Juridiskā palīdzība

Litva
Vsebino zagotavlja
European Judicial Network
Evropska pravosodna mreža (v civilnih in gospodarskih zadevah)

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Sekundārās juridiskās palīdzības (antrinė teisinė pagalba) izdevumi ir izdevumi, no kuru maksāšanas pieteikuma iesniedzējs ir atbrīvots, proti, tie ir šādi: tiesvedības izmaksas civilprocesā, konstitucionālās tiesvedības izmaksas, administratīvās tiesvedības izmaksas, ar administratīvo pārkāpumu saistītās tiesvedības izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar civilprasības izskatīšanu krimināllietā, aizstāvības un pārstāvības izmaksas tiesvedībā (tostarp apelācijas un kasācijas tiesvedībā neatkarīgi no tā, kas tās ierosina), izpildes procesa izmaksas, kā noteikts Tieslietu ministra apstiprinātajos Norādījumos par nolēmumu izpildi, kā arī izmaksas, kas saistītas ar procesuālo dokumentu sagatavošanu, pierādījumu vākšanu, tulkošanu un pārstāvību pirmstiesas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrās, ja šāda procedūra ir paredzēta likumā vai tiesas nolēmumā. Ja pieteikuma iesniedzēja klātbūtne ir obligāta, kā paredzēts tiesību aktos vai noteikusi tiesa, sedz arī ceļa izdevumus.

Civillietu un komerclietu pārrobežu strīdos valsts garantētā juridiskā palīdzība ietver:

  1. tulka izmaksas;
  2. juridiskās palīdzības pieteikuma un apliecinošo dokumentu tulkošanas izmaksas;
  3. tiesas vai kompetentās iestādes pieprasīto un pieteikuma iesniedzēja iesniegto būtisko procesuālo dokumentu tulkošanas izmaksas;
  4. ceļa izdevumus, kas jāsedz pieteikuma iesniedzējam, ja ar pieteikuma iesniedzēja lietu saistītām personām jāierodas tiesā saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu un tiesa nolemj, ka attiecīgās personas nevar nopratināt citā tiesai pieņemamā veidā.

Pārrobežu strīdos, kuros pieteikuma iesniedzēja domicils vai galvenā dzīvesvieta ir Lietuvas Republikā, valsts garantētā juridiskā palīdzība sedz izmaksas, kas saistītas ar:

  1. juridisko palīdzību, kas piešķirta Lietuvā pirms juridiskās palīdzības pieteikuma saņemšanas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā tiek izskatīta lieta vai ir jāizpilda spriedums;
  2. juridiskās palīdzības pieteikuma un apliecinošo dokumentu tulkošanu.

Ja personai ir tiesības uz 100 % valsts apmaksātu sekundāro juridisko palīdzību, tā ir atbrīvota no šo izmaksu segšanas. Ja personai ir tiesības tikai uz daļēju juridisko palīdzību, tai pašai ir jāsedz pārējās izmaksas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Primārā juridiskā palīdzība (pirminė teisinė pagalba), sekundārā juridiskā palīdzība (antrinė teisinė pagalba) un valsts garantētā ārpustiesas mediācija (valstybės užtikrinama neteisminė mediacija) tiek piešķirta saskaņā ar procedūru, kas noteikta Lietuvas Republikas likumā par valsts garantēto juridisko palīdzību (Lietuvos Respublikos valstybės garantuojamos teisinės pagalbos įstatymas).

Pēc primārās juridiskās palīdzības jāvēršas, ja nepieciešama juridiska informācija, juridiskas konsultācijas, dokumentu sagatavošana valsts vai pašvaldību iestādēm, palīdzība strīdu alternatīvā izšķiršanā vai izlīguma vienošanās sagatavošanā. Primārās juridiskās palīdzības sniedzēji arī sagatavo lūgumrakstus par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, laulības šķiršanas līgumus, pieteikumus par tiesas rīkojumu, iebildumus pret kreditoru pieteikumiem, pieteikumus par tiesas atļauju pārdot nekustamo īpašumu vai ieķīlāt nekustamo īpašumu, pieteikumus par tiesas atļauju pieņemt mantojumu un pieteikumus par iepriekšēju tiesas atļauju iesaistīties darījumos ar tādas personas mantu, kura ir rīcībnespējīga vai kurai ir ierobežota rīcībspēja konkrētā jomā.

Primārā juridiskā palīdzība ir pieejama jebkurā Lietuvas pašvaldībā.

Pēc sekundārās juridiskās palīdzības jāvēršas, ja nepieciešama procesuālo dokumentu sagatavošana, advokāta aizstāvība vai pārstāvība tiesvedībā, tai skaitā izpildes procesā, pārstāvība strīda iepriekšējā alternatīvas izšķiršanas posmā, ja šādu procedūru nosaka likums vai tiesas nolēmums, vai atbrīvojums no advokāta honorāra, procesuālo izmaksu un citu izmaksu samaksas.

