The aim of this section is to provide the following information:

• examples of government initiatives for each Member State actively promoting the use and awareness of the Charter among the legislator, the administration, law enforcement bodies and the judiciary.
• examples how Member States inform citizens about their Charter rights and how they cooperate with different actors such as civil society organisations, National Human Rights Institutions, Equality Bodies or academia to make sure that the Charter is applied proficiently.
• examples of non-governmental initiatives that promote the use and awareness of the Charter.

Valsts līmenī

Federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas (Bundesministerium der Justiz und für Verbraucherschutz) publicētajā Tiesību aktu izstrādes rokasgrāmatā (Handbuch der Rechtsförmlichkeit), kurā ietverti ieteikumi par federālo ministriju ierosināto tiesību aktu un pakārtotu normatīvo aktu formu un izstrādi, ir noteikts, ka likumprojektiem, kas izdoti ar mērķi saskaņot federālos tiesību aktus ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ir jābūt saderīgiem ar hartu. Ja šāda saikne pastāv, tas ir jāpaskaidro paskaidrojuma rakstā.

http://www.bmjv.de/DE/Themen/RechtssetzungBuerokratieabbau/HDR/HDR_node.html

Valsts rīcības plānā rasisma apkarošanai — nostājas un pasākumi nevienlīdzības un ar to saistītās diskriminācijas ideoloģiju risināšanai” (2017) ES Pamattiesību harta ir skaidri minēta juridiskā pamata un tiesiskā regulējuma kontekstā (angļu valodas versijas 12. lpp.). Šis valsts rīcības plāns būtu jāturpina uzskatīt par federālās valdības izveidotu sistēmu, kas arī turpmāk būs apmaiņas ar pilsonisko sabiedrību temats.

http://www.bundesregierung.de/breg-de/suche/nationaler-aktionsplan-gegen-rassismus-1145356

Vācijas Tieslietu akadēmija (Deutsche Richterakademie) (http://www.deutsche-richterakademie.de/) piedāvā seminārus un konferences par hartas piemērošanu.

Piemēram, Vācijas Tieslietu akadēmijas pasākumā “Ievads Eiropas tiesībās”, kas paredzēts tiesnešiem un prokuroriem, aplūko ES tiesību pamatprincipus, tostarp hartu, un ES tiesību aktu ietekmi uz valstu tiesību sistēmām.

Vācijas Tieslietu akadēmijas piedāvātā konference “Administratīvā jurisdikcija — efektīva tiesību aizsardzība tiesā ikdienas praksē” ir paredzēta administratīvo lietu tiesnešiem, un tajā tiek izskatīti dažādi temati, tostarp cilvēktiesības ikdienas tiesu praksē.

Federālajā lietišķo administratīvo tiesību zinātņu universitātē (Hochschule des Bundes für öffentliche Verwaltung) (http://www.hsbund.de/) harta tiek ņemta vērā dažādās studiju programmās.

Vispārējās iekšējās pārvaldības fakultāte ir iekļāvusi hartu administratīvās pārvaldības studiju virziena programmā. Vispārīgi runājot, pamattiesības un/vai cilvēktiesības vairs netiek aplūkotas tikai valsts līmenī, bet drīzāk gan visaptverošā veidā, ņemot vērā visas pamattiesību un/vai cilvēktiesību kodifikācijas, kas piemērojamas Vācijas Federatīvajā Republikā, t. i., Pamatlikumu (Grundgesetz), hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Federālās policijas fakultātē harta iekļauta galvenajā studiju programmā moduļa “Cilvēktiesības un demokrātija ES” ietvaros ar nosaukumu “Eiropas pamattiesību aizsardzība”.

Federālās kriminālpolicijas fakultātē par hartu studenti mācās bakalaura studiju programmā, kur tā tiek apspriesta gan saistībā ar policijas pienākumu savā darbībā ievērot pamattiesības un cilvēktiesības, gan saistībā ar Direktīvas (ES) 2016/680 īstenošanu.

Izlūkdienestu fakultātē hartu studē tādu tematu ietvaros kā “Eiropas un starptautiskās tiesības”, “izlūkdienesta tiesības” un “konstitucionālās tiesības”.

Federālā publiskās pārvaldes akadēmija (Bundesakademie für die öffentliche Verwaltung — BAköV) (https://www.bakoev.bund.de/DE/00_Home/Functions/StartseitenTeaser/Fortbildung.html) aplūko hartu savos pamata semināros par ES. Iepriekš “ES īpašo” sēriju ietvaros BAköV ir arī piedāvājusi seminārus par “ES Pamattiesību hartu”.

Federālas zemes līmenī (izlase)

Zināšanas un izpratne par hartu tiek veicināta federālo zemju līmenī, jo īpaši juridiskās apmācības kontekstā.

Vācijas Tiesnešu likuma (Deutsches Richtergesetz — DRiG) 5.a panta 2. punkta trešajā teikumā ir noteikts, ka juridisko studiju laikā obligātie priekšmeti ir civiltiesību, krimināltiesību, publisko tiesību un procesuālo tiesību pamatjomas, tostarp saiknes ar Eiropas tiesību aktiem. Tādējādi harta, uz kuru ir atsauce LES 6. panta 1. punktā, arī ir ietverta izglītības un eksāmenu mācību programmā.

Lejassaksijas piemērs

Lejassaksijas Valsts tiesību zinātņu eksaminācijas birojs (Landesjustizprüfungsamt), izmantojot plašu tematu klāstu, ko tas izvēlas rakstiskajiem eksāmeniem, jo īpaši obligātajiem priekšmetiem, nodrošina, ka studenti mācību laikā aplūko Eiropas tiesības un līdz ar to Pamattiesību hartu. Tas pats attiecas uz obligāto priekšmetu mutiskajiem eksāmeniem, kas aptver tādus tematus kā personas datu aizsardzība saskaņā ar hartas 8. pantu un vides aizsardzība saskaņā ar hartas 37. pantu.

Bādenē-Virtembergā attiecībā uz tiesībām, kas saistītas ar solidaritāti un kas garantētas ar hartas 27. pantu un turpmākiem pantiem (ietverot veselības aprūpi, ģimenes dzīvi un darbu, kā arī godīgus un taisnīgus darba apstākļus), ir veikti dažādi pasākumi vadības apmācības, darbinieku padomju apmācības un veselības aprūpes vadības apmācības jomās. Speciālistu konferencēs, kurās aplūko materiālās tiesības, arī tiek izskatītas jomas, ko aptver harta. Piemēram, konferences par aprūpes tiesībām (25. un 26. pants), ģimenes tiesībām (9. un 24. pants) un patvēruma tiesībām (18. pants).

Hartā garantētās vienlīdzības tiesības (nediskriminēšana, kultūru daudzveidība, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un personu ar invaliditāti integrācija) ir aplūkotas vairākos apmācības pasākumos. Federālās zemes līmenī, piemēram, tiek sniegta informācija par personu ar ļoti smagu invaliditāti tiesībām starpreģionālās vadības apmācības kursa ietvaros. Arī 2021. gadā tiks rīkots mācību pasākums tiesu sistēmai piederīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti.

2016. gada 25. maijā Brēmenes parlaments pieņēma rezolūciju “Pamattiesību aizsardzība visā Eiropā” (Parlamenta dokuments Nr. 19/370). Tajā tas uzsver hartas nozīmi un aicina Senātu pievērst uzmanību tam, cik svarīgi ir aizsargāt pamattiesības valsts un Eiropas līmenī, kā arī attiecībās ar Eiropas partneriem (jo īpaši pašvaldību sadraudzības kontekstā), un veikt pasākumus, kas nodrošina šādu tiesību aizsardzības ievērošanu un īstenošanu.

http://www.bremische-buergerschaft.de/dokumente/wp19/land/protokoll/b19l0021.pdf
http://www.bremische-buergerschaft.de/dokumente/wp19/land/drucksache/D19L0370.pdf

Hanzas brīvpilsēta Hamburga jau sen ir apņēmusies izveidot sabiedrību, kurā nepastāv diskriminācija, un nodrošināt vienlīdzīgu līdzdalību visiem neatkarīgi no dzimuma, seksuālās orientācijas, izcelsmes, vecuma, invaliditātes, reliģijas vai pārliecības. Saistībā ar to tā uzņemas veikt plašu uzdevumu klāstu, kas jo īpaši atspoguļots šādās Senāta pamatprogrammās un plānos:

• Hamburgas federālās zemes programma — Drosmīga pilsēta: “Labējā ekstrēmisma novēršana un apkarošana”
• Dzimumu līdztiesības pamatprogrammas turpināšana
• Hamburgas federālās zemes rīcības plāns, ar ko īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.
• Rīcības plāns, ar ko veicina dzimumu un seksuālās daudzveidības pieņemšanu
• Hamburgas integrācijas plāns
• Demogrāfiskais plāns — Hamburga 2030: lielāka, vecāka, daudzveidīgāka
• Antisemītisma atklāšana un apkarošana Federālas zemes stratēģijas izstrāde antisemītisma apkarošanai un novēršanai
• Efektīvas darbības turpināšana pret vardarbīgo salāfismu un reliģisko ekstrēmismu nākotnē
• Senāta diskriminācijas novēršanas stratēģijas turpināšana

Bavārijas brīvvalsts kriminālvajāšanas jomā īsteno hartas 21. pantā noteiktās tiesības uz nediskriminēšanu, konsekventi uzsākot kriminālprocesu par rasistiskiem, ksenofobiskiem un citādi pazemojošiem nodarījumiem. Bavārijas tiesa 2017. gada 1. janvārī Minhenes Ģenerālprokuratūrā izveidoja Centrālo ekstrēmisma un terorisma apkarošanas vienību (Zentralstelle zur Bekämpfung von Extremismus und Terrorismus). Šī ir izmeklēšanas iestāde, kas darbojas gan kā koordinējošā struktūra, gan kā iekšējs un ārējs kontaktpunkts. Lai pastiprinātu cīņu pret naida noziegumiem tiešsaistē, 2020. gada 1. janvārī visās prokuratūrās tika izveidotas īpašas naida runas apkarošanas nodaļas un Bavārijas tiesu iestādēm tika iecelts naida runas apkarošanas komisārs. Bavārijas tiesu iestādes ir arī jo īpaši izstrādājušas rīcības plānus īpašu jautājumu risināšanai, piemēram, cīņai pret noziegumiem, kuri balstīti uz antisemītiskām un labējo ekstrēmistu motivācijām.

Turklāt Bavārijas tiesu iestādes aktīvi iesaistās projektā “Darbs ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) decentralizētā līmenī — mācību materiāli un juridiskie semināri prokuroriem, izmeklētājtiesnešiem un advokātiem”. Šā Eiropas tiesību akadēmijas projekta mērķis ir kopā ar valstu un Eiropas ekspertiem izstrādāt mācību materiālu kopumu par sadarbību ar EPPO un organizēt valsts apmācības pasākumus.

Apmācot skolotājus Reinzemes-Pfalcas federālās zemes skolās, studentu skolotāji, kas piedalās jo īpaši cilvēktiesību apmācības sertifikācijas programmā Koblencas un Landavas Universitātē, aplūko arī Eiropas tiesību jautājumus un līdz ar to arī Pamattiesību hartu.

https://www.uni-koblenz-landau.de/de/landau/fb6/mrb/zertifikat/Moduluebersicht

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

• Profesionāļiem (likumdevējam, administrācijai, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem)
• Iedzīvotājiem

2019. gadā Federālā diskriminācijas novēršanas aģentūra (Antidiskriminierungsstelle des Bundes) publicēja juridisku ziņojumu, kurā precizētas un paplašinātas Vispārīgajā vienlīdzīgas attieksmes likumā (Gleichbehandlungsgesetz) minētās raksturīgās pazīmes, ņemot vērā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu piešķirtās tiesības:

http://www.antidiskriminierungsstelle.de/SharedDocs/Downloads/DE/publikationen/Expertisen/rechtsexpertise_merkmalserweiterung_im_agg.html

Federālas zemes līmenī (izlase)

Bādene-Virtemberga

2020. gada jūlijā federālās zemes Tieslietu un Eiropas lietu ministrija (Ministerium der Justiz und für Europa) Karlsrūē organizēja pasākumu “Tiesiskums Eiropas Savienībā”, lai atzīmētu Vācijas kā ES Padomes prezidentvalsts darbības sākšanu. Pasākums bija paredzēts ne tikai aptuveni piecdesmit uzaicinātajiem viesiem no tieslietu, politikas un tiesību jomām, bet arī bija pieejams plašākai publikai tiešraidē.

Tieslietu ministrija un Eiropa 2017. gada vasarā izstrādāja programmu, kas sniedz bēgļiem informāciju par tiesiskumu. Tās mērķis ir viegli pieejamā veidā sniegt viņiem pamatzināšanas par Vācijas Federatīvās Republikas liberāldemokrātisko konstitucionālo iekārtu. Pamatvērtības, kas tiek aplūkotas mācību laikā, piemēram, demokrātija, tiesiskums, reliģijas brīvība un dzimumu līdztiesība, arī ir tās, kas tiek garantētas ar hartu.

Federālās zemes Tieslietu ministrija ar savu projektu “Tiesiskums klasē”, ko īsteno sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (Innenministerium), piedāvā simulācijas spēli visām federālās zemes vidusskolām. Mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar tiesu iestāžu lomām un funkcijām un tiesiskuma pamatprincipiem, tajā skaitā pamattiesību garantēšanu.

http://www.justiz-bw.de/,Lde/Startseite/Service/Projekt_+Rechtsstaat+macht+Schule

Bavārijas brīvvalsts

2016. gada sākumā Bavārijas tiesu iestādes uzsāka “juridisko apmācību bēgļiem un patvēruma meklētājiem”, ko nodrošināja tiesneši un prokurori, kā arī tiesu varas amatpersonas un probācijas dienesta darbinieki. Mērķis ir informēt par kopienas dzīves pamatnoteikumiem un kopīgām vērtībām, kā arī tiesisko kārtību Vācijā un Eiropā tos cilvēkus, kuriem ir labas izredzes palikt Vācijā. Minētās vērtības jo īpaši ietver hartā izklāstītās vērtības, kā arī Pamatlikumā noteiktās vērtības, tiesiskumu u. c. Šī juridiskā apmācība ir pieejama arī visās profesionālās integrācijas nodarbībās (nodarbības, kas piedāvātas bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuri nezina vācu valodu pietiekamā līmenī) Bavārijas arodskolās. Lai papildinātu mācību sesijas, Bavārijas federālās zemes Tieslietu ministrija (Staatsministerium der Justiz) publicē izglītojošus materiālus, kuros ir arī aptvertas hartā noteiktās vērtības.

http://www.km.bayern.de/ministerium/meldung/6078/rechtsbildungsunterricht-vermittelt-rechtsordnung-in-deutschland.html

Hanzas brīvpilsēta Brēmene

Pēdējos gados Europapunkt Bremen (EPB) (http://www.europapunktbremen.de) — pilsētas ES informācijas centrs — ir organizējis vairākus pasākumus saistībā ar ES Pamattiesību hartu. Harta un ar to saistītie temati ir neatņemama sastāvdaļa EPB veiktajā grupu informatīvajā darbā, kas veikts dažādām mērķgrupām (skolēniem, studentiem un pieaugušajiem).

2017. un 2019. gadā Brēmenes Eiropas departaments sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizēja divus nozīmīgus jauniešu pasākumus “BarCamps” veidā ar nosaukumu “Tavs jautājums Eiropai”. Šajos pilnas dienas pasākumos intensīvi tika aplūkotas ES pamattiesības.

Tādu ar hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Eiropas līmenī Eiropas tiesību akadēmija (http://www.era.int/) piedāvā apmācību tiesnešiem un citām tiesu sistēmai piederīgām personām.

Eiropas tiesību akadēmijas regulārajā pasākumā “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana” dalībniekiem tiek sniegtas zināšanas par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas darbības jomu un interpretāciju, kā arī par tās praktisko īstenošanu valstu tiesību sistēmās, jo īpaši saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Daudzi valsts un federālo zemju tiesneši piedalās apmācības un apmaiņas programmās, ko piedāvā Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls (http://www.ejtn.eu/.) .

Vācijas NVO tīkls cilvēku tirdzniecības apkarošanai (Bundesweite Koordinierungskreis gegen Menschenhandel e.V. — KOK) (http://www.kok-gegen-menschenhandel.de/) savā tīmekļa vietnē, dažādos biļetenos un judikatūras datubāzē regulāri iepazīstina ar valstu, Eiropas un starptautisko tiesību aktu un judikatūras norisēm un analizē tās. Šajā analīzē regulāri tiek ņemta vērā un piemērota harta un EST judikatūra, kas saistīta ar hartu. KOK sniegtā informācija ir paredzēta juristiem un padomniekiem, kuri saskaras ar cilvēktirdzniecības upuriem, un ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Vācijas Cilvēktiesību institūts (Deutsches Institut für Menschenrechte) (https://www.institut-fuer-menschenrechte.de/) konsultē politiskos dalībniekus un iestādes cilvēktiesību izglītības jomā un ir apņēmies turpināt iekļaut cilvēktiesību izglītību skolas tiesību aktos, mācību programmā un izglītības un mācību plānos. Tas ietver arī hartu.

Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (Deutscher Gewerkschaftsbund), ko finansē Federālā darba un sociālo lietu ministrija (Bundesministerium für Arbeit und Soziales), projektā “Godīga mobilitāte” (https://www.faire-mobilitaet.de/) informē un konsultē sezonas strādniekus un citus no citām ES dalībvalstīm migrējošos darba ņēmējus par darba un sociālo tiesību jautājumiem. Tagad vienpadsmit konsultāciju centros strādā padomnieki, kas līdz ar vācu valodu pārvalda vismaz vienu Austrumeiropas valodu. Šā projekta turpināšana tika noteikta Likumā, ar ko īsteno Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, kurš stājās spēkā 2020. gada 30. jūlijā. Kopš 2021. gada 1. janvāra projekts “Godīga mobilitāte” tiek īstenots, pamatojoties uz likumā noteiktajām tiesībām, un ir ievērojami paplašināts. Tas arī atbalstīs hartas IV sadaļā “Solidaritāte” noteikto pamattiesību praktisko piemērošanu.

Bādenes-Virtembergas Tieslietu un Eiropas lietu ministrija organizē regulārus pasākumus ar tādiem ES dalībniekiem kā Eiropas Savienība (http://www.europa-union.de), Eiropas Kustība (http://www.netzwerk-ebd.de), “Europe Direct” (http://www.ec.europa.eu/germany/services/contact-points_de) un IB (Internationaler Bund) (http://www.internationaler-bund.de).

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Vācija 2020. gada otrajā pusē, kad tā bija Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, aizstāvēja zinātnes un pētniecības brīvības aizsardzību starptautiskā sadarbībā. Pastāvīgā apņemšanās ievērot zinātnes brīvības pamattiesības (hartas 13. pants) tika nostiprināta ministru paziņojumā, kas pieņemts 2020. gada 19. novembra Eiropas augstākās izglītības telpas konferencē, un 2020. gada 20. oktobra Bonnas deklarācijā par zinātniskās pētniecības brīvību. Bonnas deklarāciju (http://(www.bmbf.de/files/Bonner_Erklaerung_DEU.pdf) ir parakstījušas gandrīz visas ES dalībvalstis, Eiropas Komisija un citas partnervalstis ārpus Savienības.

Ar deklarāciju nostiprina Eiropas Pētniecības telpas kopīgās vērtības. Parakstītājas valdības atzinīgi vērtē pētniecības brīvības stāvokļa nepārtraukto uzraudzību savās valstīs un “stingri nosoda visus zinātniskās pētniecības brīvības pārkāpumus un stingri iebildīs pret tiem”.

