I. Ekspertu saraksti un reģistri

Austrijā ekspertus reģistrē pēc specializācijas. Ekspertu reģistrus uztur pirmās instances apgabaltiesa (Landesgericht).

Reģistri ir publiski pieejami šeit.

Ekspertiem ir jāpiesakās un jānokārto eksāmens, lai viņus iekļautu reģistrā.

II. Ekspertu kvalifikācija

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri vēlas, lai viņus ieceltu tiesa, jāpierāda profesionālā pieredze savā ekspertīzes jomā. Turklāt ekspertam jābūt ievērojamām zināšanām par vissvarīgākajiem Austrijas procesuālo tiesību principiem, jāzina, kā rakstīt eksperta atzinumu, un jāiesniedz pierādījumi par piecu gadu profesionālo darba pieredzi, kas iegūta laikposmā tieši pirms reģistrācijas, ja ekspertam ir maģistra grāds, vai 10 gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā ekspertīzes jomā, ja ekspertam nav maģistra grāda. Ekspertiem ir arī jābūt pilnīgai tiesībspējai un rīcībspējai un jābūt uzticamiem. Lai eksperti būtu uzticami, viņiem jābūt ar nevainojamu reputāciju viņu vispārējā darbībā, lai viņu objektivitāti un darba kvalitāti uzskatītu par pašsaprotamu.

Pieteikums par reģistrāciju “zvērinātu un sertificētu” ekspertu (EEEI lieto jēdzienu “apstiprināts eksperts”) reģistrā jāiesniedz pirmās instances apgabaltiesas priekšsēdētājam pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas vai profesionālās darbības veikšanas vietas rajonā.

Reģistrācijas procesa gaitā par reģistrāciju atbildīgais tiesas priekšsēdētājs iekasē komisijas maksu par eksperta atzinuma sagatavošanu attiecībā uz to, vai ir izpildītas reģistrācijas prasības.

Ekspertiem pirms reģistrācijas jānodod zvērests.

Ja eksperti atbilst visām iepriekš minētajām prasībām, par reģistrāciju atbildīgais tiesas priekšsēdētājs viņus ieceļ uz pieciem gadiem. Ekspertiem atkārtoti jāpiesakās pārreģistrācijai ik pēc pieciem gadiem. Ja eksperti joprojām atbilst visām prasībām, viņus ieceļ atkārtoti (šādā gadījumā viņiem nav jākārto vēl viens eksāmens).

Ekspertus var izslēgt no reģistra pēc viņu vēlēšanās, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja tā nolemj kompetentā iestāde. Lēmumā nepārreģistrēt ekspertu ir jāizklāsta pārreģistrācijas atteikuma iemesli, un tas ir pārsūdzams.

Pastāv ētikas kodekss, ko publicējusi Austrijas Zvērinātu un sertificētu ekspertu asociācija.

III. Ekspertu atlīdzība

III.1. Vispārīga informācija

Uz ekspertu samaksu attiecas Austrijas 1975. gada Likums par tiesībām iekasēt nodevas (Gebührenanspruchgesetz). Minētajā regulējumā ir ietverti vispārēji noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz ekspertiem. Turklāt tajā ir paredzēta īpaša kompensāciju sistēma ārstiem, antropologiem, zobārstiem, veterinārārstiem, ķīmiskās analīzes ekspertiem un mehānisko transportlīdzekļu ekspertiem.

III.2. Samaksa

Samaksas apmērs parasti ir atkarīgs no atzinuma sarežģītības. Pastāv īpaša sistēma kompensāciju piešķiršanai noteiktiem ekspertiem kriminālprocesā un ģimenes lietu tiesvedībā (sk. II.1. punktu iepriekš).

III.3. Samaksa

Ekspertam rēķins par samaksu jāiesniedz tiesai 14 dienu laikā pēc atzinuma pabeigšanas. Parasti samaksu veic ar bankas pārskaitījumu.

III.3.1. Civilprocess

Civilprocesā, pirms eksperts sāk strādāt pie atzinuma sagatavošanas, tiesa parasti uzdod abām pusēm veikt avansa maksājumu (Kostenvorschuss) tiesai. Avansa maksājuma summa ir atkarīga no lietas sarežģītības un eksperta sniedzamā atzinuma apjoma. Atlīdzību parasti aprēķina, pamatojoties uz stundu skaitu, ko eksperts veltījis lietai, to reizinot ar stundas likmi. Eksperta atlīdzībai pieskaita arī izdevumus un PVN. Tiesnesis, pamatojoties uz savu pieredzi, nosaka summu, kas pusēm jāiemaksā depozītā. Ja depozītā iemaksātā summa nav pietiekama, var uzdot samaksāt papildu avansa maksājumu.

