palīdzība dod iespēju tās saņēmējam saņemt bezmaksas palīdzību no advokāta vai citas juridiskas amatpersonas (piemēram, tiesu izpildītāja, juriskonsulta, izsolītāja u. c.) un pilnībā vai daļēji tikt atbrīvotam no tiesas izdevumu apmaksas. Tai piemēro atbilstības kritērijus, kas noteikti iepriekš minētajā 1991. gada 10. jūlija Likumā un 2020. gada 28. decembra Dekrētā 2020-1717, ar kuru īsteno 1991. gada 10. jūlija Likumu Nr. 91-647 par juridisko atbalstu, juridisko palīdzību un atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās (loi no 91-647 du 10 juillet 1991 relative à l’aide juridique et relatif à l’aide juridictionnelle et à l’aide à l’intervention de l’avocat dans les procédures non juridictionnelles).
3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
Juridisko palīdzību piešķir Juridiskās palīdzības birojs (bureau de l’aide juridictionnelle), kas izveidots Apvienotajās (Augstās instances un Instances) tiesās (Tribunal judiciaire), ievērojot vairākus finanšu, valstspiederības, dzīvesvietas un pieņemamības kritērijus.
Šo palīdzību noteiktās situācijās arī var piešķirt, ievērojot atkāpju nosacījumus (skatīt tālāk tekstā).
Finanšu kritēriji
Jūs esat tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, ja jūsu ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi (revenu fiscal de référence) vai jūsu nodokļu maksātspēja un mantas apjoms ir zem dekrētā noteiktajām robežvērtībām.
2021. gada 1. janvārī stājās spēkā jauni noteikumi, ar kuriem groza atbilstības kritērijus attiecībā uz piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Tiesības saņemt atbalstu tagad tiek piešķirtas, pamatojoties uz tālāk minētajiem faktoriem.
- Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi (revenu fiscal de référence). Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi atbilst gada ienākumu summai, ko aprēķina nodokļu iestādes un kas norādīta nodokļu aprēķina paziņojumā. Atbalsttiesīguma robežvērtības ir noteiktas 2020. gada 28. decembra Dekrēta 2020-1717 par juridisko palīdzību (décret 2020-1717 du 28 décembre 2020 relatif à l’aide juridictionnelle) 3. pantā. Piemēram, 2021. gadā iesniegtos juridiskās palīdzības pieteikumus izvērtē, ņemot vērā ar nodokli apliekamo atsauces ienākumu summu, kas norādīta pēdējā nodokļu aprēķina paziņojumā. No 2021. gada 1. janvāra, lai saņemtu pilnīgu juridisko palīdzību, ar nodokli apliekamo atsauces ienākumu summa vienai personai nedrīkst pārsniegt 11 262 EUR un, lai saņemtu daļēju juridisko palīdzību, — 16 890 EUR. Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi, ko ņem vērā, izskatot juridiskās palīdzības pieteikumu, ir jūsu mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības ar nodokli apliekamie ienākumi. Ja jūsu mājsaimniecībā kā ienākuma nodokļa bāzes vienībā ietilpst vairāki cilvēki, nosakot maksimālās summas, kuras nedrīkst pārsniegt, tiek ņemti vērā visu šo personu ienākumi. Tomēr, ja juridisko palīdzību pieprasa tiesvedības procedūrām, kas saistītas ar strīdu starp pieteikuma iesniedzēju un viņa mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības locekli, ienākumu maksimālās summas tiks pārbaudītas individuāli; šādos gadījumos palīdzības atbilstības pārbaudē ņem vērā nodokļu maksātspēju.
- Kustama manta (galvenokārt uzkrājumi): ja tās vērtība pārsniedz pilnīgas juridiskās palīdzības saņemšanai noteikto ienākumu maksimālo summu (t. i., 11 262 EUR vienai personai 2020. gadā), prasītājs nav tiesīgs saņemt juridisko palīdzību.
