COVID-19 vīrusa ietekme uz tieslietu jomu

Koronavīruss ir izraisījis krīzi, kas šķērso robežas un skar visas mūsu dzīves jomas. Tas attiecas arī uz tiesiskumu Eiropā.

Šīs lapas mērķis ir sniegt pārskatu par Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas sakarā veiktajiem pasākumiem, kas ietekmē tiesu iestādes, valstu iestādes un praktizējošus juristus, kā arī uzņēmumus un iedzīvotājus.

Tā kā situācija strauji mainās un joprojām pienāk jauna informācija par šo tematu, šī lapa tiks regulāri atjaunināta, lai atspoguļotu jaunākās norises.

Arī Eiropas Padome ir izveidojusi tīmekļa vietni par valstu pasākumiem tieslietu jomā saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šo lapu var aplūkot šeit.

1. CIVILTIESĪBAS UN MAKSĀTNESPĒJAS TIESĪBAS

Atsevišķa lapa ir veltīta pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi civiltiesību jomā, tai skaitā ģimenes tiesību, komerctiesību un maksātnespējas tiesību jomā. Lapa ir pieejama šeit.

Lapā izklāstīto informāciju par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz civillietām un maksātnespējas lietām sniedz un uztur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valstu kontaktpunkti.

2. KRIMINĀLTIESĪBAS

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (krimināllietās)

Daudzas dalībvalstis ir noteikušas stingrus ierobežojumus, lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos. Tie ietekmē arī tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un ES instrumentu piemērošanu.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (ETST) sekretariāts apkopo informāciju par starptautisko sadarbību krimināllietās un padara to pieejamu ETST tīmekļa vietnes īpašajā Covid-19 sadaļā. Tā kā daļai informācijas piekļuve ir ierobežota, lūdzam pēc tās vērsties pie savas valsts kontaktpunkta vai ETST sekretariāta.

Eiropas apcietināšanas ordera koordinācijas grupa

Covid-19 krīze tieši ietekmē tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) procesu.

Pašreizējās krīzes laikā nepieciešama ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm attiecībā uz sensitīvajām nodošanas procedūrām. Šajā sakarā Komisija ciešā sadarbībā ar Eurojust, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (krimināllietās) un Padomes Ģenerālsekretariātu ir izveidojusi EAO koordinācijas grupu. Grupa var būt noderīga arī citās situācijās, kad ir vajadzīga ātra informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, piemēram, reaģējot uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kas tieši ietekmē EAO raitu darbību.

Aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības

Covid-19 uzliesmojums ietekmē arī aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālo tiesību īstenošanu. Tieša saziņa ar juristiem, tulkiem vai trešām personām (kad aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām ir atņemta brīvība) ir sarežģītāka.

Ieteicams izmantot audio un videokonferences vai citus attālinātas saziņas rīkus. Turklāt būtu jāievieš drošības pasākumi, piemēram, stikla vairogi policijas iecirkņos vai aizturēšanas telpās, lai varētu īstenot tiesības uz advokāta vai tulka palīdzību.

Arī Covid-19 laikā ir jāievēro aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības, lai nodrošinātu taisnīgu tiesvedību. Direktīvās paredzētās ierobežota apjoma atkāpes, ko piemēro absolūtas nepieciešamības gadījumā, kompetentajām iestādēm būtu jāinterpretē šauri, nevis jāizmanto plašā mērogā.

Noziegumos cietušie – atbalsts un aizsardzība Covid-19 pandēmijas laikā

Saskaņā ar Cietušo tiesību direktīvu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka visiem noziegumos cietušajiem ir pieejami vispārēji un specializēti atbalsta pakalpojumi, kas ir konfidenciāli, bez maksas un atbilst cietušo individuālajām vajadzībām. Atbalstam un aizsardzībai, kas atbilst cietušo īpašajām vajadzībām, vajadzētu būt pieejamiem jebkuros apstākļos. Tas attiecas arī uz īpašo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā.

