Cross-border placement of a child including foster family

A child may need a new family either because they are an orphan or because their parents appear unfit to care for them. Also, the term ‘foster family’ might be defined differently across EU countries.

Any type of placement of a child in a foster home with one or more individuals, or in institutional care – an orphanage or a children's home – in another EU country falls under the scope of the Brussels IIa Regulation.

A court or authority planning to place a child with a foster family or in an institution in another EU country has to consult that country’s authorities before ordering the placement. To establish what kind of consultation is necessary, the Regulation refers to national law:

  • If such a placement were to require the public authority of the State where the child is being placed to intervene if it were an internal case there, the consent of the receiving State’s authorities would need to be obtained for a similar cross-border placement prior to ordering the placement.
  • If the public authority is not required to intervene in a similar domestic case in the State where the child is being placed, then its authorities only have to be informed of the placement.

Each EU country’s national law and procedure defines the term ‘foster family’, particularly if it covers relatives.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Last update: 15/04/2020

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Čehija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Praksē centrālajai iestādei ir jāpārliecinās, sazinoties ar kompetento vietējo bērnu aizsardzības iestādi, par to, kādas iespējas pastāv bērna ievietošanai.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Centrālā iestāde dod atļauju pēc apspriešanās ar kompetento vietējo bērnu aizsardzības iestādi. Atļauja tiek sniegta neformāli, centrālās iestādes rakstveida atzinuma veidā.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Centrālā iestāde sazinās ar kompetento vietējo bērnu aizsardzības iestādi (pašvaldības iestādi ar paplašinātām pilnvarām), kas, savukārt, nosaka, vai un kur bērnu varētu ievietot (noskaidrojot, vai audžuģimenēs vai iestādēs ir brīvas vietas).

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Ja neviens no bērna vecākiem nav pats spējīgs rūpēties par bērnu, tiesa var ievietot bērnu juridiskā aizbildņa aprūpē (ja vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības, viņu aizgādības tiesības ir ierobežotas vai neviens no vecākiem nav dzīvs) vai audžuģimenes aprūpē, vai arī bērnu var ievietot “citas personas” aprūpē. Audžuvecāks un juridiskais aizbildnis ir tiesīgi saņemt ļoti konkrētus sociālos pabalstus. “Citai personai” šādu tiesību nav.

Audžuvecākam ir pienākums un pilnvaras personīgi rūpēties par bērnu. Audzinot bērnu, audžuvecāks pienācīgi īsteno vecāku tiesības un izpilda vecāku pienākumus. Audžuvecākam ir pienākums un pilnvarojums pieņemt lēmumus tikai par bērna ikdienas dzīvi, pārstāvēt bērnu šādu jautājumu risināšana un pārvaldīt bērna aktīvus. Audžuvecākam jāinformē bērna vecāki par būtiskiem jautājumiem, kas skar bērnu. Ja apstākļi to prasa, tiesa nosaka audžuvecāka papildu tiesības un atbildību.

Ja bērnu nevar ievietot nevienā no minētajām aprūpes institūcijām, tiesa var lemt par bērna ievietošanu institucionālā aprūpē.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Jā, ievērojams skaits audžuvecāku Čehijas Republikā ir saistīti ar bērnu. Čehijas audžuģimeņu tiesību aktos nekādi nav definēta saistības pakāpe vai citi ierobežojumi.

Lapa atjaunināta: 28/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Vācija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Principā jā — pirms nepilngadīgas personas ievietošanas Vācijā vienmēr jābūt no citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) iesniegtam apspriešanas procedūras pieteikumam.

Šī prasība būtībā attiecas uz visu veidu ievietošanu Vācijā, t. i., arī konkrēti uz nodošanu radinieku aprūpē, ja šīs nodošanas pamatā ir nosūtītājdalībvalsts iestādes vai tiesas pieņemts pasākums. Ja šādu pasākumu ierosinājusi citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) iestāde vai tiesa, parasti var pieņemt, ka būs vajadzīga iepriekšēja piekrišana.

Tas, vai izņēmuma kārtā īpašos atsevišķos gadījumos var iztikt bez iepriekšējas atļaujas, ir jānoskaidro, pirms ievietošanas sazinoties ar kompetento valsts jaunatnes labklājības biroju (LandesjugendamtLJA).

