Sameklēt ekspertu

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tiesu eksperts ir persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts, kurš tiesu eksperta tiesības atbilstošā tiesu eksperta specialitātē iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas, ko izsniedz Tiesu ekspertu padome.

Tiesu ekspertu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par sertificētiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī. Tiesu ekspertu reģistru veido Tiesu ekspertu padome. Tiesu ekspertu reģistrs pieejams: https://eksperti.ta.gov.lv/

II. Ekspertu kvalifikācija

Minimālās prasības tiesu eksperta statusa piešķiršanai ir balstītas uz Tiesu ekspertu likumu.

Eksāmenu var kārtot tiesu eksperta kandidāts, kurš ir apguvis padomes apstiprināto apmācību programmu izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi citā tiesu eksperta specialitātē.

Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

III. Ekspertu atlīdzība

Eksperta atlīdzību nosaka atbilstoši tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžiem. Par ekspertīzi, kas nav iekļauta tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos, atlīdzina atbilstoši eksperta iesniegtajam rēķinam.

IV. Ekspertu atbildība

Tiesu eksperta atbildību nosaka Tiesu ekspertu likuma V nodaļa.

Tiesu ekspertu padome ierosina disciplinārlietu pret tiesu ekspertu, ja netiek ievēroti tie normatīvie akti, kuri attiecas uz tiesu ekspertu darbību, ja netiek pildīti profesionālie pienākumi vai tiek pieļauta rupja nolaidība ekspertīzes laikā, pilnvaru pasniegšana vai amata nelikumīga izmantošana, kā arī ja tiek pieļauta nepiedienīga un necienīga izturēšanās vai tiesu ekspertu ētikas normu pārkāpums; ekspertīzei iesniegtā objekta nozaudēšana vai ļaunprātīga bojāšana; ekspertīzē iegūto ziņu izpaušana personām, kuras nav saistītas ar ekspertīzes noteikšanu vai veikšanu.

Tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa tiesu eksperta atzinuma sniegšanu ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Noteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem Latvijā atrodami šādos tiesību aktos:

• Kriminālprocesa likums
• Civilprocesa likums
• Administratīvā procesa likums
• Tiesu ekspertu likums

V.1. Ekspertu iecelšana

Civilprocesā tiesa ekspertīzi nosaka pēc tiesvedības pušu lūguma. Ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

Kriminālprocesā lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs. Ekspertīzi nosaka, lai noskaidrotu kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

V.2. Eksperta atzinums

Eksperta atzinuma jābūt motivētam un pamatotam. Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

Tiesa eksperta atzinumu novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, nekādiem pierādījumiem, tajā skaitā, eksperta atzinumam nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.