Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus

Iepriekšējas apspriešanās un piekrišanas saņemšanas procedūra pirms bērna pārrobežu ievietošanas Francijā ir noteikta ar 56. pantu 2003. gada 27. novembra Regulā (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību jeb regulā “Brisele IIa”. Šīs procedūras īstenošana ir izklāstīta Tieslietu ministrijas 2005. gada 28. oktobra apkārtrakstā par regulas stāšanos spēkā (Apkārtraksts Nr. CIV/03/05; Nr. NOR JUS C 05 20 191 C).

Izņemot ievietošanu pie viena no vecākiem, attiecībā uz šo procedūru nepastāv izņēmumi, jo Francijas tiesībās ir paredzēta valsts iestādes intervence neatkarīgi no tā, vai lēmums par ievietošanu tiek pieņemts administratīvā kārtībā, ar likumīgo aizbildņu piekrišanu vai tiesu kontekstā.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Francija par savu centrālo iestādi šajā jomā ir izraudzījusies Jauniešu tiesiskās aizsardzības direkcijas (Direction de la Protection Judiciaire de la Jeunesse – DPJJ) Likumdošanas un juridisko lietu biroju (birojs K1). Tādēļ ar to ir jāapspriežas apspriešanās un piekrišanas procedūras ietvaros, ja bērna ievietošana Francijā ir paredzēta no citas valsts, kas ir šīs regulas dalībvalsts.

Dokumentus var nosūtīt:

• pa e-pastu: pole-international.dpjj-k1@justice.gouv.fr

• pa pastu uz šādu adresi:

Ministère de la Justice

Direction de la Protection Judiciaire de la Jeunesse (bureau K1 – pôle international)

13 place Vendôme 75001 Paris

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju)

Ja kāda cita regulas “Brisele IIa” dalībvalsts plāno veikt ievietošanu Francijā, prasītājas valsts centrālajai iestādei ir jānosūta Francijas centrālajai iestādei šāda informācija:

• ziņas par nepilngadīgā civilstāvokli;
• to personu identitāte un kontaktinformācija, kuras īsteno aizgādību pār nepilngadīgo;
• ziņas par to personu identitāti, kuras ir norīkotas uzņemt bērnu, vai informācija par paredzēto bērnu aprūpes iestādi;
• nepilngadīgā individuālās un ģimenes situācijas apraksts (tostarp pilnīga vispārējā informācija un jaunākie notikumi);
• prasītājas iestādes veiktie pasākumi, lai sagatavotos ievietošanai;
• paredzētās ievietošanas kārtība (ilgums, sarakstes, pasākumu apmeklējumu, saskarsmes un izmitināšanas tiesību organizēšana);
• paredzētās ievietošanas finansēšanas kārtība;
• kārtība, kādā organizē ievietošanas uzraudzību un jebkādu incidentu risināšanu;
• pieprasītās ievietošanas ilgums.

Pēc dokumentu saņemšanas Francijas centrālā iestāde veiks visas vajadzīgās pārbaudes, sadarbojoties ar kompetento departamenta padomi. Atbildes sniegšanas termiņš var atšķirties atkarībā no lietas sarežģītības.

Termiņi

Saskaņā ar regulas noteikumiem šie dokumenti ir jānosūta pirms bērna faktiskās ievietošanas Francijā. Jebkurā gadījumā dokumentu nosūtīšana pēc iespējas ātrāk pirms paredzētā ievietošanas datuma ļaus izvairīties no ievietošanas faktiskās īstenošanas kavējumiem.

Lūgumi pagarināt pašreizējo ievietošanu termiņu jānosūta Francijas centrālajai iestādei vismaz divus mēnešus pirms ievietošanas beigām.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Francijas tiesību aktos audžuģimene ir definēta kā “persona, kas par atlīdzību regulāri un pastāvīgi uzņem nepilngadīgos un gados jaunus pieaugušos, kuri nav sasnieguši divdesmit viena gada vecumu, savās mājās” un “visas personas, kas dzīvo šajā adresē” (Sociālās rīcības un ģimenes kodeksa (Code de l’action sociale et des familles) L. 421-2. pants). Lai varētu iegūt“audžuģimenes” statusu, ir nepieciešams departamenta padomes izdots apstiprinājums.

Tomēr Francijas tiesību aktos ir atzīts arī jēdziens “uzticama trešā persona” – tā ir persona, kurai ir uzticēts bērns un kura var nebūt ģimenes locekle, turklāt šī persona saņem pabalstu, kas atbilst bērna aprūpes izmaksām.

Visbeidzot, tiesību aktos ir paredzēta arī uzņemšana, ko veic ģimenes loceklis pēc ievietošanas apstiprināšanas administratīvā vai tiesu iestāžu kontekstā. Abi šie veidi ir paredzēti Civilkodeksa 375-3. panta 2. punktā.

Saistībā ar regulas “Brisele IIa” īstenošanu visos šajos scenārijos ir piemērots viens un tas pats režīms, un tiem ir nepieciešama iepriekšēja apspriešanās ar Francijas centrālo iestādi un tās apstiprinājums.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Regulas “Brisele IIa” piemērošanas kontekstā atbalstītā plašā interpretācija ļauj nepilngadīgā ģimenes locekļus iekļaut jēdzienā “audžuģimene”. Līdz ar to attiecībā uz ievietošanu pie ģimenes locekļiem, kas nav nepilngadīgā vecāki, ir nepieciešama iepriekšēja apspriešanās ar Francijas centrālo iestādi.