Informācija iestādēm, kuras izdod Eiropas mantošanas apliecību (EMA)

Latvija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Dalībvalstī pastāvošie reģistri, kuros atrodama mantošanas procesam būtiska informācija

- Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

- Civilstāvokļa aktu reģistri

- Laulāto mantisko attiecību reģistrs

- Publisko testamentu reģistrs

- Uzņēmumu reģistrs

- Kontu reģistrs

2 Informācija, kas ietverta katrā dalībvalsts reģistrā, kuri uzskaitīti 1. punktā

1. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Datorizētā zemesgrāmata ir elektroniska datubāze, kurā ilgstoši bez satura grozīšanas tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnāli un alfabētiskie rādītāji, nodrošinot šo datu attēlošanu datora ekrānā un datorizdrukā. Datorizētajā zemesgrāmatā tiek glabāti elektroniskie dokumenti un dokumenti, kas elektroniski iegūti no nekustamā īpašuma lietā iekļautajiem papīra formā esošajiem dokumentiem.

Kontaktinformācija:

https://www.zemesgramata.lv/saturs/lv/39-6-6

https://www.ta.gov.lv/lv/iestades-kontakti

https://www.ta.gov.lv/lv/iestades-kontaktiValsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ir centralizēta datubāze.

Katrs var ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās izrakstu vai norakstu, izmantojot tiešo pieslēgumu. Informāciju var pieprasīt, konkrēti norādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, vai īpašuma nosaukumu, vai īpašuma sastāvā esoša objekta adresi. Nodalījuma izraksts ir pieejams pēc visu zemesgrāmatas nodalījuma daļu aktualizācijas.

Šo informāciju var saņemt rajona (pilsētas) tiesās, vai arī to sniedz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs.

Ieskatīties datorizēti uzturētajā nostiprinājuma žurnālā, nekustamo īpašumu lietās un personu rādītājā, kā arī saņemt informāciju no tiem var tikai nekustamā īpašuma īpašnieks un personas, kurām ir kādas tiesības uz nekustamo īpašumu (Civillikuma 1477.p.).

To valsts iestāžu un amatpersonu sarakstu, kurām valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs dienesta vajadzībām sniedz minēto informāciju, sniedzamās informācijas apjomu, kā arī informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Citām personām šo informāciju sniedz ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja atļauju, ja minētā informācija nepieciešama šo personu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

Reģistra uzturētāja iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktajā apjomā ir pilnvarota sniegt informāciju citai valsts iestādei.

Iestāde var atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei, ja tas neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 801.

In formācija ir pieprasāma un sniedzama v alsts valodā (latviešu valodā), izmantojot e-pastu, e-adresi, pastu.

Informācija tiks sniegta atkarībā no konkrēti pieprasītā (pieļaujamību vērtēs tiesas priekšsēdētājs).

Lai reģistrētu reģistrēta īpašuma īpašumtiesību maiņu, kas radusies mantošanas rezultātā, nepieciešams iesniegt notariāli apliecinātu nostiprinājuma lūgumu un dokumentus, kas pamato īpašumtiesību maiņu (Mantojuma apliecība, testaments, miršanas apliecība). Dokumentiem ir jābūt latviešu valodā vai tiem ir jābūt notariāli apliecinātam tulkojumam. Katrs gadījums ir individuāls, līdz ar to, lietas izskatīšanas procesā tiesnesim var būt nepieciešamība pēc papildus dokumentiem.

Lai reģistra iestāde varētu identificēt reģistrēto mantu un reģistrēt īpašumtiesību maiņu pēc mantošanas, jāaizpilda nostiprinājuma lūgumā paredzētie īpašuma identificējošie dati, tai skaitā nostiprināmais īpašuma tiesību apjoms.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kura satur juridiski atzītu informāciju. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

2. Civilstāvokļa aktu reģistri: Latvijas Republikā pastāv vienota valsts informācijas sistēma - Fizisko personu reģistrs (turpmāk - FPR). Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 2.panta pirmajai daļai FPR ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - PMLP). Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmo un pirmo prim daļu, FPR iekļauj un aktualizē ziņas par Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni un ārzemnieku. FPR aktualizē un atjauno ziņas par civilstāvokļa aktu ierakstiem. Savukārt, saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto, dzimtsarakstu iestāde, ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno FPR.