Zinātnes brīvības alianse (Allianz der Wissenschaftsfreiheit) (http://www.wissenschaftsfreiheit.de/ueber-uns/), kurā apvienojušās Vācijas svarīgākās zinātnes un pētniecības organizācijas, ir apņēmusies nodrošināt pētniecības brīvību visā pasaulē un atbalsta Bonnas deklarāciju.

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē hartas izmantošanu un izpratni par to

Vācijas Cilvēktiesību institūts (Deutsches Institut für Menschenrechte) (https://www.institut-fuer-menschenrechte.de/) sadarbojas ar valsts un starptautiskām asociācijām un sadarbības forumiem cilvēktiesību izglītības jomā. To vidū ir Cilvēktiesību forums (Forum Menschenrechte), atsevišķas nevalstiskās organizācijas, universitātes un citas valsts cilvēktiesību iestādes.

Mākslas projektā “Sleja” (“Krrekturfahneofn”) (http://www.korrekturfahnen.mozello.eu/), divi mākslinieki — Silvija Vinklere [Sylvia Winkler] un Stefans Koperls [Stephan Köperl] — aicināja iedzīvotājus apspriest dažādus hartas pantus un uzlabot tos ar savu formulējumu. Šajā nolūkā preambula un 54 panti tika uzdrukāti uz vairākiem lieliem reklāmkarogiem un vairākas dienas izstādīti Štutgartē un Štendalā. Ar mākslas kampaņas rezultātiem iepazīstināja konferencē, kas notika Briselē 2019. gada novembrī — hartas spēkā stāšanās 10. gadadienā.

Turklāt vairākas atzītas izglītības iestādes pilsoniskās izglītības jomā savā darbā pievēršas hartas saturam, to vidū arī Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra (Bundeszentrale für politische Bildung) (http://www.bpb.de/).

Pamattiesību harta ir Grieķijas tiesiskās kārtības neatņemama sastāvdaļa, ko Grieķijas tiesneši izskata arī pēc savas iniciatīvas, un lietas par tās pārkāpšanu var ierosināt Valsts padomē (Symvoúlio tis Epikrateías) un Grieķijas Augstākajā tiesā (Áreios Págos). Visām amatpersonām, jo īpaši policijas pārstāvjiem kā tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, arī ir pienākums godprātīgi piemērot konstitucionālos, krimināltiesību un procesuālos noteikumus, kas aizsargā cilvēktiesības.

Grieķija cieši sadarbojas ar starptautisko organizāciju kontroles struktūrām un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību. Šajā sakarā tā regulāri īsteno institucionālas iniciatīvas, lai skaidri noteiktu, ka kritēriji un saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām par šo tiesību aizsardzību, piemēram, Pamattiesību hartas, tiek ievēroti. Raksturīgs piemērs ir Likums Nr. 4443/2016 par vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, kurā tieši atsaucas uz ES Pamattiesību hartas prasībām un jo īpaši tās 21. pantu.

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

Augstākās tiesas Ģenerālprokuratūra (Eisangelía Areíou Págou) savas sadarbības ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) ietvaros nosūta visām prokuratūrām apelācijas tiesā (Eisangelíes Efetón) un prokuratūrām pirmās instances tiesā (Eisangelíes Protodikón) Grieķijā aģentūras izstrādātas rokasgrāmatas, ja tādas ir, un pēc tam, kad Grieķijas eksperts ir saņēmis attiecīgu aģentūras paziņojumu, pa e-pastu nodrošina aģentūras saites, kas sniedz piekļuvi tās nesen publicētajām rokasgrāmatām par cietumsodiem un alternatīviem pasākumiem, vardarbīgu noziegumu upuriem, nepilngadīgajiem, neaizsargātu grupu un minoritāšu aizsardzību utt. Turklāt aģentūras gada ziņojums tiek nosūtīts pa e-pastu visām Grieķijas prokuratūrām apelācijas tiesā un prokuratūrām pirmās instances tiesā.

Turklāt tādas sadarbības ietvaros, kas notiek starp Augstākās tiesas Ģenerālprokuratūru (kā partneri) un Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu (EJTN), Grieķijas prokurori var piedalīties mācību apmeklējumos tādās ES iestādēs kā Eiropas Savienības Tiesa (EST), Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) u. c.

Visbeidzot, Augstākās tiesas Ģenerālprokuratūras apkārtraksti, kas izdoti saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem un adresēti Grieķijas prokuratūrām apelācijas tiesā un prokuratūrām pirmās instances, tiek publicēti Augstākās tiesas Ģenerālprokuratūras tīmekļa vietnē ar mērķi sniegt vispārīgas vadlīnijas par to, kā novērst attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) pantu pārkāpumus.

Grieķijas policija laiku pa laikam izdod specifiskākus rīkojumus, rokasgrāmatas un vadlīnijas saviem darbiniekiem attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību un ievērošanu.

Jo īpaši saskaņā ar Grieķijas policijas priekšnieka 2014. gada 8. novembra apkārtrakstu Nr. 7100/25/14-δ΄ “Rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas novēršana policijas darbības laikā” valstij un jo īpaši tās dažādajām struktūrām, īstenojot valsts varu, ir pienākums neaizskart cilvēka cieņu kopumā neatkarīgi no tā, kādas atšķirīgas iezīmes personai var būt, un veikt aktīvus pasākumus, lai novērstu šādu nodarījumu.

Tajā pašā laikā prezidenta Dekrētā Nr. 254/2004 par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku rīcības kodeksu ir noteikts ne tikai vispārīgs pienākums respektēt cilvēka cieņu un aizsargāt cilvēktiesības, bet arī konkrētāki noteikumi par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku rīcību policijas darbības laikā, vienmēr no cilvēktiesību perspektīvas.

Grieķijas policijas darbiniekiem laiku pa laikam tiek sniegtas rokasgrāmatas, piemēram: “Grieķijas policijas labas prakses rokasgrāmata attiecībā uz reliģiskām un neaizsargātām sociālajām grupām”, “Naida runa: rasisma ceļi publiskā runā”, ko sponsorējusi Tieslietu ministrija (Ypourgeío Dikaiosýnis) ar Eiropas Padomes atbalstu, Eiropas Padomes rokasgrāmata “Policijas darbs attiecībā uz naida noziegumiem, kas vērsti pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI)”, Valsts padomes pret rasismu un neiecietību rokasgrāmata “Valsts pārvaldes pieeja rasistisku noziegumu novēršanai” un Drošības studiju centra “Starpkultūru mācību rokasgrāmata”.

Šajā saistībā jānorāda, ka departamenti un biroji iesaistās cīņā pret rasistisku vardarbību ar mērķi efektīvi apkarot vardarbību, kurai, šķiet, ir rasistiska motivācija vai pamats un kura ir vērsta pret konkrētām personām vai personu grupām. Turklāt visā Grieķijā ir izveidoti dienesti vardarbības ģimenē novēršanai, lai efektīvi reaģētu uz vardarbības ģimenē incidentiem un aizsargātu cietušos.

Attiecībā uz policijas darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, jānorāda, ka Grieķijas policijas ierēdņu un policistu skolu mācību programmas pamatlīmenī ir iekļauts modulis “cilvēktiesības” kā neatkarīgs priekšmets (orientējoši mācību programmā ir ietverti šādi temati: pamattiesību starptautiskā aizsardzība, tiesību aizsardzība ES, pamattiesību struktūras un saņēmēji, rasisms — ksenofobija, personiskā brīvība un drošība, bērnu, sieviešu un darba tiesisko attiecību aizsardzība, spīdzināšanas aizliegums, minoritātes u. c.).

Attiecībā uz profesionālo pārkvalifikāciju Grieķijas policijas darbinieki regulāri gan Grieķijā, gan ārvalstīs piedalās īpašās mācībās un semināros par cilvēktiesību aizsardzībai paredzēto tiesisko regulējumu (piemēram, rasistiskās vardarbības motīvu noteikšana, cilvēktiesības un policijas ētika, pamattiesības un policijas ētoss, pieeja neaizsargātām sociālajām grupām un to pārvaldība, vardarbības ģimenē novēršana un cietušo aizsardzība u. c.).

Papildus iepriekš minētajam Grieķijas policija sadarbojas ar citām struktūrām un iestādēm, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību policijas darbības laikā (piemēram, Eiropas Padomes Eiropas Komiteju spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT), ANO Darba grupu patvaļīgas aizturēšanas jautājumos, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), Grieķijas tiesībsarga Valsts mehānismu patvaļīgu incidentu izmeklēšanas jomā (Synígoros tou Políti), Ģimenes politikas un dzimumu līdztiesības ģenerālsekretariātu, Grieķijas Valsts cilvēktiesību komisiju (Ethnikí Epitropí gia ta Dikaiómata tou Anthrópou), kā arī nevalstiskajām organizācijām (NVO) — “Bērna smaids”, Eiropas tīklu vardarbības apkarošanai, kas visas darbojas vardarbības ģimenē incidentu novēršanas jomā, u. c.).

Jaunajā hartas stratēģijā Komisija ir aicinājusi dalībvalstis cita starpā izvirzīt hartas kontaktpunktu, lai sekmētu koordināciju un sadarbību. Īstenojot Komisijas aicinājumu, Tieslietu ministrija izvirzīja ministrijā kontaktpunktu, lai pastiprinātu ministrijas iesaistīšanos un ieguldījumu hartas īstenošanā, ko veic vietējās struktūras. Par kontaktpunktu tika izvirzīts Tieslietu ministrijas Cilvēktiesību un apžēlošanas direktorāts. Iniciatīvas pamatā ir sadarbība starp Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju (Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības tiesību nodaļu), bet kontaktpunkta mērķis, no vienas puses, ir veicināt ar hartu saistītas informācijas un paraugprakses apmaiņu un, no otras puses, koordinēt centienus, ko veic, lai izstrādātu iniciatīvas hartas efektīvai īstenošanai Grieķijā. Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupas (FREMP) video konferencē Grieķija par šo iniciatīvu saņēma uzslavu un arī pārējās dalībvalstis tika mudinātas pārņemt šādu praksi.

Turklāt Valsts tiesnešu skolas ģenerāldirektoram tika nosūtīta vēstule, kurā tika pieprasīts iekļaut 2021./2022. akadēmiskā gada mācību programmā kursu par ES Pamattiesību hartu, kā arī seminārus par tās praktisko īstenošanu. Direktors savā atbildē atzina, ka efektīva ES Pamattiesību hartas īstenošana ar mērķi palielināt Grieķijas uzticamību un starptautisko nozīmi, ir lieliska Tieslietu ministrijas iniciatīva, un uzsvēra Valsts tiesnešu skolas atbalstu minētajai iniciatīvai. Saskaņā ar saņemto informāciju kurss par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un par hartu jau ir iekļauts skolas visu nodaļu pirmsiestāšanās mācību programmā. Turklāt sadarbībā ar Eiropas Komisiju 2021./2022. gadā ir plānoti semināri par ES Pamattiesību hartas īstenošanas atbalstīšanu, kas paredzēti tiesnešiem un prokuroriem.

Visbeidzot, tika izveidota ES Pamattiesību hartas jautājumu darba grupa, kuras sastāvā ir Tieslietu ministrijas, ministra vietnieka G. Kotsiras biroja, Tieslietu ministrijas Ģenerālsekretāra biroja, Ārlietu ministrijas Juridisko un parlamentāro lietu ģenerālsekretariāta un Īpašā juridiskā departamenta Eiropas Savienības tiesību nodaļas pārstāvji.

Tā kā ES Pamattiesību hartas efektīva īstenošana, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, kas atspoguļoti tās jaunajā stratēģijā, ir Grieķijas galvenā prioritāte, tiek izskatītas turpmākas iniciatīvas šā mērķa sasniegšanai. Piemēram: kontaktpunkta atbalsta mehānisma izveidošana ar vairāku ministriju pārstāvju iesaistīšanu; juridisko profesiju pārstāvju izpratnes un zināšanu paaugstināšana par hartas īstenošanas jautājumiem, organizējot seminārus un lekcijas, kuras pasniedz specializēti Grieķijas un ārvalstu praktizējošie juristi, kā arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneši; EST un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūras pastāvīga pārraudzība attiecībā pret tiesu prakses norisēm valsts līmenī; nepārtraukta sadarbība ar citām vietējām cilvēktiesību struktūrām; pēc apspriešanās ar ministriju, kas atbildīga par izpildi, turpmāks uzsvars uz regulējuma ietekmes analīzes papildināšanu, kad tas attiecas uz noteikumiem, kuri saistīti ar ES Pamattiesību hartu.

Tādu ar hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Tieslietu ministrija

Ģimenes politikas un dzimumu līdztiesības ģenerālsekretariāts — konsultāciju centri no vardarbības cietušām sievietēm

Grieķijas tiesībsargs

Dzimumu līdztiesības pētījumu centrs (Kéntro Erevnón gia Thémata Isótitas — KETHI)

Nacionālais sociālās solidaritātes centrs (Ethnikó Kéntro Koinonikís Allilengýis — EKKA)

Grieķijas Bēgļu padome (Ellinikó Symvoúlio gia tous Prósfyges)

Grieķijas Helsinku pārraudzības centrs (Ellinikó Paratiritírio ton Symfonión tou Elsínki)

“Amnesty International” — Grieķijas nodaļa (Diethnís Amnistía — Ellinikó Tmíma)

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

—

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē hartas izmantošanu un izpratni par to

Grieķijas Datu aizsardzības iestāde (Archí Prostasías Dedoménon Prosopikoú Charaktíra) darbojas saskaņā ar īpašu datu aizsardzības tiesisko regulējumu. Šajā darbībā un jo īpaši tad, kad iestāde sniedz atzinumus un izskata lietas, tā galvenokārt norāda un atsaucas uz ES Pamattiesību hartas 8. panta tiesībām uz personas datu aizsardzību, kā arī uz tās 7. pantā paredzētajām saistītajām tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Turklāt iestāde īsteno ilgstošu sadarbību ar ES Pamattiesību aģentūru, proti, ES struktūru, kas ir galvenokārt atbildīga par pamattiesību aizsardzību. Šī sadarbība ietver atbalstu, ko nodrošina, sniedzot komentārus par aģentūras izdotu attiecīgu rokasgrāmatu personas datu aizsardzības jomā un tās interpretēšanu, kā arī periodiskus ieguldījumus ceturkšņa/mēneša ziņojumu saturā, kuru izstrādā aģentūra ar Grieķijas valsts iestāžu atbalstu (Tieslietu ministrijas Likumdošanas darba, starptautisko tiesisko attiecību un starptautiskās tiesiskās sadarbības direktorāts), kā arī šo ziņojumu uzraudzībā.

Visbeidzot, iestāde ikdienā izmanto iepriekš minētās aģentūras izstrādātos rīkus, piemēram, valsts iestādēm, kas atbildīgas par jautājumiem, kuri saistīti ar patvērumu, paredzētu informācijas faktu lapu (produkts, kas izveidots aģentūras un Eurodac uzraudzības koordinācijas grupas sadarbībā, kurā iesaistījusies Grieķijas datu aizsardzības iestāde), ko Grieķijas iestāde pašlaik tulko, lai to publicētu savā tīmekļa vietnē un nosūtītu iepriekš minētajām iestādēm.

Izpildvaras un pārvaldes līmenī izpratne par Hartu un tās izmantošanu ir ļoti nevienlīdzīga.

Ikreiz, kad valdība apstiprina savas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, tā piemin Hartas nozīmīgumu. Piemēram, Cilvēktiesību dienā 10. decembrī.

Hartu acīmredzamu iemeslu dēļ izmanto Ārlietu, Eiropas Savienības lietu un Sadarbības lietu ministrija.

Ministrijas tīmekļa vietnē ir apstiprināta Spānijas apņemšanās veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, norādot, ka Pamattiesību harta veido daļu no Spānijas vietējās tiesību sistēmas un papildina “Spānijas Konstitūcijā uzskaitītās tiesības un brīvības”.

Iekšlietu ministrija ļoti labi pārzina Hartu attiecībā uz naida noziegumiem (Rīcības plāns naida noziegumu apkarošanai (Plan de Acción para combatir los delitos motivados por el odio) (2019. gads)), patvērumu (Patvēruma un bēgļu birojs (Oficina de Asilo y Refugio), Starptautiskās aizsardzības apakšdirektorātu (Subdirección General de Protección Internacional)) un datu aizsardzību (Izlūkošanas centrs terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai (Centro de Inteligencia contra el Terrorismo y la Delincuencia Organizada)).

2014. gadā tika pieņemts Drošības sekretariāta Norādījums Nr. 16/2014, ar ko apstiprina Rīcības protokolu drošības spēkiem par naida noziegumiem un uzvedību, ar kuru pārkāpj tiesību normas par diskrimināciju (“Protocolo de actuación de las fuerzas y cuerpos de seguridad en materia de “delitos motivados por el odio” y conductas que vulneren las normas jurídicas sobre discriminación”). Nākamajā gadā dažādu likumdošanas reformu rezultātā minētais norādījums tika grozīts ar Norādījumu Nr. 16/2015. Iepriekš minētais protokols ir konkrēti citēts Eiropas Savienības paraugprakses krājumā par to, kā apkarot naida noziegumus. Krājumu publicēja Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA). Protokolā ir ietverti pasākumi un darbības, ko izstrādājušas ES dalībvalstis naida noziegumu apkarošanai, un Eiropas Savienības Pamattiesību harta bija viena no daudzajiem noteikumiem, kas tajā piemēroti, lai gan tā tieši nebija citēta. Protokola teksts.

Minētais Iekšlietu ministrijas Valsts drošības sekretariāts apstiprināja Rīcības plānu naida noziegumu apkarošanai (“Plan de Acción para combatir los delitos motivados por el odio”), saskaņā ar kuru Valsts policija piedalās apmācības programmās un paraugprakses apmaiņā starp Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) dalībvalstīm. Rīcības plāna teksts.

Tieslietu ministrijai ir īpaša kompetence cilvēktiesību jomā, un tā pievērš īpašu uzmanību Hartai, kad tā izstrādā tiesību aktus projektus, gan paskaidrojuma rakstā, gan gatavojot reglamentējošo aktu ietekmes novērtējuma ziņojumus, jo īpaši tad, kad runa ir par Eiropas direktīvu transponēšanu, Spānijas tiesību sistēmas pielāgošanu Eiropas tiesībām vai atbilstību starptautiskiem līgumiem vai konvencijām, ko Spānija parakstījusi šajās jomās.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Regulatīvās koordinācijas un kvalitātes birojam (Oficina de Coordinación y Calidad Reglulatoria) (darbojas Prezidentūras, attiecību ar Spānijas vispārējām tiesām un demokrātiskās piemiņas ministrijā (Ministerio de la Presidencia, Relaciones con las Cortes y Memoria Democrática)), kas tika izveidots 2017. gadā ar mērķi nodrošināt valdības veikto regulatīvo darbību koordināciju un kvalitāti. Šā vispārējā uzdevuma ietvaros tam ir jāizvērtē “regulatīvās iniciatīvas atbilstība pārējai tiesību sistēmai — gan valsts, gan Eiropas Savienības” saskaņā ar 1997. gada 27. novembra Likuma 50/1997 26. panta 9. punktu. Birojs savos ziņojumos nesen ir sācis pieprasīt, lai reglamentējošo aktu ietekmes novērtējuma ziņojumos tiktu analizēts, vai tiesību aktu projekti atbilst Hartai. Šā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka birojam varētu būt ļoti svarīga loma, lai veicinātu Hartas ņemšanu vērā tiesību aktu izstrādē, tādējādi palielinot informētību par Hartu visās izpildvaras ministrijās.

