

Meklēt informāciju pēc reģiona
Pašlaik Itālijas tiesību akti neparedz īpašus noteikumus par iepriekšēju apspriešanās procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 2201/2003 56. panta 1. punktā. Tomēr saskaņā ar vispārējiem noteikumiem bērna ievietošanai (t. i., nodošanai personām, kas nav bērna vecāki) ir nepieciešama kompetentās tiesu iestādes iesaistīšanās.
Veicot novērtējumu par bērna ievietošanu Itālijā saskaņā ar iepriekšminētās regulas 56. pantu, ir ieteicams apspriesties ar Itālijas centrālo iestādi, lai saņemtu nepieciešamo informāciju vai palīdzību (Tieslietu ministrija, Nepilngadīgo un kopienu tiesību departaments, Centrālā iestāde, rakstot uz D. Chiesa 24, 00136 Roma; tālr.: +39 06 6818 8535; e-pasts: autoritacentrali.dgmc@giustizia.it).
Lai veiktu ievietošanu, ir nepieciešama tiesu iestādes iesaistīšanās; ja nav īpašu noteikumu, pirms ievietošanas ir ieteicams apspriesties ar Itālijas centrālo iestādi. Tā kā nav vietējo noteikumu, kas reglamentē pārrobežu ievietošanu, Itālijas tiesām ir jāatļauj šāda ievietošana pēc analoģijas ar aprūpes sistēmu, kas aprakstīta 1983. gada Likuma Nr. 184 4. panta 2. punktā. Tādēļ bērna ievietošanai Itālijā ir nepieciešama Itālijas tiesu iesaistīšanās.
Nav konkrētu valsts noteikumu.
Valsts tiesību aktos nav definēts jēdziens “audžuģimene”, ko Itālijas tiesību aktos var tulkot kā “famiglia affidataria”. Tomēr šo institūciju reglamentē 1983. gada Likums Nr. 184. Šī likuma izpratnē “famiglia affidataria” ir ģimene (pāris ar vai bez bērniem, kas ir vai nav stājies laulībā), kas atbild par tāda bērna aprūpi, kurš ir zaudējis savu bioloģisko vecāku palīdzību un aizsardzību.
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (sk. 1983. gada Likuma Nr. 184 2. pantu), jebkuru nepilngadīgu personu, kam uz laiku ir liegta piemērota ģimenes vide, var uzticēt citai ģimenei, iespējams, kopā ar citiem nepilngadīgajiem, vai vienai personai, vai ģimenei līdzīgai kopienai, ar mērķi nodrošināt nepilngadīgās personas labklājību, izglītību un mācīšanos. Ja bērnu nav iespējams ievietot piemērotā ģimenē, bērnu var ievietot valsts vai privātā aprūpes iestādē, vēlams bērna dzīvesvietas reģionā. Ja tiesību aktos nav sniegta cita definīcija, parasti par audžuģimenēm uzskata tādas personas, kas nav bērna vecāki. Valsts tiesību akti šajā ziņā nenodala radiniekus un personas, kas nav bērna radinieki. Tomēr, kad bērns tiek izņemts no ģimenes, tiesnesim vispirms ir jāpārliecinās, vai bērnu nav iespējams nodod radinieku aprūpē. Ja tas nav iespējams, var izskatīt personas, kas nav bērna radinieki.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.