Kontaktinformācija:

https://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/fizisko-personu-registrs

Latvijā nav atsevišķu reģionālo informācijas sistēmu, kas glabātu informāciju par dzimšanas, laulības vai miršanas reģistru ierakstiem, to noteic Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 7. panta pirmā daļa: ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno FPR.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 9. panta pirmo un otro daļu, dzimtsarakstu iestāde pēc šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto ziņu iekļaušanas FPR sagatavo civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku. Datorizdruku paraksta dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks un persona, uz kuru civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts attiecas, vai persona, kura ir attiecīgā fakta paziņotājs, un to apliecina ar valsts ģerboņzīmogu.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 43.panta otro daļu, Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Tā kā Latvijā nav reģionālo reģistru, tad no FPR civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošos dokumentus savas kompetences ietvaros var izsniegt jebkura pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārā pārstāvniecībā ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība) un Tieslietu ministrija.

FPR satur ierobežotas pieejamības datus. Informāciju par Latvijā sastādītajiem civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem var saņemt personas saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistra likumā noteikto normatīvo regulējumu.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6.panta:

1)      ceturto daļu tiesības iepazīties ar laulības reģistra ierakstu un pieprasīt laulības apliecību, izziņu par laulības reģistrāciju vai laulības reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai. Ja laulība izbeidzas ar viena laulātā nāvi vai izsludināšanu par mirušu, dzimtsarakstu iestāde vai Tieslietu ministrija izsniedz izziņu par laulības reģistrāciju saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā.

2)      piekto daļu tiesības iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu (izņemot reģistra ierakstu, kas saistīts ar adopciju) un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim.

3)      sesto daļu tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts, vai tās pilnvarotai personai. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim, vai tā pilnvarotai personai.

4)      septīto daļu tiesības iepazīties ar miršanas reģistra ierakstu un pieprasīt miršanas apliecību, izziņu par miršanas reģistrāciju vai miršanas reģistra ieraksta kopiju ir mirušā radiniekam vai tā pilnvarotai personai.

5)      astoto daļu citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.

FPR uztur PMLP.

Fizisko personu reģistra likuma 2.panta otrā daļa noteic to institūciju loku, kas atbilstoši savai kompetencei iekļauj, aktualizē un sniedz ziņas no FPR. Civilstāvokli apliecinošos dokumentus (izziņas vai apliecības) par dzimšanas, laulības vai miršanas fakta reģistrāciju var izsniegt dzimtsarakstu nodaļas, pārstāvniecības un Tieslietu ministrija, ja reģistra ieraksts sastādīts Latvijas dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6. panta devīto daļu, civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta kopiju pēc pieprasījuma izsniedz tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, Tieslietu ministrijai, dzimtsarakstu iestādei, bāriņtiesai un notāram.

Dzimtsarakstu nodaļas, pārstāvniecības vai Tieslietu ministrija var izsniegt civilstāvokli apliecinošos dokumentus no tiem reģistru ierakstiem, kas sastādīti Latvijas dzimtsarakstu iestādēs pēdējos 100 gados. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 43.panta otro daļu, Dzimtsarakstu nodaļa, kas veikusi civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus papīra formā glabā 100 gadus un pēc tam nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" XI nodaļas "Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu atkārtota izsniegšana" jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda:

1) pamatojumu dokumenta atkārtotas saņemšanas nepieciešamībai;

2) atkarībā no dokumenta veida, kuru nepieciešams saņemt atkārtoti, – laulības noslēgšanas, laulības šķiršanas, dzimšanas, miršanas datumu un vietu, attiecīgā reģistra ieraksta reģistrācijas vietu un gadu;

3) personas, par kuru pieprasa atkārtoti izsniegt dokumentu, personas datus.