Harta ir arī svarīgs faktors, ko ņem vērā, lemjot par to, vai Spānijas valstij būtu jāpiedalās citu dalībvalstu tiesu prejudiciālu nolēmumu pieņemšanā. Tā jau ir to darījusi saistībā ar spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu (Hartas 4. pants par aizturēšanas nosacījumiem ieslodzījuma vietās, 2019. gada 15. oktobra lieta C-128/18, 2018. gada 25. jūlija lieta C-220/18 PPU un 2017. gada 15. novembra lieta C-496/16), privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību (Hartas 7. un 8. pants, 2017. gada 27. septembra lieta C-73/16), vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas aizliegumu (Hartas 20. un 21. pants, 2016. gada 30. jūnija lieta C-205/15) un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (Hartas 47. pants, 2017. gada 27. septembra lieta C-73/16).

Eiropas dienā, 9. maijā, Spānijas Pašvaldību un provinču federācija (Federación Española de Municipios y Provincias) izdeva Manifestu vietējai un reģionālai Eiropai (Manifiesto por una Europa local y regional), kurā tika ierosināts: “Popularizēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kā arī ES vēsturi skolās visās dalībvalstīs un veicināt zināšanas par iestāžu darbību. Ir svarīgi ieviest atbilstošus finansiālos un juridiskos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka visiem skolēniem ir iespēja apmeklēt Eiropas iestādes visā viņu skolas dzīves laikā.”

Likumdevēju asamblejā tiesību aktu paskaidrojumos dažkārt ir atsauce uz Hartu; parlamentārajās debatēs ECTK un ECT nolēmumi bieži tiek izmantoti kā autoritāte vai kritērijs atšķirībā no Hartas vai EST, kas parasti netiek izmantotas tik bieži, tomēr Hartu sāk izmantot arvien vairāk, lai gan katrā ziņā ne plašā nozīmē. Spānijas parlamentāriešu eiropeiskums nav apšaubāms, tomēr būtu noderīgi, ja viņiem būtu labāka apmācība vai vieglāk pieejamas zināšanas, jo tā ir joma, kurā vienmēr ir iespējami uzlabojumi, kā norādīts turpmāk. Eiropas Savienības Apvienotās komitejas (Comité Mixto para la Unión Europea) darba uzraudzība liecina (Eiropas Savienības Apvienotā komisija (Comisión Mixta para la Unión Europea), ka Harta nav viens no laikietilpīgākajiem jautājumiem tās darbā.

Spānijas parlamenta Deputātu kongresa Eiropas Savienības Apvienotā komisija (Eiropas Savienības Apvienotā komisija) varētu regulāri uzraudzīt ar Hartu saistītus jautājumus, piemēram, Eiropas tiesību aktu pieņemšanu, attiecīgo judikatūru utt.

Tiesu sistēmā Pamattiesību aģentūra ir “atzinusi valsts tiesu arvien svarīgāko lomu Hartas efektivitātes nodrošināšanā”. Izpratne par Hartu palielinās tiesnešu vidū, neraugoties uz faktu, ka Harta nav būtiski atspoguļota tiesnešu valsts eksāmenu programmā. Hartas mācība tika ieviesta mācību programmā 2016. gada sesijā, priekšmetā “Cilvēktiesību līgumi”, kopā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, citiem ANO līgumiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Tikai 2020. gadā Harta kļuva par vienu no priekšmetiem Eiropas Savienības tiesību mācībā.

Kad kandidāti ir nokārtojuši uzņemšanas eksāmenu strādāšanai tiesneša profesijā, Tiesnešu kolēģijā (kas piesaistīta Vispārējai tiesnešu padomei) tiek rīkoti darbsemināri (mācību plāns (el plan de enseñanza)), lai padziļinātu zināšanas par būtiskākajām lietām, piemēram, Familiapress lietu (1997. gada 26. jūnija lieta C-368/95), Grogan lietu (1991. gada 4. oktobra lieta C-159/90), García Avello lietu (2003. gada 2. oktobra lieta C-148/02) un Kücükdeveci lietu (2010. gada 19. janvāra lieta C-555/07). Tiek padziļināti izvērtētas arī citas ar Hartu saistītas būtiskas lietas, piemēram, Fransson lieta (2013. gada 26. februāra lieta C-617/10), Melloni lieta (2013. gada 26. februāra lieta C-399/11), apvienotās Aranyosi un Căldăraru lietas (2016. gada 5. aprīļa lieta C-404/15 un 2016. gada 3. marta lieta C-659/15 PPU) un apvienotās N.S. un M.E. lietas (2011. gada 21. decembra lieta C-411/10 un 2011. gada 22. septembra lieta C-493/10).

Kopš 2010. gada ir palielinājies to dažādo tālākapmācības kursu skaits par Eiropas Savienības tiesībām, kurus tiesnešiem piedāvā Vispārējā tiesnešu padome, taču nav kursu, kas būtu veltīti tikai Hartai. Tomēr kopš 2018. gada Hartai sāka piešķirt būtisku lomu Eiropas tiesību kursos. Turklāt tiek apgūti arī kursi par pamattiesībām vai Eiropas tiesību ietekmi uz konkrētām jurisdikcijām, galvenokārt administratīvajām tiesībām, sociālajām tiesībām un arī krimināltiesībām.

Rīki, kas palīdz izskaidrot Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Palielinās to publikāciju un rīku skaits, kuros ir izskaidrots, no kā sastāv Harta un kā tā būtu jāīsteno. Tālāk minēti daži piemēri, kas atspoguļo dažādās pilnvaras, administrācijas līmeņus un pilsonisko sabiedrību.

Konstitucionālā tiesa ir sagatavojusi Apkopojumu par Konstitucionālās tiesas judikatūru Eiropas Savienības tiesību jomā “Prontuario de jurisprudencia del Tribunal Constitucional sobre el Derecho de la Unión Europea”), kurā viena no iedaļām ir “D) Saistība starp Konstitūciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu”, tajā aplūkojot tādus jautājumus kā “dalītas interpretācijas elementi” un “kolīzijas”.

Katalonijas Cilvēktiesību institūts(Institut de Drets Humans de Catalunya) kopā ar Vispārējo tiesnešu padomi organizēja kursu par ES Pamattiesību hartu prokuroriem un tiesnešiem (La Carta de los Derechos Fundamentales de la UE para fiscales y miembros de la judicatura), kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tiesību praksei ar mērķi nodrošināt prokuroriem un tiesnešiem rīkus, lai veicinātu pamattiesību tiesiskā regulējuma izmantošanu un tādējādi vairotu informētību par Hartas darbības jomu.

Madrides pašvaldība ir izdevusi digitālu publikāciju “Eiropa, kādu mēs to vēlamies. 20 hartas Eiropai” (La Europa que queremos. 20 Cartas para Europa), kurā ietverti galvenie Eiropas teksti par pakalpojumiem un tiesībām, tostarp, protams, Eiropas Savienības Pamattiesību harta (20.–31. lpp.).

Spānijas Advokātu padome (Consejo General de la Abogacía), kas ir profesionāla publisko tiesību struktūra, kurā apvienojušās profesionālas advokātu apvienības, savā tīmekļa vietnē ir iekļāvusi sadaļu, kurā izskaidrota ES Pamattiesību hartas piemērošana.

Vardarbīgas izturēšanās pret bērniem novēršanas apvienību federācija (Federación de Asociaciones para la Prevención del Abuso Infantil — FAPMI) savā tīmekļa vietnē sniedz sīku skaidrojumu par informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu Hartu, balstoties uz pamatdatiem, sīku aprakstu un tās tematiskajām jomām.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

Madrides pašvaldība ir apstiprinājusi priekšmeta par Eiropas Savienību iekļaušanu mācību programmā, ko izmanto vidusskolas, ietverot arī Pamattiesību hartu.

Tādu nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

Spānijas Personu ar invaliditāti pārstāvju komiteja (Comité Español de Representantes de Personas con Discapacidad — CERMI), kas ir 1997. gadā nodibināta platforma Spānijas valstspiederīgo ar invaliditāti pārstāvībai, aizsardzībai un rīcībai, ir atkārtoti aicinājusi iestādes uzlabot viņu tiesības un šajā nolūkā ir atsaukusies uz Hartu darījumos ar valsts iestādēm.

1. Francijas Nacionālā maģistrātu skola (Ecole nationale de la magistrature)

Pamattiesību hartu ļoti plaši aplūko Nacionālā maģistrātu skola Francijas maģistrātu sākotnējās un tālākās apmācības ietvaros.

1.1.1. Sākotnējā apmācība

Maģistrātu sākotnējā apmācībā Pamattiesību harta tiek apspriesta tematiskajās sesijās, kas jo īpaši aptver civilprocesa pamatprincipus, bērna vislabākās intereses un maģistrātu ētiku un profesionālo ētiku (47. pants).

Turklāt kursi, kuru mērķis ir veicināt attiecības un dialogu starp maģistrātiem un advokātiem, nodrošina iespēju pievērsties Hartas 48. pantam.

Nacionālā maģistrātu skola piedāvā arī vienas dienas apmācības kursus par Eiropas Savienības Tiesu, kuru laikā tiek apspriesta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Tādējādi šis instruments un tā darbības joma tiek prezentēti mācību ievadkonferencē. Pēc tam tiek organizēti darbsemināri. Apmācāmie maģistrāti, kas iedalīti 20 personu grupās, tiek aicināti iztirzāt šo jautājumu praktisku lietu veidā.

Turklāt 2019. gadā tika rīkota īpaša grupu aktivitāte, lai atzīmētu Hartas saistošā spēka 20. gadadienu.

1.1.2. Kvalifikācijas celšanas apmācība

Hartai veltītie īpašie mācību kursi

Kopš 2019. gada īpaša uzmanība ir pievērsta Pamattiesību hartai, lai veicinātu maģistrātu izpratni par šā instrumenta izmantošanu.

2019. gadā papildus mācību kursam, kas veltīts Hartas spēkā stāšanās 10. gadadienai, sadarbībā ar Grenobles–Alpu Universitātes Juridisko fakultāti (Žana Monē katedra) tika izstrādāta īpaša ad hoc apmācība par Hartu un par strīdu risināšanu atbilstoši tai. Tas bija vienas dienas mācību kurss, kas sasniedza vairākus izglītības mērķus: iepazīstināšana ar Hartu un tās ieguldījumiem pamattiesību aizsardzībā un to praktisko pielietošanu Francijas tiesiskajā sistēmā. Papildus teorētiskai pieejai (no rīta) bija plānoti praktiski lietu darbsemināri, jo īpaši par sociāliem jautājumiem un par Eiropas apcietināšanas orderiem (pēcpusdienā). Šī sesija bija atvērta arī juristiem ar mērķi iegūt starparodu apmācību.

2020. gadā pandēmijas dēļ tika ieviesta attālināta apmācība. Apmācība ir sadalīta divos posmos: dalībniekiem bija jāapgūst saturs (tematiskā kursa video un dokumentācija) ENM pedagoģiskajā platformā, kam sekoja virtuālā klase ar praktiskiem gadījumiem, atbildes uz izlases jautājumiem un pārbaudījumi, kā arī dalībnieku debates. Šī apmācība ir pulcējusi kopā tiesnešus un juristus ar mērķi panākt starparodu sadarbību, un tajā ir apmācīti aptuveni trīsdesmit cilvēki. No 2021. gada mācību kursu ir paredzēts pielāgot klātienes formātam.

Apmācība par ES Pamattiesību hartu 2021. gadā tika integrēta apmācības sesijā « Eiropas Savienības judikatūras aktualitātes », un tā tika organizēta kā mācību diena līdzīgi kā iepriekšējos gados — ar teorētisku dimensiju no rīta un praktiskiem lietu darbsemināriem pēcpusdienā. Sesija notika hibrīdformātā. Pašreizējie mācību video par ES Pamattiesību hartu « Moodle » platformā pienācīgi papildināja apmācību.

2022. gadā sesijas « Eiropas Savienības judikatūras aktualitātes » mācību dienu aizstās Grenobles Universitātes / Sorbonnas (Parīzes I) Universitātes / ENM kolokvijs par tematu « ES Pamattiesību hartas juridiskā un administratīvā prakse », kurā var piedalīties administratīvo tiesu tiesneši, vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši, advokāti un akadēmiķi.

Moodle platformas kursi par Pamattiesību hartu joprojām ir ievadinstruments, kas pieejams, lai papildinātu apmācību.

Ar Hartu saistītā apmācība Eiropas tiesību jomā

Pamattiesību harta tiek apgūta arī četros Eiropas tiesību kursos, ko maģistrātiem piedāvā tālākajā apmācībā.

• Tiesu iestādes un Eiropas integrācija: šis trīs dienu mācību kurss ir īpaši veltīts Eiropas iestāžu darbībai un pašreizējai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Hartai ir veltītas trīs lekcijas (« ES tiesību aktu izmantošana kriminālprocesā », « Eiropas Savienības Pamattiesību harta » un « Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu»).
• Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību konvencija: šajā mācību kursā īpaša uzmanība ir pievērsta Pamattiesību hartas un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas savstarpējai saistībai. Tas aptver abu tiesu judikatūru, kā arī valsts augstāko tiesu attiecīgās judikatūras atbilstību Eiropas judikatūrai.
• Maģistrāts un starptautiskā vide: šajā sesijā tiek izskatīta maģistrātu loma, ņemot vērā jaunākās norises Eiropas un starptautiskajās tiesībās. Pamattiesību harta šajā gadījumā tiek apspriesta kā Eiropas instruments, kas veicina pamattiesību izplatību likuma izstrādē.
• Konferenču cikls « Tiesiskums un vārda brīvība »: šī konferenču sērija, kas izveidota JUSTICE ĢD finansētā projekta « JUST FREE — 2020–2022» ietvaros, tiek īstenota kopš 2020. gada septembra, un tā notiek trīs semināru veidā, kuros aplūko vārda brīvības ierobežojumus, sabiedrības tiesības būt informētai un maģistrātu vārda brīvību saistībā ar Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Visas šā projekta konferences tiks atbalstītas ar lietotni.

2. Nacionālā ieslodzījuma vietu pārvaldes skola (École nationale de l’administration pénitentiaire)

Eiropas Savienības Pamattiesību harta tiek izmantota kā norādījums un atbalsts cietuma darbinieku apmācībā un mācīšanā, tostarp Eiropas cilvēktiesību aizsardzības jomās un, konkrētāk, ieslodzīto tiesību jomā.

Atzīmējot Pamattiesību hartas 10. gadadienu, ENAP veicināja Hartas popularizēšanu un labāku izpratni par to, 2020. gadā rīkojot debašu konkursu cietumu dienestu direktoru 48. apmācības grupai un rehabilitācijas un probācijas direktoru 13. apmācības grupai.

Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Profesionāļiem (likumdevējam, administrācijai, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem)

Nacionālās maģistrātu skolas izstrādātie instrumenti

Nacionālā maģistrātu skola savā izglītības platformā sākotnējai un tālākai apmācībai maģistrātiem nodrošina tematisko jomu un mācību komplektu, kas veltīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vēsturei, judikatūras izpētei utt.), jo īpaši atsaucoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras izstrādātajiem Hartas instrumentiem (Aģentūras 2018. gada rokasgrāmata par Hartas piemērošanu).

Iedzīvotājiem

Juridisko konsultāciju centru (des maisons de la justice et du droit) tīkls

Visā valstī ir 141 juridisko konsultāciju centrs, kas ir vieta, kurā iedzīvotāji ir laipni gaidīti, uzklausīti, tiem tiek sniegti padomi un bezmaksas un konfidenciāla informācija par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Tie nodrošina tiesiskumu vietējā mērogā un veicina noziedzības novēršanu, atbalstu cietušajiem un piekļuvi tiesību aktiem. Juridisko konsultāciju centri var izmantot Hartu, jo īpaši veicinot jauniešu piekļuvi tiesību aktiem izglītības pasākumos, kas paredzēti skolām.

Tādu ar Hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

I- Cilvēktiesību aizstāve (Le Défenseur des Droits)

a- Darbība

Francijā cilvēktiesību aizstāve ir neatkarīga administratīvā iestāde, kas izveidota ar 2011. gada 29. marta Konstitutīvo likumu Nr.°2011-333. Tā ir iekļauta konstitūcijā kopš tās 2008. gada reformas, un tās uzdevums ir izskatīt sūdzības, kas ietilpst tās piecās kompetences jomās: publisko pakalpojumu lietotāju tiesību un brīvību aizsardzība, bērnu interešu un tiesību aizsardzība un veicināšana, cīņa pret diskrimināciju un līdztiesības veicināšana, tādu personu ētikas ievērošana, kas veic drošības darbības, un, visbeidzot, ieteikumi trauksmes cēlājiem un to aizsardzība.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas uzskata, ka tās tiesības ir pārkāptas, var iesniegt sūdzību tieši ar vairāk nekā 500 delegātu starpniecību visā teritorijā vairāk nekā 800 vietās vai tieši galvenajā mītnē, izmantojot interneta veidlapu vai bezmaksas vēstuli.

Cilvēktiesību aizstāvei ir būtiskas izmeklēšanas pilnvaras. Tā var pieprasīt jebkurai publiskai vai privātai organizācijai sniegt paskaidrojumus un jebkādu informāciju, kas saistīta ar strīdu izmeklēšanu un izšķiršanu.

Izmeklēšanas beigās cilvēktiesību aizstāve iestājas par mierizlīgumu. Aptuveni 80 % no iestādes uzsāktajiem izšķiršanas procesiem ir bijuši veiksmīgi.

Tā var arī pieņemt lēmumu, ar kuru tā sniedz individuālus vai vispārīgus ieteikumus. Kad lieta tiek iesniegta tiesā, cilvēktiesību aizstāve var arī iesniegt apsvērumus visās tiesās kā amicus curiae. Cilvēktiesību aizstāve paralēli savai rīcībai tiesību aizsardzības jomā izstrādā politiku līdztiesības un tiesību izmantošanas iespēju veicināšanai.

Cilvēktiesību aizstāve Hartu izmanto diezgan ierobežotā apmērā, t. i., tiktāl, ciktāl tā ir piemērojama tikai tad, kad valsts īsteno ES tiesību aktus (Hartas 51. pants). Tādējādi tas ir jāpierāda pašā sākumā, kas ne vienmēr ir acīmredzams. Cilvēktiesību aizstāve var vieglāk izmantot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kas ir bagātīga, vai ES direktīvas par diskrimināciju.

Tomēr dažreiz cilvēktiesību aizstāve to var izmantot papildus citiem līgumu tekstiem (piemēram, starptautiskajai Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām vai Eiropas Cilvēktiesību konvencijai). Tā dažkārt izmanto Hartu saistībā ar sūdzībām par diskriminējošām situācijām, kas ir viena no cilvēktiesību aizstāves intervences īpašajām jomām.

Lūk, daži piemēri lēmumiem, kuros cilvēktiesību aizstāvei Harta ir bijusi noderīgs juridisks līdzeklis.

1. piemērs. Atteikums ļaut darbiniecei priekšlaicīgi pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu par labu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam

Cilvēktiesību aizstāve saņēma sūdzību par to, ka darba devējs (primārā slimokase) ir liedzis darbiniecei iespēju priekšlaicīgi pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu par labu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, jo viņa bija stāvoklī pēc pirmā bērna piedzimšanas [1].

Kad cilvēktiesību aizstāve iztaujāta darba devēju, tas atzina, ka Eiropas Savienības Tiesa trīs gadījumos ir norādījusi, ka atteikums ļaut darbiniecei pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu par labu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir diskriminācija dzimuma dēļ [2].