- Nekustama manta (izņemot galvenās dzīvesvietas un uzņēmējdarbības vietas telpas): ja tās vērtība pārsniedz daļējas juridiskās palīdzības saņemšanai noteikto ienākumu maksimālo summu divkāršā apmērā (t. i., 33 780 EUR vienai personai 2020. gadā), prasītājs nav tiesīgs saņemt juridisko palīdzību.
Ja mājsaimniecību kā ienākuma nodokļa bāzes vienību veido vairāki cilvēki, maksimālo nepārsniedzamo summu noteikšanā tiek ņemta vērā visu šo personu kustamā un nekustamā manta. Tomēr, ja juridisko palīdzību pieprasa tiesvedības procedūrām, kas saistītas ar strīdu starp pieteikuma iesniedzēju un viņa mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības locekli, mantas maksimālās vērtības tiks pārbaudītas individuāli.
- Mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības sastāvs: Ja mājsaimniecību kā ienākuma nodokļa bāzes vienību veido vairāki cilvēki, ienākumu un mantas maksimālās summas tiks palielinātas šādi:
- 0,18 reizes par katru no pirmajiem diviem papildu cilvēkiem;
- 0,1137 reizes par pārējiem papildu cilvēkiem.
Tomēr juridisko palīdzību bez ienākumu kritēriju izvērtēšana piešķir vissmagākajos noziegumos cietušajām personām (cietušie uzbrukumos ar nolūku apdraudēt dzīvību vai nodarīt miesas bojājumus) un viņu atbalsta saņēmējiem.
- Valstspiederības kritērijs
Juridisko palīdzību var piešķirt Francijas valstspiederīgajiem vai ES dalībvalstu (izņemot Dānijas) valstspiederīgajiem vai citas valsts valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi un likumīgi dzīvo Francijā. To var arī piešķirt saistībā ar Francijas tiesā izskatīšanā esošu lietu ārvalstniekiem, kuri nedzīvo Francijā, bet ir tādas valsts valstspiederīgie, kurai ar Franciju ir starptautisks vai divpusējs nolīgums, uz kā pamata tās valstspiederīgie ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību.
Dzīvesvietas kritērijs
Izņemot iepriekš minētos gadījumus, pastāvīga un likumīga dzīvesvieta Francijā ir vispārīgs noteikums.
Tomēr ārvalstniekiem juridisko palīdzību bez dzīvesvietas nosacījuma piešķir tad, ja viņi ir nepilngadīgie, liecinieki, kuri saņem palīdzību, personas, par kurām tiek veikta izmeklēšana, apsūdzētas, aizdomās turētas vai notiesātas personas vai lietas dalībnieki, kuri prasa atlīdzināt kaitējumu kriminālprocesā gadījumos, ja uz viņiem attiecas aizsardzības rīkojums saskaņā ar Civilkodeksa 515-9. pantu, ja uz viņiem attiecas iespēja vienoties par soda samazināšanu vai ja uz viņiem attiecas tiesvedība, kas saistīta ar nosacījumiem, kuri ir noteikti Kodeksā par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Francijā un patvēruma tiesībām Francijā.
- Pieņemamības kritērijs
Juridisko palīdzību piešķir personām, kuru prasības nav acīmredzami nepieņemamas vai nepamatotas. Šis nosacījums nav piemērojams apsūdzētajiem lietā, civiltiesiski atbildīgām personām, lieciniekiem, kuri saņem palīdzību, vai apsūdzētajām, aizdomās turētajām vai notiesātajām personām.
Prasības iesniedzējam tiek atteikta juridiskā palīdzība par apelācijas sūdzību, ja nav iespējams noteikt pamatotu apelācijas sūdzības pamatojumu.
Ja juridiskā palīdzība tiek atteikta šāda iemesla dēļ, bet tiesnesis atļauj prasības iesniedzējam celt prasību, prasības iesniedzējam tiek atlīdzinātas radušās vai samaksātās izmaksas, izdevumi un nodevas tādā apjomā, kas nepārsniedz to juridiskās palīdzības apjomu, kāds viņam pienāktos, ņemot vērā viņa finansiālo stāvokli.
