

Meklēt informāciju pēc reģiona
Tiesvedības izmaksas ir jo īpaši pušu un viņu pārstāvju izdevumi, tostarp tiesu nodevas, pušu un viņu likumīgo pārstāvju zaudētie ienākumi, pierādījumu vākšanas izmaksas, notāru izdevumi un maksas par tiesas komisāra veiktajām darbībām, testamenta izpildītāja maksas un izdevumi mantojuma lietu izskatīšanā, tulka atlīdzība, kā arī pārstāvības maksas, ja pārstāvību nodrošina advokāts.
Tiesvedības puses sedz tiesvedības izmaksas, kas radušās gan viņām pašām, gan viņu pārstāvjiem. Puses kopīgās izmaksas maksā proporcionāli viņu iesaistei lietā un tiesvedībā.
Ja pušu pārstāvībai ir norīkots advokāts, valsts sedz advokāta izdevumus un pārstāvības nodevu.
Mantojuma lietu izskatīšanā notāra atlīdzību un izdevumus sedz mantinieks, ar nosacījumu, ka mantojumam nepiemēro maksātnespējas procedūru. Ja ir vairāki mantinieki, viņi šīs izmaksas maksā proporcionāli savas mantojuma daļas neto vērtībai. Citos gadījumos šīs izmaksas sedz valsts.
Termins “juridiskā palīdzība” ir noteikts Likumā Nr. 327/2005 par juridiskās palīdzības sniegšanu personām, kam trūkst materiālo līdzekļu, un ar ko groza Likumu Nr. 586/2003 par juridiskajām profesijām un groza Likumu Nr. 455/1991 par tirdzniecības darbību (Tirdzniecības likums), kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 8/2005, kas stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī (“Juridiskās palīdzības likums”). Juridiskās palīdzības likuma 4. iedaļas a) punktā ir noteikts: “Juridiskā palīdzība ir juridisko pakalpojumu sniegšana personām, kuras atbilstīgi šim likumam ir tiesīgas īstenot savas tiesības, ietverot jo īpaši juridiskās konsultācijas, palīdzību attiecībā uz ārpustiesas procedūrām, tiesām paredzētu iesniegumu sagatavošanu, pārstāvību tiesas procesos un ar tiem saistīto darbību izpildi, kā arī saistīto izmaksu pilnīgu vai daļēju segšanu.”
Atbilstīgi Juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem nosacījumiem valsts iekšienē esošu strīdu gadījumā juridisko palīdzību var piešķirt jebkurai fiziskai personai, bet pārrobežu strīdu gadījumā to var piešķirt tikai tādai fiziskai personai, kuras domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dalībvalstī (attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju).
“Tiesīgas personas” ir fiziskas personas, kurām pēc tam, kad tās ir pierādījušas savu atbilstību Juridiskās palīdzības likuma 6. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, ar Juridiskās palīdzības centra galīgo lēmumu ir piešķirtas tiesības uz juridisko palīdzību.
“Tiesīgas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras atbilst Juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem nosacījumiem par tiesībām uz juridisko palīdzību pārrobežu strīdā un kuru tiesības ir piešķirtas ar Juridiskās palīdzības centra galīgo lēmumu.
“Tiesīgas personas valsts iekšienē” ir fiziskas personas, kas pastāvīgi vai uz laiku dzīvo Slovākijas Republikā un lūdz juridisko palīdzību citā dalībvalstī, kurā kompetentā tiesa izskata pārrobežu strīdu.
Saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu juridisko palīdzību var piešķirt civiltiesību, darba tiesību un ģimenes tiesību lietās, īpašajos tiesību aktos noteiktās parādsaistību dzēšanas procedūrās, administratīvās tiesas tiesvedībā un šādās lietās arī Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesvedībā (“strīdi valsts iekšienē”). Attiecībā uz pārrobežu strīdiem juridisko palīdzību atbilstīgi Juridiskās palīdzības likumam var piešķirt civiltiesību, ģimenes tiesību, komerctiesību un patvēruma meklēšanas lietās, administratīvajās lietās par izraidīšanu, ar trešās valsts valstspiederīgā aizturēšanu saistītā tiesvedībā, ar pieteikuma iesniedzēja aizturēšanu saistītā tiesvedībā, ar patvēruma piešķiršanu saistītā tiesvedībā un šādās lietās arī administratīvās tiesas tiesvedībā un Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesvedībā, un personām, attiecībā uz kurām saskaņā ar īpašajiem tiesību aktiem ir apturēta darba tiesību akta spēkā esamība tiesvedībā, kas attiecas uz ārkārtas pasākuma pieteikuma iesniegšanu.