No vardarbības ģimenē cietušie

No vardarbības ģimenē cietušo stāvokli īpaši pasliktina sociālā distancēšanās un izolācija laikā, kad noteikti pārvietošanās ierobežojumi. Personas, kurām ir vardarbīgs partneris, un bērni ar vardarbīgiem vecākiem, no vienas puses, ir vairāk pakļauti piespiedu kontrolei, vardarbībai un nevērībai, bet no otras puses, viņiem ir grūtāk saņemt atbalstu un aizsardzību.

Dalībvalstis tiek mudinātas savu Covid-19 ārkārtas situācijas darbību ietvaros noteikt īpašus atbalsta un aizsardzības pasākumus personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē. Īpaši svarīgi ir nodrošināt efektīvu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem internetā un ārpus tā, tostarp psiholoģiskajai palīdzībai un citiem sociālajiem pakalpojumiem. Sevišķi personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, būtu jānodrošina patvēruma vietas, psiholoģiskā palīdzība, atbalsts traumu gadījumos un konsultācijas. Arī valstu tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību reģistrētajiem un jaunajiem vardarbības gadījumiem ģimenē. Svarīgi ir arī nodrošināt cietušajiem fizisku aizsardzību.

E-tiesiskuma portāla tīmekļa vietnes, kas veltītas konkrētām valstīm, sniedz vispārīgu informāciju par to, kā konkrētās dalībvalstīs tiek organizēts atbalsts un aizsardzība cietušajiem.

Vairāki dalībnieki (tostarp ES aģentūras un atbalsta organizācijas) sniedz praktisku informāciju par to, kā nodrošināt atbalstu un aizsardzību cietušajiem Covid-19 pandēmijas laikā.

  • Informāciju par tuvākajiem atbalsta pakalpojumiem no vardarbības ģimenē cietušajiem var atrast šeit (Sievietes pret vardarbību Eiropā).
  • Informācija par valsts neatliekamās palīdzības dienestiem sievietēm ir pieejama šeit (Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts).
  • Informāciju par to, kā izveidot un sniegt attālinātu atbalstu un konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, ir atrodama tīmekļa vietnē Victim Support Europe.
  • Pamattiesību aģentūra ir izdevusi biļetenu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām. Tajā ietverti vairāku dalībvalstu paraugprakses piemēri, kā nodrošināt atbalstu un aizsardzību personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē.
  • Arī Pasaules Veselības organizācija sniedz virkni ieteikumu, kā atbalstīt un aizsargāt no vardarbības ģimenē cietušos pandēmijas laikā.

Kibernoziedzības upuri

Saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju Covid-19 pandēmija rada noziedzniekiem jaunas iespējas ļaunprātīgi izmantot iedzīvotāju bailes un darba apstākļus. Kiberuzbrukumu skaits ir ievērojams, un paredzams, ka tas turpinās pieaugt. Tā kā daudzi strādā no mājām, ir palielinājušās kibernoziedznieku iespējas izmantot izdevības un neaizsargātību.

Eiropols ir sagatavojis ieteikumus profilaksei un informētības veicināšanai, kas palīdzēs plašai sabiedrībai ievērot kiberdrošību. Šajā paaugstināta riska laikā ir īpaši svarīgi izmantot vecāku kontroli, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, nodrošināt elektroniskās ierīces ar parolēm, PIN kodiem vai biometrisko informāciju un pirkt preces no uzticamiem tiešsaistes pārdevējiem (iepriekš pārbaudot viņu konkrēto novērtējumu).

Plašāka informācija par drošību tiešsaistē pieejama šeit.

Naida noziegumos cietušie

Pamattiesību aģentūra ziņo, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir palielinājies tādu rasisma, ksenofobijas un neiecietības incidentu skaits, kas vērsti pret konkrētām nacionālajām vai etniskajām kopienām un ir saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

Dalībvalstu centieniem attiecībā uz naida noziegumos cietušajiem vajadzētu tiekties veicināt ziņošanu par naida noziegumiem, uzlabot aizspriedumu motivācijas precīzu izmeklēšanu un sniegt atbalstu cietušajiem.