Ja ievietošanas pasākumā rodas kādas izmaiņas vai tas tiek pagarināts, ir jāsaņem jauna piekrišana.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Piekrišanu dod jaunatnes labklājības birojs, kura atbildībā ietilpst federālā zeme, kuras teritorijā plānots nepilngadīgo ievietot. Vācijā ir 16 federālo zemju un 17 jaunatnes labklājības biroju (1 katrai federālajai zemei, izņemot Ziemeļreinas-Vestfālenes federālo zemi, kurai ir 2 biroji; to adrešu saraksts ir pieejams vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.bagljae.de/). Ja vēl nav ierosināta konkrēta vieta, kur nepilngadīgais jāievieto, Vācijas centrālā iestāde nosaka jaunatnes labklājības biroja pārziņā esošo teritoriju, kurai ar attiecīgo personu ir visciešākā saikne. Vai arī par atbildīgo uzskata Berlīnes federālo zemi (45. pants Likumā, ar ko īsteno dažus tiesību aktus starptautisko ģimenes tiesību jomā (Gesetz zur Aus- und Durchführung bestimmter Rechtsinstrumente auf dem Gebiet des internationalen Familienrechts), jeb Starptautiskajā ģimenes tiesību likumā (IntFamRVG)).

Federālā zeme

Adrese

Tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne

Bādene-Virtemberga

Kommunalverband für Jugend und Soziales Baden-Württemberg

Dezernat Jugend – Landesjugendamt

Lindenspürstraße 39

70176 Stuttgart

Vadītājs: Reinhold Grüner
Tālr. +49 (0)7116375-0
Fakss +49 (0)7116375-449
E-pasts: Saite atveras jaunā logāreinhold.gruener@kvjs.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.kvjs.de/

Bavārija

Zentrum Bayern Familie und Soziales

Bayerisches Landesjugendamt

Marsstraße 46

80335 Munich

Vadītājs: Hans Reinfelder

Tālr. +49 (0)891261-04

Fakss +49 (0)891261-2412

E-pasts: Saite atveras jaunā logāgrenzueberschreitendeUnterbringung-blja@zbfs.bayern.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.blja.bayern.de/

Berlīne

Senatsverwaltung für Bildung, Jugend und Wissenschaft

Jugend und Familie, Landesjugendamt
Bernhard-Weiß-Straße 6

10178 Berlin

Vadītājs: Vēl nav paziņots

Parastā pārstāve federālajā asociācijā (BAG):
Dr. Sabine Skutta

Tālr. +49 (0)3090227-5580

Fakss +49 (0)3090227-5011

E-pasts: Saite atveras jaunā logāsabine.skutta@senbjf.berlin.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.berlin.de/sen/bjw

Brandenburga

Ministerium für Bildung, Jugend und Sport des Landes Brandenburg

Abteilung Kinder, Jugend und Sport

Heinrich-Mann-Allee 107

14473 Potsdam

Vadītājs: Volker-Gerd Westphal

Tālr. +49 (0)331866-0

Fakss +49 (0)331866-3595

E-pasts: Saite atveras jaunā logāhttp://www.mbjs.brandenburg.de/

Brēmene

Die Senatorin für Soziales, Jugend,

Frauen, Integration und Sport

Landesjugendamt

Bahnhofsplatz 29

28195 Bremen

Vadītāja: Christiane Schrader

Tālr. +49 (0)421361-0

Fakss +49 (0)421496-4401

E-pasts: Saite atveras jaunā logāchristiane.schrader@soziales.bremen.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.soziales.bremen.de/sixcms/detail.php?gsid=bremen02.c.740.de

Hamburga

Behörde für Arbeit, Soziales, Familie und Integration

Amt für Familie

Überregionale Förderung und Beratung/ Landesjugendamt FS 4

Adolph-Schönfelder-Straße 5

22083 Hamburg

Vadītājs: Dr. Herbert Wiedermann

Tālr. +49 (0)4042863-2504

Fakss +49 (0)4042796-1144

E-pasts: Saite atveras jaunā logāherbert.wiedermann@basfi.hamburg.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.hamburg.de/basfi/

Hesene

Hessisches Ministerium für Soziales und Integration
Abteilung II6B – Jugendgremienarbeit