Īpašas situācijas
Juridisko palīdzību piešķir bez atbilstības kritēriju pārbaudes, ja prasītājs jau ir saņēmis juridisko palīdzību attiecībā uz savu prasību lietā un atbildētājs ir iesniedzis apelāciju pret pieņemto lēmumu, kas ir labvēlīgs prasītājam, vai ja viņš ceļ prasību Valsts Patvēruma tiesību tiesā (Cour nationale du droit d’asile).
Tāpat arī personām, kuras neatbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, izņēmuma kārtā var tikt piešķirta juridiskā palīdzība, ja viņu iesniegtā prasība šķiet īpašas intereses vērta, ņemot vērā strīda priekšmetu vai tiesvedības paredzamās izmaksas (1991. gada 10. jūlija Likuma par juridisko palīdzību 6. pants).
4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?
Juridiskā palīdzība tiek piešķirta prasības iesniedzējiem un atbildētājiem visās strīdus un bezstrīdus lietās visās tiesā un attiecībā uz nepilngadīgu personu uzklausīšanu.
To var piešķirt attiecībā visa tiesvedības procesa vai tā daļas laikā, kā arī lai palīdzētu panākt izlīgumu pirms lietas izskatīšanas tiesā.
Juridisko palīdzību var arī piešķirt, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma vai jebkura cita izpildraksta izpildi, arī no citām ES dalībvalstīm, izņemot Dānijas.
5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?
Ja tiesvedība apdraud attiecīgās personas būtiskos dzīves apstākļus, jo īpaši izpildes gadījumā, kas saistīta ar piedziņu vai izlikšanu, šādai personai var sniegt pagaidu juridisko palīdzību. Šādos gadījumos to var piešķirt Juridiskās palīdzības biroja vadītājs vai kompetentā tiesa vai tās priekšsēdētājs. Krimināllietās procedūra ļauj sniegt juridisko palīdzību steidzamos apstākļos (piemēram, iestāšanās lietā nopratināšanas laikā pirmās instances tiesā vai, ja notiek tūlītēja stāšanās tiesas priekšā).
Pagaidu juridisko palīdzību piešķir tiesvedības procesa laikā, un tā attiecas uz visām tiesas darbībām.
6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?
Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var lejupielādēt un izdrukāt, pārkopējot savā pārlūkprogrammā šādu saiti:
https://www.justice.fr/formulaire/demande-aide-juridictionnelle
Juridisko palīdzību var prasīt pirms pieteikuma iesniegšanas vai tiesvedības gaitā.
Jūs varat pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai arī pēc tiesvedības izbeigšanas, piemēram, lai panāktu tiesas nolēmuma izpildi.
Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu varat iegūt no savas dzīvesvietas kompetentās tiesas vai vietā, kur lieta tiks izskatīta, kā arī no jums vistuvāk esošā “Tiesiskuma punkta” (Tiesiskuma un tiesību nami (Maisons de la Justice et du Droit), Tiesību piekļuves punkts (Point d’Accès au Droit) vai tiesību piekļuves informācijas centrs (Relais d’Accès au Droit)). Lai noskaidrotu tā atrašanās vietu, skatiet šādu tīmekļa vietni: http://www.annuaires.justice.gouv.fr/lieux-dacces-aux-droits-10111/.
Ja esat Francijas pilsonis, kas dzīvo ārzemēs, veidlapu var iegūt arī konsulātos vai:
Département de l'entraide, du droit international privé et européen, Ministère de la Justice,
Direction des affaires civiles et du sceau,
13 place Vendôme, 75042 Paris Cedex 01.
Ja esat ārvalstnieks, kas nedzīvo Francijā, juridiskās palīdzības veidlapu var saņemt no centrālās iestādes, kuru jūsu valsts ir izraudzījusies starptautiskās juridiskās palīdzības pieteikumu nosūtīšanai. Lielākā daļa valstu šim mērķim ir izvēlējušās savu Tieslietu ministriju. Francija ir izraudzījusies iepriekš minēto Tieslietu ministrijas departamentu — Bureau du droit de l’Union, du droit international privé et de l’entraide civile —, lai izskatītu to Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju civillietu, komerclietu vai administratīvo lietu pieteikumus, kuras ir 1977. gada 27. janvāra Eiropas Nolīguma par juridiskās palīdzības pieteikumu nosūtīšanu līgumslēdzējas puses ar atbildību par pieteikumu saņemšanu un nosūtīšanu.