Stāvoklis cietumos

Covid-19 uzliesmojuma rezultātā no valstu cietumu administrācijas tiek pieprasīts ierobežot vīrusa ietekmi uz cietumu slēgto un neaizsargāto vidi. Vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu rezultātā uz laiku tiek pārtraukti jebkuri ģimenes apmeklējumi un nodarbības, kurās piedalās personas no ārpuses, piemēram, sports, profesionālā vai arodapmācība.

Gan darbinieki, gan ieslodzītie ir nobažījušies par savu veselību. Ieslodzītie cieš no nodarbību un apmeklējumu trūkuma, līdz ar to ir grūti saglabāt darbinieku motivāciju un novērst ieslodzīto nemierus.

Sevišķi dalībvalstis, kurās liela daļa cietumu ir pārpildīti, ir spiestas pieņemt sarežģītus lēmumus par iespējamu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Lielākā daļa dalībvalstu saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) ir atlikušas arī visu ieslodzīto fizisku pārvietošanu.

Komisija vēlas palīdzēt dalībvalstīm reaģēt uz situāciju cietumos, veicinot informācijas un paraugprakses apmaiņu.

Šajā nolūkā sk. turpmāk minēto noderīgo tīmekļa vietņu sarakstu, kurā ietverti dati par Covid-19 situāciju cietumos dažādās ES dalībvalstu tīmekļa vietnēs.

Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizācijai (EuroPris), kas saņem līdzfinansējumu no Eiropas Komisijas programmas “Tiesiskums”, ir īpaša lapa par pasākumiem Eiropas cietumos saistībā ar Covid-19 krīzi.

2020. gada marta beigās EuroPris izveidoja adresātu grupu no ekspertiem (pašlaik kopskaitā 84) un katru dienu dalījās ar jaunāko informāciju par visām saņemtajām atbildēm un jautājumiem.

Organizācijas tīmekļa vietnē var iepazīties arī ar ikdienas atjauninājumiem.

Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ir publicējusi principus par attieksmi pret personām, kurām atņemta brīvība, Covid-19 pandēmijas situācijā.

Eiropas Padomes Sadarbības padomes penoloģijā darba grupa (PC-CP WG) ir publicējusi paziņojumu Covid-19 sakarā angļu un franču valodā.

Papildinformāciju par Covid-19 un cietumiem un probāciju var atrast Eiropas Padomes tīmekļa vietnē, kur atrodama arī Statistiques Penales Annuelles du Conseil de l’Europe (SPACE) statistika par 2019. gadu.

Uzņēmums IPS Innovative Prison Systems ir publicējis ceļvedi lēmumu pieņēmējiem par pasaules praksi un ieteikumiem COVID-19 Pandemic Response Fighting the invisible threat in prisons, autori Joana Apóstolo, Rita Martins un Pedro das Neves.

ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja (SPT)

Iepriekšējā gada februāra sesijā SPT sniedza padomus valstu preventīvajiem mehānismiem (NPM) par šo jautājumu.

2020. gada 30. martā SPT sniedza detalizētus ieteikumus par virkni pasākumu, kas valdībām un neatkarīgām pārraudzības struktūrām būtu jāveic, lai Covid-19 pandēmijas laikā aizsargātu cilvēkus, kuriem atņemta brīvība.

Spīdzināšanas novēršanas apvienība (APT) ir izveidojusi informācijas centru, kas vāc un sistematizē datus par brīvības atņemšanu un Covid-19.

Starptautiskā sodu sistēmas reformēšanas organizācija (PRI) ir publicējusi informatīvu piezīmi Koronavīruss. Cietumos mītošo cilvēku veselības aprūpe un cilvēktiesības

Eiropas Ieslodzījuma vietu novērošanas centrs (EPO), Eiropas NVO tīkls, kuru kopš 2012. gada koordinē Antigone, ir apkopojis informāciju par to, kā Eiropas valstis tiek galā ar vīrusu, tostarp ziņojumu "Covid-19: kas notiek Eiropas cietumos?” un interaktīvu karti ar īsu informāciju par katru dalībvalsti.