Sonnenberger Straße 2/2a

65193 Wiesbaden

Vadītāja: Cornelia Lange

Tālr. +49 (0)6113219-3248/3249

Fakss +49 (0)611817-3260

E-pasts: Saite atveras jaunā logācornelia.lange@hsm.hessen.de

Parastā pārstāve federālajā asociācijā (BAG):

Susanne Rothenhöfer

Tālr. +49 (0)6113219-3433

Fakss +49 (0)61132719-3433

E-pasts: Saite atveras jaunā logāsusanne.rothenhoefer@hsm.hessen.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.sozialministerium.hessen.de/

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Kommunaler Sozialverband

Mecklenburg-Vorpommern

Landesjugendamt

Der Verbandsdirektor

Am Grünen Tal 19

19063 Schwerin

Vadītājs: vēl nav paziņots

Kontaktpersona: Nicole Kehrhahn-von Leesen
Tālr.: +49 (0)385 396899-11
Fakss: +49 (0)385 396899-19
E-pasts: Saite atveras jaunā logāKehrhahn-vonLeesen@ksv-mv.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.ksv-mv.de/jugendhilfe/aufgaben.html

Lejassaksija

Niedersächsisches Landesamt für Soziales, Jugend und Familie
Außenstelle Hannover
Fachgruppe Kinder, Jugend und Familie

Schiffgraben 30-32

30175 Hannover

Vadītāja: Silke Niepel
Tālr.: +49 (0)51189701-303

Fakss +49 (0)51189701-330

E-pasts: Saite atveras jaunā logāsilke.niepel@ls.niedersachsen.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.soziales.niedersachsen.de/

Ziemeļreina-Vestfālene

(Reinzeme)

Landschaftsverband Rheinland

Dezernat Kinder, Jugend und Familie

LVR-Landesjugendamt

Kennedy-Ufer 2
50679 Köln

Vadītājs: Lorenz Bahr

Tālr. +49 (0)221809-4002

Fakss +49 (0)221809-4009

E-pasts: Saite atveras jaunā logāLR4Buero@lvr.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.lvr.de/

Ziemeļreina-Vestfālene

(Vestfālene-Lipe)

Landschaftsverband Westfalen-Lippe
LWL-Dezernat Jugend und Schule

Warendorfer Straße 25

48145 Münster

Vadītāja: Birgit Westers
Tālr. +49 (0)251591-01

Fakss +49 (0)251591-275

E-pasts: Saite atveras jaunā logābirgit.westers@lwl.org

Saite atveras jaunā logāhttp://www.lwl.org/LWL/Jugend/Landesjugendamt/LJA/

Reinzeme-Pfalca

Landesamt für Soziales, Jugend und Versorgung Rheinland-Pfalz

Landesjugendamt

Rheinallee 97-101

55118 Mainz

Vadītāja: Birgit Zeller
Tālr. +49 (0)6131967-289

Fakss +49 (0)6131967-365

E-pasts: Saite atveras jaunā logāzeller.birgit@lsjv.rlp.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.lsjv.rlp.de/kinder-jugend-und-familie/

Zāra

Ministerium für Soziales, Gesundheit, Frauen und Familie

C 5 – Kinder- und Jugendhilfe, Landesjugendamt

Franz-Josef-Röder-Straße 23

66119 Saarbrücken

Vadītāja: Alexandra Heinen

Tālr. +49 (0)681501-2082

E-pasts: Saite atveras jaunā logāa.heinen@soziales.saarland.de

Parastā pārstāve federālajā asociācijā (BAG):
Annette Reichmann
Tālr. +49 (0)681501-2082
Fakss +49 (0)681501-3416
E-pasts: Saite atveras jaunā logāa.reichmann@soziales.saarland.de
E-pasts: Saite atveras jaunā logālandesjugendamt@soziales.saarland.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.landesjugendamt.saarland.de/

Saksija

Sächsisches Staatsministerium für Soziales und Verbraucherschutz

Landesjugendamt

Carolastraße 7a

09111 Chemnitz

Vadītājs: Peter Darmstadt
Tālr. +49 (0)37124081-101

E-pasts: Saite atveras jaunā logāpeter.darmstadt@lja.sms.sachsen.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.lja.sms.sachsen.de/