Ja tiek pieprasītas izziņas par mirušās personas laulības fakta reģistrāciju vai dzimšanu, tad jāiesniedz apliecinājums, ka persona ir mirusi (miršanu apliecinošais dokuments vai tā apliecināta kopiju, vai kāds cits dokuments ar juridisku spēku, kas apliecina personas miršanas faktu). Ja ziņas par mirušās personas dzimšanas, laulības vai miršanas fakta reģistrāciju pieprasa cita persona, kas nav mirušās personas radinieks, jāiesniedz tiesisko ieinteresētību apliecinošie dokumenti. Ja ziņas pieprasa mirušās personas radinieks, tad jāiesniedz savstarpējo radniecību apliecinošo dokumentu kopijas.

Iestādēm un juridiskajām personām pieprasījumu vēlams noformēt uz oficiālas veidlapas.

Privātpersonas savu pieprasījumu var noformēt brīvā formā, norādot savu kontaktinformāciju (adresi, e-pastu, tālruņa numuru).

Ja nepieciešams, iesniegumam pievieno apliecinātas citu dokumentu kopijas. Ja kāds no dokumentiem sastādīts trešajās valstīs, pievienotajiem dokumentiem jābūt atbilstoši legalizētiem un tulkotiem latviešu vai angļu valodā.

Lai pieprasījumu, kas nosūtīts iestādei tās oficiālajā e-pasta adresē vai e-pastā tiktu pieņemts izskatīšanai, tam ir jābūt elektroniski parakstītam ar Eiropas Savienībā nolasāmo ASICE-E parakstu vai citu Eiropas Savienībā atzītu elektroniskās autentifikācijas līdzekli.

Ja nav iespējas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus apliecināt ar iepriekš minētajiem elektroniskās autentifikācijas līdzekļiem, tad pieprasījumu papīra formā, kuru pašrocīgi parakstījusi atbildīgā amatpersona vai privātpersona, jānosūta adresātam ar pasta starpniecību.

Informāciju var pieprasīt latviešu un angļu valodā

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 47.panta pirmo daļu, dzimtsarakstu nodaļa, pārstāvniecība un Tieslietu ministrija, pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, izsniedz šādus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību;

2) izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju;

3) civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju);

4) civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku.

Ja dokumentus pieprasa valsts iestāde savu tiešo darbību veikšanai, tad dokumentus izsniedz bez maksas. Citām personām jāveic maksas pakalpojuma vai valsts nodevas apmaksa.   Maksas pakalpojuma apmēru noteic katras dzimtsarakstu nodaļas, pārstāvniecības vai Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu cenrādis. Pakalpojumu vai valsts nodevu var apmaksāt ar jebkuras bankas starpniecību.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 46. panta pirmo daļu, civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti FPR un papīra formā un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu reģistrāciju un citas civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.

3. Laulāto mantisko attiecību reģistrs. Laulāto mantisko attiecību reģistrā reģistrē starp vīru un sievu noslēgtos laulību līgumus. Laulības līgums ir tiesisks darījums jeb īpaša veida līgums, ar kuru puses - laulātie - nodibina, groza vai izbeidz savas laulāto mantiskās attiecības, izmantojot savas tiesības un iespējas, ko viņiem piešķir likums - pašiem noteikt savu mantisko attiecību režīmu.

4. Publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Publisko testamentu reģistra datiem par minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, ir publiska ticamība. Publisko testamentu reģistra datiem par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai, ir informatīvs raksturs. Šī reģistra darbību regulē Ministru kabineta noteikumi. Arī šis reģistrs ir vienots reģistrs, proti, tam nav reģionālo reģistru.

Kontaktinformācija:

https://www.latvijasnotars.lv/services

Ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsniegšanu no publisko testamentu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets.

Publisko testamentu reģistrā iekļauj ziņas par:

1. dokumentiem, kuri satur pēdējās gribas rīkojumu (turpmāk – dokumenti), – publiskiem testamentiem, dokumentiem par privātu testamentu pieņemšanu glabāšanā, mantojuma līgumiem un citiem publiski apliecinātiem darījumiem, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam;

2. dokumentiem, kuri atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu;

3. informācijas pieprasīšanu no reģistra.