PVO Eiropas reģionālais birojs ir publicējis pagaidu norādījumus par to, kā Covid-19 apstākļos rīkoties cietumos un citās apcietinājuma vietās.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir nācis klajā ar paziņojumu Covid-19 pandēmija. Nepieciešami steidzami pasākumi ieslodzīto tiesību aizsardzībai Eiropā.

Probācija

Covid-19 uzliesmojums ietekmē arī probācijas darbu ES. Organizācijas izstrādā jaunas darba metodes un sniedz papildu norādījumus darbiniekiem par to, kā veikt savu darbu un pienākumus. Eiropas Probācijas konfederācija (CEP) – organizācija, kas saņem līdzfinansējumu no Eiropas Komisijas programmas “Tiesiskums”, – publicē informāciju, pasākumus un protokolus par to, kā probācijas dienesti visā Eiropā tiek galā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Organizācija ir apzinājusi kopīgo praksi un izstrādājusi ieteikumus probācijas nozarei Covid-19 apstākļos.

  • Probācijas dienesti visā ES seko valstu iestāžu ieteikumiem un norādījumiem un tos ievēro, lai panāktu ne tikai probācijas personāla un uzraugāmo personu, bet arī plašākas sabiedrības drošību.
  • Saziņa starp probācijas darbiniekiem, kā arī ar citām ieinteresētajām personām notiek attālināti, izmantojot telefonu, pastu vai videokonferences. Probācijas organizācijas, kurām jau ir digitālā infrastruktūra, ir izdevīgākā situācijā.
  • Klātienes tikšanās starp probācijas darbiniekiem un likumpārkāpējiem tiek aizstātas ar attālinātiem kontaktiem pa pastu, tālruni vai videokonferencēm.
  • Probācijas organizāciju svarīga prioritāte ES ir darbs ar augsta riska likumpārkāpējiem. Augstāka riska likumpārkāpēji tiek identificēti un viņiem tiek piešķirta prioritāte uzraudzības un iejaukšanās/ārstēšanas ziņā, īpaši tiem, kas ir bijuši vardarbīgi ģimenē.
  • Lielākajā daļā valstu piespiedu darbs ir pārtraukts vai atlikts.
  • Elektroniskā uzraudzība notiek kā parasti, fiziskās tikšanās tiek aizstātas ar telefona zvaniem vai citiem tiešsaistes rīkiem.
  • Pārbaudes laika noteikšana lielākam skaitam cilvēku nedrīkst pārslogot probācijas sistēmu un neapdomīgi palielināt probācijas darbinieku darba apjomu. Alternatīvajām sankcijām jābūt jēgpilnām, un tās jāizmanto pareizi, lai izvairītos no masveida uzraudzības.
  • Tā kā tiesas sēdes tiek atliktas, paredzams, ka pēc Covid-19 pandēmijas palielināsies pirms soda izciešanas sagatavojamo un iesniedzamo ziņojumu skaits, tādējādi tieši ietekmējot probācijas darbinieku ikdienas darba apjomu.
  • Visas probācijas organizācijas Eiropas Savienībā ir nobažījušās un lūdz pievērst uzmanību tam, ka, visticamāk, pieaugs vardarbības gadījumu skaits ģimenē.

3. DIGITĀLO RĪKU IZMANTOŠANA TIESU IESTĀDĒS

Sakarā ar koronavīrusa izraisīto krīzi vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai veicinātu digitālo rīku izmantošanu tiesu iestādēs.

Turpmāk tabulā sniegta informācija par dalībvalstu veiktajiem pagaidu pasākumiem.

Tiesu iestāžu izmantotie digitālie rīki PDF  (359 KB) lv

Lapa atjaunināta: 23/04/2021

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.