Jums ir jāpiesakās uz valsts garantēto ārpustiesas mediāciju, ja vēlaties panākt mierizlīgumu civiltiesiskā strīdā.

Lēmumus par sekundārās juridiskās palīdzības vai valsts garantētās ārpustiesas mediācijas sniegšanu pieņem Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests (Valstybės garantuojamos teisinės pagalbos tarnyba).

Visa informācija par valsts garantēto juridisko palīdzību ir atrodama Juridiskās palīdzības pakalpojumu informācijas sistēmas (Teisinės pagalbos paslaugų informacinės sistemosTEISIS) tīmekļa vietnē: https://teisis.lt/external/home/main.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Primārā juridiskā palīdzība tiek sniegta Lietuvas pilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, personām, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un personām, kurām ir tiesības uz šādu palīdzību saskaņā ar Lietuvas noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Visām iepriekš uzskaitītajām personām ir tiesības uz vienu stundu ilgu bezmaksas konsultāciju par to interesējošiem jautājumiem neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa.

Primārās juridiskās palīdzības sniedzēji nodrošina konsultācijas par strīda alternatīvu izšķiršanu, sniedz informāciju par tiesību sistēmu, likumiem un citiem tiesību aktiem, palīdz sagatavot izlīguma vienošanos un nepieciešamības gadījumā aizpildīt sekundārās juridiskās palīdzības pieteikumu vai sagatavo tiesību aktos paredzētos procesuālos dokumentus. Primāro juridisko palīdzību atsaka, ja: pieteikuma iesniedzēja prasījumi ir acīmredzami nepamatoti; pieteikuma iesniedzējam jau ir sniegtas plašas konsultācijas par šo pašu jautājumu; ir skaidrs, ka persona var saņemt advokāta konsultāciju bez valsts garantētās juridiskās palīdzības; pieteikums neattiecas uz personas tiesībām un likumīgajām interesēm, izņemot likumā noteiktos pārstāvības gadījumus; vai ļaunprātīgi tiek izmantota valsts garantētā juridiskā palīdzība vai materiālās vai procesuālās tiesības.

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek sniegta vienam un tam pašam subjektu lokam, bet uz tiem attiecas personīgo (vai ģimenes) īpašumu un personas ienākumu novērtējums.

Sekundāro juridisko palīdzību var saņemt personas, kuru personīgie (vai ģimenes) īpašumi un personas gada ienākumi pēdējos 12 mēnešos nepārsniedz normatīvos līmeņus, ko Lietuvas valdība noteikusi juridiskās palīdzības saņemšanai. Jāņem vērā, ka personām, kuras vēlas saņemt sekundāro juridisko palīdzību, ir jāsniedz dati par savu un laulātā kustamo un nekustamo īpašumu.

Neatkarīgi no personīgajiem (ģimenes) īpašumiem vai personas gada ienākumiem bezmaksas sekundāro juridisko palīdzību var saņemt, piemēram, noziedzīgos nodarījumos cietušie; sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji; personas, kurām ir smaga invaliditāte vai kuras ir atzītas par darbnespējīgām vai kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu, un kurām saskaņā ar likumā paredzēto procedūru ir noteiktas ievērojamas īpašas vajadzības; un citas personas, kas uzskaitītas Likuma par valsts garantēto juridisko palīdzību 12. pantā.

Sekundāro juridisko palīdzību atsaka, ja: pieteikuma iesniedzēja prasījumi ir acīmredzami nepamatoti; pārstāvība lietā nav dzīvotspējīga; pieteikuma iesniedzējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu saistībā ar neslavas celšanu, bet mantisks kaitējums nav nodarīts; pieteikums attiecas uz prasību, kas tieši izriet no pieteikuma iesniedzēja kā pašnodarbinātas personas darbībām vai komercdarbības; pieteikuma iesniedzējs var piekļūt nepieciešamajiem juridiskajiem pakalpojumiem, neizmantojot valsts garantēto juridisko palīdzību; pieteikums neattiecas uz pieteikuma iesniedzēja tiesību pārkāpumu, izņemot likumā noteiktos pārstāvības gadījumos; prasījums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta sekundārā juridiskā palīdzība, tika nodots pieteikuma iesniedzējam, lai saņemtu valsts garantēto juridisko palīdzību; pieteikuma iesniedzējs ļaunprātīgi izmanto valsts garantēto juridisko palīdzību vai savas materiālās vai procesuālās tiesības; prasītājs atsakās segt daļu no fiksētajiem sekundārās juridiskās palīdzības izdevumiem; prasības pamatotības pārbaude atklāj, ka sekundārās juridiskās palīdzības iespējamās izmaksas pārsniegtu finansiālās prasības apmēru (finansiālās intereses); pieteikuma iesniedzējam citā lietā tika piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, bet tas atteicās noteiktajā termiņā segt fiksētās sekundārās juridiskās palīdzības izmaksas vai to daļu.

Valsts garantētā ārpustiesas mediācija var notikt, ja vismaz vienai no strīda pusēm ir tiesības uz sekundāro juridisko palīdzību.