Informāciju no šī reģistra par dokumentiem un to atrašanās vietu sniedz Latvijas Zvērinātu notāru padome. Līdz ar to testamenta saturs nav pieejams un to var noskaidrot tikai pie zvērināta notāra mantojuma lietas ietvaros.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma atstājēja dzīves laikā drīkst saņemt tikai mantojuma atstājējs un padome.

Zvērināti notāri, tiesas, valsts un pašvaldību iestādes savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citas personas informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām drīkst saņemt pēc mantojuma atstājēja nāves.

Mantojuma atstājējam, padomei, valsts un pašvaldību iestādēm savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citām personām informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām sniedz, pamatojoties uz elektronisku vai rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta ziņu saņemšanas nepieciešamība.

Padome informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma atstājējam, valsts un pašvaldību iestādēm savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citām personām, sniedz elektroniski vai rakstiski ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām mantojuma lietas ietvaros citām personām, izņemot zvērinātus notārus, tiesas un valsts un pašvaldību iestādes, sniedz zvērināts notārs, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu.

Informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām zvērināti notāri un tiesas saņem tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Par ziņu izsniegšanu no publisko testamentu reģistra iekasē maksu šādā apmērā:

1. par rakstveidā vai elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu un apriti noteiktajām prasībām noformētu izziņu (par vienu mantojuma atstājēju) – 8,54 euro;

2. ja izziņā tiek iekļauta informācija vairāk nekā par vienu mantojuma atstājēju, šo noteikumu 3.1.apakšpunktā noteiktajai maksai pieskaita 4,27 euro par katru nākamo mantojuma atstājēju (sākot no otrā).

Ja izziņas pieprasītājs lūdz to izsniegt īsākā termiņā nekā 10 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, maksai piemēro:

1. koeficientu divi, ja izziņa tiek izsniegta piecu dienu laikā;

2. koeficientu četri, ja izziņa tiek izsniegta vienas dienas laikā.

Noteiktā maksa ir par 50 % lielāka, ja izziņa tiek sagatavota svešvalodā.

Maksu par ziņu izsniegšanu no publisko testamentu reģistra ieskaita Latvijas Zvērinātu notāru padomes norēķinu kontā vai samaksā skaidrā naudā padomes birojā pirms attiecīgo ziņu saņemšanas.

No maksas par ziņu izsniegšanu no publisko testamentu reģistra ir atbrīvotas:

1) šo noteikumu 7.punktā minētās personas un iestādes;

2) ieinteresētās personas, saņemot reģistra ziņas mantojuma lietas ietvaros;

3) fiziskā persona (mantojuma atstājējs), reizi gadā saņemot ziņas par sevi.

5. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1.panta 1.punktu Uzņēmumu reģistra funkcijas ir veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norises, biedrību un nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību un šķīrējtiesu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu, kā arī nodrošināt publisko personu un iestāžu saraksta vešanu un ziņu pieejamību par tajā ierakstītajām publiskajām personām un iestādēm. Mantošanas procesā būtiska informācija, kas tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ir par minēto tiesību subjektu dalībniekiem/īpašniekiem/biedriem/patiesā labuma guvējiem.

Uzņēmumu reģistra pasta adrese ir Pērses iela 2, Rīga, LV-1011; tālruņa numurs ir 67031703; oficiālā e-pasta adrese ir pasts@ur.gov.lv. Web: https://www.ur.gov.lv/lv/

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir centralizēta iestāde.

Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti reģistrācijas lietas publiskajā daļā, tiešsaistes datu pārraides režīmā (tostarp lielapjoma lejupielādei) sniedz bez maksas. Citus dokumentus un ziņas iekļauj reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. Tas nozīmē, kas Reģistrā uzglabātā informācija tiek sadalīta divos veidos – publiski pieejama un ierobežotas pieejamības.

Reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā iekļautās ziņas un dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai tiesībaizsardzības institūcijas, kā arī Finanšu izlūkošanas dienests un uzraudzības un kontroles institūcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā bez ierobežojumiem, bet citas institūcijas — iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Privātpersonas reģistrācijas lietu nepubliskās daļas ziņas un dokumentus pieprasa Informācijas atklātības likumā noteiktajā ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtībā.

Uzņēmumu reģistrs pēc Saeimas, Ministru kabineta, valsts tiešās pārvaldes iestāžu, tiesībaizsardzības un kontroles institūciju un pašvaldību pieprasījuma, kā arī pēc citu tādu valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, un tiesu izpildītāju pieprasījuma savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju no reģistriem sniedz bez maksas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Minētajām institūcijām Uzņēmumu reģistrs sniedz jebkuru tā reģistros esošo pieprasīto informāciju. Normatīvajos aktos nav paredzēti informācijas sniegšanas atteikuma pamati.

Normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts ziņu apjoms, kam jābūt norādītam par personu, par kuru tiek pieprasīta informācija. Tomēr šīm ziņām jābūt pietiekamām, lai identificētu personu, par ko tiek pieprasīta informācija.

Attiecībā uz informācijas pieprasīšanu no Uzņēmumu reģistra rakstisks pieprasījums no iestādes ir pietiekams pamats informācijas sniegšanai.

Informāciju var pieprasīt gan nosūtot rakstveida pieprasījumu uz Uzņēmumu reģistra pastu, gan nosūtot elektronisku pieprasījumu uz Uzņēmumu reģistra e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi. Šādam pieprasījumam jābūt parakstītam ar drošu elektronisku parakstu.

Informācija tiek pieprasīta tikai latviešu valodā.

Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē tiešsaistē pieejamas dokumentu elektroniskas kopijas, savukārt uz pieprasījuma pamata izsniegtās kopijas tiek apliecinātas (papīra vai elektroniskā formātā).

Informācija tiek izsniegta tikai latviešu valodā.

Kompetentajām iestādēm, kas minētas likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.10 panta pirmajā daļā un kas pieprasa informāciju no Uzņēmumu reģistra, valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt citām iestādēm piemērojama maksa par pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.23 “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas noteikumi un maksas pakalpojumu cenrādis”. Nodeva maksājama ar bankas pārskaitījumu uz Uzņēmumu reģistra kontu Valsts kasē.

Uzņēmumu reģistrs nereģistrē īpašuma tiesību pāreju. Vienlaikus, piemēram, attiecībā uz kapitālsabiedrībām, lai pārreģistrētu mantojuma atstājēja kapitāldaļas uz mantinieku, Uzņēmumu reģistrā iesniedzams pieteikums ar tam pievienotu dalībnieku reģistra nodalījumu un mantojuma apliecības kopiju. Dokumentu pārbaudes formālie apstākļi ir noteikti likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Tas nozīmē, ka visām Reģistra vestajos reģistros ierakstītajām ziņām ir publiska ticamība. Vienlaikus jānorāda, ka Uzņēmumu reģistrs nereģistrē nekādus īpašumus un reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros nepierāda īpašuma tiesības.

3 Pieejamā informācija par bankas kontiem

2017. gada 1. jūlijā stājās spēkā Kontu reģistra likums, kas nosaka prasību vienuviet apkopot ziņas par visām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir konti kādā Latvijas kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādē. Kontu reģistra pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ar Kontu reģistru izveidota sistēma, kas ļauj identificēt jebkuru fizisku un juridisku personu, kurai ir atvērts pieprasījuma noguldījumu vai maksājumu konts. Reģistrā ir apkopota informācija par Latvijas Republikā atvērto maksājumu kontu un pieprasījuma noguldījumu kontu turētājiem, arī par to patiesā labuma guvējiem.

Reģistrā fiksētas ziņas par kontu piederību, nevis par naudas pārskaitījumiem vai konta atlikumiem.