Ja esat ES dalībvalsts (izņemot Dānijas) valstspiederīgais un jūs dzīvojat Francijā vai jūsu lieta tiek izskatīta Francijas tiesā, saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK jūs varētu būt tiesīgs saņemt pārrobežu juridisko palīdzību civillietās un komerclietās. Par šo pieteikumu apstrādi Francijā atbildīgais birojs ir:
Bureau de l’aide juridictionnelle
Service de l’accès au droit et à la justice et de l’aide aux victimes (SADJAV)
Ministère de la Justice
13 place Vendôme, 75042 Paris Cedex 01.
N.B.: Drīz juridiskās palīdzības saņemšanai būs iespējams pieteikties, izmantojot Juridiskās palīdzības informācijas sistēmas (Système d’information de l’aide juridictionnelle) atbalsta pakalpojumu, kas patlaban tiek izmēģināts dažās tiesās.
Juridiskās palīdzības informācijas sistēma dos iespēju fiziskām personām pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai, izmantojot internetu, un ļaus Juridiskās palīdzības birojam saņemt attiecīgos pieteikumus, tādējādi vienkāršojot procedūras fiziskajām personām un saīsinot laiku, kas vajadzīgs pieteikumu apstrādei.
7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?
Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa ir jāaizpilda, un tai jāpievieno apliecinošie dokumenti (nodokļu aprēķina paziņojums, ģimenes apstākļu vai valstspiederības apliecinājums u. c.) saskaņā ar 2020. gada 30. decembra Dekrētu par juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapas saturu un iekļaujamo dokumentu sarakstu (arrêté du 30 décembre 2020 relatif au contenu du formulaire de demande d’aide juridictionnelle et à la liste des pièces à y joindre). Apliecinošie dokumenti ir jo īpaši saistīti ar informāciju par finansiālajiem līdzekļiem (jūsu un to personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar jums), jūsu pieteikuma priekšmetu un tiesu, kas izskata lietu.
8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?
Jūs varat iesniegt vai nosūtīt pieteikumu jūsu dzīvesvietas Juridiskās palīdzības birojam vai tā rajona birojam, kurā atrodas tiesa, kas izskatīs jūsu lietu.
Katrā Apvienotajā tiesā (Tribunal judiciaire) (agrāk — Augstās instances tiesa (Tribunal de grande instance)) ir vienots Juridiskās palīdzības birojs, kurā izskata juridiskās palīdzības pieteikumus par lietām, kas izskatāmas minētajā tiesā vai tās rajonā esošās šādās tiesās: Apvienotā tiesa (Tribunal judiciaire), Administratīvā tiesa (Tribunal administratif), Nodarbinātības tiesa (Conseil de prud’hommes), Apelācijas tiesa (Cour d’appel) un Administratīvā apelācijas tiesa (Cour administrative d’appel)).
Atkāpjoties no noteikuma par vienotu juridiskās palīdzības biroju, savs birojs ir arī katrai no šīm tiesām:
- Kasācijas tiesa (Cour de cassation), kas ir augstākā vispārējās piekritības tiesa;
- Valsts padome (Conseil d’état), kas ir augstākā administratīvā tiesa;
- Valsts Patvēruma tiesību tiesa (Cour nationale du droit d’asile).
9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
Paziņojumu par Juridiskās palīdzības biroja lēmumu jums nosūtīs uz mājām.
Šajā vietnē ir pieejams tiešsaistes modelētājs, kuru var izmantot, lai aplēstu, kādas tiesības jums var būt uz juridisko palīdzību:
https://www.justice.fr/simulateurs/aide-juridictionnelle
Šī modelēšana sniedz ieskatu par jūsu iespējamajām tiesībām saņemt juridisko palīdzību. Tomēr šī modelēšana neaizstāj pienācīgu jūsu pieteikuma izskatīšanu, tāpēc tā priekšlaicīgi neietekmē lēmumu, ko pieņems Juridiskās palīdzības birojs.