Tomēr tas atteicās ņemt vērā šo judikatūru, pamatojoties uz to, ka tā nav transponēta Francijas tiesību sistēmā. Darba kodeksa L.1225-52. pants paredz divas situācijas, kurās darba devējs nevar atteikt bērna kopšanas atvaļinājuma priekšlaicīgu pārtraukšanu:

• bērna nāve;
• vai būtisks mājsaimniecību resursu samazinājums.

Tādējādi Darba kodekss neizslēdz iespēju priekšlaicīgi pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu cita iemesla dēļ, ja puses par šo iemeslu ir vienojušās.

Tāpēc cilvēktiesību aizstāvei bija jāatgādina primārajai slimokasei, ka diskriminācijas aizliegums ir sabiedriskās kārtības aizliegums, no kura neviens darba devējs nedrīkst atkāpties. Tāpēc tā secināja, ka atteikums priekšlaicīgi pārtraukt sūdzības iesniedzējas bērna kopšanas atvaļinājumu par labu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir diskriminācija viņas dzimuma dēļ. Šajā lēmumā cilvēktiesību aizstāve savus argumentus daļēji pamatoja ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pantiem.

Hartas 33. pants, ar ko garantē « ģimenes aizsardzību un ģimenes dzīves un darba apvienošanu ». Šajā saistībā 33. panta 2. punktā ir noteikts, ka « lai būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un darbu, ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret atlaišanu no darba saistībā ar maternitāti, kā arī tiesības uz apmaksātu maternitātes atvaļinājumu un uz bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vai bērna adoptēšanas ».

Hartas 21. pantā ir noteikts diskriminācijas aizliegums cita starpā dzimuma dēļ, bet ar 23. pantu nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visās jomās.

Šis piemērs liecina, ka, tiklīdz mēs nonākam līdz ES tiesību aktu darbības jomai, — kā tas ir šajā gadījumā, jo ietilpst darbības jomā, kas saistīta ar nediskriminēšanu dzimuma dēļ nodarbinātībā un, konkrētāk, Direktīvu 2006/54, — cilvēktiesību aizstāve var izmantot Hartu un tā ir tieši piemērojama valsts tiesību sistēmā.

2. piemērs. Personām ar invaliditāti nav iespējas piekļūt reklāmas piedāvājumiem, kas ir pieejami tikai īpašā tīmekļa vietnē, kurā pārdod vilciena biļetes.

Cilvēktiesību aizstāve saņēma sūdzību par to, ka personām ar invaliditāti nav iespējams piekļūt reklāmas piedāvājumiem, kas ir pieejami vienīgi tīmekļa vietnē, kura paredzēta dzelzceļa biļešu pārdošanai. Tāpēc cilvēktiesību aizstāve secināja, ka šī situācija ir diskriminējošas prakses rezultāts turpmāk norādītā ziņā:

• Regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem, kas nosaka, ka « dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs nedrīkst atteikties pieņemt invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai pārdot tai biļeti » [3];
• kā arī ES Pamattiesību hartas 21. pants;
• un, visbeidzot, Francijas 2008. gada 27. maija Likums Nr.°2008-496.

Tādēļ cilvēktiesību aizstāve ieteica, ka uzņēmumam, kas pārvalda tiešsaistes biļešu tīmekļa vietni, būtu jānodrošina invalīdiem piekļuve visiem tā piedāvātajiem atlaižu tarifiem, tajā skaitā tiem, kas paredzēti starptautiskiem ceļojumiem. Arī šajā gadījumā Harta tiek izmantota kā papildinošs un autoritatīvs arguments.

• Tā ir papildinoša, jo ES tiesību aktos nav horizontālās direktīvas, kas aizliegtu diskrimināciju attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi precēm un pakalpojumiem, un Regula par pasažieru tiesībām un pienākumiem ir diezgan ierobežota, tāpēc Hartas 21. pantā ir noteikti galvenie diskriminācijas aizlieguma principi, tostarp attiecībā uz invaliditāti piekļuvē precēm;
• un autoritatīvs arguments, lai atbalstītu ieteikumus un kompensācijas pieprasījumus, paredzot tiešu piemērojamību.

Turklāt tiesiskuma un pamattiesību veicināšanas pasākumu ietvaros, izmantojot partneru tīklus (Eiropas Ombuda tīklu, ko pārvalda Eiropas Ombuds; asociāciju ENOC , kas apvieno bērnu tiesību aizstāvjus; diskriminācijas novēršanas struktūru tīklu Eiropā Equinet; ārējo un neatkarīgo policijas mehānismu neformālo IPCAN tīklu; neformālo NEIWA tīklu viedokļu apmaiņai par to, kā transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem),

cilvēktiesību aizstāve izmanto ne tikai Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, attiecīgās direktīvas, bet arī diezgan sistemātiski Pamattiesību hartu. Šo tīklu ietvaros cilvēktiesību aizstāve ļoti daudz sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), kas ir reāls līdzeklis Hartas popularizēšanai šajos forumos.

b- Pasākumi

Atzīmējot ES Pamattiesību hartas 20. gadadienu, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Francijā organizēja konferenci, kurā pulcējās vairākas galvenās ieinteresētās personas, kas strādā, lai nodrošinātu Hartas ievērošanu un piemērošanu.

Šajā sakarā par diskriminācijas apkarošanu un līdztiesības veicināšanu atbildīgā Cilvēktiesību aizstāves vietniece George Pau-Langevin piedalījās debatēs, ko 2020. gada 7. decembrī organizēja Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA).

Kopā ar Elise Barbé (Kasācijas tiesas Krimināllietu palātas palīgtiesnese, FRA valdes priekšsēdētāja) un Olivier Cousi (Parīzes Tiesas advokātu kolēģijas priekšsēdētājs) viņa runāja par jautājumiem saistībā ar Hartas piemērošanu Francijā un par pasākumiem, kas vajadzīgi tās pilnīgai īstenošanai. Lai iegūtu plašāku informāciju par Francijas iniciatīvām, kuru mērķis ir palielināt pilsoņu informētību par Hartā garantētajām tiesībām, kā arī par pasākumiem, kas saistīti ar tekstā minēto tiesību veicināšanu un īstenošanu, konferences ieraksts ir pieejams, noklikšķinot uz šīssaites.

II. Nacionālā cilvēktiesību padomdevēja komisija (Commission consultative nationale des droits de l’Homme)

Nacionālā cilvēktiesību padomdevēja komisija (CNCDH) ir Francijas nacionālā cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības iestāde, kas izveidota 1947. gadā. Tā ir neatkarīga administratīvā iestāde (AAI), valsts struktūra, kas valdībai un parlamentam sniedz neatkarīgas konsultācijas un priekšlikumus cilvēktiesību, humanitāro tiesību un rīcības jomā un par pilsoņiem piešķirto pamattiesību garantiju ievērošanu sabiedrības brīvību īstenošanai. Tās sastāvā ir 64 personības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, un tā atspoguļo Francijā cilvēktiesību jautājumu un starptautisko humanitāro tiesību jomā pausto viedokļu dažādību. Savu uzdevumu ietvaros tā brīdina sabiedrību un uzlabo plašas sabiedrības izpratni. Tā piedalās arī izglītībā un apmācībā par cilvēktiesību ievērošanu.

2018. gadā CNCDH sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sagatavoja divu minūšu ilgu video, kurā iepazīstināja ar instrumentu:

2 minutes pour comprendre la Charte des Droits Fondamentaux Youtube

2-minutes-pour-comprendre-la-charte-des-droits-fondamentaux-de-lunion-europeenne Site CNCDH

Jānorāda, ka Harta tiks iekļauta jaunajā CNCDH tīmekļa vietnē, sadaļā « resursi » ar aprakstošu logu, kurš varētu atvērties un uz kuru tā regulāri atsaucas savos ziņojumos un atzinumos.

[1] 2019. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 2019-183 par darba devēja atteikumu ļaut darbiniecei pārtraukt bērna kopšanas atvaļinājumu par labu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam.

[2] (EST, 2007. gada 20. septembris, lieta C-116/06 Kiiski pret Tampereen Kaupunki; EST, 3. palāta., 2014. gada 13. februāris, lieta C-512/11, YTN un C-513/11, TSN; EST, 1. palāta, 2019. gada 8. maijs — Nr.°C-486/18).

[3] 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr.°1971/2007 19. panta 2. punkts.

Kā Hartu izmanto jūsu valstī un kāda ir informētība par to

Publiskā politika, kas veicina hartas izmantošanu un likumdevēja, administrācijas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu informētību par to

Valsts plāna diskriminācijas novēršanai 2017.–2022. gadam (“valsts plāns”) ievada nodaļās ir atsauce uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpašu uzmanību pievēršot hartas 21. pantam, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskrimināciju saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskrimināciju īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Valsts plāna nodaļā par piekļuvi mājoklim ir skaidra norāde uz ES Pamattiesību hartas 34. panta 3. punktu, kurā ir uzsvērts, ka, apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Eiropas Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai (..) nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu. Valsts plāna prioritārās jomas cita starpā ir vērstas uz tiesībām, kas skaidri izklāstītas ES Pamattiesību hartā, piemēram, piekļuve mājoklim, sociālā aprūpe, veselības aprūpe un pakalpojumi un preces.

ES Pamattiesību hartas efektīva piemērošana ir viens no horizontālajiem nosacījumiem Eiropas struktūrfondu īstenošanai. Tāpēc Rīcības plānā par veicinošo nosacījumu (ex ante nosacījumu) īstenošanas uzraudzību, ko izstrādājusi Reģionālās attīstības un ES fondu ministrija (Ministarstvo regionalnog razvoja i fondova Europske unije), ir noteikts, kā tiks nodrošināta šā kritērija īstenošana. Reģionālās attīstības un ES fondu ministrija organizē apmācības visiem ES fondu pārvaldības un kontroles sistēmā iesaistītajiem darbiniekiem. Kopš 2015. gada tiek organizēti apmācības kursi ar nosaukumu “Diskriminācijas novēršana, dzimumu līdztiesība un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām piemērošana ESI fondos”. Līdz šim tie ir sniegti 1500 cilvēkiem, kas strādā ESI fondu pārvaldības un kontroles jomā, un tos turpina nodrošināt visiem jaunajiem darbiniekiem, kas uzņemti sistēmā. Apmācība tiek nodrošināta kopumā 22 iestādēm, tajā skaitā nozaru ministrijām un īstenošanas aģentūrām, un jo īpaši valsts pārvaldes struktūrām, piemēram, Jūras, satiksmes un infrastruktūras ministrijai (Ministarstvo mora, prometa i infrastrukture), Vides aizsardzības un enerģētikas ministrijai (Ministarstvo zaštite okoliša i energetike), Būvniecības un vides plānošanas ministrijai (Ministarstvo graditeljstva i prostornog uređenja), Tūrisma ministrijai (Ministarstvo turizma), Veselības ministrijai (Ministarstvo zdravstva), Ekonomikas, uzņēmējdarbības un amatniecības ministrijai (Ministarstvo gospodarstva, poduzetništva i obrta), Kultūras ministrijai (Ministarstvo kulture), Lauksaimniecības ministrijai (Ministarstvo poljoprivrede), Finanšu ministrijai (Ministarstvo financija), Zinātnes un izglītības ministrijai (Ministarstvo znanosti i obrazovanja), Reģionālās attīstības un ES fondu ministrijai, Nodarbinātības un pensiju sistēmas ministrijai (Ministarstvo rada i mirovinskog sustava) un Demogrāfijas, ģimenes, jaunatnes un sociālās politikas ministrijai (Ministarstvo za demografiju, obitelj, mlade i socijalnu politiku). Apmācības kursi tiek nodrošināti sadarbībā ar Horvātijas valdības Cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu tiesību biroju (Ured za ljudska prava i prava nacionalnih manjina), Demogrāfijas, ģimenes, jaunatnes un sociālās politikas ministriju, ombudes biroju un ombudes biroju personu ar invaliditāti jautājumos (Ured pravobraniteljice za osobe s invaliditetom). Apmācības ietvaros tiek skaidrots Horvātijā diskriminācijas novēršanas jomā spēkā esošais tiesiskais regulējums, tostarp ES Pamattiesību harta. Nākamās pārvaldības iestādes plāno turpināt īstenot apmācības kursus kā daļu no ESI fondu pārvaldības nākamajā finansēšanas periodā, īpašu uzmanību pievēršot ES Pamattiesību hartai.

Turklāt Rīcības plānā ex ante nosacījumu uzraudzībai, ko īsteno Reģionālās attīstības un ES fondu ministrija, ir uzsvērts, ka Pamatnostādnēs ES fondu saņēmējiem (Pamatnostādnes pieteikumu iesniedzējiem) ir noteikts arī stratēģiskais tiesiskais regulējums, atsaucoties uz ES Pamattiesību hartu. Nākamajā periodā, lai nodrošinātu mehānismu, ar kuru pārbaudīt ES fondu finansēto darbību atbilstību hartai, Pamatnostādnēs pieteikumu iesniedzējiem tiks iekļauts pienākums uzņēmējiem nodrošināt atbilstību hartai. Vadošajām iestādēm ir jāizstrādā kontrolsaraksti visām struktūrām, kas publicē uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, kurām sarakstā būs skaidri jānorāda, vai izsludinātie uzaicinājumi atbilst hartai.

Turklāt ES Pamattiesību harta ir ESI fondu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo īpaši darbības programmai “Konkurētspēja un kohēzija 2014.–2020. gadam” (OPCC). Šajā nolūkā 2016. gada 31. maijā Reģionālās attīstības un ES fondu ministrija (MRRFEU) izdeva Lēmumu par horizontālo principu piemērošanu, kurā noteikts, ka “OPCC ietvaros finansētajām intervencēm ir jāatbilst ne tikai vienlīdzības principiem, bet, kad vien iespējams, būtu jāsekmē vienlīdzīgu iespēju, diskriminācijas aizlieguma un pieejamības politikas praktiska piemērošana”. Šis noteikums pilnībā atbilst hartas III sadaļas “Vienlīdzība” 21.–26. pantam. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas MRRFEU 2016. gada 31. jūnijā izdeva lēmumu, ar ko apstiprina Pamatnostādnes darbības programmas “Konkurētspēja un kohēzija” pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem par horizontālo principu īstenošanu. Šā dokumenta izstrādē cita starpā bija iesaistījies Horvātijas valdības Dzimumu līdztiesības birojs (Ured za ravnopravnost spolova), ombudes birojs personu ar invaliditāti jautājumos, ombudes birojs un ombudes birojs dzimumu līdztiesības jautājumos (Ured pravobraniteljice za ravnopravnost spolova). Pamatnostādnes, kurās sniegts hartas koncepciju un noteikumu kopsavilkums, ir pieejamas: https://strukturnifondovi.hr/dokumenti/?doc_id=578&fondovi=esi_fondovi. Noteikumi, kas norādīti Pamatnostādnēs darbības programmas “Konkurētspēja un kohēzija” pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem par horizontālo principu īstenošanu, ir ietverti un tiem ir pievērsta īpaša uzmanība visā OPCC konkursa dokumentācijā, kā tas ir redzams šeit. Tāpat arī OPCC popularizē [hartu], izmantojot tiešus infrastruktūras ieguldījumus, kas veicina hartas mērķu sasniegšanu, ieguldot infrastruktūrā visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, lai garantētu to cilvēktiesības. Pašreizējā finansēšanas periodā OPCC iegulda saskaņā ar šādiem Hartas pantiem: 35. pants — Veselības aizsardzība, 14. pants — Tiesības uz izglītību, 24. pants — Bērnu tiesības, 25. pants — Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, 26. pants — Invalīdu integrācija u. c.

Projektu sagatavošanas un īstenošanas koordinēšanas dienests, kas ir MRRFEU organizatoriskā daļa, koordinē diskriminācijas aizlieguma, dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti tiesību un ilgtspējīgas attīstības horizontālo principu piemērošanu.

Horvātijas valdības Cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu tiesību birojs plāno stratēģiskajā dokumentā, kas plānots cilvēktiesību popularizēšanas un aizsardzības jomā (Valsts cilvēktiesību aizsardzības un popularizēšanas programma 2019.–2024. gadam), iekļaut vajadzību īstenot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt izpratni par ES Pamattiesību hartu un tās atpazīstamību, kā arī izglītošanu par hartu.

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

• Profesionāļiem (likumdevējam, administrācijai, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem)
• Iedzīvotājiem

Katru gadu Tieslietu akadēmija (Pravosudna akademija) cenšas iekļaut apmācību par ES Pamattiesību hartu savā tiesnešu un citu tiesu iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūžizglītības programmā. Akadēmija arī piedalās Savienības programmu finansētajos ES projektos, kas ir paredzēti mācībām par hartu.

Piemērs tam ir projekts “Eiropas Savienības Pamattiesību harta juridiskajā praksē” (Harta iztiesāšanā), ko Horvātijā īsteno ombudes birojs kopā ar Tieslietu akadēmiju kā vienu no asociētajiem partneriem. Šajā projektā 2017. gadā četri tiesneši piedalījās divās starptautiskās konferencēs, savukārt 2018. gadā tika organizēti seši vienas dienas semināri: trīs vispārīgi par hartas tematu (kopā 41 tiesnesim no Zagrebas, Splitas un Osijekas) un trīs specializēti par patvērumu un diskrimināciju (kopā 46 tiesnešiem Zagrebā).

Svarīgi ir arī pieminēt Pārejas programmas projektu “Tiesu iestāžu darbinieku apmācības kvalitātes uzlabošana — ES tiesību akti un mācības tiešsaistē”, kas tika pabeigts 2018. gada martā. Papildus semināru un tiešsaistes kursu organizēšanai projektā bija ietverta arī tādas mācību programmas izstrāde, kas nepieciešama, lai sniegtu apmācību Eiropas tiesību jomā un ko Tieslietu akadēmija var turpināt izmantot savās programmās. Viens no aptvertajiem tematiem bija “ES Pamattiesību harta — darbības joma un piemērošana valsts līmenī”, kas kopā ar saistītajiem materiāliem bija pamatā četriem semināriem, kuros kopumā piedalījās 60 dalībnieki un kuri bija daļa no regulārās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūžizglītības programmas 2019. gadā.

Tādu ar hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras rokasgrāmata ar nosaukumu “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību aktu izstrādes un politikas veidošanas procesā valstu līmenī” tika prezentēta kā daļa no apmācības kursa ierēdņiem, kas iesaistīti likumdošanas procesā. Apmācības kursu nodrošināja ombudes birojs sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru 2019. gada 30. janvārī.

Turklāt pēc tam, kad Eiropas Savienība Pamattiesību aģentūra publicēja Gada ziņojumu par pamattiesībām, kurā ir ietverta nodaļa par Pamattiesību hartas izmantošanu valsts līmenī, pilsoniskās sabiedrības organizācija “Zagrebas Cilvēktiesību nams” izplata šo ziņojumu, publicējot to savā sociālo mediju kontā.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru ombudes birojs ir organizējis divus seminārus, kuru mērķis ir veicināt izpratni par Pamattiesību hartu:

• 2019. gada 30. janvārī Valsts publiskās pārvaldes skolas telpās (Državna škola za javnu upravu) tika organizēta apmācība ierēdņiem. Apmācības mērķis bija palielināt likumdošanas procesā iesaistīto civildienesta ierēdņu izpratni par Pamattiesību hartu, īpašu uzmanību pievēršot 51. pantam, kas nosaka hartas piemērošanas jomu. Aģentūras rokasgrāmata “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību aktu izstrādes un politikas veidošanas procesā valstu līmenī” arī tika prezentēta apmācības ietvaros.
• Cilvēktiesību nama telpās 2019. gada 31. janvārī tika organizēta apmācība pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apmācība bija vērsta uz iespēju piemērot hartu ar kampaņu un cilvēktiesību aizstāvības starpniecību, kā arī uz atbalstu personām, kuru tiesības ir pārkāptas, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskai tiesvedībai.
• Arī ombudes ziņojumā par 2018. gadu, kas tika iesniegts Horvātijas parlamentam 2019. gada martā, ir citēta Pamattiesību harta.