Informāciju no reģistra prasīt var tikai likumā noteiktās iestādes sava darba veikšanai:

  • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests;
  • operatīvās darbības subjekti;
  • izmeklēšanas iestādes;
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
  • Valsts ieņēmumu dienests;
  • tiesas;
  • prokuratūra;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
  • zvērināti tiesu izpildītāji;
  • zvērināti notāri;
  • bāriņtiesas;
  • Latvijas Banka.

Ziņas par kontiem reģistram nodod kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Kārtību, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju nosaka Ministru kabinets.

4 Intelektuālā īpašuma tiesību reģistra pieejamība

Latvijā datu bāzes par rūpniecisko īpašumu uztur Latvijas Republikas Patentu valde, un konkrēti,:

1) patentu un patentu pieteikumu datubāzē atrodami pilni patentu pieteikumu un piešķirto patentu teksti, kā arī Eiropas patentu pretenziju tulkojumi. Datubāzes publikāciju sadaļā norādītie publikāciju numuri darbojas kā hipersaites uz oficiālo izdevumu, kurā tās ir publicētas, savukārt lietas dokumentu sadaļā ir atrodami un atverami lietas materiāli;

2) aktuālākā informācija par Latvijā reģistrētām vai atteiktām preču zīmēm atrodama datu bāzē "Preču zīmes";

3) Dizainparaugu datubāze, kas satur datus gan par dizainparaugu patentiem, kuri ir pieteikti saskaņā ar Dizainparaugu  likumu.

Datu bāzes, kas satur autortiesību vai blakustiesību subjektus, veido un uztur pašas kolektīvo pārvaldījumu organizācijas, piemēram, autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (Akka/LAA) vai biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība"(Laipa).

5 Citi reģistri ar mantošanas procesam būtiski informāciju

Zvērināti notāri ikdienā izmanto arī mantojumu reģistru. Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Ieinteresētās personas var ieskatīties mantojumu reģistrā un saņemt no tā izrakstus.

Par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra iekasē maksu šādā apmērā:

1. par ieinteresēto personu ieskatīšanos mantojumu reģistrā globālajā datoru tīklā (internetā) (par vienu mantojuma lietu) – 4,27 euro;

2. par rakstveidā vai elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu un apriti noteiktajām prasībām noformētu izziņu (par vienu mantojuma lietu) – 8,54 euro;

3. ja izziņā tiek iekļauta informācija vairāk nekā par vienu mantojuma lietu, šo noteikumu 2.2.apakšpunktā noteiktajai maksai pieskaita 4,27 euro par katru nākamo mantojuma lietu (sākot no otrās).

Ja izziņas pieprasītājs lūdz to izsniegt īsākā termiņā nekā 10 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, maksai piemēro:

1. koeficientu divi, ja izziņa tiek izsniegta piecu dienu laikā;

2. koeficientu četri, ja izziņa tiek izsniegta vienas dienas laikā.

Maksa ir par 50 % lielāka, ja izziņa tiek sagatavota svešvalodā.

Maksu par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra ieskaita Latvijas Zvērinātu notāru padomes norēķinu kontā vai samaksā skaidrā naudā padomes birojā pirms attiecīgo ziņu saņemšanas.

No maksas par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra ir atbrīvoti zvērināti notāri, tiesas, valsts un pašvaldību iestādes, saņemot reģistra ziņas amata pienākumu veikšanai un savu funkciju nodrošināšanai, kā arī personas, kas iesniedz zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu.

Latvijā ir pieejama arī Tiesu informatīvā sistēma, kurā reģistrē informāciju par tiesā izskatāmajām lietām un materiāliem. Piemēram, datus par lietas dalībniekiem, tiesas sēdēm un rakstveida procesiem, iesniegtajiem pieteikumiem un sūdzībām, lietā pieņemtajiem nolēmumiem, piemērotajiem sodiem un citiem pievienotajiem tiesu nolēmuma tekstiem.

Sistēmā esošā informācija ir ierobežotas pieejamības un satur fizisko personu datus. Tā sastāv no informācijas tiesu darba vajadzībām.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 618 “Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi” sistēmā esošo informāciju ir tiesīgi izmantot tiesneši un tiesu darbinieki amata vai darba pienākumu izpildes laikā, amata pienākumu pildīšanas vajadzībām.