10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
Jums būtu jāsazinās ar savu advokātu (vai juridisko amatpersonu, piemēram, tiesu izpildītāju, ekspertu, juriskonsultu u. c.) vai jums izraudzīto personu, lai paskaidrotu jūsu lietu un sniegtu visu nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Ja jums ir piešķirta daļēja juridiskā palīdzība, jums ir jāvienojas ar attiecīgo personu par papildu maksu, ko jūs maksāsiet. Jums ir jāparaksta vienošanās, kurā šai summai ir jābūt norādītai.
11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?
Visas personas var iecelt advokātu pēc savas izvēles.
Ja vēlaties iecelt pats savu advokātu, jums attiecīgā advokāta vārds un uzvārds ir jānorāda juridiskās palīdzības pieteikumā.
Tomēr, ja jums nav zināms advokāts, jums advokātu iecels vai nu Apvienotās tiesas (Tribunal judiciaire) (agrāk — Augstās instances tiesa (Tribunal de grande instance)) advokātu kolēģijas priekšsēdētājs, vai tās tiesas priekšsēdētājs, kura izskata lietu.
12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?
Pilna juridiskā palīdzība ietver visus tiesas izdevumus, ieskaitot tiešos honorārus advokātam vai citām juridiskajām amatpersonām (tiesu izpildītājiem, ekspertiem, juriskonsultiem u. c.). Šīs izmaksas aprēķina pēc noteiktas likmes, kas atkarīga no tiesvedības veida.
13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?
Atkarībā no jūsu līdzekļu apjoma jūs varat saņemt daļēju juridisko palīdzību ar divām likmēm — 55 % un 25 %, ko apmaksās valsts. Jums joprojām būs jāmaksā papildu honorārs ar mainīgu likmi, kas tiek noteikta, jums un advokātam vienojoties, advokātu kolēģijas priekšsēdētāja uzraudzībā, pie kura Jūs varat vērsties strīdus gadījumos.
Tāpat kā pilnas juridiskās palīdzības gadījumā, saņemot daļēju juridisko palīdzību, jums nav jāsedz nekādas citas tiesvedības izmaksas.
14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?
- Ja esat lietas dalībnieks, kas iesniedz apelāciju, jums ir jāiesniedz jauns pieteikums, kurš tiks izvērtēts, ņemot vērā tiesību aktos noteiktos atbilstības kritērijus.
- Savukārt, ja apelāciju iesniedz otra puse, visas jums piešķirtās tiesības saņemt juridisko palīdzību paliks spēkā. Tomēr jums ir jāiesniedz jauns pieteikums Apvienotās tiesas (Tribunal judiciaire) Juridiskās palīdzības birojam savā dzīvesvietā vai tajā rajonā, kurā atrodas apelācijas instances tiesa.
- Ja jau esat saņēmis juridisko palīdzību iepriekšējā tiesvedībā un vēlaties pieteikties lietas atkārtotai izskatīšanai, iepriekšējie lēmumi par atbilstību vairs nebūs spēkā. Jums jāiesniedz pieteikums Kasācijas tiesas Juridiskās palīdzības birojā, kurā tiks izskatīta ierosinātās prasības atbilstība, kā arī jūsu finansiālais stāvoklis. Apelācijas sūdzībā prasītājiem juridiskā palīdzība tiek atteikta, ja nav iespējams noteikt apelācijas sūdzības pamatojumu.
15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?