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Zagrebas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Pravni fakultet Sveučilišta u Zagrebu) izpratne par hartu tiek veidota lekcijās, kas studentiem pasniegtas otrajā un piektajā gadā, kā arī pēcdiploma studiju līmenī.

Otrajā gadā Eiropas publisko tiesību pamatkursa ietvaros divas lekcijas tiek veltītas pamattiesību aizsardzībai ES, ietverot hartu. Piektajā gadā jurisprudences studentiem tiek piedāvāts izvēlēties kursu par ES pamattiesībām, kas tiek mācīts angļu valodā. Nesen tika arī uzrakstīta universitātes mācību grāmata par pamattiesībām Eiropas Savienībā, kurā galvenā uzmanība pievērsta diskriminācijas aizliegumam. Turklāt pamattiesību aizsardzība tiek mācīta iestādēs un ES tiesību sistēmas kursā kā daļa no speciālistu studiju programmas ES tiesību jomā.

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē hartas izmantošanu un izpratni par to

Katru gadu Zagrebas Cilvēktiesību nams piedalās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) apsekojumā, ko tā veic, lai sagatavotu ikgadējo ziņojumu par pamattiesībām, kurā iekļauta nodaļa par Pamattiesību hartas izmantošanu valsts līmenī. Ziņojumā tiek sniegts pārskats par dalībvalstu judikatūru, kurā atsaucas uz hartu, hartas izmantošanu parlamentārajās debatēs un jaunu tiesību aktu pieņemšanā, kā arī hartas atspoguļojumu akadēmiskajos rakstos. Kā jau minēts, pēc Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojuma publicēšanas Zagrebas Cilvēktiesību nams izplata ziņojumu, publicējot to sociālajos medijos.

Turklāt, kā minēts iepriekš, 2019. gada 31. janvārī Zagrebas Cilvēktiesību nama telpās notika seminārs par ES Pamattiesību hartu, ko organizēja Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un Horvātijas ombudes birojs. Seminārā, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, neatkarīgas cilvēktiesību iestādes un citi ieinteresēti praktizējošie juristi, tika risināti tādi jautājumi kā hartas nozīme un darbība, ietverot arī uzdevumus, kas saistīti ar tās praktisku pielietošanu pilnas dienas apmācības kursa laikā.

Valdības politika, kas veicina Hartas izmantošanu un izpratni par to pārvaldes iestādēs, tiesībaizsardzības struktūrās un tiesu iestādēs

1. Tieslietu koledža (Scuola Superiore della Magistratura)

Tieslietu koledžai, kas dibināta ar 2006. gada 30. janvāra Likumdošanas dekrētu Nr. 26, ir piešķirta galvenā loma tiesiskajā apmācībā, proti, tā nodrošina, ka tiek īstenoti tiesību akti un pildīts pienākums profesionāli apmācīt tiesu iestāžu locekļus. Tomēr koledžas mācību shēmas ir paredzētas arī advokātu kolēģijām, kurām tā organizē kopīgus kursus.

Kolēģijai ir svarīgs mērķis, proti, nodrošināt mācības un mūžizglītību miertiesnešiem, lai uzlabotu starptautisko sadarbību un labāk iepazīstinātu ar tiesību sistēmām.

Koledžai ir ekskluzīva kompetence miertiesnešu mūžizglītības un apmācības jomā. Tai ir jo īpaši šādi pienākumi:

• organizēt profesionālo mūžizglītību un mācību seminārus miertiesnešiem un citiem praktizējošiem juristiem (pēc vajadzības);
• sniegt sākotnējo apmācību un mūžizglītību goda miertiesnešiem;
• organizēt mācību kursus tiesnešiem un prokuroriem, kuri gatavojas iecelšanai augstākos amatos pirmās un otrās instances tiesās;
• nodrošināt mācības miertiesnešiem, kas ieņem augstākos un vidēja līmeņa amatus tiesu iestādēs;
• nodrošināt mācības miertiesnešiem, kuriem uzticēts pienākums veikt apmācību;
• veikt decentralizētas mācību darbības;
• sadarboties darbībās, kas saistītas ar kvalifikācijas praksi parastiem miertiesnešiem saskaņā ar vadlīnijām, ko izdevusi Tiesu iestāžu augstākā padome (Consiglio superiore della magistratura), un ņemot vērā tiesu iestāžu padomju priekšlikumus;
• pēc kompetentās valsts pārvaldes iestādes pieprasījuma organizēt mācības ārvalstu miertiesnešiem Itālijā vai personām, kas piedalās apmācības darbībās, kuras vada Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls vai kuras tiek vadītas Eiropas Savienības un citu valstu vai starptautisko institūciju projektu ietvaros, vai īstenot Ārlietu ministrijai paredzētās programmas un koordinēt apmācības darbības, kas paredzētas Itālijas miertiesnešiem un ko sniedz citas valstis vai starptautiskās institūcijas saistībā ar tieslietu sistēmas organizēšanu un darbību;
• pēc kompetentās valsts pārvaldes iestādes pieprasījuma sadarboties darbībās, kas attiecas uz tieslietu sistēmas organizēšanu un darbību citās valstīs;
• īstenot mācību programmas sadarbībā ar līdzīgiem citu institucionālo vai profesionālo struktūru departamentiem;
• publicēt izpēti un pētījumus saistībā ar apmācības darbībās ietvertajām tēmām;
• organizēt kultūras iniciatīvas un pieredzes apmaiņas, pētījumu sanāksmes un izpēti saistībā ar apmācības darbībām;
• rīkot seminārus, tostarp pamatojoties uz īpašiem nolīgumiem vai konvencijām, kas reglamentē ar rīkošanu saistītās maksas, praktizējošiem juristiem vai personām, kas iestājušās specializētās juridiskajās koledžās.

Koledža organizē ikgadējos mūžizglītības kursus par Eiropas tiesībām un jo īpaši par Hartā noteiktajām tiesībām, kas ir pieejami visiem miertiesnešiem, un daži kursi ir pieejami arī advokātiem. Tie attiecas gan uz materiālajiem, gan lingvistikas aspektiem.

Šī metode ir piemērota, jo apmācība par Hartu un tās piemērošanu valsts līmenī tiek sniegta, tiklīdz ir veikti Hartā noteikto pamattiesību aizsardzības uzlabojumi. Tāpēc labākās prakses piemērs ir konkrēti akcentēt norādi uz ES Hartā noteikto tiesību veidu un rīkot diskusiju, kā tās tiek integrētas valsts tiesību aktos.

Nicas harta būs tēma saistībā ar 2022. gadā rīkotajiem mūžizglītības kursiem par personas datu aizsardzību, par tiesību avotu sistēmu, par digitalizāciju, tiesiskumu, tiesībām, par pamattiesībām un Eiropas tiesībām, par goda aizskārumu un naida runu, kā arī par mākslīgo intelektu un tiesību aktiem.

2. Valsts kontaktpersona saistībā ar ES Hartu

Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vēlmēm pašreizējā tieslietu ministre, Marta Cartabia, ir iecēlusi profesori Palmina Tanzarella par Itālijas kontaktpersonu Hartas jautājumos. Viens no viņas uzdevumiem ir sekmēt Hartu, veicinot informētību par to un tādējādi nodrošinot tās efektīvāku piemērošanu. Tika izraudzīta persona, kas darbojas valsts pārvaldē un kas izmanto priekšrocības, ko sniedz īpaša iekšēja sadarbība ar Tieslietu ministriju un akadēmisko pasauli.

Kontaktpersona ir un būs jauna dimensija, kas veicinās un stiprinās zināšanas par Hartu ar regulāras iniciatīvu programmas starpniecību. Tālab šo kontaktpersonu atbalsta Personāla nodaļa, kas koordinē starptautiskās lietas saistībā ar cilvēktiesībām (Coordinamento dell’attività internazionale in tema di diritti umani; AIDU), kuru Tieslietu ministrija 2021. gada decembrī izveidoja Tieslietu departamenta (Dipartimento per gli affari di giustizia; DAG) paspārnē. Šai iniciatīvai nav precedenta, un tā ir arī ieviesta ar mērķi īstenot Eiropas stratēģijas mērķus stiprināt Pamattiesību hartas piemērošanu Eiropas Savienībā. Tieslietu ministrijas kompetences robežās šī nodaļa koncentrēsies uz Eiropas tēmām, kas attiecas uz pamattiesībām, pilsoņu tiesībām un personu brīvu pārvietošanos.

3. Augstskolu rīkoti kursi

Pamattiesību aizsardzība kā Eiropas integrācijas spēks tagad ir būtiska augstskolās rīkoto juridisko kursu sastāvdaļa, jo īpaši attiecībā uz konstitucionālo un ES tiesību attīstību. Lai nodrošinātu tiesību aizsardzību vairākos līmeņos, ir svarīgi nākamajiem praktizējošiem juristiem un ekonomistiem apgūt mācības par Nicas hartu un to, kā to interpretē valsts tiesas un Tiesa. Šā iemesla dēļ pēdējos gados ir strauji pieaudzis specializēto kursu apjoms.

Proti, saskaņā ar jaunāko apsekojumu, ko sniegusi Augstskolu un pētniecības ministrija (Ministero dell’Università e della Ricerca; MUR), 2021. gada decembrī valsts un privāto augstskolu tiesību, politisko zinātņu un ekonomikas departamenti piedāvāja apmēram 550 kursus, tostarp dažus kursus angļu valodā.

Vairums šo kursu plaši aplūko pamattiesību aizsardzības jautājumu, uzsverot konstitucionālo tiesu un pārvalstisko Eiropas tiesu dialogu par to, kā tās īsteno savas hartas. Gadījumu analīzes sniedz studentiem rīkus, kas tiem nepieciešami, lai saprastu, kā hartas un judikatūra mijiedarbojas. Šādā veidā var nopietni izvērtēt Nicas Pamattiesību hartu un tās piemērošanas ietekmi.

Harta ir pētīta arī kursos, kuru tēma ir, piemēram, imigrācija, informācijas un komunikācijas tiesības, vides tiesības, Eiropas krimināltiesības un procesuālās tiesības, Eiropas administratīvās tiesības, reliģijas plurālisms, Eiropas nodokļu tiesības un Eiropas darba tiesības.

4. Labākās prakses piemēri valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības efektīvai sadarbībai, lai mudinātu no diskriminācijas cietušos iet uz priekšu un lai sniegtu tiem atbalstu

Tā kā Nicas hartas stūrakmens ir diskriminācijas aizliegums, to veicina arī valsts iestādes, kas nodarbojas ar šo jautājumu.

Būtu jāpievērš uzmanība Valsts birojam rasu diskriminācijas izskaušanas jomā (Ufficio Nazionale Antidiscriminazioni Razziali; UNAR), kas izveidots premjerministra biroja padotībā ar 2003. gada 9. jūlija Likumdošanas dekrētu Nr. 2015 (ar ko īsteno Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības).

Birojam ir uzdots garantēt tiesības uz vienādu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai invaliditātes. Tas darbojas autonomi un neatkarīgi un jau vairākus gadus cieši uzrauga, kādu ietekmi atstāj diskriminējoša naida runa, tostarp internetā, kā arī centienus to apkarot.

Birojam ar likumu ir noteikti šādi uzdevumi:

• sniegt palīdzību tiesas vai administratīvā tiesvedībā personām, kuras uzskata, ka ir cietušas no diskriminējošas rīcības, šāda palīdzība tiek sniegta Itālijas Civilprocesa kodeksa 425. pantā noteiktajos veidos;
• pienācīgi ievērojot tiesu iestādes prerogatīvas un funkcijas, veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, ir vai nav diskriminācija;
• mudināt valsts un privātās struktūras, jo īpaši apvienības un struktūras, kas aktīvi darbojas diskriminācijas apkarošanas jomā, pieņemt īpašus pasākumus, tostarp projektus pozitīvai rīcībai, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju uz rasu vai etniskās piederības pamata vai atlīdzināt par diskrimināciju;
• iespējami palielināt informētību par spēkā esošiem instrumentiem, kas nodrošina aizsardzību, tai skaitā veicinot sabiedrības informētību par vienlīdzīgas attieksmes principu un īstenojot informācijas un komunikācijas kampaņas;
• izdot ieteikumus un atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju uz rasu vai etniskās piederības pamata, kā arī priekšlikumus spēkā esošo tiesību aktu grozījumiem;
• sagatavot gada ziņojumu parlamentam par vienlīdzīgas attieksmes principa efektīvu piemērošanu un aizsardzības mehānismu efektivitāti, kā arī gada ziņojumu premjerministram par veikto darbu;
• veicināt pētniecību, izpēti, mācību kursus un pieredzes apmaiņu, tostarp sadarbībā ar apvienībām un struktūrām, kas aktīvi nodarbojas diskriminācijas apkarošanas jomā, ar citām nevalstiskām organizācijām, kas ir aktīvas šajā jomā, un ar specializētiem statistiskās apsekošanas institūtiem, tai skaitā nolūkā izstrādāt diskriminācijas apkarošanas vadlīnijas.

Premjerministra biroja padotībā izveidotais Vienlīdzīgu iespēju departaments (Likumdošanas dekrēta Nr. 215/2003 6. pants) ir izveidojis reģistru, kurā uzskaitītas apvienības un struktūras, kas nodarbojas diskriminācijas izskaušanas un vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas jomā.

Tieslietu ministrija ir piedalījusies un pašreiz piedalās vairākos analītiskos un darbības projektos, ko koordinē UNAR, ar īpašu mērķi atjaunināt un izstrādāt praksi un rīkus, lai efektīvi novērstu un apkarotu rasismu, ksenofobiju un citu veidu neiecietību, kas tiek pausta ar naida runu, tostarp internetā. Šie projekti ir tostarp šādi:

• CO.N.T.R.O. projekts – (“COunter Narratives againsT Racism Online”) [“Pret rasismu internetā vērsti pretēji naratīvi”] (2018–2020) – ko izstrādāja un koordinēja UNAR sadarbībā ar Sociālo pētījumu institūtu (Istituto per la Ricerca Sociale; IRS) un ko atbalstīja un finansēja Eiropas Komisija; tā ietvaros veicināja mērķtiecīgu komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu pret rasismu internetā un izstrādāja nosacījumus UNAR Mēdiju un interneta observatorijas izveidošanai, iesaistot galvenos institucionālos un neinstitucionālos dalībniekus, kas strādā, lai apkarotu šo problēmu;
• REASON projekts – (“REAct in the Struggle against ONline hate speech”) [Reaģēt cīņā pret naida runu internetā] (darbojas kopš 2020. gada), ar kuru tika oficiāli izveidots Nacionālais kontroles stends (Cabina di Regia Nazionale), lai apkarotu naida noziegumus un naida runu internetā, ar mērķi palīdzēt koordinēt darbības un apmainīties ar pieredzi sadarbībā ar Observatoriju cīņai pret diskriminācijas darbībām (Osservatorio per la sicurezza contro gli atti discriminatori; OSCAD), Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Izglītības ministriju, Komunikācijas garantiju iestādi (Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni; AGCOM) un brīvprātīgajām apvienībām, tostarp: Carta Di Roma, Lunaria, Arci, Amnesty Italia, Cospe un Arcigay.

Galvenais Kontroles stenda uzdevums ir izstrādāt Valsts stratēģisko plānu, lai apkarotu naida noziegumus un naida runu.

5. Politiskās nostādnes, kas vērstas uz skolām. Kopumā – izglītība

Paturot prātā, ka ir lietderīgi un nepieciešami veicināt izpratni par Hartu, lai mudinātu jaunākās paaudzes rūpīgi atainot kopīgās vērtības, cilvēkus un cilvēka cieņu liekot iekļaujošas sabiedrības veidošanas procesa centrā, skolās ir īstenotas daudzas iniciatīvas. Tai skaitā šādas:

La Carta europea dei diritti a un milione di studenti (Eiropas Savienības Pamattiesību harta miljonam studentu) bija projekts, ko kopīgi īstenoja Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Itālijas valdība sadarbībā ar Izglītības, augstskolu un pētniecības ministriju un Itālijas Pastu (Poste Italiane) un kura ietvaros pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas kopijas tika nosūtītas vienam miljonam studentu, kas mācās Itālijas augstskolās;

La Carta di Nizza fra diritti umani e cittadinanza (Nicas harta – starp cilvēktiesībām un valstspiederību) bija Izglītības ministrijas konkurss, kura primārais mērķis bija mudināt bērnus lasīt un pārdomāt par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas praktisko pielietojumu. Jo īpaši Hartas saturs tika apspriests, salīdzinot to ar cilvēktiesību jomā pieņemto starptautisko konvenciju un līgumu, piemēram, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, tekstiem.

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

Tieslietu ministrija 2019. gadā laida klajā EJNita «EJNita» projektu (EJN – Itālijas tīkls. Būvējot tiltus), kuru daļēji finansēja Eiropas Komisija (dotācijas nolīgums Nr. 831373) un kura mērķis bija stiprināt un racionalizēt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (EJN) civillietās un komerclietās. Šis projekts tapa, reaģējot uz vajadzību uzlabot zināšanas par tiesu iestāžu sadarbības rīkiem civillietās un komerclietās juridiskajā vai profesionālajā jomā.

Projekta rezultātā tika izveidots ALDRICUS portāls, kurā tiek apkopota interesējošā informācija un materiāli (standarti, vietējā, starptautiskā un pārvalstiskā judikatūra, saites uz interesējošām vietnēm) kā bloga sastāvdaļa. Aldricus portāls ir arī rīks, kas tiek izmantots, lai sekmētu un veicinātu izpratni par Hartu, ko panāk, jo īpaši popularizējot mērķorientētus mācību pasākumus. Piemēram, 2021. gada 22. februārī tika reklamēts mācību pasākums La protezione transfrontaliera degli adulti con disabilità cognitive in Italia e Spagna (Pārrobežu aizsardzība Itālijā un Spānijā pieaugušajiem ar kognitīviem traucējumiem).

Tieslietu ministrijai ir īpaši izveidota lapa Hartas veicināšanai, kurā sniegta piekļuve teksta itāļu valodas redakcijai, kā arī saite uz Eiropas Komisijas tīmekļa vietni, kurā skaidrota Harta.