Saskaņā ar minēto noteikumu 18. punktu piekļuvi sistēmā esošajai informācijai ir iespējams saņemt valsts un pašvaldības iestādēm savu funkciju veikšanai un izpildīšanai nepieciešamajā apjomā. Lai saņemtu informāciju, iestādei ir jāpamato, kādu funkciju veikšanai konkrētā informācija no sistēmas ir nepieciešama. Atbilstoši šo noteikumu 19. punktam ārējie lietotāji var izmantot tikai Sistēmas datu izplatīšanas risinājumu.

Jebkura persona var izmantot sistēmas publiski pieejamo daļu interneta vietnē https://www.elieta.lv/web/. Šajā vietnē var iepazīties, piemēram, ar tiesas sēžu kalendāriem, savu tiesvedību lietu norises datiem (autorizējoties), anonimizētiem tiesu nolēmumiem un citu tiesvedību norises datiem bez informācijas par lietas dalībniekiem.

Vispārīgi ir pieejams arī Izpildu lietu reģistrs, kas ir paredzēts zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai. Tā darbības mērķis ir nodrošināt izpildu lietu datu vienotu elektronisku reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu un pieejamību, lai operatīvi kontrolētu izpildu lietu virzītu procesa gaitā. Izpildu lietu reģistra darbību nosaka Civilprocesa likums, Tiesu izpildītāju likums un MK noteikumi Nr. 941 “Izpildu lietu reģistra noteikumi”.

Jāņem vērā, ka atbilstoši minētajiem noteikumiem sistēmā esošajai informācijai var piekļūt:

- zvērināti tiesu izpildītāji;

- zvērināta tiesu izpildītāja palīgi;

- zvērināta tiesu izpildītāja biroja darbinieki, kuriem piekļuve reģistram nepieciešama amata pienākumu izpildei;

- Tieslietu ministrijas nodarbinātās personas, kurām piekļuve reģistram nepieciešama amata pienākumu izpildei;

- Tiesu administrācijas nodarbinātās personas, kurām piekļuve reģistram nepieciešama amata pienākumu izpildei;

- Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nodarbinātās personas, kurām piekļuve reģistram nepieciešama amata pienākumu izpildei.

Piekļuves tiesības reģistram piešķir Tiesu administrācija. Izpildu lietu reģistra lietotāji izmanto reģistru atbilstoši tā izveidošanas mērķim un piešķirtajam piekļuves tiesību apjomam.

Gan fiziskām, gan juridiskām personām ir nodrošināta iespēja tiešsaistes režīmā bez maksas saņemt informāciju no Izpildu lietu reģistra par tajā reģistrētajām izpildu lietām, kurās konkrētā persona ir piedzinēja vai parādnieka statusā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (pieejama Publiskā daļa un Autorizētā daļa) ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina aktuālu oficiālo teksta un telpisko datu iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu par Latvijas Republikas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvā ietilpstošajiem kadastra objektiem - zemes vienībām, ēkām (būvēm), telpu grupām, zemes vienības daļām un to raksturojošiem datiem, kā arī to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem. Tādējādi tajā var būt reģistrēti arī tādi nekustamā īpašuma objekti, kas var nebūt reģistrēti vai atbilstoši normatīvajiem aktiem nav reģistrējami zemesgrāmatā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas darbība ir regulēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.

Uzņēmumu reģistra vestie reģistri.

Ir pieejama arī Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēma.

Piekļuve maksātnespējas procesā iesaistītajām personām Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) e-pakalpojumam.

Informāciju par par pensijām, pabalstiem un atlīdzībām iespējams noskaidrot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

6 Pieejamā informācija par slēgtiem testamentiem un testamentiem, kuri nav jāreģistrē

Saskaņā ar Civillikumu privātus testamentus var nodot glabāšanā notāram, ievērojot Notariāta likumu, vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu. Šādu testamentu saturs var tikt atklāts tikai pie zvērināta notāra mantojuma lietas ietvaros.

Lapa atjaunināta: 25/06/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.