Saksija-Anhalte

Landesverwaltungsamt

Referat Jugend
Landesjugendamt

Ernst-Kamieth-Straße 2

06122 Halle (Saale)

Vadītāja: Antje Specht

Pārstāve federālajā asociācijā (BAG): Corinna Rudloff
Tālr. +49 (0)345514-1625/1855

Fakss +49 (0)345514-1012/1719

E-pasts: Saite atveras jaunā logāantje.specht@lvwa.sachsen-anhalt.de; Saite atveras jaunā logāCorinna.Rudloff@lvwa.sachsen-anhalt.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.sachsen-anhalt.de/startseite/

Šlēsviga-Holšteina

Ministerium für Soziales, Gesundheit, Jugend, Familie und Senioren

des Landes Schleswig-Holstein

Landesjugendamt

Adolf-Westphal-Straße 4

24143 Kiel

Vadītājs: Thorsten Wilke
Tālr. +49 (0)431988-2405
Fakss +49 (0)431988-2618
E-pasts: Saite atveras jaunā logāthorsten.wilke@sozmi.landsh.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.schleswig-holstein.de/MSGFG/DE/MSGFG_node.html

Tīringene

Thüringer Ministerium für Bildung, Jugend und Sport

Abt. 4 – Kinder, Jugend, Sport und Landesjugendamt

Werner-Seelenbinder-Str. 7

99096 Erfurt

Vadītāja: Martina Reinhardt

Tālr. +49 (0)361573411-300

Fakss +49 (0)361573411-830

E-pasts: Saite atveras jaunā logāmartina.reinhardt@tmbjs.thueringen.de

Saite atveras jaunā logāhttp://www.thueringen.de/

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Pieteikumu piekrišanas saņemšanai par nepilngadīgā ievietošanu no citas ES dalībvalsts (izņemot Dāniju) nosūta tieši kompetentajam Vācijas jaunatnes labklājības birojam , vai arī otras ES dalībvalsts centrālā iestāde to nosūta Vācijas Federālajam tieslietu birojam (Bundesamt für Justiz), kas tādā gadījumā pārsūta pieteikumu kompetentajam Vācijas jaunatnes labklājības birojam.

Vācijas jaunatnes labklājības birojam, kas ir kompetents vietējā līmenī, saskaņā ar IntFamRVG 46. panta 1. punktu parasti būtu jāapmierina lūgums, ja:

1) plānotā ievietošana Vācijā ir bērna interesēs, jo īpaši tāpēc, ka bērnam ir kāda īpaša saikne ar Vāciju;

2) ārvalsts iestāde ir iesniegusi ziņojumu un vajadzības gadījumā arī medicīniskās izziņas vai novērtējumus, kuros izklāstīti plānotās ievietošanas iemesli;

3) ārvalstī notikušā procesa laikā bērns ir uzklausīts, ja vien nav uzskatīts, ka uzklausīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā bērna vecumu vai briedumu (parasti tiek uzskatīts, ka, sākot no trīs gadu vecuma, ir vajadzīga bērna vecumam un attīstībai atbilstoša uzklausīšana par ievietošanu Vācijā);

4) attiecīgā iestāde vai audžuģimene ir sniegusi piekrišanu un nav iemeslu bērnu neievietot;

5) ir dots vai apsolīts apstiprinājums, ja tāds nepieciešams saskaņā ar tiesību aktiem par ārvalstniekiem; un

6) ir veikti izmaksu segšanai nepieciešamie pasākumi (tai skaitā sagādāta pietiekama veselības apdrošināšana).

Jaunatnes labklājības birojam, pirms tas paziņo pieprasījumu iesniegušajai ārvalsts iestādei par savu piekrišanu, ir jāsaņem plānotās piekrišanas apstiprinājums no ģimenes lietu tiesas (Familiengericht) tās federālās zemes augstākās tiesas (Oberlandesgericht) atrašanās vietā, kuras piekritībā esošajā teritorijā ir paredzēts bērnu ievietot (IntFamRVG 47. panta 1. punkta pirmais teikums).

Kad apstiprinājums ir dots vai atteikts, kompetentais Vācijas jaunatnes labklājības birojs informē pieprasījumu iesniegušo ārvalsts iestādi, Vācijas centrālo iestādi un to iestādi vai audžuģimeni, kurā bērnu plānots ievietot, par pamatoto galīgo lēmumu (IntFamRVG 46. panta 5. punkts).

