1. Valsts politika, ar ko likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesnešu vidū veicina Hartas izmantošanu un informētību par to

Valsts 2020. gada rīcības plānā cilvēktiesību jomā valdība skaidro, kā tā plāno aizsargāt un veicināt cilvēktiesības Nīderlandē. Harta ir daļa no “cilvēktiesību infrastruktūras”, kas aprakstīta rīcības plānā, t. i., tiesiskajā regulējumā (valsts) organizācijām un personām, kas veicina cilvēktiesību aizsardzību Nīderlandē. Tajā norādīts, ka Harta — salīdzinājumā ar Konstitūciju un ECTK — ir vismodernākais un visaptverošākais pamattiesību dokuments. Ir izskaidrota arī saikne starp šiem pamattiesību dokumentiem.

Integrētā novērtēšanas sistēma (INS) sniedzpamattiesību kontrolsarakstuhttps://www.kcbr.nl/beleid-en-regelgeving-ontwikkelen/integraal-afwegingskader-voor-beleid-en-regelgeving/6-wat-het-7 politikas un noteikumu izstrādei. Tajā ir atsauce uz Hartu, kas var būt piemērojama. Tiesību aktu izstrādes instrukcijās ir arī noteikts, ka, izstrādājot noteikumus, ir jāņem vērā to saistība ar augstākstāvošiem tiesību aktiem, tostarp Hartu.

Academie voor wetgeving [Likumdošanas akadēmija] piedāvā kursus valsts juristiem un tiesību aktu izstrādātājiem (Eiropas un starptautiskās tiesības | Likumdošanas akadēmija / Valsts juristu akadēmija), lai veicinātu ES Pamattiesību hartas (Hartas) izmantošanu un informētību par to. Šie kursi cita starpā tiek piedāvāti (stažieriem) tiesnešiem, prokuroriem un viņu juridiskajiem darbiniekiem, arī e-mācību veidā (sk. Meklēt– SSR ((Tiesu iestāžu apmācības un mācību centrs)).

Izstrādājot tiesību aktus, regulāri tiek ņemtas vērā arī Hartā noteiktās pamattiesības. Tas attiecas, piemēram, uz direktīvu un regulu īstenošanu, kā arī uz “standarta” tiesību aktiem, piemēram, Covid-19 jomā. Valsts padomes konsultatīvās nodaļas ieteikumos valdībai bieži ir norādīts, ka valdībai būtu jāpārbauda jaunu tiesību aktu atbilstība Hartai. Konsultatīvās nodaļas izstrādātajā testēšanas sistēmā digitalizācijas jomā ir īpaši aicināts pievērst uzmanību Hartā noteiktajām pamattiesībām (7., 8. un 21. pants).

2. Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Politikas veidotājiem un tiesību aktu izstrādātājiem ir izveidota īpaša rokasgrāmata par Hartas piemērošanu. Šajā dokumentā ir izskaidrots, kad Harta ir piemērojama un kuras no Hartas izrietošās pamattiesības nodrošina lielāku aizsardzību nekā Konstitūcija un Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK). Ar rokasgrāmatu cita starpā var iepazīties Ārlietu ministrijas Eiropas tiesību ekspertīzes centra [ECER — Expertisecentrum Europees recht] tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejama plašāka (vispārīga) informācija par Hartu un atsauces uz Eiropas Komisijas gada ziņojumiem par tās piemērošanu, kā arī uz ES Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumiem. ECER regulāri publicē ziņojumus par jauniem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, kas tiek iekļauti arī biļetenā.

Amsterdamas Apelācijas tiesas Eiropas judikatūras biļetens [Nieuwsbrief Rechtspraak Europa] ietver ikmēneša pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Tiesas judikatūru jomās, uz kurām tostarp attiecas Harta. Šis biļetens ietver informāciju par attiecīgām mācībām un semināriem par Hartu kopumā vai par konkrētām jomām (piemēram, krimināltiesībām vai tiesībām migrācijas jomā).

Turklāt vairākās tiesību jomās ir pieejamas dažādas (Nīderlandes) akadēmiskas publikācijas par Hartu (sk. tālāk 5. iedaļu).

3. Rīki Hartas izmantošanai un informēšanai par to, kurus izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

FRA ziņojumi un norādījumi par Hartas piemērošanu, e-mācību rīki par Hartu un rokasgrāmatas ir atrodami ECER tīmekļa vietnē. Šeit var meklēt arī Eiropas Komisijas gada ziņojumus par Hartas piemērošanas jomu un ES Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas tematisko lapu.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

4. Piemēri sadarbībai starp cilvēktiesību aizstāvjiem un valsts iestādēm, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Nesen tika izstrādāta platforma “Cilvēktiesības un vietējās pārvaldes”, lai sniegtu informāciju un apmainītos ar zināšanām par cilvēktiesībām vietējās pašpārvaldēs. Platforma ir sadarbības projekts starp Iekšlietu un Karalistes attiecību ministriju, Nīderlandes Pašvaldību asociāciju (VNG), Nīderlandes Cilvēktiesību institūtu un valsts ombudu. To varētu izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju un speciālajām zināšanām par Hartu (konkrētām pamattiesībām, kas iekļautas Hartā).

5. Piemēri sadarbībai starp valstu iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Nīderlandes universitātes regulāri pievēršas Hartas (praktiskajai) nozīmei. Piemēram, par godu Hartas 10. gadadienai tika organizēti dažādi simpoziji, tostarp Radbudas Universitātē, kur akadēmisko aprindu pārstāvji, valsts juristi un tiesneši apsprieda tās nozīmi dažādās tiesību jomās. Rezultātā tika publicēta grāmata (J. Krommendijk, H. C. F. J. A. de Waele un K. M. de Zwaan (eds), “Tien jaar EU-Grondrechtenhandvest in Nederland. Een impact assessment” [ES Pamattiesību hartas 10 gadi Nīderlandē – ietekmes novērtējums) Deventer: Wolters Kluwer 2019).

Arī Utrehtas Universitāte organizē studiju dienas tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem, lai uzlabotu zināšanas un palielinātu informētību par Hartu.

6. Nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

Nederland Juristen Comité voor de Mensenrechten [NJCM — Nīderlandes Cilvēktiesību juristu komiteja] 2020. gadā organizēja trešo simpoziju par Hartu. Tā laikā tika apspriesta Hartas pievienotā vērtība attiecībā uz juridisko praksi. Pēc tam runātāju dokumenti tika apkopoti Nederlands Tijdschrift voor de Mensenrechten (NTM — 45. sējums, 2020, Nr. 1).