Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2022. gada beigām.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē

Anglija un Velsa
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Lai valsts ar vietējās iestādes starpniecību varētu ievietot bērnu, tai jārīkojas saskaņā ar 1989. gada Bērnu likumu. Tas jāveic vai nu saskaņā ar 20. punktu, kurš nosaka, ka vietējai iestādei ir jāizmitina bērns noteiktos apstākļos, vai saskaņā ar aprūpes rīkojumu, ko izdevusi tiesa saskaņā ar 31. pantu. Visos lēmumos par ievietošanu, ko vietējās iestādes pieņem saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem, pirmkārt tiek ņemtas vērā bērna vajadzības. 2010. gada Noteikumi par aprūpes plānošanu, ievietošanu un lietas izskatīšanu (“2010. gada noteikumi”) nosaka, ka attiecībā uz bērniem, kurus izmitina vai kuri atrodas vietējās iestādes aprūpē, atbildīgajai iestādei ir jāvienojas par aprūpes plānu, ciktāl tas ir praktiski iespējams, ar jebkuru no bērna vecākiem un/vai ar jebkuru personu, kura nav bērna vecāks, bet kurai ir vecāku atbildība par attiecīgo bērnu, vai, ja šādas personas nav, ar personu, kura aprūpēja bērnu tieši pirms atbildīgā iestāde vienojās par bērna ievietošanu. Attiecībā uz bērnu, kurš ir 16 gadus vecs vai vecāks un kurš piekrīt, ka viņus izmitina vietējā iestāde, 2010. gada noteikumi paredz, ka aprūpes plāns tiek saskaņots ar pašu bērnu.

Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst ievietošanas privātā audžuģimenē definīcijai, vietējai iestādei ir jānosaka, vai bērna labklājība tiks apmierinoši aizsargāta un veicināta, un jānosaka visu vienošanās par ievietošanu privātā audžuģimenē aspektu piemērotība saskaņā ar tās pienākumiem, kas noteikti 1989. gada Bērnu likuma 67. pantā. Lai to panāktu, 2005. gada Noteikumi par bērniem (vienošanās par ievietošanu privātā audžuģimenē) (“2005. gada noteikumi”) paredz, ka privātā audžuģimene paziņo vietējai iestādei par vienošanos vismaz 6 nedēļas pirms vienošanās izpildes, bet, ja tā tiks izpildīta 6 nedēļu laikā, tad vietējai iestādei ir jāpaziņo nekavējoties. Jebkurai personai, kura ir iesaistīta bērna ievietošanā privātā audžuģimenē, par to ir jāpaziņo vietējai iestādei pēc iespējas īsākā laikā pēc vienošanās pieņemšanas. Vietējai iestādei ir jāapmeklē izmitināšanas vieta un jārunā ar piedāvātajiem privātajiem audžuvecākiem, mājsaimniecības locekļiem un bērnu, kā arī, ja iespējams, jāapmeklē un jārunā ar bērna vecākiem un jebkuru personu, kurai ir vecāku atbildība par bērnu. Vietējai iestādei, cik vien iespējams, ir jānoskaidro dažādas ziņas, kā tas noteikts 2005. gada noteikumu grafikos.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Ja bērna ievietošanu veic vietējā iestāde, konsultācijas un piekrišana jāveic saskaņā ar 1989. gada Bērnu likuma 20. pantu, t. i., par iekārtošanu jāvienojas vecākiem vai citiem, kas ir atbildīgi par bērnu, un ja ir izpildīti bērna izmitināšanas kritēriji. Vai arī bērnu var ievietot vietējā iestāde saskaņā ar tiesas izdotu aprūpes rīkojumu. Abos gadījumos vietējai iestādei ir jāievēro 1989. gada Bērnu likums un jo īpaši 2010. gada noteikumi. Vietējā iestāde, ciktāl tas ir praktiski iespējams, cenšas panākt vienošanos par aprūpes plānu, kas nosaka, kā vietējā vara apmierinās bērna vajadzības ar bērna vecākiem vai jebkuru citu personu, kas ir atbildīga par bērnu, un vajadzības gadījumā ņemot vērā bērna vecumu.