Tiesības uz juridisko palīdzību var tikt pilnībā vai daļēji atceltas (1991. gada Likuma 50. pants un 2020. gada 28. decembra Dekrēta 2020-1717 par juridisko palīdzību 65.–68. pants) tiesvedības procesa laikā vai pēc tā ar šādiem nosacījumiem:
- ja palīdzība saņemta, pamatojoties uz nepatiesiem apgalvojumiem vai nepareiziem dokumentiem;
- saistībā ar tiesvedību, kura ir uzskatāma par procedūras nepareizu izmantošanu, vai ja tiek konstatēts, ka tā ir novilcinoša un acīmredzami nepieņemama;
- ja tiesvedības gaitā būtiski palielinās saņēmēja kustamā vai nekustamā īpašuma vērtība;
- ja ar galīgo lēmumu jums ir nodrošināti līdzekļi, kas pārsniedz juridiskās palīdzības atbilstības kritēriju maksimālās summas;
- ja tādas personas dzīvesveida ārējie elementi, kura saņem juridisko palīdzību vai atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai, šķiet acīmredzami nesaderīgi ar ikgadējo līdzekļu apmēru, kas ņemts vērā šīs personas atbilstības izvērtēšanā.
Lēmumi par juridiskās palīdzības atcelšanu uzliek pienākumu saņēmējam atmaksāt valsts izmaksāto atbalsta summu.
16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?
Ja jums tiek atteikta juridiskā palīdzība, lēmumu varat pārsūdzēt.
Jūs varat iesniegt apelāciju pats vai ar advokāta palīdzību.
Apelāciju var iesniegt pret lēmumu par pilnīgu juridiskās palīdzības atteikumu vai pret lēmumu piešķirt daļēju juridisko palīdzību, ja esat pieteicies(-kusies) pilnas juridiskās palīdzības saņemšanai.
Apelācija ir jāiesniedz 15 dienu laikā pēc paziņojuma par lēmumu saņemšanas.
Apelācijā jums ir jānorāda iemesli, kāpēc apstrīdat pieņemto lēmumu. Piemērs: kļūdains jūsu mājsaimniecībā esošo cilvēku skaits vai jūsu līdzekļu apmērs.
Apelācijas sūdzība ir jānosūta Juridiskās palīdzības birojam, kurš lēmumu izdevis, ierakstīta pasta sūtījuma veidā ar apliecinājumu par saņemšanu.
Jums ir jāiekļauj apstrīdētā lēmuma kopija.
Departaments, kas lēmumu izdevis, pārsūtīs jūsu pieteikumu iestādei, kura ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību. Iestādi, kura ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību, nosaka atkarībā no tiesas, kura atbild par tās lietas izskatīšanu, saistībā ar kuru esat pieteicies(-kusies) juridiskās palīdzības saņemšanai.
Iestāde, kura ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību atkarībā no tiesas |
|
Tiesa |
Par apelācijas sūdzības izskatīšanu atbildīgā iestāde |
Parastā procedūra |
Apelācijas tiesas, kurai ir piederīga tiesa, kas izskata lietu, vai apelācijas tiesas, kas izskata lietu, pirmais priekšsēdētājs |
Valsts Patvēruma tiesību tiesa (Cour nationale du droit d’asile — CNDA). |
Valsts Patvēruma tiesību tiesas priekšsēdētājs |
Administratīvā tiesa |
Administratīvās apelācijas tiesas, kurai ir piederīga šī tiesa, priekšsēdētājs |
Administratīvā apelācijas tiesa |
Administratīvās apelācijas tiesas, kura izskata lietu, priekšsēdētājs |
Valsts padome |
Valsts padomes Juridiskās nodaļas priekšsēdētājs |
Kasācijas tiesa |
Kasācijas tiesas pirmais priekšsēdētājs |
Jurisdikcijas kolīziju tiesa |
Jurisdikcijas kolīziju tiesas priekšsēdētājs |
Pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas jums tiks paziņots par lēmumu, izmantojot pastu.
Ja nepiekrītat šim jaunajam lēmumam, jums nebūs iespējas to apstrīdēt, šis otrais lēmums ir galīgs.
N.B.:
- Apelācija, ko advokāts iesniedzis Valsts padomes Juridiskās nodaļas priekšsēdētājam vai Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētājam, ir jānosūta, izmantojot Télérecours attālināto apelāciju pakalpojumu.
- Juridisko palīdzību var piešķirt ar atpakaļejošu spēku, ja puse ir uzsākusi lietu un tajā uzvarējusi, bet pieprasījums iepriekš ticis noraidīts, pamatojoties uz argumentu, ka lietā nav iespējams pozitīvs spriedums.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.