Tādu ar Hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Ir daudz mācību un mācīšanās iniciatīvu, ko piedāvāja mācību iestādes sadarbībā ar Eiropas partneriem (Eiropas iestādēm, piemēram, Pamattiesību aģentūru (FRA) vai citām Eiropas valstīm) un kas ir vērstas uz tiesu iestāžu personālu Itālijā. Piemēram, 2021. gadā Tieslietu koledža šajā saistībā publicēja vairākus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas izrietēja no iniciatīvām ar ES ieinteresētajām personām – Eiropas Tiesību akadēmiju (Europäische Rechtsakademie, ERA), Vācijas institūciju; Francijas Nacionālo tieslietu skolu (Ecole Nationale de la Magistrature; ENM) un EJTN.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā popularizēt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par Hartu un tās izmantošanu

Institūcijas, kurām ir uzdots aizsargāt cilvēktiesības, ir tiesīgas saņemt finansējumu, kas ar Itālijas 2001. gada Budžeta likumu (2021. gada Likuma Nr. 178 1. panta 573. punkts) ir piešķirts, lai finansētu darbības saistībā ar Nicas hartas satura popularizēšanu. Tieslietu ministrijai piešķirtais finansējums 2021. gadam un 2022. gadam ir 2 miljoni EUR gadā, un tas ir paredzēts augstas kvalitātes apmācības projektiem, kuri veicina tieslietu kultūru starptautisko krimināltiesību un cilvēktiesību jautājumos. Kritēriji finansējuma resursu piekļuvei tika noteikti ar tieslietu ministra dekrētu sadarbībā ar ekonomikas lietu un finanšu ministru, un prioritārā prasība ir pierādījums par ilgtermiņa sadarbību un konsultācijām ar starptautiskajām struktūrām un institūcijām.

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par Hartu un tās izmantošanu

Valsts iestādēm ir cieša saikne ar trim Itālijas augstākajām tiesām, proti, Konstitucionālo tiesu (Corte costituzionale), Augstāko kasācijas tiesu (Corte Suprema di Cassazione) un Valsts padomi (Consiglio di Stato).

Konstitucionālās tiesas pētniecības departaments publicē gada ziņojumu, kurā apkopo un paskaidro, kā tiek interpretēta Eiropas Pamattiesību harta, jo šīs pamattiesības attiecas uz konstitucionālajiem principiem. Jaunākais ziņojuma izdevums tika publicēts 2021. gada jūnijā ar nosaukumu L’applicazione della Carta dei diritti fondamentali dell’Unione europea nella giurisprudenza della Corte costituzionale (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana Konstitucionālās tiesas judikatūrai), 2021. gada jūnijs.

Augstākās kasācijas tiesas pētniecības departaments sniedz piekļuvi svarīgākajiem nolēmumiem, tostarp starptautiskajai un Eiropas judikatūrai.

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē Hartas izmantošanu un izpratni par to

Nacionālā Advokātu kolēģija (Associazione Nazionale Forense; ANF) ir dalībniece Eiropas partnerībā, ko vada fonds “Bulgārijas advokāti cilvēktiesību jomā” un kas pulcina kopā citus dalībniekus, piemēram, Confprofessioni (konfederācija, kuras biedre ir ANF), Milānas advokātu kolēģiju, Burgosas Universitāti un Spānijas Vispārējo advokātu kolēģijas padomi (Consejo General de la Abogacìa Española). Vadošā dalībniece un tās partneri uzvarēja Eiropas iepirkuma konkursā par atbalstu starptautiskajiem apmācības projektiem tieslietās, kas aptver civiltiesības, krimināltiesības vai pamattiesības (JUST-JTRA-EJTR-AG-2017).

Ar projektu “Lawyers4Rights” bija paredzēts sasniegt šādus mērķus – veicināt zināšanas par ES Pamattiesību hartas izcelsmi, mērķi un piemērošanas jomu, stiprināt pamattiesību nozīmi tajā, kā tiek reaģēts uz aizsardzības jautājumiem, kas rodas saistībā ar migrācijas un terorisma problēmām, veicināt labuma guvēju izpratni par to, kā ES Harta ir piemērojama valsts līmenī, uzlabot juridisko profesiju sadarbību un pilnveidot sapratni par piemērojamo ES tiesību pamatelementiem ikvienā valsts kontekstā.

Noslēguma konference notika 2022. gada 24. jūnijā, kurā tika prezentēti projekta rezultāti un tika sniegti galvenie secinājumi par advokātu informētības līmeni un Pamattiesību hartas piemērošanu.

Projekta saturs ir atrodams vietnē https://lawyers4rights.eu/

Popularizēt Hartas saturu un vairot informētību par to palīdzēja arī vairākas citas spontānas iniciatīvas, piemēram, akadēmiskās aprindas organizēja mācību pasākumus un padziļinātus seminārus, juridiskajos žurnālos un avīzēs tika publicēti darbi par attiecīgo tēmu, dažādos abonentu sarakstos, kuros praktizējoši juristi ir pierakstījušies, notika viedokļu apmaiņa.

Valsts politika, ar ko likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesnešu vidū veicina Hartas izmantošanu un informētību par to

Latvijas tiesību aktos un judikatūrā ir ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Hartas) panti, kas attiecas uz personas datu aizsardzības jautājumiem, cilvēku vienlīdzību, kā arī cilvēku tiesībām migrācijas, zinātnes un informācijas pieejamības jomās.

Atsauces likumprojektu anotācijās

• Likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" - likumprojekta anotācijā atsauce uz Hartas 8.pantu par personas aizsardzību un personas datu godprātīgo apstrādi. Likums izstrādāts, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus attiecībā uz personas datu apstrādi.
• Privāto pensiju fondu likums - likumprojekta anotācijā atsauce uz Hartas 8.pantu par personas aizsardzību un personas datu godprātīgo apstrādi.
• 2018. gada 25. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" - likumprojekta anotācijā atsauce uz Hartas 20.pantu par visu personu vienlīdzību likumu priekšā.
• Likumprojekta Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" anotācijā atsauce uz Hartas 42. pants par tiesībām piekļūt ES iestāžu un struktūru dokumentiem.

Atsauces Satversmes tiesas spriedumos

• Spriedums lietā Nr. 2018-18-01 par Ceļu satiksmes likuma pantu atbilstību Satversmei. Panti tika atzīti par neatbilstošiem, sakarā ar prasībām personu datu aizsardzībā. Tika izmantota atsauce uz Hartas 8.pantu par personu datu aizsardzību.
• Spriedums lietā Nr. 2018-15-01 par Augstskolu likuma pantu atbilstību Satversmei. Atsauce uz Hartas 13.pantu par pētījuma akadēmisko brīvību humanitārajās un eksaktajās zinātnēs.
• Spriedums lietā Nr. 2018-11-01 par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku Atlīdzības likuma pantu atbilstību Satversmei. Atsauce uz Hartas 8.pantu par personas aizsardzību un personas datu godprātīgo apstrādi.

Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Praktiķiem

Latvijā darbojas Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC), kas organizē un nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību un profesionālas pilnveides pasākumus. Regulāri tiek organizētas vispārējas cilvēktiesību lekcijas, kurās ir iespējams diskutēt arī par Hartu.

LTMC sadarbojas ar Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) un Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīklu (EJTN), piedāvājot arī starptautisko apmācību iespējas tiesnešiem.

• 2014. gadā LTMC organizēja 6 lekcijas par Hartu. Kopumā 2014. gadā pasākumus apmeklēja 141 jurists.
• No 2017. gada līdz 2019. gadam seminārus saistībā ar Hartu apmeklēja 43 tiesneši no Latvijas.
• 2018. gadā tika noslēgts sadarbības līgums ar Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) par “Latvijas tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku augsta līmeņa apmācību pakalpojumiem” tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru un ierēdņu apmācīšanai, tajā skaitā ES vispārējo tiesību jautājumos.

Iedzīvotājiem

Augstākā tiesa Hartas normu piemērošanas pārskatāmību veicina ar tiesību aktu katalogā izveidotu atsevišķu sadaļu Hartai. Šajā katalogā netiek pievienoti visi Senāta nolēmumi, bet tie, kas ir nozīmīgi tiesību normu piemērotājiem (sk. katalogā Eiropas Savienības tiesību akti -> Līgumi -> Eiropas Savienības Pamattiesību harta).

Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā "Rokasgrāmatas" ir pievienota informācija par Eiropas Savienības pamattiesību aģentūras izdevumiem (sk. Eiropas Savienības pamattiesību aģentūras izdevumi).

Pamats tam, ka leģislatīvā procesa ietvaros tiek nodrošināta tiesību aktu projektu atbilstības Hartai novērtēšana, ir Likuma par likumdošanas principiem (Teisėkūros pagrindų įstatymas) 9. panta 4. punkts, kurā noteikts, ka valdības pilnvarotas iestādes var izdot secinājumus par tiesību aktu projektu atbilstību ES tiesību aktiem, Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem Lietuva ir pievienojusies, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Minētos secinājumus iesniedz arī struktūrai, kura pieņem tiesību aktu. Lai arī minētajā noteikumā nav skaidri minēta prasība par atbilstību Hartai, prasība nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem ietver arī atbilstības Hartai nodrošināšanu. Prakse rāda, ka noteikums tiek saprasts šādi. Piemēram, savos secinājumos par likuma projektu, ar ko groza Lietuvas Likumu Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Lietuvos Respublikos rinkimų į Europos Parlamentą įstatymo pakeitimo įstatymo projektas), Eiropas tiesību departaments (Europos teisės departamentas) konstatēja, ka noteikums, ar ko ierobežo Hartas 39. panta 1. punktā noteikto tiesību – balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās – izmantošanu, būtu jāuzskata par tādu, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem; proti, noteikums liedza vienu un to pašu personu ievēlēt Eiropas Parlamentā vairāk nekā divas reizes pēc kārtas, taču tajā nebija izpildīts nosacījums par šāda ierobežojuma pamatojumu, kā noteikts Hartas 52. pantā (tiesību ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, tajos jārespektē šo tiesību būtība un tiem jābūt samērīgiem) (https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAK/325a8fb0199811e9bd28d9a28a9e9ad9?positionInSearchResults=1&searchModelUUID=2d93c2bd-31b3-4e97-b94e-d931ddae3ca2).

Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Tieslietu ministrijas (Teisingumo ministerija) tīmekļa vietnē ir publicēts Ceļvedis Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (Europos Sąjungos Teisingumo Teismo praktikos vadovas), kurā ir sniegta arī informācija par jautājumiem saistībā ar Hartas piemērošanu. Tīmekļa vietnē ir norādīta arī saite uz Eiropas Savienības tīmekļa vietnē publicēto informāciju par ES tiesībās piešķirto tiesību aizstāvību. (https://tm.lrv.lt/lt/veiklos-sritys-1/es-reikalu-koordinavimas/es-teises-perkelimas-ir-igyvendinimas ar saiti uz https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/contact/problems-and-complaints/help-defending-your-rights/individuals_en). Saite uz Rokasgrāmatu par Hartas piemērošanu valsts līmenī, ko publicējusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, tiks nodrošināta, tiklīdz rokasgrāmata būs pārtulkota lietuviešu valodā.

Projekta “Spēcīgāka reaģēšana uz naida noziegumiem un naida runu Lietuvā” ietvaros, ko īsteno Iekšlietu ministrija (Vidaus reikalų ministerija), Ģenerālprokuratūra (Generaline prokuratūra) un Žurnālistu ētikas pārrauga birojs (Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba), tiek nodrošinātas kopīgas mācības policijas darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuras finansē no Eiropas Savienības programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (2014.–2020.g.). Publicējot juridisku informāciju, kas ir būtiska cīņā ar naida noziegumiem un kas paredzēta gan policijas darbiniekiem, gan cietušajiem, Iekšlietu ministrija sniedz saiti uz šai tēmai veltīto sadaļu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tīmekļa vietnē (https://vrm.lrv.lt/lt/veiklos-sritys/viesasis-saugumas-1/atsakas-i-neapykantos-nusikaltimus-ir-neapykanta-kurstancias-kalbas ar saiti uz https://fra.europa.eu/en/themes/hate-crime).

Rīki Hartas izmantošanai un informēšanai par to, kurus izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Skatīt iepriekš sniegto informāciju par saitēm uz Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

Piemēri sadarbībai starp tiesībsargiem un valsts iestādēm, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Lietuva ir ieviesusi praksi katru gadu organizēt Valsts cilvēktiesību forumu (Nacionaliniai žmogaus teisių forumai). 2019. gadā forumu organizēja Lietuvas Invaliditātes forums (Lietuvos negalios organizacijų forumas), Vienlīdzīgu iespēju ombuda birojs (Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba), Seima Ombuda birojas (Seimo kontrolierių įstaiga), Seima Cilvēktiesību komiteja (Seimo Žmogaus teisių komitetas), Ārlietu ministrija (Užsienio reikalų ministerija), Bērnu tiesību ombuda birojs (Vaiko teisių kontrolieriaus įstaiga), Vītauta Dižā Kauņas Universitāte (Vytauto Didžiojo universitetas) un Cilvēktiesību organizāciju koalīcija (Žmogaus teisių organizacijų koalicija).

Piemēri sadarbībai starp valstu iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Lietuvas Pētniecības padome (Lietuvos mokslo taryba) finansēja pētījumu, ko veica Viļņas Universitāte (Vilniaus universitetas): “ES Hartas kā standarta piemērošana personas tiesību aizsardzībai pārvalstiskā un valsts līmenī”. Pētījumā tika apsekots Hartas piemērošanas apmērs un tas, kurus Hartas noteikumus piemēro Lietuvas iestādes – tās savas darbības ietvaros visticamāk un visbiežāk saskaras ar sūdzību izskatīšanu saistībā ar personas tiesībām, kas ietilpst Hartas tvērumā –, kā arī tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes. Tajā tika uzdots jautājums, vai sabiedrība un juristi ir pietiekami informēti par Hartas nozīmīgumu pamattiesību aizsardzībā un vai Harta tiek uzskatīta par patiesi iedarbīgu standartu pamattiesību aizsardzībai, kā arī tika apskatīti jautājumi saistībā ar Hartas izmantošanu konkrētu tiesību aizsardzībai. Pētījuma rezultāti ir publiskoti.

Nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

Portālā “Manas tiesības” (“Mano teisės”) NVO Lietuvas cilvēktiesību centrs (Lietuvos žmogaus teisių centras) ir norādījis saiti uz Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām, tai skaitā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Minētajā portālā publicētajos tekstos arī apskatīti jautājumi saistībā ar Hartas īstenošanu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Harta: dalībvalstu paraugprakse - Nīderlande

Kā Hartu izmanto jūsu valstī un kāda ir informētība par to.

1. Valsts politika, ar ko likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesnešu vidū veicina Hartas izmantošanu un informētību par to

Valsts 2020. gada rīcības plānā cilvēktiesību jomā valdība skaidro, kā tā plāno aizsargāt un veicināt cilvēktiesības Nīderlandē. Harta ir daļa no “cilvēktiesību infrastruktūras”, kas aprakstīta rīcības plānā, t. i., tiesiskajā regulējumā (valsts) organizācijām un personām, kas veicina cilvēktiesību aizsardzību Nīderlandē. Tajā norādīts, ka Harta — salīdzinājumā ar Konstitūciju un ECTK — ir vismodernākais un visaptverošākais pamattiesību dokuments. Ir izskaidrota arī saikne starp šiem pamattiesību dokumentiem.

Integrētā novērtēšanas sistēma (INS) sniedzpamattiesību kontrolsarakstuhttps://www.kcbr.nl/beleid-en-regelgeving-ontwikkelen/integraal-afwegingskader-voor-beleid-en-regelgeving/6-wat-het-7 politikas un noteikumu izstrādei. Tajā ir atsauce uz Hartu, kas var būt piemērojama. Tiesību aktu izstrādes instrukcijās ir arī noteikts, ka, izstrādājot noteikumus, ir jāņem vērā to saistība ar augstākstāvošiem tiesību aktiem, tostarp Hartu.

Academie voor wetgeving [Likumdošanas akadēmija] piedāvā kursus valsts juristiem un tiesību aktu izstrādātājiem (Eiropas un starptautiskās tiesības | Likumdošanas akadēmija / Valsts juristu akadēmija), lai veicinātu ES Pamattiesību hartas (Hartas) izmantošanu un informētību par to. Šie kursi cita starpā tiek piedāvāti (stažieriem) tiesnešiem, prokuroriem un viņu juridiskajiem darbiniekiem, arī e-mācību veidā (sk. Meklēt– SSR ((Tiesu iestāžu apmācības un mācību centrs)).

Izstrādājot tiesību aktus, regulāri tiek ņemtas vērā arī Hartā noteiktās pamattiesības. Tas attiecas, piemēram, uz direktīvu un regulu īstenošanu, kā arī uz “standarta” tiesību aktiem, piemēram, Covid-19 jomā. Valsts padomes konsultatīvās nodaļas ieteikumos valdībai bieži ir norādīts, ka valdībai būtu jāpārbauda jaunu tiesību aktu atbilstība Hartai. Konsultatīvās nodaļas izstrādātajā testēšanas sistēmā digitalizācijas jomā ir īpaši aicināts pievērst uzmanību Hartā noteiktajām pamattiesībām (7., 8. un 21. pants).

2. Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Politikas veidotājiem un tiesību aktu izstrādātājiem ir izveidota īpaša rokasgrāmata par Hartas piemērošanu. Šajā dokumentā ir izskaidrots, kad Harta ir piemērojama un kuras no Hartas izrietošās pamattiesības nodrošina lielāku aizsardzību nekā Konstitūcija un Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK). Ar rokasgrāmatu cita starpā var iepazīties Ārlietu ministrijas Eiropas tiesību ekspertīzes centra [ECER — Expertisecentrum Europees recht] tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejama plašāka (vispārīga) informācija par Hartu un atsauces uz Eiropas Komisijas gada ziņojumiem par tās piemērošanu, kā arī uz ES Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumiem. ECER regulāri publicē ziņojumus par jauniem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, kas tiek iekļauti arī biļetenā.

Amsterdamas Apelācijas tiesas Eiropas judikatūras biļetens [Nieuwsbrief Rechtspraak Europa] ietver ikmēneša pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Tiesas judikatūru jomās, uz kurām tostarp attiecas Harta. Šis biļetens ietver informāciju par attiecīgām mācībām un semināriem par Hartu kopumā vai par konkrētām jomām (piemēram, krimināltiesībām vai tiesībām migrācijas jomā).

Turklāt vairākās tiesību jomās ir pieejamas dažādas (Nīderlandes) akadēmiskas publikācijas par Hartu (sk. tālāk 5. iedaļu).

3. Rīki Hartas izmantošanai un informēšanai par to, kurus izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

FRA ziņojumi un norādījumi par Hartas piemērošanu, e-mācību rīki par Hartu un rokasgrāmatas ir atrodami ECER tīmekļa vietnē. Šeit var meklēt arī Eiropas Komisijas gada ziņojumus par Hartas piemērošanas jomu un ES Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas tematisko lapu.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

4. Piemēri sadarbībai starp cilvēktiesību aizstāvjiem un valsts iestādēm, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Nesen tika izstrādāta platforma “Cilvēktiesības un vietējās pārvaldes”, lai sniegtu informāciju un apmainītos ar zināšanām par cilvēktiesībām vietējās pašpārvaldēs. Platforma ir sadarbības projekts starp Iekšlietu un Karalistes attiecību ministriju, Nīderlandes Pašvaldību asociāciju (VNG), Nīderlandes Cilvēktiesību institūtu un valsts ombudu. To varētu izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju un speciālajām zināšanām par Hartu (konkrētām pamattiesībām, kas iekļautas Hartā).

5. Piemēri sadarbībai starp valstu iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Nīderlandes universitātes regulāri pievēršas Hartas (praktiskajai) nozīmei. Piemēram, par godu Hartas 10. gadadienai tika organizēti dažādi simpoziji, tostarp Radbudas Universitātē, kur akadēmisko aprindu pārstāvji, valsts juristi un tiesneši apsprieda tās nozīmi dažādās tiesību jomās. Rezultātā tika publicēta grāmata (J. Krommendijk, H. C. F. J. A. de Waele un K. M. de Zwaan (eds), “Tien jaar EU-Grondrechtenhandvest in Nederland. Een impact assessment” [ES Pamattiesību hartas 10 gadi Nīderlandē – ietekmes novērtējums) Deventer: Wolters Kluwer 2019).