Privātas ievietošanas audžuģimenē gadījumā privātais audžuvecāks kļūst atbildīgs par bērna ikdienas aprūpi tādā veidā, kas veicinās un aizsargās viņu labklājību. Visaptverošā atbildība par privāti ievietota bērna labklājības nodrošināšanu un veicināšanu joprojām ir vecākam vai citai personai ar vecāku atbildību. Vietējās varas iestādes oficiāli neapstiprina un nereģistrē privātos audžuvecākus. Tomēr vietējo iestāžu pienākums ir pārliecināties, ka to bērnu labklājība, kuri savā teritorijā tiek vai tiks privāti ievietoti audžuģimenē, tiek vai tiks pienācīgi aizsargāta un veicināta. Vietējai iestādei, kuras teritorijā atrodas privāti ievietots bērns, ir juridiskie pienākumi attiecībā uz šo bērnu. 2005. gada noteikumi uzliek pienākumu vecākiem vai personai, kurai ir vecāku atbildība, kā arī privātajiem audžuvecākiem un jebkuram citam (tieši vai netieši), kas iesaistīts bērna privātā ievietošanā, paziņot vietējai iestādei par ierosināto vai faktisko privāto ievietošanu audžuģimenē. Turklāt izglītības, veselības aprūpes un citiem speciālistiem būtu jāpaziņo vietējai iestādei arī par privātu ievietošanu, par ko tie uzzina ja viņi nav pārliecinājušies, ka vietējā iestāde ir vai tiks informēta par šo vienošanos.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Vietējās iestādes veiktas ievietošanas gadījumā 2010. gada noteikumos ir noteikts, cik ilgs laiks ir veltīts aprūpes plānošanas procesam, bet ne lēmuma paziņošanai par ievietošanu audžuģimenē. Aprūpes plāns jāsagatavo, pirms bērns pirmo reizi tiek ievietots atbildīgajā iestādē, vai, ja to nav iespējams izdarīt, desmit darbdienu laikā pēc pirmā ievietojuma uzsākšanas. Tas ir regulāri jāpārskata, un to uzrauga neatkarīgais pārskatīšanas darbinieks. Atbildīgajai iestādei vispirms ir jāpārskata bērna lieta 20 darba dienu laikā no dienas, kad sākas bērna aprūpe. Otrā pārskatīšana jāveic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pirmās, un turpmākā pārskatīšana jāveic ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Pārskatus veic bērna sociālais darbinieks (ko ieceļ atbildīgā iestāde), un vajadzības gadījumā tiem būtu jādemonstrē konsultācijas ar bērnu un citām personām, tostarp audžuvecākiem, bērna skolu vai bērnudārzu, praktizējošu ārstu vai jebkuru citu attiecīgu personu.

2005. gada noteikumos ir noteikts paziņošanas, novērtēšanas laiks un nepārtraukta prasība vietējai iestādei pārliecināties, ka tiek nodrošināta un veicināta to bērnu labklājība, kuri tās teritorijā tiek privāti ievietoti audžuģimenē. Attiecībā uz paziņošanu personai, kas plāno privāti uzņemt bērnu, ir jāpaziņo attiecīgajai vietējai iestādei par priekšlikumu vismaz 6 nedēļas pirms datuma, kad tiks uzsākta privāta ievietošana audžuģimenē, vai nekavējoties, ja ievietošana sāksies 6 nedēļu laikā. Turklāt jebkurai personai, tostarp vecākiem vai citai personai, kas ir atbildīga par bērnu un kas ir vai nav iesaistīta (vai nav tieši) bērna privātā ievietošanā audžuģimenē, pēc iespējas ātrāk jāpaziņo attiecīgajai vietējai iestādei par šo pasākumu. Vietējai iestādei jāapmeklē privātā audžuģimene 7 dienu laikā pēc tam, kad tai paziņots par vienošanos. Vietējā iestāde izvērtēs vienošanos vai ierosināto vienošanos. Pēc tam vietējās iestādes veiks papildu apmeklējumus. Nepieciešamo apmeklējumu skaits nav ilgāks par sešām nedēļām attiecībā uz pirmo gadu un divpadsmit – otrajā un turpmākajos vienošanās darbības gados.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem audžuģimene ir tad, ja vietējā iestāde izmitina bērnu pie audžuvecāka, kas ir persona, kuru apstiprinājusi reģistrēta ievietošanas audžuģimenē pakalpojumu aģentūra, pēc tam, kad ir novērtēta viņa piemērotība un mājsaimniecības piemērotība, lai ievietotu bērnu vai jaunieti, kas ir uzņemts valsts aprūpē. Aģentūra var izvērtēt un apstiprināt jebkuru personu, ko tā uzskata par piemērotu. Novērtēšanas procesa ietvaros aģentūra apsvērs visu mājsaimniecības locekļu iespējamo ietekmi vai ieguldījumu ievietošanā. Visiem mājsaimniecības locekļiem, kas nav apstiprināti uzņemšanai, ir jāveic policijas pārbaudes, kuru rezultāti var ietekmēt mājsaimniecības piemērotības novērtējumu.

