Sameklēt ekspertu

Grieķija

Saturu nodrošina
Grieķija

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Grieķijā ekspertus uzskaita pēc specializācijas. Ekspertu reģistrus uztur pirmās instances tiesas. Tie ir publiski, bet tos izmanto tikai tiesneši, kuri vēlas iecelt ekspertu. Tiesa var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, ja tā uzskata, ka izskatāmajos jautājumos ir vajadzīgas īpašas zināšanas. Turklāt tiesai ir pienākums iecelt ekspertus, ja to lūdz kāda no pusēm, ar nosacījumu, ka tiesa uzskata, ka ir vajadzīgas īpašas zināšanas.

Ekspertiem ir jāpiesakās, lai viņus iekļautu reģistrā.

Pēc publiska uzaicinājuma pieteikties pirmās instances civiltiesā vai administratīvā tiesā (ar tiesas tīmekļa vietnes starpniecību) attiecīgā persona iesniedz rakstisku pieteikumu ar saviem personas datiem pirmās instances tiesas sekretāram, apliecinot, ka:

  • viņa nav bijusi notiesāta vai apsūdzēta par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā viņai liegtas viņas politiskās tiesības;
  • viņai nav atņemta viņas profesionālā licence;
  • viņai nav liegtas tiesības izmantot īpašumu maksātnespējas vai aizbildnības dēļ;
  • viņa nav tiesnesis, prokurors vai ierēdnis.

Pieteikšanās procedūras, kas notiek katru gadu, beigās tiek publicēts ekspertu reģistra projekts. Pēc iebildumu perioda beigām galīgo reģistru apstiprina pirmās instances tiesa vairāku locekļu sastāvā.

Kriminālprocesā ekspertu reģistru pārvalda Likumpārkāpumu tiesnešu padome pēc prokurora priekšlikuma. Ekspertiem jāatbilst šādām prasībām:

  • viņiem jābūt vecākiem par 21 gadu;
  • viņiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, un viņiem nedrīkst būt garīga rakstura traucējumi;
  • viņi nedrīkst būt notiesāti par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā viņiem liegtas viņu politiskās tiesības vai viņi atstādināti no civildienesta;
  • viņiem nedrīkst būt atņemta viņu profesionālā licence;
  • viņi nedrīkst būt izraisījuši faktus, kas ir ekspertīzes priekšmets;
  • viņi nedrīkst būt kompetentie tiesneši, prokurori, sekretāri vai ierēdņi attiecīgajā tiesas procesā;
  • viņi nedrīkst būt notiesāti par tādu pašu noziegumu kā apsūdzētais, un
  • viņi nedrīkst būt atbildētāja/apsūdzētā laulātais(-tā), brālis, māsa vai tuvs radinieks.

Ekspertus var izslēgt no reģistra, ja viņi tā vēlas, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja tā nolemj kompetentā iestāde.

II. Ekspertu kvalifikācija

Lai eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem jābūt arodapvienības locekļiem.

III. Ekspertu atlīdzība

Kriminālprocesā eksperta atlīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Civilprocesā prasītājam ir iepriekš jāsedz izmaksas saistībā ar tiesas ieceltiem ekspertiem. Pēc lietas izskatīšanas tiesā izmaksas jāsedz lietā zaudējušai pusei. Ekspertu maksa ir brīvi apspriežama. Konkrētos apstākļos puses var saņemt juridisku palīdzību attiecībā uz eksperta atlīdzību.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem nav pienākuma savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Grieķijā galvenie tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz tiesu ekspertīzi, ir Grieķijas Civilprocesa kodeksa 368.–392. pants un Karaļa dekrēta Nr. 566/1968 7. sadaļas 20. pants, likums 2882/2001 (Ekspropriācijas kodekss). Papildus piemēro Grieķijas Administratīvā procesa kodeksa 159.–168. pantu un Grieķijas Kriminālprocesa kodeksa 183.–203. pantu.

Tiesai ir rīcības brīvība uzdot pierādījumu iegūšanu, jo dominējošais ir mērķis noskaidrot patiesību. Šo rīcības brīvību ierobežo vienīgi sacīkstes princips.

1. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa un iesaistītās puses. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā. Tiesvedībā, kas notiek krimināltiesā, ekspertu var iecelt prokurors vai tiesa izmeklēšanas posma laikā. Šajā nolūkā pastāv cits reģistrs, kas atšķiras no civilprocesā izmantojamā, un ekspertam ir jāatbilst stingrākām prasībām nekā civilprocesā un administratīvajā procesā.

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Civiltiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu ex officio, vai pēc prāvnieka skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus nevar noskaidrot citādi. Šādā gadījumā mutisko uzklausīšanu pārceļ uz datumu pēc eksperta ziņojuma sagatavošanas. Tiesa var brīvi iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu eksperta uzdevumu veikšanai. Ekspertam ir jāziņo tiesai par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltajiem ekspertiem ir piekļuve lietas materiāliem.

b) Iecelšana, ko veic puses

Grieķijā ir trīs pušu ieceltu ekspertu veidi: tehniskie konsultanti (Civilprocesa kodeksa 391. un 392. pants, Administratīvā procesa kodeksa 167. pants, Kriminālprocesa kodeksa 204. pants un turpmākie panti), ārpustiesas eksperti un eksperti–liecinieki. Tehnisko konsultantu ieceļ prāvnieks, lai kontrolētu tiesas iecelta eksperta rīcību. Ārpustiesas ekspertu ieceļ tiesvedības puse. Viņa ziņojumu pieprasa un iesniedz puses, pretējā gadījumā to noraida kā nepieņemamu. Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesa brīvi pārbauda un novērtē eksperta atzinumu. Ziņojumu neuzskata par pierādījumu — tas drīzāk ir saistīts ar prāvnieka argumentu juridisko pamatojumu. Eksperti–liecinieki ir liecinieki ar īpašām zinātniskajām vai tehniskajām zināšanām, kurus iztaujā tiesa.

Tiesa var izlemt, vai tā savā sprieduma argumentācijā balstīsies uz eksperta atzinumu. Tiesa spriedumu var balstīt uz eksperta atzinumu pat tad, ja eksperta ziņojums sagatavots, pārkāpjot procesuālos noteikumus. Tomēr, ja procesuālo noteikumu pārkāpums ir ievērojams, uzskata, ka eksperta ziņojums nepastāv. Šādā gadījumā tiesnesis nedrīkst balstīt sprieduma argumentāciju uz eksperta atzinumu.

2. Procedūra (civilprocess)

Tiesas ieceltus ekspertus var iztaujāt pušu tehniskie konsultanti, ja puses ir tādus nolīgušas. Eksperta vienīgais pienākums ir sagatavot ziņojumu. Pušu ieceltajiem ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, savukārt tiesas ieceltiem ekspertiem ir vajadzīga tiesas atļauja, lai to darītu.

a) Eksperta ziņojums

Grieķijā ekspertīzes procesā provizorisks eksperta ziņojums nav vajadzīgs. Galveno ziņojumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Ekspertam ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ja tiesa uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs, vai eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības gadījumā tiesa var uzdot sagatavot jaunu vai papildu ziņojumu ex officio vai pēc pušu lūguma. Tiesa var arī noteikt, ka ekspertam ir jāmaksā tiesas nodevas eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības dēļ.

Eksperta ziņojumu var apstrīdēt ar pušu apgalvojumiem un pretekspertīzi.

b) Tiesas sēde

Tiesnesis uzdod ekspertam ierasties uz tiesas sēdi tikai izņēmuma gadījumos.

 

Šeit sniegtā informācija apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

Lapa atjaunināta: 22/12/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.