Ir vajadzīga šāda informācija un pierādījumi:

—       tās kompetentās ārvalsts iestādes nosaukums, adrese un tālruņa numurs, kura ievieto bērnu,

—       bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un valstspiederība

(personas apliecības vai dzimšanas apliecības kopija),

—       (plānotais) ievietošanas ilgums,

—       iemesli / profesionāls pamatojums ievietošanai kopumā un ievietošanai tieši Vācijā

(tostarp iepriekšēji tiesas lēmumi, ja tādi ir),

—       informācija par bērna veselības stāvokli

(medicīniskās izziņas / novērtējumi, ja tādi ir),

—       Vācijā esošās uzņemošās aprūpes iestādes / audžuģimenes nosaukums / vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs,

—       aprūpes iestādes / audžuģimenes piekrišana bērna ievietošanai tajā,

—       ja pieejams, atzinums par uzņemošās audžuģimenes piemērotību audžubērna aprūpēšanai / uzņemošās audžuģimenes licence vai uzņemošās iestādes darbības licence saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem,

—       tās personas vai to personu kontaktinformācija, kurai(-ām) ir aizbildnības tiesības,

—       pierādījums, ka bērns ārvalstī notikušās procedūras laikā ir uzklausīts, ja vien nav uzskatīts, ka uzklausīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā bērna vecumu vai briedumu,

—       pierādījums, ka ir noskaidrots, kurš segs izmaksas,

—       pierādījums par bērna veselības / civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Visai informācijai un pierādījumiem jābūt pārtulkotiem vācu valodā.

Tiek paturētas tiesības katrā atsevišķā gadījumā pieprasīt papildu informāciju un/vai dokumentus.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Saskaņā ar regulas “Brisele IIa” 56. pantu šis termins aptver visu veidu ievietošanu ārpus iestādēm. Tas atbilst Sociālā kodeksa (SozialgesetzbuchSGB) astotā sējuma “Bērnu un jauniešu labklājība” (SGB VIII) 44. panta 1. punkta pirmajam teikumam: “Jebkura persona, kas vēlas savā mājsaimniecībā pastāvīgi aprūpēt bērnu vai jaunieti.” Tā ir audžumāte vai audžutēvs.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Jā. Principā ir aptvertas visas radniecības saites.

Lapa atjaunināta: 24/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Latvija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Pirms bērna pārrobežu ievietošanas nepieciešams iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu no kompetentās bāriņtiesas, kuras darbības teritorijā tiks ievietots bērns.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Par plānoto ievietošanu jāinformē Latvijas Tieslietu ministrija, kura sazināsies ar kompetento bāriņtiesu par piekrišanas saņemšanu.

Kompetentās bāriņtiesas piekrišana nav nepieciešama, ja ievietošanas laikā bērna vecāku aizgādības tiesības nav atņemtas un aizgādības tiesības netiek piešķirtas citai personai.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Latvijas Tieslietu ministrija būs centrālais kontaktpunkts, apstrādājot Regulas 56.panta pieprasījumus un nosūtot tos kompetentajai iestādei Latvijā, kura dos piekrišanu ievietošanai.

Nepieciešamie dokumenti:

1.Informācija par bērna juridisko statusu un visu tiesas nolēmumu kopijas ar to tulkojumu latviešu valodā;

2. Informācija par iemesliem, kādēļ bērns tika izņemts no ģimenes ar tulkojumu latviešu valodā;

3.Bērna dzimšanas apliecības kopija;

4.Informācija par bērna vajadzībām (veselības stāvokli, izglītību, emocionālajām vajadzībām un valodām, kādās bērns var sazināties) ar to tulkojumu latviešu valodā;

5. Izziņa no skolas vai pirmsskolas izglītības iestādes un medicīnas dokumentācija (par veiktajiem izmeklējumiem, potēšanu un noteiktajām diagnozēm) ar to tulkojumu latviešu valodā;

6.Informācija par personu vai ģimeni, pie kuras bērnu plānots ievietot.