Pārrobežu strīdos, kuros fizisko personu, kuras likumīgi uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, personīgais (vai ģimenes) īpašums un personīgie ienākumi pārsniedz valdības noteikto normatīvo līmeni, bet šīs personas norāda, ka tās nespēj segt tiesvedības izmaksas, Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestam ir jānosaka, vai attiecīgā persona spēj segt tiesvedības izmaksas, ņemot vērā dzīves dārdzību citā dalībvalstī, kurā šai personai ir domicils vai galvenā dzīvesvieta, un tas var nolemt piešķirt sekundāro juridisko palīdzību. Šādā gadījumā tas, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz juridisko palīdzību, ņemot vērā viņa personīgo (vai ģimenes) īpašumu un personīgos ienākumus, tiek novērtēts saskaņā ar tās vietas tiesību aktiem, kurā ir viņa domicils vai galvenā dzīvesvieta.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā, izņemot pārrobežu strīdos. Pārrobežu strīdos valsts garantētā juridiskā palīdzība tiek piešķirta civillietās un komerclietās.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Jā. Ja aizstāvības advokāta vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtne kriminālprocesā ir obligāta, advokātu, kas sniedz sekundārās juridiskās palīdzības pakalpojumus, ieceļ pirmstiesas izmeklēšanas darbinieks, prokurors vai tiesa, kas izskata lietu.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Sekundārās juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa kopā ar papildu dokumentiem un valsts garantētās ārpustiesas mediācijas pieteikuma veidlapa, kā arī papildu dokumenti ir atrodami valsts garantētās juridiskās palīdzības tīmekļa vietnē: https://vgtpt.lrv.lt/en/links/requests

Pārrobežu strīdu gadījumā iesniedzamo pieteikuma veidlapu var atrast e-tiesiskuma portālā.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Iesniedzamie dokumenti ir atrodami valsts garantētās juridiskās palīdzības tīmekļa vietnē: https://vgtpt.lrv.lt/en/links/requests

Attiecībā uz pārrobežu strīdiem:

  1. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa (kas jāparaksta juridiskās palīdzības pieprasītājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kuram jāuzrāda pilnvarojuma pierādījums).
  2. Identitātes apliecinājums: pase, personas apliecība, pastāvīgās vai pagaidu uzturēšanās atļauja Lietuvā / Eiropas Savienības dalībvalstī.
  3. Dokumenti, kas pamato prasījumu (piemēram, lietā jau izdotie tiesas nolēmumi, līgums, ja prasījumi attiecas uz līguma izpildi, utt.).
  4. Dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes izdota apliecība (vai apliecinājums) par to, ka personai savā valstī ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestam:

Odminių g. 3, 01122 Vilnius
Tālr.: 8 700 00 211
Fakss: 8 700 35 004
E-pasts: teisinepagalba@vgtpt.lt

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jāvēršas Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestā.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jāiesniedz pieteikums kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība ar valsts finansējumu 100 % apmērā no juridiskās palīdzības izdevumiem, perona ir atbrīvota no advokātu honorāru un tiesāšanās izdevumu segšanas. Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība ar valsts finansējumu izdevumiem, personai ir jāsedz atlikusī daļa no advokātu honorāriem un tiesāšanās izdevumiem. Jāpiebilst, ka persona nav atbrīvota no tiesāšanās izdevumiem, kas radušies otrai strīda pusei, līdz ar to, ja persona ierosina tiesvedību un tiesa noraida tās prasījumu, tiesa var piespriest šai personai segt tiesāšanās izdevumus, kas radušies otrai strīdā iesaistītajai pusei. Šādos gadījumos valsts neatbrīvo personu no otrai pusei radušos tiesāšanās izdevumu apmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Izmaksas sedz persona, kas saņem daļēju juridisko palīdzību.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā, sekundārā juridiskā palīdzība ir pieejama arī apelācijas sagatavošanai un pārstāvībai apelācijas tiesā. Jāņem vērā, ka, ja sekundārā juridiskā palīdzība tika piešķirta pirmajā instancē, ir jāiesniedz jauns pieteikums kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem juridiskās palīdzības saņemšanai apelācijas procesā, un Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests izvērtēs, vai personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību apelācijas procesā.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Jā, ja atklājas, ka persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, noklusēja informāciju vai sniedza nepatiesu informāciju, lai saņemtu valsts juridisko palīdzību. Juridisko palīdzību var anulēt arī pēc pašas personas lūguma vai tad, ja atklājas, ka persona juridisko palīdzību izmanto ļaunprātīgi, nesadarbojas ar advokātu u.tml.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Jā. Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienesta lēmumu var pārsūdzēt Lietuvas Administratīvo strīdu komisijā (Lietuvos administracinių ginčų komisija) (Vilniaus g. 27, Vilnius) vai Viļņas Administratīvajā apgabaltiesā (Vilniaus apygardos administracinis teismas) (Žygimantų g. 2, Vilnius) viena mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Nē.

Lapa atjaunināta: 23/02/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.