Arī Utrehtas Universitāte organizē studiju dienas tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem, lai uzlabotu zināšanas un palielinātu informētību par Hartu.

6. Nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

Nederland Juristen Comité voor de Mensenrechten [NJCM — Nīderlandes Cilvēktiesību juristu komiteja] 2020. gadā organizēja trešo simpoziju par Hartu. Tā laikā tika apspriesta Hartas pievienotā vērtība attiecībā uz juridisko praksi. Pēc tam runātāju dokumenti tika apkopoti Nederlands Tijdschrift voor de Mensenrechten (NTM — 45. sējums, 2020, Nr. 1).

Valsts politika, ar ko likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesnešu vidū veicina Hartas izmantošanu un informētību par to

Konkrētas atsauces uz Hartu vai skaidrojumi par tās piemērošanu

• 2019. gadā Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts (Tieslietu ministrija) izstrādāja rokasgrāmatu par Hartas piemērošanu attiecībā uz Eiropas līdzekļu apgūšanu, rokasgrāmata bija paredzēta attiecīgajā jomā strādājošajiem profesionāļiem.

Mācības par Hartas piemērošanu

• Mācības tiesnešiem un citiem praktizējošiem juristiem.
  • Tieslietu studiju centrs (Centro de Estudos Judiciários) piedāvā tiesnešiem un prokuroriem sākotnējās un turpmākās mācības par ES tiesībām kopumā un par konkrētiem ES tiesību jautājumiem. Šajās mācībās ir ietverta arī Harta. Arī advokāti un citi praktizējoši juristi var piedalīties centra organizētajās konferencēs un semināros.
  • 2018. gadā centrs organizēja vienas dienas mācību kursus konkrēti par Eiropas Savienības Tiesu (Tiesu) un Hartu. Kursu programma, videoieraksti un attiecīgie materiāli ir atrodami šeit.
  • Programmas “HELP in the EU III” ietvaros centra 2022. un 2023. gada tiesnešu un prokuroru profesionālās tālākizglītības plānā ir paredzēta pastāvīga apmācība tiesnešiem un prokuratūras (Ministério Público) darbiniekiem, lai veicinātu prasmes Hartas piemērošanā.

• Mācības labumguvējiem, kas iesaistīti ES līdzekļu apguvē.
  • 2019. gada jūnijā Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts visām Tieslietu ministrijas struktūrām organizēja mācību kursus par Hartas piemērošanu attiecībā uz ES līdzekļu apgūšanu.

Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Attiecīgajās jomā praktizējošajiem (likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības, tiesu sistēmā strādājošajiem un praktizējošiem juristiem):

• Tieslietu studiju centrs regulāri publicē informatīvu biļetenu par Tiesas judikatūru http://www.cej.mj.pt/cej/newsletter_tjue_cej/newsletter_tjue_cej.php;
• 2019. gadā Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts izstrādāja rokasgrāmatu par Hartas piemērošanu attiecībā uz Eiropas līdzekļu apgūšanu, rokasgrāmata bija paredzēta attiecīgajā jomā strādājošajiem profesionāļiem.

Iedzīvotājiem:

• Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē atrodama konkrēti Hartai veltīta tīmekļa lapa;
• Prokuratūras (Ministério Público) tīmekļa vietnē atrodama tīmekļa lapa par Eiropas Savienības sistēmu pamattiesību aizsardzībai, kurā ir sniegta informācija arī par Hartu.
• Arī EUROCID tīmekļa vietnē atrodama tīmekļa vietnē atrodama tīmekļa lapa par Hartu.

Rīki Hartas izmantošanai un informēšanai par to, kurus izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē atrodama konkrēti Hartai veltīta tīmekļa lapa, kurā ir atsauces uz Pamattiesību Aģentūras (FRA) pieejamajiem rīkiem un ietverta saite uz aģentūras tīmekļa vietni.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

Piemēri sadarbībai starp tiesībsargiem un valsts iestādēm, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

[nav]

Piemēri sadarbībai starp valstu iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

[nav]

Nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

• Projekts “Eiropas Savienības Pamattiesību harta darbībā”.
  Šo projektu finansēja Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts un izstrādāja Eiropas universitāšu konsorcijs (Katalonijas Cilvēktiesību institūts, Utrehtas Universitātes Juridiskā skola un Ščecinas Universitāte). Portugālē projektu koordinēja Pastāvīgais tiesiskuma novērošanas punkts (Observatório Permanente de Justiça) Koimbras Universitātes Sociālo zinību centrā (Centro de Estudos Sociais), un tajā bija iesaistīta Tiesnešu Augstākā padome (Conselho Superior da Magistratura), Prokuratūra, Tieslietu studiju centrs un Advokātu asociācija (Ordem dos Advogados). Projekta galvenais mērķis bija izstrādāt plašu mācību programmu, lai stiprinātu tiesu sistēmā strādājošo prasmes attiecībā uz Hartas piemērošanu, uzlabojot viņu spējas interpretēt un piemērot Hartu. Projekta mērķis bija ne vien palīdzēt pārvarēt grūtības saistībā ar zināšanu par Hartu trūkumu, uzsverot nepieciešamību palielināt informētību par Hartu, bet arī labāk izskaidrot Hartas nozīmīgumu valsts līmenī un Eiropas tiesiskuma telpā.
  2018. gadā projekta ietvaros tika organizēti dažādi mācību kursi un konferences, kas bija pirmām kārtām paredzēti tiesu sistēmā strādājošajiem. Tika nodrošinātas arī mācības tiešsaistē: https://ces.uc.pt/cfr/moodle/.
  Projekta rezultātā tika izstrādāta arī Paraugprakses rokasgrāmata un Mācību rokasgrāmata.
  Visa informācija par minētajām iniciatīvām ir pieejama šeit: https://www.ces.uc.pt/cfr/..
• Projekts “Valsts aktīvās mācības par Hartu e-vidē” (e-NACT).
  Šo projektu finansē no Eiropas Komisijas Pamattiesību un pilsonības programmas, un tajā ir iesaistītas vairākas Eiropas universitātes, tai skaitā Publisko tiesību izpētes centrs (Centro de Investigação de Direito Público) (CIDP) pie Lisabonas Universitātes Juridiskās fakultātes. Tā mērķis ir nodrošināt mācību metodiku un mācību pasākumus, kas kopā ar iesaistīto mācībspēku pieredzi sekmēs vienotas pamattiesību kultūras izveidi un konsolidāciju.
  Šī iniciatīva arī piedāvā mācību kursus e-vidē un tematiskas rokasgrāmatas dažādās tiesību jomās.
  2019. gadā Lisabonas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika trīs darbsemināri par datu aizsardzību, patvērumu un migrāciju un vārda brīvību, tie pirmām kārtām bija domāti advokātiem, tiesnešiem un Prokuratūras prokuroriem: https://www.icjp.pt/cidp/eventos/17759/programa.
  Papildu informācija par šo projektu atrodama šeit: https://cjc.eui.eu/projects/e-nact/.
• Konference “ES Pamattiesību harta un Tiesas sniegtā interpretācija: spiedienam pakļauts tiesību kopums?”
  2017. gadā Lisabonas Universitātes Juridiskā fakultāte organizēja konferenci par Hartu un Tiesas sniegto interpretāciju. Pēc konferences 2018. gadā tika publicēts šim jautājumam veltīts publisko tiesību tiešsaistes izdevuma “e-Pública – Revista Eletrónica de Direito Público” numurs (5. sējums, Nr. 2, 2018. gada jūlijs).

Kā Hartu izmanto jūsu valstī un kāda ir informētība par to

Valsts politika, ar ko likumdevēju, pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesnešu vidū veicina Hartas izmantošanu un informētību par to

Konstitucionālā tiesa ir noteikusi, ka Harta ir uzskatāma par jaunu praksi tās judikatūrā. Arī parastās tiesas savos spriedumos mēdz atsaukties uz Hartas noteikumiem. Šī tendence ir saistīta ar kursu un semināru skaita pieaugumu par tēmām, kas saistītas ar tiesnešiem dažādās formās piešķirtajām tiesībām.

Nacionālais tiesu darbinieku institūts (Institutul Național al Magistraturii) ir izstrādājis programmas, saskaņā ar kurām tiek sniegta informācija par ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru ciešā saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, īpašu uzmanību pievēršot tiesu iestāžu sadarbībai. Šādus kursus apmeklē topošie prokurori, kā arī topošie tiesneši. Tiesneši un prokurori, kas atrodas amatā, apmeklē šādus kursus kā daļu no savas tālākizglītības. Nesens piemērs šajā sakarā ir tīmekļseminārs par Hartas izmantošanu patvēruma procedūrās.

Harta ir iekļauta Rumānijas juridisko fakultāšu un citu universitāšu mācību programmās, kā arī Nacionālā tiesu darbinieku institūta īstenotajās mācību programmās.

Citas Rumānijas valsts iestādes izmanto Hartas noteikumus politikas veidošanā (piemēram, nodarbinātības un bezdarba politikā, ilgtspējīgas attīstības politikā) vai norādot pamatu sodu piemērošanai (sk., piemēram, Nacionālās diskriminācijas izskaušanas padomes (Consiliul Național pentru Combaterea Discriminării) praksi). “Charterpedia” un, kopumā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras sniegtie dati visos veidos ir ļoti noderīgi instrumenti, uz kuriem savā darbā balstās, piemēram, Iekšlietu ministrija (Ministerul Afacerilor Interne). Iekšlietu ministrijai ir savas mācību nodaļas, kas nodrošina apmācību par cilvēktiesībām tiesībaizsardzības iestādēm. Šo mācību kursu pamatā ir visi starptautiskie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti, tostarp Harta.

Starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu priekšnoteikumu “ES Pamattiesību hartas efektīvai piemērošanai un īstenošanai”, Eiropas Fondu ministrija (Ministerul Fondurilor Europene) ir atbildīga arī par efektīvu mehānismu ieviešanu, lai nodrošinātu atbilstību ES Pamattiesību hartai, kā paredzēts III pielikumā priekšlikumam Kopīgo noteikumu regulai (KNR). Šajā sakarā Plānošanas un sistēmu koordinēšanas ģenerāldirektorāts (Direcția Generalī Programare și Coordonare Sistem) ir sagatavojis Vadlīnijas par ES Pamattiesību hartas piemērošanu, īstenojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt palīdzību Eiropas fondu ministrijas darbiniekiem (Ministerul Fondurilor Europene), kompetentajām ministrijām, kurām uzticēts pārvaldīt Eiropas fondus, aģentūrām un citām valsts iestādēm plānošanas un īstenošanas posmos 2021.–2027. finanšu gadā, kā arī potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, kas piesakās finansējumam no ES fondiem, attiecībā uz ES Pamattiesību hartas noteikumu efektīvu piemērošanu un īstenošanu. Ministrija uzskata, ka svarīgs ir regulārs dialogs par Hartas piemērošanu un ES institucionālās palīdzības piešķiršanu šajā sakarā.

Instrumenti, kas palīdz labāk izprast Hartu un tās piemērošanu

Noderīgi instrumenti ir “Charterpedia” un, kopumā, FRA materiāli, kas saistīti ar Hartu. Piemēram, Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka tā izmanto FRA materiālus.

Citu ES valstu vai citu ES ieinteresēto personu izstrādāto Hartas instrumentu izmantošana un veicināšana

Skatīt atbildi uz 2. jautājumu — FRA izstrādātie instrumenti ir būtiski un tiek izmantoti.

Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, lai veicinātu ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

Tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbības piemēri, kas veicina labāku informētību par Hartu un tās izmantošanu

Šādas sadarbības piemērs ir nesen, t. i., 2020. gada jūnijā, Nacionālā tiesu darbinieku institūta rīkotais tīmekļseminārs par Hartas izmantošanu patvēruma procedūrās. Šajā pasākumā piedalījās vairākas valsts līmeņa un starptautiskas NVO, kā arī Bukarestes advokatūra.

Rumānijas Cilvēktiesību institūts (Institutul Român pentru Drepturile Omului) 2019. un 2020. gadā izstrādāja un nodrošināja virkni kursu, kas paredzēti dažādām profesionālās darbības kategorijām, kuras, ņemot vērā to darba specifiku, ir aicinātas apzināties un piemērot cilvēktiesības. Kursi attiecās uz Hartas noteikumiem. Tie tika rūpīgi pārskatīti un apspriesti robežpolicijai paredzētajos kursos (kurus organizēja Policijas ģenerālinspekcija (Inspectoratul General al Poliției) un trīs citas teritoriālās inspekcijas: Timišoaras, Džurdžu, Konstancas) par cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar nelikumīgu migrāciju (īpaši atsaucoties uz Hartas 2., 3., 4., 6. un 35. pantu).

Ar 2019. gadā sniegtajiem kursiem var iepazīties šeit.

Turklāt attiecībā uz jautājumu par spīdzināšanas un necilvēcīga un pazemojoša soda un attieksmes novēršanu Hartas noteikumi tika iekļauti kursos, kas tika izstrādāti nacionālo ieslodzījuma un pirmstiesas aizturēšanas centru darbiniekiem.

Saistībā ar kursu, kas tika organizēts, lai atzīmētu Hartas pieņemšanas desmito gadadienu, Hartas noteikumi, it īpaši noteikumi par privātumu un persondatu aizsardzību, tika apspriesti Vilčas žudecas skolotāju un skolu inspektoru diskusiju semināros.

2020. gadā Harta tika popularizēta, organizējot apmācības nacionālo ieslodzījuma un pirmstiesas aizturēšanas centru un robežpolicijas inspekciju darbiniekiem un juristiem.

Ar 2020. gadā sniegtajiem kursiem var iepazīties šeit.

Valstu iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbības piemēri, kas veicina labāku informētību par Hartu un tās izmantošanu

Visus minētos kursus organizēja Rumānijas Cilvēktiesību institūts kopā ar valsts iestādēm un izglītības / akadēmiskās vides partneriem. Tie bija:

• Sabiedriskās kārtības izpētes institūts (Institutul de Studii pentru Ordinea Publică) (“Spīdzināšanas un necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās novēršana” — apmācības nacionālo ieslodzījuma un pirmstiesas aizturēšanas centru darbiniekiem);
• Rumānijas robežpolicija (Poliția Română de Frontieră), Imigrācijas ģenerālinspekcija (Inspectoratul general pentru Imigrări), Iekšlietu ministrijas Pretkorupcijas direkcija (Direcția Anti-corupție) (saskaņā ar Vispārējās pretkorupcijas direkcijas kopīgo rīcības plānu (Direcția Generală Anticorupție — DGA) — Rumānijas robežpolicijas ģenerālinspekcija (Inspectoratul General al Poliţiei de Frontieră Române — IGPF) — Imigrācijas ģenerālinspekcija — IGI korupcijas novēršanai nelikumīgas imigrācijas kontekstā);
• vidusskolas, skolas, valsts skolotāju sagatavošanas centri, kas iesaistīti nacionālās izglītības sistēmas skolotāju apmācībā.

Skatīt arī atbildi uz 1. jautājumu — Harta ir iekļauta Rumānijas juridisko fakultāšu ES tiesību un starptautisko publisko tiesību mācību programmās.

Nevalstisko iniciatīvu piemēri, kas veicina Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

• Rumānijas Cilvēktiesību institūts pastāvīgi veicina Hartas izmantošanu un izpratni par tajā paredzētajām tiesībām.
• “Pilsoņu brīvību savienība Eiropai” ir nevalstiska organizācija, kurai ir biroji vairākās valstīs, tostarp Rumānijā. Tīmekļa vietne ir tulkota rumāņu valodā, un tajā ir ieteikumi par Hartas izmantošanu.

Hartas izmantošana un izpratne valstī

Valdības politika, kas sekmē hartas izmantošanu un izpratni likumdevēju, administrācijas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu vidū

Turpmāk norādītajos dokumentos ir ietvertas atsauces uz hartu un tās nozīmi starptautisko un Eiropas cilvēktiesību aktu kontekstā.

• Rīcības plāns visu veidu diskriminācijas novēršanai 2016.–2019. gadā (Akčný plán predchádzania všetkých foriem diskriminácie na roky 2016-2019) atsaucas uz hartu un iekļauj to pretdiskriminācijas pamata tiesiskajā regulējumā, minot starptautisko kontekstu un Slovākijas pienākumus
• Slovākijas Valsts stratēģija dzimumu līdztiesības jomā 2014.–2019. gadam (Celoštátna stratégia rodovej rovnosti v Slovenskej republike rok 2014-2019)
• Stratēģija par ārvalstu darbaspēka mobilitāti Slovākijā (Stratégia pracovnej mobility cudzincov v Slovenskej republike)
• Valsts stratēģija par bērnu aizsardzību pret vardarbību (Národná stratégia na ochranu práv detí pred násilím)
• Valsts programma cilvēku ar invaliditāti vispārējo dzīves apstākļu uzlabošanai 2014.–2020. gadā (Národný program rozvoja životných podmienok osôb so zdravotným postihnutím na roky 2014-2020)
• Aktīvu vecumdienu valsts programma 2014.–2020. gadam (Národný program aktívneho starnutia na roky 2014-2020)
• Valsts prioritātes sociālo pakalpojumu attīstībai 2015.–2020. gadā (Národné priority rozvoja sociálnych služieb na roky 2015-2020)
• Slovākijas sociālo pakalpojumu un alternatīvās aprūpes sistēmas deinstitucionalizācijas stratēģija (Stratégia deinštitucionalizácie systému sociálnych služieb a náhradnej starostlivosti v Slovenskej republike)
• Valsts satvars bērnu aizsardzībai digitālajā vidē un Rīcības plāns Valsts satvara bērnu aizsardzībai digitālajā vidē īstenošanai 2020.–2021. gadā (Národná koncepcia ochrany detí v digitálnom priestore a Akčný plán k národnej koncepcii ochrany detí v digitálnom priestore na roky 2020-2021)

ES harta ir iekļauta Slovākijas Republikas Tieslietu akadēmijas (Justičná akadémia Slovenskej republiky) apmācības koncepcijā. Slovākijas Tieslietu akadēmijas (“Tieslietu akadēmija”) apmācības koncepcija ir dokuments, kurā noteikta kārtība, kādā Tieslietu akadēmija nodrošina apmācību grozītajā Likumā Nr. 548/2003 par Tieslietu akadēmiju noteiktajām mērķgrupām Tieslietu ministrijā un Ģenerālprokuratūrā (Generálna prokuratúra Slovenskej republiky). Turpmāk minētās mūžizglītības ietvaros ir paredzētas apmācības tiesnešiem, tiesnešu palīgiem un tiesu izpildītājiem viņu specializācijas un kompetences jomā.

• Slovākijas Republikas Tieslietu akadēmijas apmācības koncepcija (spēkā no 2019. gada 25. septembra):

• tā ir daļa no mūžizglītības pasākumiem; ES tiesības ir iekļautas apmācībā par tematu “Aktuālie jautājumi par tiesību aktu piemērošanu tiesās dažādās tiesību jomās”,
• mācību saturs atspoguļo aktuālās tendences Eiropā. Mācības ir balstītas uz trim pīlāriem — izglītību, likuma varas un taisnīguma ievērošanu un tiesiskumu,
• apmācības pasākumos daudz izmanto paneļdiskusijas un darbseminārus, un Slovākijas un ārvalstu lektori dalās zināšanās un pieredzē, kas gūta tiesību aktu praktiskajā piemērošanā. Pasākumi ir interaktīvi, tajos tiek analizēta gadījumu izpēte un konkrētas reālās tiesu lietas.