*Ja ārvalsts iestādei nav zināma konkrēta persona Latvijā pie kuras bērnu ievietot, bet bērnam ir būtiska saikne ar Latviju, bāriņtiesa palīdzēs atrast bērnam piemērotu aizbildni vai audžuģimeni Latvijā.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Latvijā bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības var ievietot audžuģimenē vai nodibināt aizbildnību.

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

Aizbildnis uzņemas visas vecāku tiesības un pienākumus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Par aizbildni var tikt iecelts bērna radinieks vai arī cilvēks, kurš nav radinieks, bet ar bāriņtiesas lēmumu atzīts par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Par aizbildni var pretendēt jebkurš bērna radinieks, kurš vēlas rūpēties par bērnu, ja attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

Lapa atjaunināta: 16/04/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Slovākija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Lai bērnu ievietotu audžuģimenē, ir nepieciešama viņa piekrišana. Bērnu un jauniešu starptautiskās tiesiskās aizsardzības centrs, kas ir kompetentā iestāde 56. panta nozīmē, vienmēr, kad tam lūdz piekrišanu bērna pārrobežu ievietošanai, apspriežas ar Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu centrālo biroju — struktūru, kas atbild par bērnu labklājību un tiesisko aizsardzību un par sociālo korekciju.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Centrālā biroja ekspertu ieteikums centram ir saistošs.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Centrs pieprasa pietiekamu informāciju un attiecīgus dokumentus, kas saistīti ar procedūru, un tad apspriežas ar centrālo biroju par ievietošanu. Ja bērnu paredzēts ievietot bērnu aprūpes iestādē, centrālā biroja konkrētais uzdevums ir nodrošināt bērnam vietu atbilstīgā bērnu aprūpes iestādē Slovākijā.

Tad attiecīgajā lietā centrālais birojs izdod centram ieteikumu un, ja bērnu paredzēts ievietot bērnu aprūpes iestādē, norāda konkrēto iestādi, kurā bērns jāievieto.

Parasti centrs pieprasa informāciju un dokumentus par tiesas procesiem un lēmumiem, ko tiesas jau pieņēmušas, par bērna ģimenes locekļiem, kā arī ievietošanas iemesliem, psihologu vai sociālo darbinieku atzinumus un jebkuru citu ekspertu atzinumus.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Likumā Nr. 36/2005 par ģimenēm ir teikts, ka tad, ja vecāki nenodrošina vai nespēj nodrošināt nepilngadīga bērna aprūpi un ja tas ir nepilngadīgā bērna interesēs, tiesa var nolemt ievietot bērnu audžuģimenē, nododot to fiziskai personai, kas vēlas kļūt par audžutēvu vai audžumāti un atbilst prasībām. Audžutēvam/audžumātei nepilngadīgais bērns ir jāaprūpē tāpat, kā tas būtu bijis jādara vecākiem. Audžutēvam/audžumātei ir tiesības pārstāvēt nepilngadīgo bērnu un pārvaldīt viņa īpašumus tikai ikdienas jautājumos. Kamēr bērns tiek aprūpēts audžuģimenē, nepilngadīgā bērna vecākiem ir tikai tās vecāku tiesības un pienākumi, kas nav piešķirti audžutēvam/audžumātei. Ja audžutēvs/audžumāte uzskata, ka nepilngadīga bērna likumīgais aizbildnis būtiskā jautājumā ir pieņēmis tādu lēmumu, kas neatbilst bērna interesēm, viņš/viņa var lūgt šo lēmumu pārskatīt tiesai. Vecākiem ir tiesības uz saskarsmi ar nepilngadīgu bērnu, kas ir ievietots audžuģimenē. Ja vecāki un audžutēvs/audžumāte nespēj vienoties par šo tiesību izmantošanu, šo jautājumu izlemj tiesa pēc mātes vai tēva, vai audžumātes, vai audžutēva lūguma. Lemjot par nepilngadīga bērna ievietošanu audžuģimenē, tiesa nosaka, cik lieli uzturlīdzekļi vecākiem vai citām fiziskām personām, kam ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam, ir jāmaksā, un pieprasa viņiem maksāt uzturlīdzekļus bērnu labklājības un tiesiskās aizsardzības struktūrai.

