Sameklēt ekspertu

Vācija

Saturu nodrošina
Vācija

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Pastāv vispusīgi ekspertu reģistri. Ir aptuveni 200-300 dažādas specializācijas jomas.

Eksperta iecelšana no reģistra ir prakse, ko plaši ievēro tiesas. Ja prasības ir izpildītas, eksperts tiks automātiski reģistrēts. Valsts izraudzītās reģistrācijas kameras ir atbildīgas par reģistru tūlītēju atjaunināšanu.

Galvenās tiesību normas, kas piemērojamas tiesu ekspertīzei Vācijā, ir šādas:

II. Ekspertu kvalifikācija

Personu var iekļaut ekspertu sarakstā, ja tai ir īpaši augsts kvalifikācijas līmenis tās kompetences jomā. Lai pieteikuma iesniedzējs varētu tikt iekļauts sarakstā, viņam obligāti ir jābūt atbilstošai profesionālai pieredzei. Kompetence ir jāpierāda, iesniedzot atbilstošu dokumentāciju par eksperta darbu (piemēram, CV, visu attiecīgo akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju, darba pieredzes, atsauksmju, ziņojumu, apmācības sertifikātu kopijas). Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Amatniecības kameras un arhitektu un inženieru gadījumā – to profesionālās kameras rīko ekspertu eksāmenus. Papildus kvalifikācijai, tālākizglītībai un pieredzei ir jāparāda neatkarība un integritāte.

Atzītus ekspertus parasti sertificē un reģistrē uz pieciem gadiem. Pirms piecu gadu perioda beigām viņiem no jauna ir jāpierāda sava kompetence, integritāte un apmācība, lai viņus sertificētu un līdz ar to reģistrētu vēl uz pieciem gadiem (piemēram, pārbaudot un pārskatot ziņojumus, kas jāiesniedz pirms jaunā 5 gadu reģistrācijas perioda). Atbildīgajām struktūrām ir jānodrošina apmācība. Ja eksperts neievēro noteikumus vai neatjauno savas prasmes, kameras ir pilnvarotas anulēt viņa reģistrāciju.

III. Ekspertu atalgojums

Civillietās, administratīvajās lietās un krimināllietās atalgojumu aprēķina, pamatojoties uz Vācijas Likumu par atalgojumu un pabalstiem tiesu iestādēs (JVEG).

Var pieteikties avansa maksājumiem un maksājumiem uz bankas kontu.

Ja eksperts strādā ārpustiesas komandējumā, atalgojums ir atkarīgs no individuālā atlīdzības līguma.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperts ir atbildīgs par nepareizu eksperta atzinumu, neatkarīgi no tā, vai to pasūtījušas privātpersonas, vai tiesa. Ja eksperts, kas strādā tiesas uzdevumā, tīši vai rupjas nolaidības rezultātā ir sagatavojis nepareizu eksperta atzinumu un ja šis nepareizais eksperta atzinums ir tiesas nolēmuma pamatā, puse, kurai tādējādi ir nodarīts kaitējums, var iesniegt prasību tiesā, lai saņemtu kompensāciju par šo kaitējumu (Civillikuma 839.a pants).

Ja eksperts strādā ārpustiesas komandējumā, ir piemērojami vispārīgie noteikumi par (līgumisko) atbildību .

V. Papildu informācija par ekspertu dalību tiesvedībā

1. Ekspertu iecelšana

Ekspertu ieceļ tiesa. Tomēr pusēm ir tiesības iesniegt priekšlikumus par to, kurš eksperts būtu jāieceļ.

a) Tiesas iecelts eksperts

Tiesa parasti izmanto ekspertu sarakstu vai reģistru. Tiesa var iecelt arī jebkuru citu ekspertu, ko tā uzskata par piemērotu un kompetentu. Tiesas iecelts eksperts ir eksperts, ko iecēlusi un pilnvarojusi tiesa. Galvenais pienākums ir palīdzēt tiesai savas kompetences robežās.

b) Pušu iecelts eksperts

Ja puses vienojas par konkrētām personām, kas jāieceļ par ekspertiem, tiesai ir jāievēro viņu vienošanās; tomēr tiesa var ierobežot pušu izvēli, attiecinot to tikai uz noteiktu personu skaitu.

Ja puse vēlas iecelt ekspertu no savas puses, lai tas viņai palīdzētu, šo ekspertu neuzskata par tiesas ekspertu, bet gan par privātu ekspertu.

2. Procedūra

a) Civilprocess

Tiesai ir jāpamato savi lēmumi un jāatsaucas uz eksperta secinājumiem, ja tiesa ņem vērā eksperta atzinumu. Tiesai nav saistošs eksperta atzinums, bet eksperta atzinums bieži vien ir izšķirošs sprieduma taisīšanai. Ja tiek veikta pārbaude uz vietas, ekspertam ir jāsazinās ar visām pusēm. Ja, piemēram, ekspertam ir vajadzīga plašāka informācija no pusēm, to parasti nokārto tiesa.

i. Eksperta ziņojums

Puses var apstrīdēt ieceltā eksperta ziņojumu, iesniedzot iebildumus vai nolīgstot privātu ekspertu un iesniedzot tā ziņojumu tiesai, tādējādi nodrošinot pretēju ekspertīzi.

ii. Tiesas sēde

Pirms lietas izskatīšanas sēdes var norīkot atsevišķu pierādījumu iegūšanas procedūru (“selbständiges Beweisverfahren”). Šajā kontekstā ekspertu var iecelt vēl pirms pamattiesvedības. Šī procedūra ir domāta tikai pierādījumu saglabāšanai turpmākās tiesvedības vajadzībām vai tiesvedības novēršanai.

Tiesas sēdē ievēro Prakses kodeksu un procesuālos noteikumus. Ekspertam jāatbild uz jautājumiem objektīvā, saprotamā un visaptverošā veidā. Vācijas procesuālajās tiesībās netiek veikta savstarpēja nopratināšana, tomēr jautājumus var uzdot ne tikai tiesnesis, bet arī lietas dalībnieki.

b) Citi gadījumi

Krimināllietās tiesai būtu jāieceļ eksperts no atzīta tiesu ekspertu reģistra; citas personas var iecelt tikai tad, ja tas ir nepieciešams īpašu apstākļu dēļ, Kriminālprocesa likuma 73. panta 2. punkts. Tiesa var vadīt eksperta darbu. Citi noteikumi ir atrodami Kriminālprocesa kodeksā.

 

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrast ekspertu” laikā no valstu kontaktpersonām, kuras katrā valstī izraudzījās Eiropas Ekspertu un ekspertīzes institūts EEEI.

Lapa atjaunināta: 03/12/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.