• ES un starptautisko tiesību jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta:

• ES tiesību aktu piemērošanai valsts tiesās, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu judikatūrai,
• prejudiciālu jautājumu procedūrai un prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai,
• cilvēktiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā — Eiropas Savienības 2009. gada Pamattiesību hartai un tās izmantošanai praksē (Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā),
• kaitējuma kompensācijai Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā,
• ES patērētāju tiesībām,
• ES darba tiesībām vienotajā tirgū, īpaši diskriminācijas aizliegumam un dzimumu līdztiesības tiesībām, kā arī sociālajam nodrošinājumam.

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

• Profesionāļiem (likumdevējam, administrācijai, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem):

• Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras publikācijas; detalizēts saraksts sniegts zemāk.

• Iedzīvotājiem:

• Slovākijas Republikas Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu ministrijas uzturētā tīmekļa vietne par dzimumu līdztiesību,
• faktu lapa, kurā sniegta pamatinformācija par hartu,
• “Jūsu tiesības ES” — Eiropas Komisijas informatīvā vietne.

Tādu ar hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Ir brīvi pieejami dažādi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) materiāli, daudzi no tiem — arī slovāku valodā. Turpmāk norādīti svarīgākie dokumenti un instrumenti.

2019. gada ziņojums par pamattiesībām, 2. nodaļa “ES Pamattiesību harta un tās pielietošana dalībvalstīs”.

“Hartapēdija” — tiešsaistes rīks, kas sniedz viegli pieejamu informāciju par visām pamattiesībām, kas noteiktas dažādajos hartas pantos. Tajā pieejams pilns pantu teksts, kā arī juridiski skaidrojumi par tiem, saistītā Eiropas un dalībvalstu judikatūra un attiecīgas FRA publikācijas. Šis rīks pieejams arī mobilās lietotnes formā.

• Dokuments “ES Pamattiesību harta Slovākijā”, kurā visaptveroši izskaidrota Slovākijas Konstitūcijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nostiprināto tiesību nozīme un piemērojamība un kopumā — vispārējā tiesību aizsardzības koncepcija.
• Nostādnes “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību aktos un politikā valsts līmenī”.
• Pieejamo resursu apkopojums, kas ietver tiesiskos atzinumus un praktiskās piemērošanas piemērus.
• ES Pamattiesību hartas desmitā gadadiena: pilsoniskās sabiedrības un valstu cilvēktiesību iestāžu skatījums.

Tāpat pieejams, piemēram, Eiropas Parlamenta 2019. gada 30. janvāra Ziņojums par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā.

• Eiropas Komisijas ziņojums par Eiropas Savienības tiesību piemērošanas uzraudzību.
• Eiropas Komisijas ikgadējie ziņojumi par hartas piemērošanu.
• Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla (ENNHRI) publikācija “ES Pamattiesību hartas īstenošana” (“Implementation of the EU Charter of Fundamental Rights”).

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā popularizēt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

• Slovākijas Nacionālā cilvēktiesību centra (Slovenské národné stredisko pre ľudské práva) publikācija “Ceļvedis par cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar Slovākijas Republikas dalību Eiropas Savienībā” (“Sprievodca ľudskoprávnymi témami súvisiacimi s členstvom Slovenskej republiky v Európskej únii”).

• Profesionālās tīmekļa vietnes, kurās sniegta informācija par tiesību piemērošanas praktiskajiem aspektiem un publicēti ekspertu sagatavoti un zinātniski raksti:

• Slovākijas Advokātu asociācijas (Slovenská advokátska komora) un Slovākijas Nodokļu konsultantu kameras (Slovenská komora daňových poradcov) tīmekļa vietne,
• Slovākijas Advokātu asociācijas biļetens (Bulletin Slovenskej advokátskej komory),
• profesionālais juridiskais tiešsaistes izdevums pravnelisty.sk,
• tīmekļa vietne epravo.sk.

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Nav informācijas.

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē hartas izmantošanu un izpratni par to

• Eiropas Juridiskā centra EUROIURIS (kas ir pilsoniska apvienība) tīmekļa vietne — Eiropas Savienības un Eiropas Padomes tiesību akti cilvēktiesību jomā un to piemērošana Slovākijā (Právna úprava ochrany ľudských práv v Európskej únii a v Rade Európy a ich aplikácia v podmienkach Slovenskej republiky).
• Ziņu portāls euractiv.sk, kurš vēstī par ES lietām, īpaši saistībā ar Slovākiju.

Galvenais spēkā esošais politikas dokuments ir Somijas valdības 2014. gada Ziņojums par cilvēktiesībām (Valtioneuvoston ihmisoikeusselonteko, VNS 6/2014 vp), kurā ir apskatīti veidi, kādos stiprināt ES pamattiesību dimensiju, tai skaitā palielinot informētību par ES Pamattiesību hartu. Ziņojumā ir pieminēts arī Komisijas ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras gada ziņojums, kā arī to apspriešana Padomē. Ziņojumā arī apliecināts, ka ir svarīgi palielināt iedzīvotāju informētību par Hartu. Ziņojumā ir uzsvērts tas, ka informētības par Hartu palielināšanai ir svarīga praktisku rīku, piemēram, vadlīniju un kontrolsarakstu izstrāde un izmantošana tiesību aktu izstrādātāju vidū. Šo procesu vajadzētu atbalstīt, piemēram, apmācot referentus ES lietās (38. lpp.). Savā atzinumā par Ziņojumu par cilvēktiesībām Somijas parlamenta Lielā komiteja jo īpaši uzsvēra nepieciešamību palielināt informētību par ES Pamattiesību hartu (SuVL 6/2014 vp).

Somijas valdības 2014. gada Ziņojums par cilvēktiesībām

Somijas otrajā Valsts rīcības plānā pamattiesību un cilvēktiesību jomā 2017.–2019. gadam (Kansallinen perus- ja ihmisoikeustoimintaohjelma 2017–2019) ir atsauce uz ES Pamattiesību hartu kā visa rīcības plāna juridisko pamatu (17. lpp.) papildus citiem nozīmīgiem pamattiesību un cilvēktiesību avotiem. Pamattiesību harta ir arī juridiskais pamats dažiem atsevišķiem rīcības plānu projektiem, piemēram, 1.1. rīcībai – Valdības spēju stiprināšana pamattiesību un cilvēktiesību jautājumos (Valtioneuvoston kapasiteetin kasvattaminen perus- ja ihmisoikeusasioissa) un 1.1.1. rīcībai – Valdības ierēdņu prasmju pamattiesību un cilvēktiesību jomā stiprināšana (Valtioneuvoston virkamiesten perus- ja ihmisoikeusosaamisen vahvistaminen).

Kansallinen perus- ja ihmisoikeustoimintaohjelma 2017–2019 (Valsts rīcības plānā pamattiesību un cilvēktiesību jomā 2017.–2019. gadam)

Mācības par Pamattiesību hartas piemērošanu

• Valdības 2017. gada pavasara mācību programma par pamattiesībām un cilvēktiesībām (Perus- ja ihmisoikeudet valtioneuvostossa), kura bija paredzēta valdības ierēdņiem un kurā tika apskatītas arī pamattiesības ES, ieskaitot atsevišķu sadaļu par pamattiesību un cilvēktiesību ietekmes novērtējumu.
• Mācību kurss ierēdņiem par pamattiesībām un cilvēktiesībām Eiropas Savienībā (Perus- ja ihmisoikeudet Euroopan unionissa), kurā ietverta atsevišķa sadaļa par ES Pamattiesību hartu (notiek katru gadu, pēdējais mācību kurss notika 2020. gada 30. martā).
• Mācību kurss ierēdņiem par ES tiesību būtību (EU-oikeus pähkinänkuoressa), kurā apskatīta arī ES Pamattiesību harta (notiek katru gadu, pēdējais mācību kurss notika 2019. gada 10. maijā).
• Mācības par datu aizsardzību un ES Pamattiesību hartu sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Somijas Cilvēktiesību centru un Somijas Tieslietu ministriju (pēdējais mācību kurss notika 2019. gada 16. janvārī).
• Mācību kurss ierēdņiem par tiesību aktu izstrādes kritērijiem, tai skaitā sadaļa par pamattiesībām un Pamattiesību hartu (notiek katru gadu).
• Mācības Somijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES (Briselē) ierēdņiem par to, kā ņemt vērā Hartu, strādājot Padomes darba grupās (notika 2019. gada pavasarī, gatavojoties Somijas prezidentūrai Padomē), sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Padomes Ģenerālsekretariātu.
• Parlamentārā ombuda biroja darbinieku vizīte Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā (FRA) Vīnē, kas notika 2019. gada oktobrī, sekojot aģentūras iniciatīvai par ciešāku sadarbību. Vizītes dalībnieki tika iepazīstināti ar aģentūras darbībām, jo īpaši Pamattiesību hartas piemērošanas uzraudzību, un aģentūras lomu personu ar invaliditāti un bērnu tiesību pārraudzīšanā un izvērtēšanā. Vizītes dalībnieki vienojās turpmāk attīstīt sadarbību starp aģentūrām. Vairākus citus mācību kursus par Hartas saturu un piemērošanu organizēja premjerministra birojs.

Rīki, kas palīdz labāk saprast Hartu, un situācijas, kad tā piemērojama

Tieslietu ministrija sagatavoja norādes par ES Pamattiesību hartas interpretāciju un piemērošanu. Norādes pirmo reizi sagatavoja 2016. gadā un atjaunināja 2020. gada sākumā. Šo norāžu sagatavošanas mērķis bija radīt rīku valsts tiesību aktu izstrādei un Somijas dalībai ES tiesību aktu izstrādē, jo īpaši situācijās, kad jāizvērtē pamattiesības un cilvēktiesības jautājumos, kuri ietilpst ES tiesību kompetencē. Liela daļa ES tiesību aktu tiek īstenoti valsts līmenī, tādēļ ES pamattiesības ir nozīmīgs posms valsts tiesību aktu izstrādē. Turklāt ES tiesībās bieži ir paredzēta valstu rīcības brīvība, praktiski īstenojot ES tiesību aktus un izvēloties pasākumus, taču tajā ir jāņem vērā ES pamattiesības.

Norādēs ir aplūkoti jautājumi saistībā ar ES Pamattiesību hartas tvērumu, interpretāciju, juridiskajām sekām un aizsardzības līmeni. Atjauninot norādes, tika ņemta vērā jaunākā judikatūra un jo īpaši mēģināts detalizētāk pievērsties tiesību aktus izstrādes praktisko aspektu galvenajiem jautājumiem. Tie ietver nosacījumus ES pamattiesību ierobežošanai un saikni starp Hartu un citām pamattiesībām un cilvēktiesībām, kuras ir ietvertas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Somijas Konstitūcijā.

Muistio EU:n perusoikeuskirjan soveltamisesta ja tulkinnasta(“Norādes par ES Pamattiesību hartas interpretāciju un piemērošanu”) (978 Kb)

Rīki Hartas izmantošanai un informēšanai par to, kurus izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumi un rīki tiek izplatīti, izmantojot valdības pamattiesību un cilvēktiesību tīklu. Turklāt par Gada ziņojumu par pamattiesībām tiks sniegts ministrijas paziņojums presei, šādi atbalstot iedzīvotāju informēšanu.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā veicināt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un informētību par to

Piemēri sadarbībai starp valstu iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kuras rezultātā tiek palielināta informētība par Hartu un tās izmantošana

Mācību kurss par tiesību aktu izstrādi, ko organizē Tamperes Universitāte, kurā ietverta sadaļa par pamattiesību un cilvēktiesību ietekmes novērtējumu, it īpaši par ES Pamattiesību hartas ietekmi (notika 2018. gada 8. novembrī un 2019. gada 26. novembrī, un nākamais tiks organizēts 2020. gada rudenī).

Nevalstisku iniciatīvu piemēri, ar kurām sekmē Hartas izmantošanu un informētību par to jūsu valstī

Uzsverot Pamattiesību hartas nozīmīgumu sakarā ar Hartas desmito gadadienu: laikrakstā Turun Sanomat 2019. gada 11. decembrī publicēts raksts

Hartas izmantošana un izpratne valstī

Valdības politika, kas sekmē hartas izmantošanu un izpratni likumdevēju, administrācijas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu vidū

Valdības pieņemtajā valsts cilvēktiesību stratēģijā (valdības Paziņojums 2016/17:29 par cilvēktiesību stratēģiju) valdība atzina, ka ir jāizvērtē hartas piemērošana. Hartas piemērošanas izpēte 2017. gadā tika uzticēta Upsālas Universitātei. Tai cita starpā bija jāapzina, kādos gadījumos un kādā veidā hartu piemēro tiesas, — arī jāapkopo statistika par spriedumiem, kuros ietverta atsauce uz hartu. Analīze tika veikta, citu starpā apspriežoties ar Valsts tiesu administrāciju (Domstolverket), un 2017. gada 31. decembrī tika publicēti tās rezultāti, kas apliecināja, ka vairākas tiesas ir dažādos gadījumos piemērojušas hartu. Tiesas parasti atsaucas uz hartu, ja lieta ir saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un/vai citiem ES tiesību aktiem. Daži no pantiem tiek piemēroti biežāk, īpaši dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips (50. pants) un citas procesuālās tiesības.

Saistībā ar valdības pieņemto cilvēktiesību stratēģiju (sk. iepriekš) Upsālas Universitātei ir uzdots izstrādāt prasmju pilnveidošanas pasākumus valsts ierēdņiem. Universitāte piedāvā bezmaksas apmācību programmas gan tiešsaistē, gan uz vietas atsevišķās iestādēs. To vidū ir arī apmācības par hartas piemērošanu.

Valsts tiesu administrācija veicina zināšanas par hartas piemērošanu Zviedrijā, izdodot ES tiesību jautājumiem veltītu informatīvu biļetenu, kas iznāk 10 reizes gadā. Informatīvā biļetena galvenais mērķis ir parādīt un skaidrot ES tiesību nozīmi, izlases veidā sniedzot pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kā arī pārraugot, kā Zviedrijas tiesas piemēro ES tiesību aktus, un ziņojot par to. Protams, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai ir liela nozīme ES tiesību aktu piemērošanā. Tādēļ nav šaubu, ka Tiesas judikatūra ietekmē arī hartā noteikto tiesību būtību. Tādējādi ES tiesību biļetens ir svarīgs rīks, kas izveidots, lai — īpaši sniedzot pārskatu par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru — vairotu attiecīgo Zviedrijas tiesu darbinieku un plašas sabiedrības izpratni par ES tiesībām un līdz ar to arī par hartā nostiprinātajām pamattiesībām. Tas, ka Eiropas Savienības Tiesai ir ļoti plašs skatījums uz ES tiesību — un tādējādi arī hartas — darbības jomu, vēl jo vairāk nozīmē, ka ir svarīgi pastāvīgi sekot līdzi tiem nolēmumiem, kuri ES tiesību jomā ir nozīmīgākie/izšķirīgākie Zviedrijas tiesām, un sniegt par tiem vispārīgas norādes. Tas ir svarīgi, jo šī tiesību joma ir dinamiska un nepārtraukti attīstās.

Zviedrijas tiesu intraneta vietnē ir pieejams saraksts ar saitēm par cilvēktiesību juridiskajiem aspektiem — tas nodrošina informāciju par visām attiecīgajām struktūrām, iestādēm, dokumentiem un tiesību aktiem cilvēktiesību jomā. Sniedzot šo informāciju, Valsts tiesu administrācija nodrošina, ka Zviedrijas tiesu darbiniekiem ir piekļuve precīzai un pastāvīgi atjauninātai datubāzei, kurā ir svarīgākā informācija par hartu un par citiem nozīmīgiem tiesību aktiem, kas skar cilvēktiesību jautājumus.

Par Zviedrijas tiesu darbinieku prasmju pilnveidi atbild Tiesiskās apmācības akadēmija (Domstolsakademin) un Mācību daļa (Enheten för lärande). Tās nodrošina apmācību, kas saistīta ar iecelto tiesnešu, tehnisko konsultantu, tiesneša palīgu, notāru, referentu un par dokumentu sagatavošanu atbildīgo juristu darbu tiesās, kā arī ar to darbību ārpus tiesām. Pieejami apmācību kursi par plašu tematu loku, piemēram, krimināltiesībām, ģimenes tiesībām, procesuālajiem noteikumiem, zemes un vides tiesībām, nodokļu tiesībām, sociālā nodrošinājuma tiesībām, migrācijas tiesībām un procesa un administratīvā procesa tiesībām. Turklāt īpašas apmācības tiek piedāvātas, piemēram, vadītājiem un tiesu administratoriem. Par hartu apmācību kursos tiek runāts gan tieši (mācot par pašu hartu), gan netieši (minot to apmācību gaitā, kad harta un cilvēktiesību perspektīva ir svarīga saistībā ar kursa tematu). Piemēram, topošo tiesnešu kursos tiek aplūkoti hartas pamataspekti un tās saikne ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ietverot tādas tēmas kā hartas panti, judikatūra un tiesu nolēmumu sagatavošana. Kursu dalībnieki tiek arī apmācīti veikt meklēšanu ES tiesību datubāzēs. Ieceltajiem tiesnešiem cita starpā ir pieejams tiešsaistes apmācību kurss par Eiropas tiesībām, un tajā tiek aplūkota arī harta. Arī kursos par citām tematiskajām jomām, piemēram, krimināltiesībām un administratīvā procesa tiesībām, ir iekļautas atsauces uz hartu. Hartai tiek pievērsta īpaša uzmanība arī tad, kad ieceltie tiesneši un tiesnešu apmācības apguvēji dodas mācību braucienos uz Eiropas iestādēm. Šādu braucienu dalībnieki cita starpā apmeklē Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Par hartu tiek mācīts daudzos kursos, kas tiek piedāvāti citām tiesu amatpersonām un visu kategoriju personālam. Kā piemērus var minēt jauno darbinieku ievadkursu un kursus par attiecībām ar sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, VDAR, tulku pakalpojumu izmantošanu un līdztiesību, kā arī par publicitāti un konfidencialitāti.

Rīki, kas palīdz labāk saprast hartu un tās piemērošanas gadījumus

• Profesionāļiem (likumdevējam, administrācijai, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem)
• Iedzīvotājiem

Tādu ar hartu saistīto instrumentu izmantošana un popularizēšana, ko izstrādājušas citas ES valstis vai citas ieinteresētās personas ES

Frontex apmācībās robežpolicijas darbiniekiem tiek izmantota rokasgrāmata “Pamattiesību apmācība robežsargiem” (Frontex, 2013), kurā harta minēta kā instruments savstarpējās cieņas un sadarbības nostiprināšanai.

Sadarbība ar ieinteresētajām personām nolūkā popularizēt ES Pamattiesību hartas izmantošanu un izpratni par to

Piemēri par tiesību aizstāvju un valsts iestāžu sadarbību, kas sekmē labāku hartas izpratni un izmantošanu

—

Piemēri par valsts iestāžu un akadēmisko aprindu sadarbību, kas sekmē labāku izpratni par hartu un tās izmantošanu

Kā minēts iepriekš, Upsālas Universitātei ir uzticēts sagatavot prasmju pilnveides pasākumus valsts ierēdņiem. Izpildot šo uzdevumu, universitāte piedāvā darbības apmācības publiskā sektora iestādēm. Universitāte šīs apmācības izstrādā ciešā sadarbībā ar attiecīgo iestādi. Plašāka informācija par Upsālas Universitātes piedāvātajām apmācībām ir pieejama vietnē https://mr-forum.se/.

Piemēri par nevalstiskā sektora iniciatīvām, kas valstī sekmē hartas izmantošanu un izpratni par to

—