Līdztekus aprūpei audžuģimenē Slovākijas tiesību aktos ir atzīts vēl viens alternatīvās aprūpes veids (“personīga alternatīvā aprūpe”), ko tomēr neuzskata par aprūpi audžuģimenē. Ja nepilngadīgu bērnu nodod personīgai alternatīvajai aprūpei, tiesa dod priekšroku nepilngadīgā bērna radiniekiem, ja viņi atbilst prasībām.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Izvērtējot audžuvecākus, radniecības saites vai radniecības pakāpe netiek ņemta vērā. Tomēr var arī gadīties, ka audžuģimenē tiek ievietots bērns radinieks, ja audžutēvs/audžumāte atbilst tiesību aktu prasībām; tādā gadījumā “audžuģimenē” var ietilpt radinieki.

Lapa atjaunināta: 29/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Zviedrija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Visos gadījumos, kad bērns ir jāievieto miteklī, kas nav viņa paša mājas, ir jāveic iepriekšēja apspriešanās un jāsaņem piekrišana. Ja bērnu ir paredzēts nodot bērna vecākiem vai personām, kurām ir piešķirta aizgādība pār bērnu, iepriekšēja apspriešanās un piekrišana nav nepieciešama.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Tās pašvaldības sociālais dienests, kurā ir paredzēta bērna ievietošana.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Piekrišanas būtisks priekšnoteikums ir Sociālās drošības padomes veikts novērtējums, kurā secināts, ka ievietošana atbilst bērna interesēm. Atskaites punktam attiecībā uz jebkuru novērtējumu par to, vai ievietošana atbilst vai neatbilst bērna interesēm, vajadzētu būt bērna saiknei ar Zviedriju, piemēram, vai bērnam ir sociālie kontakti ar vecākiem vai radiniekiem Zviedrijā vai arī Zviedrijā ir viņa sociālās vai kultūras saknes. Tos pašu nosacījumus mutatis mutandis piemēro ievietošanai ārvalstīs. Attiecībā uz piekrišanu ievietošanai Zviedrijā vai lēmumu par ievietošanu ārvalstīs noteiktā papildprasība ir, ka, ciktāl tas iespējams, jānoskaidro bērna attieksme pret ievietošanu. Turklāt, lai saņemtu Sociālās drošības padomes piekrišanu, šis pasākums ir jāatbalsta bērna aizbildnim un, ja bērns ir sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, pašam bērnam. Pirms piekrišana var tikt piešķirta, ir jāizpēta konkrētā mitekļa apstākļi un aprūpes apstākļi tajā, un bērnam ir jābūt uzturēšanās atļaujai, ja uzturēšanās atļauja ir nepieciešama.

Sociālās drošības padomei izpēte attiecībā uz iespējamo piekrišanu būtu jāveic ātri, un tā būtu jāpabeidz ne vēlāk kā četros mēnešos. Izpētes var pagarināt uz noteiktu laikposmu, ja pastāv īpaši iemesli šādi rīkoties. Lai veiktu izpēti, ārvalstu iestādei ir jānorāda dokumentācijā, uz kuru konkrēto mitekli attiecas ievietošanas pieprasījums.

Sociālās drošības padome, kas ir apstiprinājusi ievietošanu Zviedrijā, nav atbildīga par izmaksām, kas radušās saistībā ar ievietošanu, piemēram, bērna dzīvošanas izmaksām vai aprūpes nama maksām.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Termins “audžuģimene” Zviedrijas tiesību aktos nepastāv. Tomēr bērnus ir iespējams ievietot aprūpes namā. Sociālo pakalpojumu dekrēta (2001:937) 3. nodaļas 2. iedaļā “aprūpes nams” ir definēts kā konkrēts miteklis, kas Sociālās drošības padomes uzdevumā uzņem bērnus, lai tiem sniegtu pastāvīgu aprūpi un izglītību, vai pieaugušos, lai tos aprūpētu un koptu, un kura darbība nav profesionālā darbība.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Zviedru jēdziens “aprūpes nams” aptver visus bērna radiniekus. Tomēr Sociālās drošības padomei nav noteikta prasība sniegt piekrišanu vai pieņemt īpašu lēmumu par aprūpi attiecībā uz ievietošanu konkrētā miteklī, kas pieder vienam no bērna vecākiem vai citai personai, kurai ir piešķirta aizgādība pār bērnu.

Lapa atjaunināta: 27/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.