Jā, gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēji riskē nokavēt termiņu, viņi vienlaikus ar sava pieteikuma iesniegšanu Juridiskās palīdzības centram var pieteikties pagaidu juridiskās palīdzības saņemšanai. Pēc tam Juridiskās palīdzības centrs — pirms tas lemj par juridiskās palīdzības tiesību piešķiršanu — bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu par pagaidu juridiskās palīdzības piešķiršanu.
Pieteikumi ir pieejami Juridiskās palīdzības centra tīmekļa vietnē.
Tiem ir jābūt dokumentiem, kuri pamato pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un pierāda pieteikuma iesniedzēja līdzekļu trūkumu (dokumentiem, kas pierāda līdzekļu trūkumu, ir jābūt izdotiem ne senāk kā pirms trīs mēnešiem).
Juridiskās palīdzības centra birojā, kurš atrodas vistuvāk pieteikuma iesniedzēja pastāvīgajai vai pagaidu dzīvesvietai.
Juridiskās palīdzības centrs lēmumu par to, vai piešķirt juridisko palīdzību, pieņem 30 dienās no pieteikuma saņemšanas.
Pēc Juridiskās palīdzības centra uzaicinājuma pieteikumu iesniedzējiem ir jānoslēdz juridiskās palīdzības līgums tieši ar centru vai ar ieceltu advokātu un jāpiešķir centram vai ieceltajam advokātam pārstāvības pilnvaras attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar juridiskās palīdzības piešķiršanu.
Ar lēmumu, ar ko piešķir tiesības uz juridisko palīdzību, Juridiskās palīdzības centrs ieceļ advokātu, lai tiesīgo personu pārstāvētu tiesā, ja tas nepieciešams tās interešu nodrošināšanai.
Ar Juridiskās palīdzības centra lēmumu vai nu piešķir juridisko palīdzību pilnā apmērā, vai tiesību piešķiršanu noraida.
Nav attiecināms.
Jā, juridisko palīdzību piešķir arī attiecībā uz apelācijas tiesvedību un izpildes procedūrām.
Apstākļus, kādos juridiskā palīdzība var tikt anulēta, reglamentē Juridiskās palīdzības likuma 14. iedaļa. Juridiskās palīdzības centrs var nolemt anulēt juridisko palīdzību šādos apstākļos: ja tiesīgā persona nesadarbojas ar centru vai iecelto advokātu tā, kā tas prasīts; ja juridiskās palīdzības sniegšanas gaitā mainās tiesīgās personas ienākumi un finansiālā situācija un viņš vai viņa vairs neatbilst 6. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam nosacījumam par juridiskās palīdzības tiesību turpināšanu; ja tiesīgā persona nenoslēdz līgumu ar iecelto advokātu vai nepiešķir pārstāvības pilnvaras centram vai ieceltajam advokātam trīs mēnešu laikā no juridisko palīdzību piešķirošā galīgā lēmuma pieņemšanas; ja noskaidrojas, ka pieteikuma iesniedzējam tiesības uz juridisko palīdzību ir piešķirtas, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju; vai, ja tiesīgā persona nerīkojas pēc pieprasījuma, kas minēts 13. iedaļas 3. punktā (t. i., pēc centra pieprasījuma 8 dienu laikā iesniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka tiesīgā persona joprojām kvalificējas juridiskās palīdzības saņemšanai).
Lēmumā, ar kuru juridiskā palīdzība tiek noraidīta, ir jābūt ietvertiem datiem, kas noteikti īpašajos tiesību aktos (t. i., Administratīvā procesa likumā Nr. 71/1967 (Administratīvā procesa kodekss) ar grozījumiem), un tajā pieteikuma iesniedzējs ir jāinformē, ka, ja vien nemainās viņa ienākumi vai finansiālā situācija, viņš sešus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas nevar atkārtoti iesniegt pieteikumu tajā pašā lietā.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.