Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Principā jā — pirms nepilngadīgas personas ievietošanas Vācijā vienmēr jābūt no citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) iesniegtam apspriešanas procedūras pieteikumam.

Šī prasība būtībā attiecas uz visu veidu ievietošanu Vācijā, t. i., arī konkrēti uz nodošanu radinieku aprūpē, ja šīs nodošanas pamatā ir nosūtītājdalībvalsts iestādes vai tiesas pieņemts pasākums. Ja šādu pasākumu ierosinājusi citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) iestāde vai tiesa, parasti var pieņemt, ka būs vajadzīga iepriekšēja piekrišana.

Tas, vai izņēmuma kārtā īpašos atsevišķos gadījumos var iztikt bez iepriekšējas atļaujas, ir jānoskaidro, pirms ievietošanas sazinoties ar kompetento valsts jaunatnes labklājības biroju (Landesjugendamt — LJA).

Ja ievietošanas pasākumā rodas kādas izmaiņas vai tas tiek pagarināts, ir jāsaņem jauna piekrišana.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Piekrišanu dod jaunatnes labklājības birojs, kura atbildībā ietilpst federālā zeme, kuras teritorijā plānots nepilngadīgo ievietot. Vācijā ir 16 federālo zemju un 17 jaunatnes labklājības biroju (1 katrai federālajai zemei, izņemot Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo zemi, kurai ir 2 biroji; to adrešu saraksts ir pieejams vietnē http://www.bagljae.de/). Ja vēl nav ierosināta konkrēta vieta, kur nepilngadīgais jāievieto, Vācijas centrālā iestāde nosaka jaunatnes labklājības biroja pārziņā esošo teritoriju, kurai ar attiecīgo personu ir visciešākā saikne. Vai arī par atbildīgo uzskata Berlīnes federālo zemi (45. pants Likumā, ar ko īsteno dažus tiesību aktus starptautisko ģimenes tiesību jomā (Gesetz zur Aus- und Durchführung bestimmter Rechtsinstrumente auf dem Gebiet des internationalen Familienrechts), jeb Starptautiskajā ģimenes tiesību likumā (IntFamRVG)).

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Pieteikumu piekrišanas saņemšanai par nepilngadīgā ievietošanu no citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) nosūta tieši kompetentajam Vācijas jaunatnes labklājības birojam , vai arī otras ES dalībvalsts centrālā iestāde to nosūta Vācijas Federālajam tieslietu birojam (Bundesamt für Justiz), kas tādā gadījumā pārsūta pieteikumu kompetentajam Vācijas jaunatnes labklājības birojam.

Vācijas jaunatnes labklājības birojam, kas ir kompetents vietējā līmenī, saskaņā ar IntFamRVG 46. panta 1. punktu parasti būtu jāapmierina lūgums, ja:

1) plānotā ievietošana Vācijā ir bērna interesēs, jo īpaši tāpēc, ka bērnam ir kāda īpaša saikne ar Vāciju;

2) ārvalsts iestāde ir iesniegusi ziņojumu un vajadzības gadījumā arī medicīniskās izziņas vai novērtējumus, kuros izklāstīti plānotās ievietošanas iemesli;

3) ārvalstī notikušā procesa laikā bērns ir uzklausīts, ja vien nav uzskatīts, ka uzklausīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā bērna vecumu vai briedumu (parasti tiek uzskatīts, ka, sākot no trīs gadu vecuma, ir vajadzīga bērna vecumam un attīstībai atbilstoša uzklausīšana par ievietošanu Vācijā);

4) attiecīgā iestāde vai audžuģimene ir sniegusi piekrišanu un nav iemeslu bērnu neievietot;

5) ir dots vai apsolīts apstiprinājums, ja tāds nepieciešams saskaņā ar tiesību aktiem par ārvalstniekiem; un

6) ir veikti izmaksu segšanai nepieciešamie pasākumi (tai skaitā sagādāta pietiekama veselības apdrošināšana).

Jaunatnes labklājības birojam, pirms tas paziņo pieprasījumu iesniegušajai ārvalsts iestādei par savu piekrišanu, ir jāsaņem plānotās piekrišanas apstiprinājums no ģimenes lietu tiesas (Familiengericht) tās federālās zemes augstākās tiesas (Oberlandesgericht) atrašanās vietā, kuras piekritībā esošajā teritorijā ir paredzēts bērnu ievietot (IntFamRVG 47. panta 1. punkta pirmais teikums).

Kad apstiprinājums ir dots vai atteikts, kompetentais Vācijas jaunatnes labklājības birojs informē pieprasījumu iesniegušo ārvalsts iestādi, Vācijas centrālo iestādi un to iestādi vai audžuģimeni, kurā bērnu plānots ievietot, par pamatoto galīgo lēmumu (IntFamRVG 46. panta 5. punkts).

Ir vajadzīga šāda informācija un pierādījumi:

—       tās kompetentās ārvalsts iestādes nosaukums, adrese un tālruņa numurs, kura ievieto bērnu,

—       bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un valstspiederība

(personas apliecības vai dzimšanas apliecības kopija),

—       (plānotais) ievietošanas ilgums,

—       iemesli / profesionāls pamatojums ievietošanai kopumā un ievietošanai tieši Vācijā

(tostarp iepriekšēji tiesas lēmumi, ja tādi ir),

—       informācija par bērna veselības stāvokli

(medicīniskās izziņas / novērtējumi, ja tādi ir),

—       Vācijā esošās uzņemošās aprūpes iestādes / audžuģimenes nosaukums / vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs,

—       aprūpes iestādes / audžuģimenes piekrišana bērna ievietošanai tajā,

—       ja pieejams, atzinums par uzņemošās audžuģimenes piemērotību audžubērna aprūpēšanai / uzņemošās audžuģimenes licence vai uzņemošās iestādes darbības licence saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem,

—       tās personas vai to personu kontaktinformācija, kurai(-ām) ir aizbildnības tiesības,

—       pierādījums, ka bērns ārvalstī notikušās procedūras laikā ir uzklausīts, ja vien nav uzskatīts, ka uzklausīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā bērna vecumu vai briedumu,

—       pierādījums, ka ir noskaidrots, kurš segs izmaksas,

—       pierādījums par bērna veselības / civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Visai informācijai un pierādījumiem jābūt pārtulkotiem vācu valodā.

Tiek paturētas tiesības katrā atsevišķā gadījumā pieprasīt papildu informāciju un/vai dokumentus.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Saskaņā ar regulas “Brisele IIa” 56. pantu šis termins aptver visu veidu ievietošanu ārpus iestādēm. Tas atbilst Sociālā kodeksa (Sozialgesetzbuch — SGB) astotā sējuma “Bērnu un jauniešu labklājība” (SGB VIII) 44. panta 1. punkta pirmajam teikumam: “Jebkura persona, kas vēlas savā mājsaimniecībā pastāvīgi aprūpēt bērnu vai jaunieti.” Tā ir audžumāte vai audžutēvs.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Jā. Principā ir aptvertas visas radniecības saites.