III.3.2. Kriminālprocess

Kriminālprocesā eksperta atlīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

III.3.3. Ģimenes lietu tiesvedība

Ģimenes lietu tiesvedībā eksperta atlīdzību parasti sedz no valsts līdzekļiem.

III.4. Juridiskā palīdzība

Juridisko palīdzību parasti piešķir personām, kuras sava materiālā stāvokļa dēļ daļēji vai pilnībā nespēj segt tiesvedības izmaksas, tostarp ekspertu izmaksas. Juridiskās palīdzības saņēmējiem nodevas ir daļēji vai pilnā apmērā jāatmaksā, ja viņu finanšu situācija būtiski uzlabojas trīs gadu laikā pēc tiesvedības. Jāņem vērā, ka lietā zaudējušai pusei vienmēr ir jāsedz uzvarējušās puses nodevas.

III.5. Ekspertu samaksas atlīdzība

Tiesa pieņem lēmumu par izmaksām (to proporcionālo sadalījumu) kā daļu no sprieduma. Tādējādi noteiktā izmaksu segšana ir panākama piespiedu kārtā.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem ir pienākums savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Austrijas Zvērinātu un sertificētu ekspertu asociācijas tīmekļa vietnē ir sniegta sīka informācija par izmaksām (samaksas rēķina paraugs) un par to, kā kļūt par apstiprinātu ekspertu. Minētā tīmekļa vietne ir ļoti informatīva un viegli pieejama plašai sabiedrībai.

V.1. Juridiskie pamati

Galvenie tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz tiesu ekspertīzi Austrijā, ir:

• Austrijas Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung — ZPO) 351.–367. pants;
• Bezstrīdus procedūras likuma (Außerstreitgesetz) 31. pants;
• Austrijas Administratīvā procesa kodeksa (Allgemeines Verwaltungsverfahrensgesetz 1991) 52. un 53.a pants;
• Austrijas Kriminālprocesa kodeksa (Strafprozessordnung 1975) 104., 112., 125.–128. pants.

V.2. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa, bet ne iesaistītās puses. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā. Kriminālizmeklēšanas procesā ekspertu var iecelt prokurors.

V.2.a. Iecelšana, ko veic tiesa

Civiltiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu ex officio, vai pēc prāvnieka skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus nevar noskaidrot citādi. Šo rīcības brīvību ierobežo vienīgi sacīkstes princips. Tiesa var brīvi iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu eksperta uzdevumu veikšanai. Ekspertam ir jāziņo tiesai par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltajiem ekspertiem ir piekļuve attiecīgajiem lietas materiāliem.

V.2.b. Iecelšana, ko veic puses

Austrijā privātu ekspertu izvēlas kāda no pusēm. Viņa ziņojumu pieprasa un iesniedz puses, pretējā gadījumā to noraida kā nepieņemamu. Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesa brīvi pārbauda un novērtē eksperta atzinumu. Ziņojumu uzskata par pierādījuma elementu, bet ar to nevar atcelt tiesas iecelta eksperta ziņojumu. Tas drīzāk ir saistīts ar prāvnieka argumentu juridisko pamatojumu.

Tiesa var izlemt, vai tā savā sprieduma argumentācijā balstīsies uz puses ieceltā eksperta atzinumu.

V.3. Procedūra

Tiesas ieceltos ekspertus var iztaujāt pušu advokāti.

V.3.a. Eksperta ziņojums

Austrijā ekspertīzes procesā provizorisks eksperta ziņojums nav vajadzīgs. Galveno ziņojumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Ekspertam ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ja tiesa uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs, vai eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības gadījumā tiesa var uzdot sagatavot jaunu vai papildu ziņojumu ex officio vai pēc pušu lūguma. Tiesa var arī noteikt, ka ekspertam ir jāmaksā tiesas nodevas eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības dēļ.

Eksperta ziņojumu var apstrīdēt ar pušu apgalvojumiem un pretekspertīzi.

Civilprocesā puses tiek aktīvi iesaistītas eksperta darbībās. Tām ir jāsadarbojas un jāatbild uz visiem eksperta pieprasījumiem iesniegt dokumentus. Tās var tieši iztaujāt ekspertu sanāksmēs, kurās piedalās abas puses, un lūgt, lai eksperts komentē to piezīmes.

V.3.b. Tiesas sēde

Tiesa uzdod ekspertam ierasties uz tiesas sēdi tikai izņēmuma gadījumos.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).