Turklāt saskaņā ar 1989. gada Bērnu likuma 66. pantu privāta ievietošana audžuģimenē notiek tad, ja bērnu, kas ir jaunāks par 16 gadiem (jaunāks par 18 gadiem, ja viņš ir invalīds), aprūpē un izmitina persona, kas nav vecāks, persona ar vecāku atbildību pār viņiem vai radinieks (kā noteikts 1989. gada Bērnu likuma 105. pantā), t. i., vecvecāks, brālis, māsa, tēvocis vai tante (vai nu asinsradinieks vai radinieks laulību rezultātā), vai patēvs vai pamāte nav privāts audžuvecāks) paša mājā. Bērns netiek privāti ievietots audžuģimenē, ja persona, kas par viņiem rūpējas, to dara mazāk nekā 28 dienas un neplāno to darīt ilgāk. Šīs definīcijas izņēmumi ir noteikti 1989. gada Bērnu likuma 8. grafikā. Ja vien jaunietis nav invalīds 1989. gada Bērnu likuma izpratnē, jaunietis 16 gadu vecumā vairs netiks ievietots audžuģimenē, bet, ja dzīvošanas kārtība turpināsies, tad tiks turpināts piemērot tiesību aktos noteiktās vadlīnijas — Norādījumi par ievietošanu privātā audžuģimenē, ar ko aizstāj 1989. gada Bērnu likumu — jo šī kārtība atgriezīsies pie neformālās ģimenes un draugu aprūpes.

Privātie audžuvecāki ir atbildīgi par bērna ikdienas aprūpi. Vecākiem joprojām būs vecāku atbildību pār bērnu. Vietējā iestāde oficiāli neapstiprina vai nereģistrē privātu audžuvecāku. Tomēr tās vietas vietējās iestādes, kurā bērns dzīvo, pienākums ir pārliecināties, ka tiek vai tiks nodrošināta to bērnu labklājība, kuri tiek vai tiks privāti ievietoti audžuģimenē attiecīgajā teritorijā. Šajā novērtējumā vietējai iestādei saskaņā ar 2005. gada noteikumiem ir jānosaka visu privātas ievietošanas audžuģimenē aspektu piemērotība. Ja vietējā iestāde nav pārliecinājusies, ka privāti audžuģimenē izvietota bērna labklājība tiek vai tiks pienācīgi aizsargāta vai veicināta, tai jāveic pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka bērnu izmitina viņu vecāks (vai cita persona, kurai ir vecāku atbildība) vai radinieks, un jāapsver, vai viņiem attiecībā uz bērnu ir jāveic kāda no tām funkcijām, kas izriet no Likuma .

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Attiecībā uz izvietošanu, ko valsts veic ar vietējās iestādes starpniecību, tikai tādos gadījumos, kad radinieki ir piedalījušies ievietošanas audžuģimenē novērtēšanas procesā un tos par piemērotu audžuģimeni ir apstiprinājusi ievietošanas audžuģimenē pakalpojumu sniedzēja sasaukta komisija. Tie, kas pazīstami kā “ģimenes un draugu” audžuaprūpētāji, veido aptuveni 18 % no visām audžuģimenēm Anglijā. Tās tiek novērtētas, izmantojot vieglāku pieeju, un, kaut arī tās saņem finansiālu atbalstu, lai palīdzētu segt izmaksas, kas saistītas ar bērna vai bērnu aprūpi, nav paredzams, ka tās uzņems bērnus, kas nav radnieciski saistīti. Tas varētu būt jebkurš, kam ir radniecība vai saistība ar bērnu.

Privātās audžuģimenes gadījumā privāts audžuvecāks var būt no paplašinātās ģimenes, piemēram, brālēns vai tante. Tomēr personu, kas ir radinieks saskaņā ar 1989. gada Bērnu likuma definīciju, t. i., vecvecāki, brāļi, māsas, tēvoči vai tantes (vai nu asinsradinieks vai radinieks laulību rezultātā) vai pamāte vai patēvs netiek uzskatīts par privātajiem audžuvecākiem. Privātie audžuvecāki var būt ģimenes draugi, bērnu drauga vecāki vai arī kāds bērna ģimenei iepriekš nezināms cilvēks, kurš ir ar mieru privāti aprūpēt bērnu. Tomēr ir jāuzsver, ka, lai to uzskatītu par privātu ievietošanu ģimenē, bērnam jābūt jaunākam par 16 gadiem (jaunākam par 18 gadiem, ja viņš ir invalīds) un 28 dienas vai ilgāk jābūt nodrošinātam ar aprūpi un izmitināšanu.

Lapa atjaunināta: 02/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.